Kaimiņš par cīņām futbola aizkulisēs: Ģirģens, šķiet, izmisīgi vēlas priekšnieka krēslu

Šobrīd Latvijas Futbola federācijas (LFF) aizkulisēs notiek cīņa – iespējams, tā ir vēl nežēlīgāka nekā politiskajā laukumā. Cīņa par LFF prezidenta amatu notiek klusi, taču tas, kas tur noris, ir visnotaļ ievērojams. Piemēram, rodas sajūta, ka Latvijas iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens izmisīgi vēlas nokļūt LFF priekšnieka krēslā, BNN savu viedokli pauž Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš.

«Vēlētos lūgt, lai Ģirģens kā Latvijas Republikas iekšlietu ministrs neizmanto sabiedriskos resursus, lai varētu īstenot savu, izskatās, sapni un kļūtu par LFF prezidentu. Uzskatu, ka šos resursus nedrīkst izlietot ambīciju apmierināšanai.»

Kaimiņa ieskatā, ja Ģirģens vēlas kandidēt uz LFF prezidentu, tad viņam, nododoties domām par futbola federācijas prezidenta posteni, nevajadzētu atrasties ministra krēslā. Deputāta ieskatā, šos amatus nevar apvienot kvalitatīvi. Tāpat Kaimiņš atgādina, ka Ģirģens šajā mācību gadā sāka studēt maģistratūrā.

«Ja Ģirģenam nesanāks ieņemt posteni LFF, viņš varētu mēģināt iesniegt savu kandidatūru uz Latvijas Olimpisko komiteju,» uzskata Kaimiņš.

«LFF lielu lomu spēlē būvniecība – iepirkumi, kas, manuprāt, ir iemesls lielajai vēlmei pēc šī amata krēsla.»

Tāpat, Kaimiņa ieskatā, Guntis Indriksons, kādreizējais LFF prezidents, Ģirģenam ir kā mentors.

BNN jau iepriekš rakstīja, ka neoficiālā informācija liecina – LFF prezidenta kandidatūrai izskanējis Ģirģena vārds. Tas notika tūlīt pēc pēdējā LFF prezidenta Kaspara Gorkša atstādināšanas.

Pats Ģirģens neatklāja, kurš viņu šim amatam ir uzrunājis, taču raidījumā de facto tika ziņots, ka ministrs pērn kādā kafejnīcā Rīgā ticies ar Vladimiru Koļesņičenko, kurš kluba Skonto prezidenta amatā savulaik nomainīja Indriksonu.

De facto atzīmēja, ka Koļesņičenko futbola aprindās tiek uzskatīts par Indriksona cilvēku. Taču uz jautājumu, vai tieši Indriksons uzrunājis Ģirģenu LFF amatam, gan Ģirģens, gan Indriksons atbildēja noraidoši – abi intervijā žurnālistiem apgalvoja, ka nekad nav tikušies.

Raidījumā tika stāstīts arī par vairākiem aizdomīgiem darījumiem, kas LFF saimniecībā notikuši tieši Indriksona laikā.

2005.gadā federācijas ģenerālsekretārs Jānis Mežeckis parakstīja vēstuli mākslīgo futbola segumu ražotājam Vācijā. Pēc raidījuma paustā, federācija segumu, visticamāk, iepirka no ražotāja. Taču vēstulē ir teikts, ka ražotājam ir jāpārskaita nauda federācijai; un iekļauts savdabīgs lūgums – skaitīt naudu nevis uz federācijas kontu, bet uz firmu Jaunzēlandē, kuras īpašnieki slēpjas Maltas ofšoru tīklā, atzīmēja raidījumā.

Pats Ģirģens raidījumam apgalvojis, ka nav vēl izlēmis – kandidēt vai nē. Viņš uzsver, ka abus amatus spēs apvienot un politiķim nekas netraucējot vadīt profesionālā sporta federāciju.

Savukārt premjerministrs Krišjānis Kariņš publiskajā telpā norādīja, ka Ģirģenam ir plašs un izaicinājumiem pilns darbs iekšlietu ministra amatā, turklāt premjeram nav saprotams, kā būtu iespējams savienot ministra darbu ar LFF vadītāja amatu.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas