bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Pirmdiena 20.05.2019 | Vārda dienas: Salvis, Selva, Venta
LatviaLatvija

Kairišs: Tie, kuri neiet uz 13.Saeimas vēlēšanām, realizē uzstādījumu, ka šī ir lūzeru valsts

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Režisors Viesturs Kairišs

«Latvijas neatkarība ir lieta, ko nedrīkst «palikt zem sitiena». Es netaisos izpaust morālo pārākumu pār tiem, kas neies uz vēlēšanām, bet tīri cilvēciski es to nekādā veidā neakceptēju. Man tas šķiet pazemojoši. Cilvēks pats sevi degradē un iznīcina, šādā veidā izturoties pret valsti, kurai ir tik sarežģīts brīdis. Nepiedalīšanos pašreizējos apstākļos – es to klasificētu jau kā noziegumu,» sarunā ar BNN saka režisors Viesturs Kairišs.

«Ejot uz šīm vēlēšanām, tu pierādi, ka tici tam, ka Latvijas valsts ir veiksmīga un var būt veiksmīga. Tu tici, ka vari to ietekmēt,» turpina Kairišs. Viņš uzskata, ka tie, kas neiet, ir nonākuši «Kremļa lakstīgalu dziesmas vārdu suģestijā», piebilstot, ka tie, kuri neiet uz 13.Saeimas vēlēšanām, realizē uzstādījumu, ka šī ir lūzeru valsts.

Komentējot to, ka, pēc SKDS aptaujas datiem, ceturtā daļa balsstiesīgo nav izdarījusi izvēli, Kairišs pauž, ka pie mūsdienu politiskā spektra tas ir pieņemami. «Es domāju, ka tas tā ir tāpēc, ka nav viegli izvēlēties.»

«Ir primitīvi nebalsot par tām partijām, kuru reitingus SKDS uzrāda zem 5% barjeras»

«Vēlētāj, varbūt neizvēlies tās partijas, kuru reitingi ir zem 5%, jo diez vai tās tiks [Saeimā] un tu savu balsi atdosi par velti. Labāk balso par tiem, [kas ir virs 5% barjeras], tur tomēr kaut kāda stabilitāte,» par SKDS veiktajām aptaujām sarkastiski izsakās režisors. Kairiša prāt, ir primitīvi nebalsot par partiju tikai tādēļ, ka SKDS aptauja tās reitingus uzrāda zem 5%.

«Manuprāt, SKDS aptaujās vienmēr var just vienu ļoti izteiktu tendenci – tā kalpo dažām lielajām partijām, lai uzturētu viņu reitingus un ļoti cīnītos pret mazajām partijām, visu laiku nogrūžot uz leju to reitingus, kas [rezultātā] izrādās daudz lielāki. Es to nevaru nejust, jo vēlēšanās tas vienmēr pierādās,» viedokli pauž Kairišs.

Viņš atzīmē, ka «sociālajās aptaujās jautājuma formulējumam un uzstādījuma veidam ir grandioza nozīme – savus jautājumus var formulēt tādā veidā, lai iegūtu sev vai «savam saimniekam» vēlamu rezultātu». «SKDS pārtiek arī no dažādiem Ventspils projektiem. Vai tad jūs kādreiz aizdomājaties, ka Ventspils kaut reizi man pasūtītu kādu projektiņu? Nu tad padomājiet. Manuprāt, tā lieta nav tīra. Tiešām nav tīra. Brīvajam tirgum vajadzētu sodīt šādas kompānijas ar to, ka nākamreiz tiek izvēlēts uzticamāks avots – kas nav tik aizdomīgs.» Kairišs gan piebilst: «Es arī negribu baigi apvainot viņus, jo skaidrs – kaut kādas tendences jau SKDS ierāda. Tik traki jau arī nav.»

«Mēs paši ļaujam šiem cilvēkiem par sevi ņirgāties!»

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), Kairiša prāt, tomēr tiek sodīta par «oligarhu sarunām», komentējot partijas reitingu krišanos kopš janvāra no 15,3% uz 9,4%, vērtē režisors. «Es sabiedrībai gribu «uzsist uz pleca», ka tomēr kaut kas strādā – nav tā, ka pilnīgi nesodīti paliek jebkas,» atsaucoties uz publiskotajām «oligarhu sarunām» žurnālā Ir, saka režisors. «Tas, man šķiet, demokrātijas vienīgais spēks.»

Izsakoties par parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaslēdzienu par «oligarhu lietu», viņš teic: «Tas bija kauns. Tas bija pazemojums. Tas, ka Latvijas sabiedrība tajā dienā, kad [Ingunas] Sudrabas [vadītā] komisija pieņēma šo šausmīgo lēmumu, negāja simtiem tūkstošu cilvēku apmērā pie Saeimas un nelika Saeimu atlaist, nozīmē, ka mēs nesaprotam, kas ir mūsu tiesības un pienākumi. Mēs paši ļaujam šiem cilvēkiem par sevi ņirgāties!»

«Es redzu, ka sabiedrība soda Nacionālo apvienību par tiesiskumu. Sabiedrība soda Vienotību par visu Solvitas Āboltiņas «ķīseli». Manuprāt, sabiedrībai ir jāsoda politiķi par to, ko viņi izdara sliktu. Tāds, manuprāt, ir spēcīgas demokrātijas mehānisms,» pauž Kairišs.

«Gundars Daudze (ZZS) nevar atļauties televīzijas ekrānā nejauši kaut kā izsprauslāt no sevis «jauku frāzi» par gatavību iet valdībā ar Saskaņu un pēc tam ilgi taisnoties, ka viss ir izrauts no konteksta. Nē, politikā ir tā – ja tu kaut ko tādu izdari, tad esi «politiskais līķis». Un viss. Politika ir ļoti nežēlīga,» redzējumu pauž režisors.

Viņš turpina ar to, ka demokrātija soda politiķus par ļoti nopietniem pārkāpumiem un tai skaitā, pat ja radušās tikai aizdomas. «Nav jau tā, ka visas aizdomas var norakstīt uz fake news (viltus ziņas – no angļu val.). Aizdomām ļoti bieži, īpaši, ja tās parādās atkārtoti, ir kaut kāds pamats.» Kairišs uzskata, ka «mēs vēl ļoti tālu esam no sabiedrības, kas patiesi var sodīt, bet var just, ka procentuāli šis process tomēr notiek».

«Ja būs Saskaņas valdība, tad varbūt būs vienkārši jāiet politikā un jācīnās»

«Jāsaprot, ka sadarbība ar Saskaņu nav sadarbība ar Saskaņu – tas ir Kremlis. Tā ir sadarbība ar «Putina scenāriju». Tas ir ļoti svarīgs faktors. Man neinteresē nekādas «sarkanās līnijas», bet kategorisks «nē», ko es vienkārši izjūtu no katras poras. Uzreiz kategoriski atmetamas partijas, nerunājot par Saskaņu, Latvijas Krievu savienību, ir KPV LV un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). Skaidrs – nauda tur liela, «Kremļa programmas» tiek sastādītas labas, un es nešaubos, ka tur noteikti ir daudz pozitīvi objektīvo lietu, tikai tā ir citas valsts ietekme, ko es negribētu, lai tā tik lielā mērā pavairojas mūsu valstī. Ja būs Saskaņas valdība, tad varbūt būs vienkārši jāiet politikā un jācīnās,» saka režisors.

Par to, kā kopumā izdarīt izvēli no tik daudzām partijām, Kairišs nosaka: «Lai cilvēki vērtē, kā viņiem patika šis darbs. Ja cilvēks ir apmierināts, lūdzu, balso par līdzšinējām varas partijām. Neesi apmierināts, arī, lūdzu, pietiekami plaša izvēle.» Viņš piebilst, ka Latvijas neatkarības idejai jābūt pārstāvētai gan konservatīvā, gan sociāldemokrātiskā, gan liberālā, gan nacionālā veidā, proti, jebkura liela ideja nevar būt pārstāvēta caur kādu atsevišķu virzību.

Režisors uzsver, ka viņam ir fundamentāli uzskati, bet, skatoties no situācijas, «reizēm ir jābūt mazliet konservatīvākam, tad nedaudz liberālākam». «Pavisam kreisam jāpaliek, kad redzams, ka nevienlīdzība ir tik ārprātīgi liela,» spriež Kairišs.

Slēpšanās aiz «pareizajām diskusijām»

Izvērtējot, kāpēc Latvija, viņaprāt, nav spējusi atbrīvoties no PSRS un attiecīgo metožu ēnas, Kairišs atskatās uz Padomju Savienības beigām: «Valsts drošības komiteja (VDK) saprata, ka vecais padomju režīms neizbēgami sabrūk un ka vajag sadarboties ar jauno. Tad pa priekšu palaida dažus «tautas vadoņus prievītēs». Ilgi jau viņi tur «nelēkāja», tur sanāca «īstie džeki». Beigās visu varu pārņēma tā pati vecā sistēma.» Viņš norāda, ka tad, kad Latvija atdalījās no PSRS un pastāvēja kā jau suverēna valsts, tad vecā vara, kas turpināja darboties «no apakšas», vienkārši fiziski nevarēja atstāt vecos likumus, jo spiediens bija arī no ārzemēm – mainīt daudzus likumus, ievest dažādas iniciatīvas. «Ārēji, formāli demokrātiskā valsts tika sakārtota,» Latvijas atgūtās neatkarības sākumu vērtē Kairišs.

Komentējot novilcināto lēmumu par to, vai un kad, un kā atvērt «čekas maisus», Kairišs vien īsi nosaka: «Aiz «pareizajām diskusijām» tiek slēpts viens lēmums – neatvērt! Tas ir tik acīmredzams.»

Režisors piebilst, ka ir «skaidrs, ka Latvijā ir Padomju savienības mantojums». «Tāpēc arī es priecājos par dažām jaunajām partijām, kuras precīzi izvirza sociāldemokrātisko uzstādījumu, kuram es tiešām saredzu nākotni. Ne tikai šajā Saeimā, bet fundamentāli.»

«Mēs jau zinām, kurās partijās ir bijušie komunistu bosi. Viena partija mums vispār ir kā bijušo kolhoza priekšsēdētāju un visādu bijušo komunistisko organizāciju vadoņu izlase, kuri arī jaunos cilvēkus [savas partijas politiķus] veido pēc savas līdzības. Es domāju, ka cīņa pret komunistisko pagātni, kas nav izcīnīta, Latvijai joprojām ir svarīga,» uzsver Kairišs.

Režisors izceļ domu, ka viņu vairāk satrauc tas, ka šo [PSRS] mehānismu izveidoja Maskava. «Jā, mēs atdalījāmies [no PSRS], bet šis mehānisms turpina eksistēt. Cilvēki joprojām zināmā mērā ir tam pakļauti. Es šausmīgi satraucos par to, ka mēs caur šo mehānismu tiekam ietekmēti no mums naidīgas valsts politikas virziena. Tas ir mans vislielākais satraukums.» Viņš piebilst, ka nekādas morālās tiesas viņu neinteresē. «Nu, lai viņš, cilvēks, dzīvo [kā grib]. Vienkārši es negribu, lai tas [mehānisms] ietekmē šo valsti. Bet ietekmē. Turpina ietekmēt. Mēs to nevaram noliegt. Mēs to nevaram neredzēt.»

«Mēs sastāvam no demokrātiskiem institūtiem, un esmu pārliecināts, ka lielākā daļa ir simulācijas»

Pārdomas režisoram raisa, cik patiesi demokrātiska mūsdienās ir Latvijas pārvaldes sistēma. Kairišs stāsta, ka ir vēlējies piedalīties dažos Kultūras ministrijas konkursos. «Mani vienmēr laipni «pasūtīja». Kad gribēju piedalīties, uzskatot sevi par diezgan augsta līmeņa ekspertu, katrā ziņā augstāku par tiem, kas pēc tam tika komisijā izvirzīti, tad man radās aizdomas. Un tas ir kaut kādā Kultūras ministrijā, kur nav naudas. Es varu iedomāties, kā notiek «īstajos» konkursos.»

«Es vienkārši redzu, ka arī demokrātiskas institūcijas, kaut vai kaut kādi konkursi, tiek pakļauti ļoti nedemokrātiskām metodēm. No šīs pieredzes es varu secināt, ka demokrātiskas iestādes tiek simulētas – lēmumi tiek pieņemti «vecajā stilā», kad konkursa komisija tiek radīta tādā veidā, lai uzvarētu vajadzīgais cilvēks. Ļoti vienkārši. Mēs sastāvam no demokrātiskām institūcijām, bet esmu pārliecināts, ka lielākā daļa [no tām] ir simulācijas,» pārdomās dalās režisors.

«Mūsu valsts puvums ir mūsu neatkarības lielākais drauds»

«Izmeklēšanas komisija, prokuratūras darbība, KNAB [Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja] darbība ir tas, ko mēs gribam mainīt. Šīs lietas ir valsts puvuma sastāvdaļa, kuru ar vēlēšanām vajag izravēt. Tas ir tā, kā ēst ābolus rudenī. Es katru dienu ēdu ābolus. Un dažos ir visādas puvuma pazīmes. Tās vienkārši izgriež un tad ēd šo veselīgo augli. Neviens taču neēd ābolu ar visu puvumu,» iezīmē režisors. Viņš uzsver, ka «mūsu valsts puvums ir mūsu neatkarības lielākais drauds».

Par pašreizējo sabiedrības noskaņojumu pirms pašām vēlēšanām Kairišs nosaka: «Sabiedrības noskaņojums Latvijā, ko mēs arī redzējām pāvesta vizītē, diemžēl ir tāds, ka visiem ir pilnīgi vienalga, kas notiek. Tas ir skumji, bet tā ir jaunas sabiedrības pazīme. Mūsu valsts, sabiedrība ir [vēl] veidošanās stadijā.»

Viņš piebilst, ka šo vienaldzību izmanto cilvēki vai grupējumi, ko bieži sauc par partijām. «Viņi izmanto pilsoņu vājo aktivitāti un izpratni par savām pilsoņa tiesībām un pienākumiem.»

Lai iezīmētu katru vēlēšanu svarīgumu, Kairišs min Andreja Pumpura Lāčplēša varoņus: «Starp Lāčplēsi un Tumšo bruņinieku Daugavas krastā pie Lielvārdes norit mūžīga cīņa, kas turpinās jau gadsimtiem. Tāpat arī cīņa par Latviju nav vienreiz izcīnāma, tā ir nemitīga.»


Pievienot komentāru

  1. grammaticus teica:

    Kā var “realizēt uzstādījumu”?

Privatizācijas aģentūra: Rodas bažas, kādēļ LDz vispār spekulē ar kaut kādu privatizāciju

«No Latvijas dzelzceļa priekšsēdētaja Edvīna Bērziņa puses dzirdams daudz spekulāciju un nekorektu izteikumu, piesaucot vārdu «privatizācija». Savā korporatīvajā konfliktā viņš cenšas novērst uzmanību no sarunas par to, kā veidojas uzņēmuma valdes attiecības ar akcionāriem,» BNN intervijā savu viedokli pauž Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs.

Par spīti daudziem lietiem šonedēļ gaidāmi +29 grādi

Šīs nedēļas sākumā debesis būs mākoņainas, tomēr tās arī bieži skaidrosies. Saulei uzspīdot, dienās gaiss iesils līdz +24…+29 grādiem pēc Celsija.

Nedēļa Lietuvā: Valdošie pārkāpj konstitūciju, ES atklāj konkurences pārkāpumus, Krievijas sliktā nafta

Aizvadītajā nedēļā tiesa Lietuvā secinājusi, ka valdošā partija pārkāpj konstitūciju, izmeklējot medijus, bet Briselē konstatēta Lietuvas tirgus ietekmēšana. Politikā premjerministrs izturējis neuzticības balsojumu.

BNN nedēļas apkopojums: Vēl «garāka» ekonomikas ēna. Kalnmeiers zem lupas

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pelēkā zona, Neizpratne, Atbilstība, Cīņa par prezidentu, Revīzija, NoplūdeKrāpniecība un Tiesvedības izdevumi.

Populārākie vārdi – Eduards un Emīlija

PMLP Iedzīvotāju reģistra statistikas dati liecina, ka no kalendārā iekļautajiem personvārdiem nedēļā no 20. līdz 26.maijam vispopulārākais vārds ir Eduards, savukārt no sieviešu vārdiem – Emīlija.

Liepājas ostā nakts reidā atklāj teju 19 tonnas nereģistrētas nozvejas

Valsts vides dienesta Zvejas kontroles departamenta inspektori naktī no 16. uz 17.maiju, veicot zvejas kuģa pārbaudi Liepājas ostā, atklāja teju 19 tonnas nereģistrētas nozvejas.

Igauņu lidsabiedrībai Nordica divu miljonu zaudējumi gadā

Igaunijas valsts lidsabiedrība Nordica 2018.gadā strādājusi ar zaudējumiem 2,3 miljonu eiro apmērā, tā liecina uzņēmuma finanšu rezultāti.

Satversmes tiesa ļauj Rīgas domei pilsētas vēsturiskajā centrā ierobežot «spēļu elles»

Rīgas domes lēmums atteikt SIA Alfor atvērt spēļu zāli Brīvības ielā, Rīgā, atbilst Satversmes normām. Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams, tas stāsies spēkā tā publicēšanas dienā.

No Ušakova piedzen 1 000 eiro par labu Ķirsim

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ir noraidījusi atstādinātā Rīgas mēra Nila Ušakova prasību pret Rīgas domes deputātu Vilni Ķirsi par viņa paustajiem izteikumiem, kas, Ušakova ieskatā, bija goda un cieņu aizskaroši.

Ventas Balss redaktore sodīta par nepatiesu ziņu izplatīšanu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa atzinusi Ventas Balss redaktori Gundegu Mertenu vainīgu par nepatiesu ziņu izplatīšanu.

Bezmaksas sabiedriskais transports reģionos un dzelzceļš «kā mugurkauls» – sabiedriskā transporta koncepcija nākamajiem gadiem

Komerciālo maršrutu ieviešana, dzelzceļš kā sabiedriskā transporta sistēmas mugurkauls un bezmaksas sabiedriskais transports reģionos – to paredz ATD un SM izstrādātā sabiedriskā transporta nākotnes koncepcija no 2021. līdz 2030.gadam.

ASV apžēloto trauksmes cēlēju Meningu nosūta atpakaļ cietumā

Tiesa Amerikas Savienotajās Valstīs nosūtījusi atpakaļ cietumā Čelsiju Meningu, kura savulaik nopludinājusi valsts noslēpumus publicēšanai vietnē Wikileaks, bet no ieslodzījuma atbrīvota ar ASV eksprezidenta Baraka Obamas lēmumu.

Viedoklis: VK revīzijā Rīgā atklātais izgaismo arī Ventspils problēmas

Rīgas dome pēdējos gados caur dažādām biedrībām un nodibinājumiem izšķērdējusi 20 miljonus. Dažādas par pašvaldības un to kapitālsabiedrību līdzekļiem «barotas» biedrības nav svešas arī Ventspilij un tās saimniekam.

Starptautiskā policijas operācijā noķer GozNym kiberzagļu grupējumu

Mēģinājuši no vairāk nekā 41 000 upuru banku kontiem izzagt ap 100 miljoniem ASV dolāru – aizdomās par šādu noziegumu Eiropas valstu un Amerikas Savienoto Valstu policijas dienesti notvēruši kibernoziedznieku grupējumu GozNym.

Bordāns rosina vērtēt Kalnmeiera atbilstību ģenerālprokurora amatam

Tieslietu ministrija ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera darbībā konstatējusi pazīmes, kas liecina, ka Kalnmeiers neatbilst Prokuratūras likumā minētajam amatam izvirzītajai nevainojamas reputācijas prasībai.

ACEA: Latvija starp 12 Eiropas valstīm ar jaunu auto reģistrācijas kāpumu

Latvijā šā gada janvārī – aprīlī jaunu vieglo automašīnu reģistrācija salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn pieaugusi par 8,1%, tai esot starp 12 Eiropas valstīm, kurās šajā periodā reģistrēts kāpums.

Polijā bargāki sodi par pedofiliju pēc katoļu baznīcas skandāliem

Polija ir paaugstinājusi sodus par bērnu seksuālu izmantošanu līdz 30 gadiem cietumā pēc tam, kad katoļticīgajā valstī bērnu izmantošanas skandālu pastiprinājusi dokumentālā filma par pedofiliju dievnamos.

Prognoze: 15 gadu laikā Nacionālā akustiskā koncertzāle atgūtu ieguldīto un nopelnītu vēl 17,6 miljonus

Pirmo 15 gadu laikā pēc Nacionālās akustiskās koncertzāles uzcelšanas tā Latvija tautsaimniecībā ienestu 107,6 miljonus eiro, pilnībā kompensējot koncertzāles izveidē ieguldīto un radot vēl 17,6 miljonu ieņēmumus.

ASV uzņēmumu peļņa pieaug – biržu indeksi arī pakāpjas

Pasaules biržu indeksi 16.maijā lielākoties pieauga pēc ASV samiernieciskiem paziņojumiem par tirdzniecību, kā arī spēcīgiem ASV ekonomikas datiem un uzņēmumu peļņas.

Eirovīzijas finālā no Baltijas valstīm iekļuvusi tikai Igaunija

Latvijas grupa Carousel ar dziesmu That Night neiekļuva Eirovīzijas dziesmu konkursa finālā, kurš notiks Izraēlas pilsētā Telavivā.

Nedēļas nogalē sinoptiķi sola līdz +26 grādiem

Piektdien, 17.maijā, saule mīsies ar mākoņiem un  vietām valsts rietumu rajonos gaidāms neliels lietus. Pūtīs lēns līdz mērens austrumu vējš, Kurzemē pastiprinoties brāzmās līdz 13 m/s.

Bordāns rosina Saeimā lemt par Ķezberes atstādināšanu no NEPLP

Bordāns rosina Saeimā lemt par Daces Ķezberes atbrīvošanu no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekles amata.

Vējonis aicina atbalstīt Nacionālās akustiskās koncertzāles tapšanu Rīgā

Piedaloties starptautiskajā forumā Nacionālās akustiskās koncertzāles projekta attīstība, Valsts prezidents Raimonds Vējonis aicināja visplašākajā mērā atbalstīt jaunas un modernas akustiskās koncertzāles tapšanu Rīgā.

Ierēdņiem prēmijās iedala bērnu aizsardzībai domāto naudu

Labklājības ministrijai papildus piešķirtais valsts budžeta finansējums 619 000 eiro apmērā cita starpā izmaksāts ierēdņiem piemaksās, naudas balvās vai prēmijās par pašsaprotamiem un ikdienā veicamiem uzdevumiem.

EK par karteļa izveidi no piecām bankām pieprasa miljardu

Eiropas Komisija piecām bankām noteikusi naudassodus vairāk nekā viena miljarda eiro kopsummā saistībā ar slepenu vienošanos ārvalstu valūtu tirdzniecībā.