AT plēnums nesaskata pamatu Kalnmeiera atlaišanai

Lai gan no Tieslietu ministrijas izskanējuši skaļi iebildumi par ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera atbilstību amatam, Augstākās tiesas (AT) plēnums vienbalsīgi atzinis, ka pašlaik neesot saskatāms pamats ģenerālprokurora atlaišanai, piektdien, 18.oktobrī, notikušajā preses konferencē paziņojis AT priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs. 

Kā ziņots, 17.maijā tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) paziņoja, ka Tieslietu ministrija ģenerālprokurora darbībā konstatējusi pazīmes, kas liecina, ka Kalnmeiers neatbilst Prokuratūras likumā minētajam amatam izvirzītajai nevainojamas reputācijas prasībai. Proti, Bordāns balstījies uz Valsts kontroles konstatēto par to, ka ģenerālprokurora rīcībā esot bijis pārkāpums attiecībā uz budžeta līdzekļu izlietojumu.

Tāpat Bordāns jau iepriekš pauda uzskatu, ka būtu jāvērtē regulējums par ģenerālprokurora iecelšanu un atbrīvošanu no amata.

Saņemot 39 Saeimas deputātu pieprasījumu, AT priekšsēdētājs Bičkovičs ierosināja pārbaudi ģenerālprokurora Kalnmeiera atlaišanas pamatu izvērtēšanai. Pārbaudi veikt tika pilnvarota AT tiesnese Marika Senkāne, kura pārbaudē nekonstatēja pamatu ģenerālprokurora Kalnmeiera atlaišanai.

Lasiet arī: Ekskluzīvi | JKP deputāts Eglītis: Bičkovičs un Kalnmeiers, šādi strādājot ar tieslietām privātajā sektorā, sen būtu izmesti no darba

Atbilstoši likumā noteiktajai kārtībai pārbaudes materiālu izvērtēšanai un atzinuma sniegšanai tika sasaukts AT plēnums.

Bordāns gan iepriekš norādīja, ka viņš un arī ģenerālprokurors pārbaudē nav tikuši aicināti sniegt papildus informāciju un paskaidrojumus. «Tas liek uzdot jautājumu, cik pilnīga un vispusīga var būt veiktā pārbaude,» piebilda ministrs.

Pats ģenerālprokurors Kalnmeiers ir atzīmējis, ka nav pārsteigts par tieslietu ministra plānu panākt viņa atbrīvošanu no amata, jo Bordāna vadītā Jaunā konsevatīvā partija (JKP) priekšvēlēšanu laikā un arī pēc tam «saukusi personas, kuras būtu jānomaina».

Tiesnese Senkāne uzsvēra, ka savā izvērtējumā viņa ir koncentrējusies uz tiem trim aspektiem, kas bija norādīti Saeimas deputātu pieteikumā, uz kura pamata tika uzsākts šis process. Senkāne atgādināja, ka šajā pieteikumā bija pieļauts, ka Kalnmeiers esot rīkojies prettiesiski, kā arī pielaidis nolaidību, kas radījusi valstij zaudējumus, un arī zaudējis savu reputāciju. Attiecīgi senatore ir vērtējusi tikai šos faktus un nav ņēmusi vērā citus aspektus, piemēram, tos, kurus iesūtījusi sabiedrība.

Senatore norādīja, ka atzinumā pausta atziņa, ka ģenerālprokurora atbrīvošana no amata valstī ir uzskatāma par ārkārtas situāciju, tādēļ tā tiek strikti regulēta.

Senkāne domā, ka liela daļa no pārmetumiem, kas vērsti Kalnemeiera virzienā, ir «akmeņi, kas jāmet likumdevēju dārziņā».

Senkāne žurnālistiem stāstīja, ka nav izjutusi nekādu spiedienu, izvērtējot Kalnmeiera atlaišanas no amata pamatotību. Tiesnese norādīja, ka par tiesnesi strādā jau ilgus gadus, tostarp darbojoties arī tiesnešu ētikas komisijā, un neuzskata, ka uz viņu varētu veikt jebkāda veida spiedienu.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas