bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 19.08.2018 | Vārda dienas: Melānija, Imanta
LatviaLatvija

Kam un kāpēc neizdevīga Pavļuta iekļūšana jaunajā valdībā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+2 vērtējums, 2 balsojumi)

BNN, Baltic news, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts

Reformu partija (RP) aizvien ir nelokāma, Ekonomikas ministrijas vadītāja amatam virzot pašreizējo ekonomikas ministru Danielu Pavļutu. Sarunas par to ar Ministru prezidenta amatam nominēto Laimdotu Straujumu varētu notikt svētdien, 19.janvārī.

Partijā izskanējuši viedokļi par iespēju palikt opozīcijā, ja vienam no spēcīgākajiem demisionējušās valdības ministriem – Pavļutam – neizdosies iekļūt jaunā Ministru kabineta sastāvā. «Mūsu pamatprincips darbam jaunajā valdībā ir darbu pēctecība un apņemšanās īstenot aizsāktos darbus, tāpēc darbam jaunajā valdībā RP valde nolēma virzīt Edgaru Rinkēviču kā ārlietu ministru, Rihardu Kozlovski kā iekšlietu ministru un Danielu Pavļutu kā ekonomikas ministru,» norādījis RP preses sekretārs Mārtiņš Etkins.

Arī RP valdes priekšsēdētājs Edmunds Demiters atzinis, ka «valde bija pārsteigta, ka Laimdota Straujuma ir nākusi publiski klajā ar savu viedokli par Daniela Pavļuta kandidatūru pirms RP valdes oficiāla lēmuma, kas ir nekorekti. Respektējot Straujumas viedokli, valde tomēr uzskata, ka izskanējušie argumenti nav pārliecinoši. Tāpēc, pamatojoties uz noslēgto Saprašanās memorandu, kā arī Vienotības un RP kopējo atbildību par izvirzīto Ministru prezidenta amata kandidāti, partijas vadība lūgs tikšanos ar partijas Vienotība vadību un Laimdotu Straujumu, lai šo jautājumu apspriestu klātienē.»

Atbildot uz Straujumas izteiktajiem pārmetumiem, par atbildības neuzņemšanos par Zolitūdes traģēdiju, Pavļuts norādījis, ka pērn 25.novembrī atklātā vēstulē ir skaidrojis, ka no savas puses centies, lai jaunais Būvniecības likums būtu stingrāks tieši pret sabiedrisko ēku būvniecības prasībām. «Pateicoties manam, [toreizējā Tautsaimniecības komisijas vadītāja] Vjačeslava Dombrovska (RP) un pašreizējā vadītāja Jāņa Ozoliņa (RP) darbam, ir panākts rezultāts – Saeimas pieņemts likums,» skaidroja ekonomikas ministrs.

Tas, ka savlaicīgi nav bijis iespējams pieņemt attiecīgos Ministru kabineta noteikumus, kaut kādā mērā atspoguļo valsts pārvaldes kapacitāti, skaidroja Pavļuts, piebilstot, ka viņam ir grūti uzņemties atbildību par to, kādā mērā kopumā ir novājināta valsts pārvalde. Jāskatās, cik bieži valstī netiek ievēroti termiņi, tajā skaitā attiecībā uz plānošanas dokumentu izstrādi, akcentēja politiķis.

Ekonomikas ministrs noraida pārmetumus, ka līdz 1.februārim netiks izpildītas nepieciešamās prasības, jo, neraugoties uz to, ka laika ir bijis maz, bet izstrādājamie normatīvo aktu projekti ļoti daudz, viņš ar kolēģiem ministrijā panāks to, ka šie jautājumi tiks iesniegti izskatīšanai valdībā līdz 1.februārim. Ja kāds to būtu gribējis redzēt savlaicīgāk, tādā gadījumā Saeimai būtu vajadzējis noteikt garākus termiņus šī likuma ieviešanai. Jāņem vērā, ka citas ministrijas savā atbildībā esošos projektus neesot izstrādājušas termiņā.

Straujumas nevēlēšanās jaunajā valdībā iekļaut Pavļutu varētu būt saistīta arī ar viņas dēla Ģirta Straujuma biznesa interesēm. Ja Pavļutam neatrastos vieta jaunajā valdībā un Ekonomikas ministrija atgrieztos pie zaļās enerģijas subsīdiju politikas, kāda tā bija savulaik, otro elpu iegūtu ietekmīgu partiju sponsoru bizness.

Tostarp – arī savulaik lielākā bioetanola ražotāja un dāsna Vienotību veidojošo partiju sponsora Donāta Vaitaiša bizness, ar kuru saistītu uzņēmumu valdēs kopš šīs vasaras iecelts topošās premjeres, tobrīd zemkopības ministres Laimdotas Straujumas dēls Ģirts Straujums. Viņš ir korporatīvo klientu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Norvik bankā, kura pēdējā laikā aktīvi izmantojot kriminālprocesu ierosināšanu Ekonomikas policijā, cenšas pārņemt zaļās enerģijas uzņēmumus, kuri kreditējušies bankā, raksta portāls Pietiek.

Laikā, kad ekonomikas ministrs bija Kampars, valsts subsidēja bioetanola ražotājus un Vaitaitim nākotne rādījās rožainā gaismā. Uz 10.Saeimas vēlēšanām viņš četrām partijām noziedoja 72 000 latu, un tas bija pirmais oficiālais Vaitaiša ziedojums partijām, lai gan par viņu kā vienu no ietekmīgākajiem finansētajiem, kas turas ēnā, runāja jau kopš Tautas partijas laikiem. Kopsummā 36 000 latu tika Vienotību veidojošajām Jaunajam laikam un Pilsoniskajai savienībai, bet pa 18 000 latu saņēma Zaļo un zemnieku savienība un apvienība Par labu Latviju.

Trīs mēnešus pēc dāsnā ziedojuma, 2010.gada decembrī valdošā koalīcija, ko vadīja premjers Valdis Dombrovskis, nolēma valsts budžetā atvēlēt 24,4 miljonu latu lielu valsts galvojumu Vaitaiša uzņēmumam JP Termināls kredītam bioetanola rūpnīcas celtniecībai Rīgas brīvostas teritorijā.

«Ņemot vērā Daniela Pavļuta līdzšinējo darbu, RP valde uzskata, ka šobrīd viņam būtu jāturpina darbs valdībā,» uzsvēris Demiters. Ekonomikas jomā svarīgākie turpināmie darbi ir enerģētikas likuma pieņemšana, «ātro kredītu» nozares stingrāka uzraudzība, valsts un pašvaldību kapitāldaļu pārvaldības reformu pakete, Būvniecības likuma un to pavadošo noteikumu pieņemšana un Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu plānošana saskaņā ar Nacionālās attīstības plānu, uzskata RP.

BNN publicē fragmentus no intervijas ar ekonomikas ministru 2012.gada oktobrī. Lai gan šobrīd politiskā situācija Latvijā ir mainījusies, ekonomikas ministra toreizējās atbildes uz BNN jautājumiem atklāj, kāpēc un kam viņa iesaistīšanās jaunajā valdībā varētu būt neizdevīga.

Pēdējā laikā vērojama asa vēršanās pret Reformu partijas (RP) ministriem, tostarp arī Jums. Esat aizskāris kāda intereses vai arī tā ir vēršanās pret partiju kopumā?

Domāju, ka gan, gan. Valdība jau zināmu laiku ir strādājusi, apmēram ir skaidrs, kurš ko dara un nedara. Tās interešu grupas, kas ir neapmierinātas ar ministru, valdības darbu un kuru jūtas ir aizskartas, ir sagrupējušās un sākušas aktīvu darbību. Turklāt sācies pirmsvēlēšanu periods pirms pašvaldību vēlēšanām, notiek budžeta gatavošana, kas jau pats par sevi ir tīrākais mīnu lauks. Reformu partija, būdama jaunpienācēja un koalīcijas «trakuļi», mēģina visu darīt, kas partijas programmā un valdības deklarācijā rakstīts, tāpēc neizbrīna, ka ar to izraisām pretreakciju. Nav nevienas vieglas tēmas – vai tā būtu reģionu attīstība un Latgales programma, vai izglītības, enerģētikas, uzņēmējdarbības – valsts atbalsta, valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldības jomas. Tās visas ir sfēras, kurās sakrājušies ilgstoši neatrisināti problemātiski jautājumi, izveidojušās zināmas politekonomiskās sistēmas, kas ieinteresētas esošā līdzsvara uzturēšanā un no kurām, tāpat kā lapseņu pūzni pabakstot ar nūju, metas ārā niknas lapsenes.

Pieļauju, ka šī vēršanās ir arī pret katru ministru individuāli, jo katrs ministrs kaut ko, lai aizkaitinātu kāda intereses, jau ir izdarījis. Visi esam sakāpuši kādam uz varžacīm. Kas mani līdz šim izbrīnīja – mēs neesam gluži vienīgie ministri, kas ir pietiekami nopietnas reformas īstenojuši. Arī citu partiju ministri cilā smagus jautājumus. Var tikai brīnīties, ka viņi vēl nav pievienojušies mūsu pulciņam, ko gan vairs nevarētu teikt par labklājības ministri Ilzi Viņķeli.

Kam varētu būt neizdevīga Jūsu atrašanās ekonomikas ministra amatā?

Ekonomikas ministrija kontrolē pietiekami lielus resursus. Lai arī šobrīd ES fondu plānošanas periods iet uz beigām, tomēr joprojām pietiekami nopietni saimnieciski ekonomiski jautājumi tiek risināti – tas attiecas gan uz lielajām kapitālsabiedrībām, gan fondu programmām. Tāpat esam aktualizējuši vairākas nopietnas problemātiskas jomas. Kā pirmā un galvenā jāmin enerģētika – visi tie ir jautājumi, kas saistīti ar valsts atbalstu elektrības ražošanai gan no gāzes, gan atjaunojamajiem energoresursiem un koģenerācijā. Enerģētikas ilgtermiņa stratēģijas projektā, ko esam nodevuši publiskai apspriešanai un uzsaukuši valsts sekretāru sanāksmē, iezīmējas pietiekami skaidra ilgtermiņa redzējuma maiņa prom no vēsturiskās politikas, kas tika īstenota tikai pašas enerģētikas vai tajā iesaistīto uzņēmēju interesēs. Tagad tas viss lēni, smagi un sāpīgi jāgriež atpakaļ, lai enerģētika atrastos ar seju pret sabiedrību nevis otrādi.

Otra lieta ir valsts kapitālsabiedrību pārvaldības reformas. Strīdēšanās ar Privatizācijas aģentūru ir sīkumi pret to, kādi nopietni jautājumi valdībā šobrīd tiek risināti. Pavasarī pēc ilgstošas skaņošanas un stīvēšanās valdībā tika saskaņotas divas koncepcijas – par publisko personu iesaistīšanos komercdarbībā un par kapitāla daļu pārvaldības modeļa maiņu. Tagad vasaras laikā esam izstrādājuši jaunus kapitāldaļu pārvaldības likumprojektus, kuri jau nosūtīti saskaņošanai. Ar bažām gaidu atzinumus. Tur būs daudz diskutablu jautājumu – par finanšu uzraudzību, dividenžu politiku, to, cik neatkarīgs savā darbībā būs valsts kapitāldaļu pārvaldības birojs, kurš jāveido no jauna. Paredzu, ka būs mēģinājumi diskusiju par pēc būtības ļoti nopietniem jautājumiem trivializēt tikai līdz kapitālsabiedrību padomju jautājumam. Tas robežojas ar populismu. Vienlaikus šobrīd trūkst arī skaidrības, kāpēc tās vai citas kapitālsabiedrības vispār ir valsts un pašvaldību īpašumā.

Cik daudz kopš RP ienākšanas politikā paveikts cīņā pret oligarhiem?

No Saeimā pārstāvētajām partijām tādu, kam būtu tiešas saites ar oligarhiem, nav sevišķi daudz palicis. Gan valdība, gan Saeima ir pieņēmusi virkni lēmumu, kas nonāk vistiešākajā pretrunā ar oligarhu interesēm. Oligarhu ietekme uz parlamenta un valdības lēmumiem noteikti ir būtiski mazinājusies, lai gan ir atsevišķas pazīmes, kas liecina, ka tā vēl arvien kaut kur ir.

