bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 14.11.2018 | Vārda dienas: Fricis, Vikentijs
LatviaLatvija

Kaimiņvalsts jūras ostu apgrozījums pērn pieaudzis par 9%, Latvijā 2% kritums

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU«Kopējais apgrozījums Krievijas jūras ostās aizvadītajā gadā pieaudzis līdz 787 milj. tonnu (t), liecina Krievijas Jūras un upju transporta federālās aģentūras dati. Kaimiņvalsts stividori salīdzinājumā ar 2016.gadu apkalpojuši par 7,2% vairāk lejamkravu, kuru apjoms sasniedzis 414 milj. t. Savukārt sauskravu (beramkravu un ģenerālkravu) kopējais apgrozījums pieaudzis par 11,1% līdz 373 milj. t, vēsta 
laikraksta Dienas Bizness žurnālists Egons Mudulis.

Arktiskā baseina jūras ostu kravu apjomi pieauguši par 49,1% līdz 74,2 milj. t, tostarp sauskravu apgrozījums kāpis par 9,5% līdz 29,12 milj. t, bet lejamkravu – par 94,5% līdz 45,08 milj. t. Azovas-Melnās jūras baseina ostās piedzīvots 10,4% pieaugums līdz 269,5 milj. t, tostarp sauskravu jomā izaugsme par 12,4% līdz 118,4 milj. t, bet lejamkravu jomā pieaugums par 8,9% līdz 151,1 milj. t. Tikmēr Kaspijas baseina ostās kritums par 34,1% līdz 3,98 milj. t, bet Tālo Austrumu baseina jūru ostās kravu apgrozījums palielinājies par 3,3% līdz.191,8 milj. t, tostarp sauskravu apjomi auguši par 5,8% līdz 117,5 milj. t, bet lejamkravu jomā minimāls samazinājums par 0,3% līdz 74,3 milj. t, norāda Mudulis.

«Savukārt mūsu valsts lielo ostu tiešajām konkurentēm Baltijas jūras baseinā kravu apgrozījums audzis par 4,6% līdz 247,5 milj. t, tostarp apkalpots 105,1 milj. t sauskravu, kas ir par 17,1% vairāk nekā 2016. gadā, bet lejamkravu apjomi samazinājušies par 3% līdz 142,4 milj. t.,» atzīmē žurnālists.

Ne tik optimistiska aina 2017.gadā bija vērojama Latvijas ostu kopējā apgrozījumā, liecina Satiksmes ministrijas dati.

Pērn šis rādītājs samazinājies par 2% līdz 61,88 milj. t. Beramkravu apjomi palielinājušies par 1,7% līdz 33,36 milj. t, kamēr ķīmisko beramkravu (minerālmēsli) jomā piedzīvots kritums par 17% līdz 2,73 milj. t, koksnes šķelda pārkrauta par 12,9% vairāk nekā 2016. gadā, sasniedzot 1,47 milj. t. Kaut arī galvenās šī segmenta un visas ostas produkcijas, proti, ogļu, apjomi pieauguši par 5,2% līdz 17,59 milj. t, labvēlīgā tirgus konjunktūra tomēr bijusi vājāka par Krievijas politisko uzstādījumu pēc iespējas vairāk kravu nosūtīt caur savām reģiona ostām, vēsta laikrakstā.

«Līdz ar to šo beramkravu apjomi bijuši otri zemākie pēdējos septiņos gados. Arī ģenerālkravu segmentā vērojams pieaugums par 7,1 % līdz 11,6 milj. t. Vairāk apkalpots gan konteinerizēto, gan ro-ro kravu, attiecīgi +13,7% līdz 4,66 milj. t un +14,6% līdz 3,19 milj. t. Taču sauskravu apgrozījuma pieaugums bijis mazāks nekā kritums lejamkravu segmentā, kur naftas produktu apjoms sarucis par 13,9% līdz 16,11 milj. t. Kamēr Kurzemes lielajās ostās vērojams kravu apgrozījuma kāpums, galvaspilsētā piedzīvots samazinājums,» secina Dienas bizness.

Liepājas ostā pieaugums par 16% līdz 6,59 milj. t pamatā uz ogļu apjomu kāpuma rēķina, bet savu pienesumu izaugsmē deva arī ro-ro un koksnes kravas. Taču 2012. gada 7,43 milj. t rekordapgrozījums sasniegts netika. Ventspilī gan pieaugums par 6,5% līdz 20,04 milj. t, bet tas tāpat ir otrs zemākais rādītājs kopš Latvijas neatkarības atgūšanas. Kurzemes ostu kravu apjomu kopējais pieaugums gan bijis mazāks nekā kritums Rīgā, kur sarukums par 9,2% līdz 33,67 milj. t. Kāpums konteinerizēto (+13,5 līdz 4,61 milj. t) un ro-ro (+64,8% līdz 0,43 milj. t) kravu segmentos galvaspilsētas ostā bijis mazāks nekā kritums ķīmisko beramkravu (-14,9% līdz 2,39 milj. t) un ogļu (-11,4% līdz 11,78 milj. t), kā arī naftas produktu (-30,3% līdz 5,65 milj. t) segmentos. Pārvadājumu apjomi sarukuši arī Latvijas dzelzceļa sistēmā, kur samazinājums par 8,4% līdz 43,79 milj. t, tostarp tranzīta apjoms caur ostām sarucis par 11,3% līdz 35,04 milj. t.

Tikmēr Lietuvas dzelzceļa pārvadājumu apjomi 2017.gadā palielinājušies par 10% līdz 53,5 milj. t, vēstīja LETA. Dienas bizness jau rakstīja, ka Krievijas dzelzceļā pērn novērots 3,2% kāpums līdz 1,26 miljardiem t.

Ref:224.000.103.3438


Pievienot komentāru

  1. Edvīns teica:

    No kura laika Krievu impērijas apzīmējums ir “kaimiņvalsts”? Vai cilvēki vēl arvien — pēc 27 gadiem — ir tik smagi iebiedēti?

EP nākamā daudzgadu budžeta prioritātes – starp tām pētniecība un jaunieši

EP deputāti trešdien, 14.novembrī, apstiprinājuši EP nostāju sarunās par nākamo Eiropas Savienības daudzgadu budžetu, tostarp nosakot arī vēlamo līdzekļu sadalījumu starp ES programmām. EP deputāti mudina vairāk naudas atvēlēt jauniešiem, pētniecībai, ekonomikas izaugsmei un nodarbinātībai, kā arī cīņai ar klimata pārmaiņām.

Pārrobežu zvani ES iekšienē nedrīkstēs būt dārgāki par 19 centiem minūtē, īsziņas – par 6 centiem

Eiropas Parlamenta deputāti pieņēmuši jaunus telekomunikāciju noteikumus, kas nosaka Eiropas Savienības iekšzemes zvanu cenu griestus, padarīs iespējamu 5G tīklu izbūvi un radīs ārkārtas gadījumos izmantojamu brīdināšanas sistēmu, informē Eiropas Parlamenta preses sekretāre Latvijā Signe Znotiņa-Znota.

Ražotājiem jāsamazina CO2 emisijas kravas autoparkos par 35%, lemj EP

Eiropas Parlaments atbalstījis plānu līdz 2030.gadam samazināt kravas auto un radītos CO2 izmešus.

Varšava: Krievijas «impēriskā politika» apdraud Lietuvu, Ukrainu un Poliju

Polijas parlamenta augšpalātas spīkers paziņojis, ka Maskavas «impēriskā politika» ir drauds Polijai un tās kaimiņvalstīm, Lietuvai un Ukrainai.

Conexus tiesā apstrīd regulatora lēmumu par akcionāru interešu konfliktu

Dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS Conexus Baltic Grid tiesā apstrīdējis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas lēmumā par operatora sertificēšanu izvirzītās prasības akcionāriem Krievijas koncernam Gazprom un finanšu investoram no Luksemburgas Marguerite Fund.

Latvijā trešajā ceturksnī bijusi krietni straujāka IKP izaugsme nekā ES vidēji

Latvijā šogad trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn bijis krietni straujāks iekšzemes kopprodukta pieaugums nekā Eiropas Savienībā vidēji, liecina publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat sākotnējie dati, kas apkopoti par 20 bloka zemēm.

Valdības veidošanas sarunas – vecās shēmošanas turpinājums un necieņa pret vēlētājiem, tā Progresīvie

Politiskā partija Progresīvie izsaka nožēlu par valdības sarunu veidošanas pārtraukšanu. Pēc partijas domām, «pārtraukšanas» pamatojumam pielietotie argumenti ir liekulīgi un maldina sabiedrību.

Jūrmalas domes deputāts lūdz VK izvērtēt sešus sporta pasākumu iepirkumus

Jūrmalas domes deputāts Rolands Parasigs-Parasiņš vērsies Valsts kontrolē ar lūgumu izvērtēt vairākus pašvaldības iepirkumus, kas saistīti ar sporta pasākumu rīkošanu Jūrmalā. Kā apstiprināja Parasigs-Parasiņš, kopumā viņam radušās aizdomas par vismaz sešiem iepirkumiem.

Ūdens atvades sistēmas sakārtošanas darbi pabeigti gandrīz 90% autoceļu posmos

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs pabeidzis gandrīz 90% no visiem šogad plānotajiem valsts autoceļu posmu ūdens atvades sistēmu sakārtošanas darbiem. Atlikušos darbus autoceļu posmos plānots pabeigt novembra laikā.

Gobzems: Pēc šiem notikumiem visiem politiskajiem spēkiem vajadzētu nelielu psihoterapijas kursu

Pēc trešdienas, 14.novembra. notikumiem visiem politiskajiem spēkiem vajadzētu nelielu psihoterapijas kursu, norāda KPV LV premjera amata kandidāts Aldis Gobzems.

Latvijas iedzīvotāji dienā noiet vidēji 2,7 kilometrus

Šogad 79% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 84 gadiem veica vismaz vienu pārvietošanos dienā ārpus mājas. Vidēji dienā viens Latvijas iedzīvotājs mēroja 30 kilometrus, un ceļā vidēji patērēja 80 minūtes, liecina Centrālās statistikas pārvaldes aptauja par iedzīvotāju pārvietošanos.

Latvijas tūristu mītnēs par 6,5% pieaudzis apkalpoto viesu skaits

Latvijas tūristu mītnēs šī gada 3.ceturksnī apkalpoti 1,03 milj. viesu, kas ir par 6,5% vairāk nekā pērnā gada 3.ceturksnī. Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, viesu pavadīto nakšu skaits audzis par 5,3% un sasniedzis 1,95 milj. Vidējais viesu uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija divas naktis.

Izraēlas-Palestīnas karadarbību aptur trausls pamiers

Palestīna un Izraēla trešdien ievēro trauslu pamieru, ar ko apturēta nežēlīgākā un apjomīgākā karadarbība, kāda nesamierināmo pretinieku starpā pieredzēta kopš 2014.gada.

Trīs partijas izstājas no JKP vadītajām sarunām; Bordāna izredzes kļūt par premjeru mazinās

Jaunākā informācija liecina, ka trīs politiskās partijas – apvienība Attīstībai/Par!, nacionālā apvienība Visu Latvijai!–Tēvzemei un brīvībai/LNNK un Jaunā Vienotība nolēmušas izstāties no Jaunās konservatīvās partijas vadītajām valdības veidošanas sarunām.

Vairums igauņu gribētu iejūtīgāku alkohola politiku

Vairums igauņu gribētu mazāk stingru alkohola politiku nekā pašlaik, tā rāda sabiedriskās domas aptauja. Tikmēr Pasaules Veselības organizācijas ieskatā igauņi kopumā dzer neveselīgi daudz.

Pētījums: G20 lielvalstis joprojām palielina subsīdijas fosilajiem energoresursiem

Skaļā Parīzes apņemšanās samazināt CO2 izmešus nav vainagojusies ar darbiem, vismaz pasaules lielākajās rūpnieciskajās valstīs ne. No G20 valstu grupas 19 valdības ir vairāk ieklausījušās fosilo energoresursu nozarē, nevis zinātnieku ieteikumos, tā secināts Climate Transparency pētījumā.

Eiropas konservatīvie izvēlas čehu Zahradilu kā līderi EP vēlēšanām

Eiropas Parlamenta politiskais spēks ar nosaukumu Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa ir izvēlējusies deputātu no Čehijas, Janu Zahradilu, kā savu «lokomotīvi» pavasarī gaidāmām EP vēlēšanām.

Ierobežos satiksmi gaismas festivāla Staro Rīga laikā

Gaismas festivāla Staro Rīga laikā tiks ierobežota satiksme pilsētas centra ielās. No 14.novembra plkst. 20.00 līdz 20.novembrim plkst. 9.00 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme Zirgu ielā, posmā no Meistaru ielas līdz Doma laukumam un organizēta divvirzienu transportlīdzekļu satiksme Doma laukumā.

Lielbritānija un ES panāk Brexit vienošanos, pretinieki sola to noraidīt

Lielbritānija un Eiropas Savienība pēc vairāk nekā gadu ilgām sarunām ir vienojušās par valsts izstāšanās līguma projektu. Britu premjerministrei Terēzai Mejai nu jākoncentrējas uz sīvu cīņu parlamentā, lai izstāšanās līguma projektam panāktu atbalstu, kas šobrīd nebūt nav drošs.

VNĪ plāno būtiskus ieguldījumus robežšķērsošanas vietu infrastruktūrā

VAS Valsts nekustamie īpašumi plāno būtiskus ieguldījumus valsts drošības infrastruktūrā – piecos ar robežu šķērsošanu saistītos objektos, no kuriem vērienīgākie darbi paredzēti robežšķērsošanas vietas Terehova - Burački attīstībā.

EP apstiprinātos 17,7 miljonus eiro ieguldīs meliorācijas infrastruktūras atjaunošanai

Eiropas Parlaments apstiprināja 17,7 miljonu eiro piešķiršanu Latvijai par ilgstošo lietavu izraisītajiem postījumiem 2017.gada vasaras nogalē un rudenī. Piešķirtos līdzekļus plānots izlietot infrastruktūras, piemēram, ūdens atvades sistēmas, bojāto caurteku, atjaunošanai.

Bordāns joprojām redz iespējas vienoties par topošās valdības darbu plānu

Neskatoties uz atsevišķu partiju noraidījumu Jaunās konservatīvās partijas piedāvātajam finansiāli ietilpīgajam topošās valdības darbu plānam, premjera amata kandidāts Jānis Bordāns joprojām redz sadarbības potenciālu starp valdības veidošanas sarunās iesaistītajām partijām un uzsver, ka plānā ir iespējamas korekcijas, turklāt ne visu paredzēts īstenot jau no 1.janvāra.

Sāk spriest par Latvijas gatavību Brexit, tai skaitā sliktākajam scenārijam

Atšķiras ministriju gatavība brīdim, kad Lielbritānija izstāsies no Eiropas Savienības jeb Brexit, otrdien, 13.novembrī, pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

ASV pieļauj sankciju noteikšanu par Nord Stream 2 gāzesvadu

Amerikas Savienotās Valstis pieļauj sankciju ieviešanu, lai mēģinātu apturēt Krievijas gāzesvada Nord Stream 2 būvniecību Baltijas jūrā uz Vāciju, tā apstiprinājis ASV vēstnieks Eiropas Savienībā.

Atbalsta iniciatīvu ieviest pierādījumu elektroniskās apmaiņas sistēmu

Ministru kabinets otrdien, 13. novembrī, atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto informatīvo ziņojumu, kas paredz Latvijā ieviest pierādījumu elektroniskās apmaiņas sistēmu. Sistēma nodrošinās ātrāku, operatīvāku informācijas apmaiņu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm elektronisko pierādījumu iegūšanā un nosūtīšanā, kā arī sekmēs efektīvāku un drošāku informācijas apriti dažādu atbilžu un pieprasījumu.