Latvija savos izdevumos aizsardzībai varētu 3% līmeni no iekšzemes kopprodukta (IKP) varētu sasniegt ātrāk, nekā plānots, pirmdien, 13.februārī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē atzina aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (NA). Iepriekš tika plānots, ka minēto izdevumu apmēru Latvija varētu sasniegt 2027.gadā.
Jau ir ziņots, ka, saskaņā ar plāniem, šī gada aizsardzības nozares budžets sasniegtu 2,25% no IKP jeb 986,83 miljonus eiro. 2024.gadā tie būtu 2,4 % no IKP jeb 1,1 miljards eiro, bet 2025.gadā – 2,5 % no IKP jeb 1,2 miljardi eiro.
Aizsardzības resoram ir trīs raķešu sistēmu projekti, kuru virzīšana aizsardzības stiprināšanas nolūkos ir jāpaātrina.
Tie ir krasta aizsardzība pret kuģiem, vidējās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmas un raķešu artilērija, skaidroja ministre.
«Paredzēts, ka līdz 2027.gadam sasniedzam 3% no IKP, taču ar šiem straujāk virzāmajiem projektiem, es domāju, sasniegsim 3% no IKP pirms 2027.gada. Taču tas ir tikai tāpēc, lai nostiprinātu valsts aizsardzību,» norādīja Mūrniece.
Pērn Latvija un Igaunija NATO Madrides samita laikā parakstīja nodomu vēstuli par vidējās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmu iegādi. Patlaban turpinās darbs pie šī projekta. Jau iepriekš ziņots, ka 2023.–2025. gadā pretgaisa aizsardzības sistēmu iegādei valsts varētu veltīt 600 miljonus eiro.
Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons šodien parlamenta komisijā norādīja, ka minētā summa ir iekļauta atsevišķā budžeta pozīcijā jeb «ārpus« aizsardzības resora budžeta. Tajā brīdī, kad noslēgsies iepirkums, ministrija valdībā iesniegs ziņojumu par konkrētām izmaksām un attiecīgi summas «tiks pārceltas» aizsardzības resora budžetā.
Jau ziņots, ka Aizsardzības ministrija pagājušā gada rudenī sāka sarunas ar ASV par Kongsberg Defence & Aerospace pretkuģu raķešu sistēmu NSM (Naval Strike Missile) iegādi. Tāpat ministrija turpina iepirkuma procesu par sešu HIMARS raķešu artilērijas sistēmu iegādi no ASV. Mūrniece šodien komisijā pauda cerību, ka jau šopavasar varētu parakstīt līgumus par abiem iepirkumiem.
Runājot par šī gada budžetu, Garisons un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Leonīds Kalniņš pastāstīja, ka šogad turpina augt personāla uzturēšanas izdevumi, taču tie saglabājas «veselīgās robežās». Kopumā tam paredzēts veltīt 38% finansējuma.
NBS kopumā šogad paredzēti aptuveni 800 miljoni eiro, bet Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centram – 114 miljoni eiro.
Detalizēti aplūkojot šī gada budžeta projektu, dažādiem ilgtermiņa projektiem attiecībā uz nodrošinājumu šogad paredzēti 140 miljoni eiro. 49 miljoni eiro paredzēti sabiedroto uzņemšanas atbalstam, bet 30 miljoni eiro – artilērijai.
Aizsardzības resors šogad arī plāno turpināt attīstīt noliktavu tīklu, katrā reģionā uzbūvējot reģionālo noliktavu, kas nodrošinātu visu sistēmas apgādi. Tāpat paredzēta lielkalibra munīcijas, mīnmetēju sistēmu, tuvās darbības pretagaisa aizsardzības sistēmu, granātšāvēju, krava transportlīdzekļu un inženieru tanku iegāde. Vienlaikus netiks aizmirsts par apmācību un bāzu infrastruktūras attīstību.
Lasiet arī: Levits paģēr valsts aizsardzības dienesta ieviešanu bez kavēšanās