Vēl viens piemērs ir ostas. Domāju, ka arī ostu darbībā veselā saprāta pamazām kļūst arvien vairāk. Man par lēnu, bet tomēr ar arvien lielāku regularitāti nāk gaismā «nesmukumi» par nekvalitatīvām vai klaji nelikumīgām lietām. Reformu partija panāca arī izmaiņas brīvostu nolikumos, kas paredz lielāku caurskatāmību, piemēram, ka tagad tiek publicēti valdes sēžu protokoli. Lai gan tik un tā ir vērojamas lietas, kas ne gluži tā bija iecerētas un reizēm notiekošo drīzāk varētu dēvēt par caurspīdīguma teātri. Taču pamazām viss notiek – valsts ir kā liels kuģis, kuru strauji pagriezt nav iespējams. Var sarīkot šovu, kas izskatās pēc tā, ka nu viss notiek citādāk, bet lai pēc būtības lietas mainītos, vajadzīgs ilgāks laiks un mērķtiecīgs darbs. Kustība pareizajā virzienā notiek, bet man personīgi gribētos vairāk un ātrāk.

Tieši brīvostu ziņā?

Tai skaitā. Man liksies, ka brīvostās ir notikušas būtiskas izmaiņas, tajā brīdī, kad kāda brīvosta realizēs tiešām lielu investīciju projektu sadarbībā ar starptautiski atpazīstamiem partneriem un novedīs to līdz galam. Kad sabiedrībai būs redzami konkrēti īstenoti kvalitatīvi investīciju projekti, kas ne tikai ostai interesē, bet arī tautsaimniecībai dod pierādāmu labumu. Ja tas būs noticis saprotamā veidā un investori atzīs, ka te ir kvalitatīvi darba apstākļi.

Vai Latvijas sabiedrība ir kūtra pret reformām un pārmaiņām?

Ir normāli, un ar to rēķinās jebkurš reformu īstenotājs, ka pārmaiņas nāk grūti. Cilvēki nereti pieprasa reformas, bet nevēlas vai nav gatavi mainīt savu dzīvi. Parasti ir tā – pat ja esam situācijā, kas mums nepatīk, piedāvājums darīt lietas citādāk, satur baiļu elementus, jo nav skaidrs, kas no tā iznāks. Piemēram, izglītības jomā reformu vienmēr ir bijis ļoti daudz un, iespējams, šobrīd iestājies tāds kā reformu nogurums.

Vienlaikus negribētu teikt, ka Latvijas sabiedrība būtu negatavāka reformām. Pilnīgi otrādi – tā 20 gadu laikā ir absorbējusi, uztvērusi, pārdzīvojusi un arī realizējusi tik daudz reformu, ka grūti iztēloties sabiedrību, kur tas būtu noticis lielākā mērā. Varētu varbūt uzskatīt, ka citi to izdarījuši veiksmīgāk, piemēram, igauņi vai poļi, bet Latvijas sabiedrības spējas pieņemt jaunus spēles noteikumus ir reformatora sapnis. Valsts ir mobila, adaptīva, sabiedrība kopumā ir ļoti pacietīga, diezgan saprotoša. Protams, kādreiz pietrūkst izpratnes par kādām specifiskām tēmām, bet tas ir risināms jautājums.

Esat reiz teicis – «Ja citas valstis sper soli, mums jāveic divi vai jāskrien». Vai Latvijai tas šobrīd izdodas?

Skaidrs, ka mums ir jāskrien ātrāk par citiem, visos jautājumos jākonkurē. Mums nav laika, mēs esam maza ekonomika, bijām pakļauti pasaules vējiem. Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā, kopš darba tirgi ir atvērti, arī cilvēku kapitāls kļuvis mobils. Mēs ar citām valstīm konkurējam ne tikai par investīcijām, bet arī par saviem iedzīvotājiem, savu darbaspēku, cilvēku kapitālu. Lai uzlabotu nākotnes attīstības perspektīvas, mums ir jākustas ātrāk nekā citiem. Mēs to arī darām daudzās jomās, piemēram, ja paskatās, cik ātri Latvijas uzņēmēji pārorientējušies no iekšējā patēriņa un lielā burbuļa uz eksportu. Vienlaikus jāatzīst, ka eksportējošo uzņēmumu daļa vēl aizvien nav ļoti liela – 2011.gadā saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskajiem aprēķiniem Latvijā bija 80 591 uzņēmums, no kuriem eksportēja 5 601.

Viens no mūsu galvenajiem izaicinājumiem ir straujāk kāpt augšup pa produktivitātes trepi. Visi gribētu pelnīt vairāk, taču varam atļauties maksāt tādas algas, kas atbilst mūsu produktivitātes līmenim. Tieši dzīšanās pēc produktivitātes ir tā, kur mums jāaug visstraujāk. Jāsaprot, ka ir jāmācās, jāapgūst jaunas tehnoloģijas, jo nākotnē nebūs iespēju ilgstoši nodarbināt lielu daudzumu mazkvalificētu cilvēku par augstu atalgojumu.

Mazkvalificētie cilvēki lielākoties arī ir tie, kas pamet valsti.

Cilvēki, kuri veic ļoti vienkāršus darbus, Latvijā pie esošā attīstības līmeņa nevar cerēt uz tādu atalgojumu kā attīstītajās valstīs. Es saprotu cilvēkus, kas vēlas saņemt vairāk, un nevienu nevainoju viņu personīgajās izvēlēs, taču vienlaikus jāapzinās, ka katram pašam ir jāizdara sava izvēle. Cilvēks var mācīties, pārkvalificēties, apgūt to jomu, kas ļaus viņam nopelnīt vairāk. Tāpat jādomā, kā varam palīdzēt, lai cilvēks, kas vienmēr bijis darba ņēmējs, kļūtu par darba devēju. Ļoti daudzi no cilvēkiem, kas ir aizbraukuši, sirdī ir Latvijā. No cilvēku pieredzes stāstiem medijos, redzam arī, ka ir aizbraucēji, kuri meklē un saņem piedāvājumus atgriezties un sākt uzņēmējdarbību Latvijā. Esmu pārliecināts, ka ļoti daudz jaunu uzņēmumu perspektīvā radīsies tieši tāpēc, ka cilvēki atgriezīsies un būs gatavi ieguldīt tur sakrāto naudu savā biznesā.

102.000.102.6377


Pievienot komentāru

  1. Alita teica:

    Izturību ministram un RP!

  2. viedoklis teica:

    Izskatās, ka Straujumas metode ir izmest ārā spēcīgākos ministrus – sākumā Pabriks, tagad Pavļuts. Jācer, ka RP atšķirībā no V mācēs pastāvēt uz savu

  3. Anete teica:

    Viņš bija tas, kurš iznīcināja Hipotēku banku. Tagad pašam bumeranga princips.

BNN nedēļas apkopojums: VID meklē «nevainojamu reputāciju». Bezdarba līmenis Latvijā. OIK sarunu turpinājums

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Izaugsme; Deputāti; Virzība; Nākotne; Paziņojums; Pārmaiņas.

Ar krosa motocikliem bojā zemsedzi dabas parkos un Ķemeru Nacionālajā parkā

Dabas aizsardzības pārvaldes vides inspektori vairākās vietās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, ieskaitot Ķemeru Nacionālo parku, šajā vasarā konstatējuši, ka ar krosa motocikliem ievērojami bojāta mežu un kāpu zemsedze, kas var atstāt ilgstoši nelabvēlīgu ietekmi uz augāju un biotopiem.

Oktobrī skatīs Eigima sūdzību par lēmumu, kas skar politiķa valsts valodas prasmes

24.oktobrī plkst.10 Daugavpils tiesa Preiļos sāks skatīt Daugavpils domes priekšsēdētāja Riharda Eigima sūdzību par Valsts valodas centra pieņemto lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā attiecībā uz viņa valsts valodas lietojumu.

Ar mentoru apmācību uzsāk onkoloģisko pacientu pašpalīdzības kustību

Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrība Dzīvības koks uzsāk mentoru kustību, lai apvienotu aktīvus cilvēkus, kuri saskārušies ar vēzi, un tagad paši ir gatavi dalīties pieredzē un palīdzēt tikt galā ar pārbaudījumiem citiem. Mentoru kustība ir brīvprātīga, plānots, ka tā varēs sniegt atbalstu tiem onkoloģiskajiem pacientiem, kuri tikko kā sākuši ārstēšanas procesu, vai arī nesen tam izgājuši cauri un nezina, kā dzīvot tālāk.

Rīgas Centrāltirgū konfiscē 231 579 gabalus tabakas izstrādājumu un 131 litru alkohola

Pagājušajā nedēļā Valsts policija pabeidza izmeklēšanu vienā no kriminālprocesiem par tabakas izstrādājumu nelikumīgu uzglabāšanu, pārvietošanu un realizāciju lielos apjomos. Kopumā tika veiktas 176 sankcionētas kratīšanas, kuru rezultātā tika izņemti 231 579 gabali tabakas izstrādājumu un 131 litrs alkoholisko dzērienu bez Latvijas Republikas akcīzes nodokļu markām.

Eurostat: Latvijā jūlijā bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šā gada jūlijā bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina piektdien, 17.augustā, publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Latvijā ražotā piena īpatsvars tirgū samazinās un būtiski aug importētā apmērs

Latvijā ražotāpiena īpatsvars tirgū samazinās un būtiski palielinās importētā piena apmērs, atzīst Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

Noslēdzas SPRK izsole par dabasgāzes uzglabāšanu Inčukalnā

Pēc saskaņošanas ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju, AS Conexus Baltic Grid, ņemot vērā SPRK norādījumus, pieņēma lēmumu apstiprināt daļu no izsoles 2.varianta ietvaros iesniegtajiem piedāvājumiem par aktīvās dabasgāzes daudzuma uzglabāšanu un pieejamības nodrošināšanu Inčukalna pazemes gāzes krātuvē 2018.–2019.gadā.

No Saeimas vēlēšanu sarakstiem svītro septiņus tiesātus deputāta kandidātus

Centrālā vēlēšanu komisija piektdien, 17.augustā, lēma no 13.Saeimas vēlēšanu sarakstiem svītrot septiņus tiesātus deputāta amata kandidātus, savukārt attiecībā uz vēl vienu lēmuma pieņemšana atlikta uz nākamo sēdi, noskaidrots komisijā.

Turpmāk «baltās tiesības» būs vajadzīgas arī topošajiem traktora vadītājiem

Zemkopības ministrija ir sagatavojusi grozījumu projektu izmaiņām Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras maksas pakalpojumu cenrādī.  Grozījumu projekts paredz, ka turpmāk personām, kuras mācīsies vadīt traktortehniku, būs nepieciešama traktortehnikas vadītāja braukšanas mācību atļauja.

NVA aicina darba devējus pieteikties subsidēto darba vietu izveidei

Līdz šī gada 27.augustam piecpadsmit Nodarbinātības valsts aģentūras filiālēs darba devēji var pieteikties subsidēto darba vietu izveidei Eiropas Sociālā fonda projekta Subsidētās darba vietas bezdarbniekiem ietvaros. Tā ir iespēja piesaistīt savam uzņēmumam vajadzīgos darbiniekus, subsidētajās darba vietās nodarbinot NVA reģistrētos bezdarbniekus un saņemot ESF finansiālu atbalstu.

Topošie prokurori «izkrīt» pārbaudēs – puse amata pretendentu nenokārto pārbaudījuma otro kārtu

Vispārējo un juridisko zināšanu pārbaudījuma otro kārtu nav nokārtojusi aptuveni puse prokurora amata pretendentu.

Apstiprina Vandzenes pagasta pārvaldes vadītāju

Talsu novada domes sēdē ar balsu vairākumu tika apstiprināta jaunā Vandzenes pagasta pārvaldes vadītāja. Iegūstot lielāko punktu skaitu izsludinātajā atklātajā konkursā, amatam tika virzīta Marika Grohjacka. Viņa jaunos amata pienākumus sāks pildīt 3.septembrī, informē Talsu novada domes pārstāve Inita Fedko.

Lidosta Rīga pirmo pusgadu noslēdz ar apgrozījuma pieaugumu par 13%

Starptautiskā lidosta Rīga šī gada 1.pusgadu ir noslēgusi ar apgrozījuma pieaugumu par 13%, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, liecina lidostas nerevidētais saīsinātais starpperiodu pārskats par sešiem mēnešu periodu līdz 2018.gada 30.jūnijam.

Prāta Vētras koncerts, veikala atklāšana un remonti – daudzviet satiksmes ierobežojumi

Saistībā ar Prāta Vētras koncertu Mežaparka Lielajā estrādē no 17.augusta pulksten 15.00 līdz 18.augusta pulksten 8.00 tiks aizliegts apstāties un stāvēt Meža prospektā, posmā no Siguldas prospekta līdz Inčukalna ielai un Kokneses prospektā, posmā no Siguldas prospekta līdz Meža prospektam.

Izsludina jaunu konkursu uz VID ģenerāldirektora amatu; kā pirmā prasība – nevainojama reputācija

Valsts kanceleja izsludinājusi atklātu konkursu Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amatam. Pretendentu pieteikšanās beigu termiņš ir 14.septembris. 

Spirta ražošana Latvijā pirmajā pusgadā samazinājusies par 19,2%

Šogad pirmajā pusgadā Latvijā saražotā spirta apmērs samazinājies par 13,8%, liecina Valsts ieņēmumu dienesta apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

CVK lems par četru deputātu kandidātu iespējamo sadarbību ar VDK

Centrālā vēlēšanu komisija ir saņēmusi visu 13.Saeimas vēlēšanām reģistrēto deputātu kandidātu sarakstu pārbaužu rezultātus no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra un Totalitārisma seku dokumentēšanas centra. Informācija liecina, ka CVK paredzējusi lemt par sešu kandidātu svītrošanu.

Saskaņai savos priekšvēlēšanu izdevumos būs jāiekļauj maizes dalīšana kebabnīcā

Politiskajai partijai Saskaņa savos 13.Saeimas vēlēšanu aģitācijas izdevumos būs jāiekļauj arī līdzekļi, kas tērēti, tās deputāta kandidātam dalot pensionāriem bezmaksas maizi kebabnīcā Bolderājā, vēsta TV3 ziņas.

Pasaules biržās kāpj akciju un naftas cenas

Eiropas un ASV biržās ceturtdien, 16.augustā, kāpa akciju cenas, cerībām par gaidāmajām Amerikas Savienoto Valstu tirdzniecības sarunām pieklusinot bažas par Turcijas ekonomikas nedienām.

Brīvdienās būs silti, dažviet pat karsti laikapstākļi

Piektdien, 17.augustā, debesis daļēji aizklās mākoņi un ievērojami nokrišņi nav gaidāmi. Pūšot lēnam vējam, nakts otrajā pusē un no rīta atsevišķos rajonos veidosies migla. Dienā maksimālā gaisa temperatūra būs +22...+26 grādi pēc Celsija, bet naktī gaiss atdzisīs līdz +11…+16 grādiem.

Maršruts nedēļas nogalei: Rīgas svētki, Banānu izbraukums un Piena svētki

Šajā nedēļas nogalē, dodoties pa Maršrutu, paveras iespējas baudīt daudz un dažādus pasākumus visās Latvijas malās – no Liepājas līdz Rēzeknei, braucot caur Rīgu, kur no 17. līdz 19.augustam norisināsies vieni no gaidītākajiem un vērienīgākajiem pilsētas svētkiem Latvijā. Ja ir vēlme pavadīt brīvdienas nedaudz mierīgākā vidē, tad Maršruts ved arī uz Raunu, kur norisināsies festivāls Ķiploks – visu garšu karalis. Kad tas nobaudīts, tad Liepājā atpūtas parkā Pērkone piknika gaisotnē var piedalīties Adoptēto dzīvnieku saietā 2018.

50 dienas līdz Saeimas vēlēšanām: 2 336 iedzīvotājiem beigsies pases derīguma termiņš

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde aicina balsstiesīgos Latvijas iedzīvotājus pirms 13.Saeimas vēlēšanām 6.oktobrī laikus pārbaudīt, vai vēlēšanu dienā būs derīga pase. Pēc PMLP datiem no septembra līdz vēlēšanu dienai pases derīguma termiņš beigsies 2 336 Latvijas pilsoņiem.

Jau 30.augustā atklās lielveikalu IKEA; darbinieku meklējumi turpinās

Zviedrijas mājokļu labiekārtošanas preču kompānijas IKEA pirmais veikals Latvijā savu darbību sāks 30.augustā, tomēr uzņēmums joprojām meklē darbiniekus.

Liedz Čakšai par gadu pagarināt veselības pakalpojumu apmaksas kritēriju izstrādi

Koalīcija ir noraidījusi Veselības ministrijas lūgumu par gadu pagarināt likumprojekta izstrādi, kas noteiks kritērijus medicīnas pakalpojumu iekļaušanai valsts apmaksājamo veselības aprūpes pakalpojumu klāstā, sacīja Ministru prezidenta Māra Kučinska preses sekretārs Andrejs Vaivars.