Kādēļ tevi piemeklē stress un kā no tā tikt vaļā

Stress mūs piemeklē tad, kad atbildība un pienākumi pārsniedz iedomāto spēju robežu.

Ja kontrolē situāciju, tad stresu tik ļoti nejūt, bet tiklīdz kaut kas mainās, tā mūs piemeklē stress ar visām tā radītajām sekām – saīsinās mūža garums, palielinās svars, un mūsu eksistence šķiet nožēlojama.

Kad vēl nav pienākusi algas diena, bet steidzami jāapmaksā rēķins, tad ir saprotams, ka rodas stress, bet dažreiz tas uznāk pat visneierastākajos brīžos. Lūk, astoņi pārsteidzoši iemesli, kāpēc cilvēkus nomāc stress un ko var darīt lietas labā.

Ieradums teikt «jā» gandrīz jebkurā situācijā

Vai tu sāc uztraukties katru reizi, kad sastop kādu aģitatoru? Vai esi piekritis doties uz randiņu ar cilvēkiem, kurus pavisam noteikti neredzi savos nākotnes plānos, jo doties uz satikšanos un pēc tam pazust ir vieglāk nekā pilnībā noraidīt uzaicinājumu? Vai esi pieskatījis drauga kaķus, pat ja tev nepatīk kaķi?

Ja nespēj novilkt robežas un pateikt «nē», tad, iespējams, tevi nomoka pārslodze, spēku izsīkums, satraukums par to, vai neliksi kādam vilties, vai vainas apziņa par kādu nepaveiktu uzdevumu.

Bailes palaist kaut ko garām

Agrāk, pirms sociālajiem tīkliem, nezināšana bija svētlaime. Protams, cilvēkiem nepatika palaist garām visu jautrību, taču viņi nepublicēja neskaitāmas fotogrāfijas un paziņojumus par to, cik ļoti pārdzīvo, ka, piemēram, nedēļas nogalē nevar doties slēpot.

Tā vietā, lai vēlētos piedzīvot pilnīgi visu, novērtē to pieredzi, kas tev ir. Nav iespējams pabūt visur, tāpēc neuztraucies par zaudētajām iespējām, lai varētu pilnībā izbaudīt tās, kas tev ir.

Pārāk augstas prasības pret sevi

Perfekcionisms rada pastāvīgu stresu. Ja dzīvo ar domu, ka nekad nedrīksti kļūdīties, tad vienmēr par kaut ko uztrauksies, jo jebkurā situācijā ir iespējams kaut ko izdarīt nepareizi.

Tu sevi vēlies padarīt par super-cilvēku, piemēram, saglabājot perfekti tīru māju vai katru dienu rakstot konkrētu e-pasta vēstuļu skaitu, lai uzturētu kontaktus ar draugiem un ģimeni. Tas nav reāli, tāpēc rada lieku stresu.

Uztraukšanās par visu slikto, ko tu nevari ietekmēt

Protams, ir labi zināt, kas notiek pasaulē. Bēgļu krīze, globālā sasilšana, satiksmes negadījumi. Tu to nevari ietekmēt, tāpēc nav vērts par to visu uztraukties.

Apzinies to, kas ir tavos spēkos un kas nav. Piemēram, tu vari pagarināt kādu projektu vai paņemt brīvdienu, kad jūties noguris, bet nevari ietekmēt tuvinieku veselības stāvokli vai atbildi uz e-pastu, kuru tikko nosūtīji.

Pieņēmums, ka visi tev pievēršu uzmanību

Daudzi cilvēki nepamatoti uzskata, ka viņi ir ļoti ietekmīgi, un visi apkārtējie to vien dara, kā domā par viņiem. Varbūt arī tev šķiet, ka priekšnieks visu dienu domā par tavu nepareizā formāta e-pastu vai kolēģe visiem ir izstāstījusi, ka tev kaut kas bija iesprūdis starp zobiem. Patiesībā apkārtējos neuztrauc tava dzīve, un viņi domā par sevi. Nākamreiz, kad uztrauksies par to, ko domā citi, atceries, ka viņi tev nemaz nepievērš uzmanību.

Attiecību sarežģījumi

Dažreiz  cilvēki nezina, kāpēc jūtas slikti, bet pēc tam atzīst, ka ir sastrīdējušies ar kādu ļoti nozīmīgu cilvēku. Attiecību sarežģījumi var būt par iemeslu stresam. Cilvēki ir «ieprogrammēti» veidot attiecības un uzticēties citiem, taču nodevība un atsvešināšanās izsauc dažādas sajūtas – pārsvarā uztraukumu, vientulību, skumjas, vainas  apziņu un dusmas.

Lai visu vērstu par labu, vajadzīga komunikācija. Ja vēlies saglabāt attiecības, atvainojies vai pastāsti par savu aizvainojumu, vai vienkārši dari visu, lai atrisinātu radušos situāciju.

Lielas un pozitīvas pārmaiņas

Mēs varam saplānot savu dzīvi, pieņemot, ka viss notiks tā, kā esam ieplānojuši. Neviens iepriekš neparedz reisu kavēšanos, pagraba applūšanu, negaidītu ceļa remontu vai strāvas padeves zudumu. Lielākā daļa cilvēku parasti neieplāno šķiršanos, traģēdijas, zaudējumus un slimības.  Tāpēc nav brīnums, ka, piemēram, atlaišana no darba rada pamatīgu stresu, taču to var izraisīt arī pozitīvas pārmaiņas.

Pielāgošanās laikā ir vajadzīga papildu enerģija – pat pozitīvu pārmaiņu gadījumā. Tāpēc neuzņemies pārāk daudz pienākumu, jo visticamāk nespēsi ar visu tikt galā.

Viss, ko tu apspied un kam pretojies – ar domu, ka tas pazudīs pats no sevis

Ignorē kaut ko pietiekami ilgi un tas pazudīs, vai ne? Tas varbūt varētu nostrādāt ar apnicīgām slavenībām, taču ne saistībā ar stresu un citām sajūtām. Patiesībā, ignorējot emocijas, tu tikai vairo stresu.

Ja nevelti pietiekoši daudz laika, lai visu apdomātu, atpūstos un atjaunotu spēkus, tad viss būs tikai sliktāk. Vispirms rodas trauksme, pēc tam pretestība, un beigās spēku izsīkums.

Lai visu vērstu par labu, iedziļinies tajā, kas notiek. Šajā gadījumā vislabāko palīdzību varētu sniegt psihologs, taču nāktu par labu arī fiziskās aktivitātes, meditācija, joga, mūzikas klausīšanās, māksla, lasīšana, kā  arī draugu atbalsts.

Pēc šīm pārmaiņām tu atcerēsies, kā ir justies mierīgam.

Avots: thrillist.com

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas