bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 14.08.2018 | Vārda dienas: Zelma, Zemgus, Virma
LatviaLatvija

Kamēr Saskaņa un ZZS bauda sponsoru labvēlību, NSL saņēmusi vien «piecīti» partiju ziedojumos

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijas partijas kopš šī gada sākuma kopā ir saņēmušas vairāk nekā pusmiljonu eiro ziedojumos un biedru naudās. Saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) uzturēto partiju finanšu datubāzi, visātrāk maciņi, vismaz pagaidām, pildās valstī un Rīgā pie varas esošajiem spēkiem. Visdāsnākie biedra naudu maksātāji ir partijai Saskaņa, savukārt ziedotāji šogad visvairāk ir iecienījuši Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS), secinājis Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Saskaņas sponsori lielā mērā ir saistīti ar Rīgas domi, savukārt ZZS – ar partijas politiķiem un to padotajiem, vēsta raidījumā.

«Tieši biedru naudas palīdzēja Saskaņai kļūt par šogad visdāsnāk apdāvināto politisko spēku, jo gada pirmajā ceturksnī šādā veidā partija saņēma teju 90 000 eiro. Apmēram tikpat nāca arī ziedojumos. Starp lielākajiem partijas sponsoriem šogad ir sastopams pa kādam uzņēmējam, tomēr lauvas tiesa nāk no esošajiem vai bijušajiem Rīgas domes (RD) deputātiem. To, cik ļoti nostiprinājusies galvaspilsētā ir Rīgā valdošā Saskaņa, rāda arī tās biedra naudu maksātāju saraksts. Vairāki no tajā sastopamajiem Saskaņas aktīvistiem-jauniešiem, kas partijai atvēlējuši vairāk nekā tūkstoti eiro, strādā vai vismaz piestrādā Rīgas namu pārvaldniekā,» vēstīts raidījumā.

de facto apkopojis, ka starp lielākajiem ziedotājiem atrodams Nikolajs Zaharovs – 19 000 eiro (bijušais RD deputāts, uzņēmuma līgums ar Rīgas satiksmi, Aivars Bergers – 14 000 eiro (Saskaņas valdes loceklis), arī Igors Ivanovs – 4 990 eiro (bijušais RD deputāts, Rīgas starptautiskās autoostas padomes priekšsēdētāja vietnieks). Tāpat savs devums ir arī Vadimam Baraņņikam – 5 000 eiro (RD deputāts, Satiksmes un transporta komitejas vadītājs) un Jānim Urbanovičam – 2 000 eiro (Saskaņas frakcijas priekšsēdētājs Saeimā).

Jānis Urbanovičs par partijas sponsoru bāzi: «Būtu brīnums, ja cilvēki, kas strādā, tā vai citādi ir ieguvuši caur partijas karjeras kāpnēm kaut kādas perspektīvas, ignorētu partijas vajadzības un neziedotu. [..] Būtu ļoti jocīgi, dīvaini un apkaunojoši uzrunāt uzņēmējus, nedemonstrējot, ka pašu ļaudis to dara.» Vaicāts, vai no viņa teiktā var secināt, ka tomēr cilvēki Rīgas domes struktūrās ir salikti, pateicoties partejiskajai piederībai, Urbanovičs to gan noraida: «Nē, var secināt, ka cilvēki bauda uzticību, un tāpēc viņi ir šajos amatos, savukārt partijas piederība viņiem nav traucējusi ieņemt šos amatus.»

No Saskaņas partiju ieņēmumu topā tālu neatpaliek ZZS, kas pirmo reizi Saeimas vēlēšanu gadu ir iesākusi kā premjera partija. Starp ZZS sponsoriem atrodami: Guntis Kalniņš – 7 000 eiro (Saeimas deputāts), Armands Krauze – 5 003 eiro (ZZS valdes priekšsēdētājs, Saeimas deputāts), Uldis Sesks – 5 000 eiro (Liepājas mērs), Augusts Brigmanis – 3 000 eiro (ZZS Saeimas frakcijas vadītājs). Tāpat arī partiju atbalstījuši: Andris Bērziņš – 3 000 eiro (Saeimas deputāts) un Uldis Augulis – 2 000 eiro (satiksmes ministrs), apkopojis de facto.

«Ja Saskaņas nauda lielā mērā nāk no Rīgas domes struktūrās strādājošajiem, tad «zaļzemnieku» galvenais finansiālais balsts ir ministri, Saeimas deputāti, Zemkopības un Finanšu ministrijā algas pelnošie, kā arī Liepājas un citu pašvaldību domnieki. Respektīvi – tie, kuru amatus nākotnē var ietekmēt ZZS palikšana pie varas vai tās zaudēšana. Privātā sektora pārstāvju, proti, uzņēmēju, ziedotāju sarakstā vismaz pagaidām ir salīdzinoši maz,» skaidro de facto.

Viens no ZZS līderiem, Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis uzskata, ka tas patiesībā esot labi: «Saruna tāda bija: katram partijas biedram ir uzdevums pie sev pazīstamiem cilvēkiem griezties ar tādu uzrunājumu partijai ziedot. Nu kā katram veicas, to ir grūti pateikt. Jo, jūs saprotiet, kamēr nav likums par lobēšanu, ir ļoti grūti šo jautājumu risināt. Katrā gadījumā jebkurš uzņēmējs pēc tam būs ar vēlmi nu tad viņam kaut ko par to palīdzēt. Un tas ir absolūti, manuprāt, nepieņemami, jo nevar stādīt kādu augstāk par citiem, kas nav ziedojis.»

Lai gan pēc šī gada ienākumiem Vienotība ir trešajā vietā, tās kase pildās ne tik raiti kā savulaik. Tai ir pāris lielie ziedotāji no uzņēmēju vidus, savukārt dāsnākie partijas biedri algu saņem Briselē – Eiropas Parlamentā vai Eiropas Komisijā. Starp Vienotības lielākajiem ziedotājiem bijuši: Arnis Vējš – 21 500 eiro (uzņēmējs, SIA Uzvara-lauks īpašnieks), Arvils Ašeradens – 2 800 eiro (ekonomikas ministrs, Vienotības valdes priekšsēdētājs), Artūrs Krišjānis Kariņš – 2 500 eiro (EP deputāts), Vilnis Ķirsis – 2 000 eiro (RD deputāts).

Vienotības ģenerālsekretārs Artis Kampars gan ir pārliecināts, ka gatavību vēlēšanu kampaņai tas neietekmēšot, jo tūlīt tiks izveidota jauna apvienība ar dažām reģionālajām partijām, kurai būšot arī jauns nosaukums: «Vienotības tradīcija ir tāda, ka mums ir liels biedru skaits, un biedri pārsvarā ziedo nelielas summas. Tātad šīs summas savācas un nodrošina, protams, tādu ikdienas darbu, bet, ja runājam par kampaņas lietām, tad, neapšaubāmi, ziedojumu piesaistes jautājums ir ļoti aktuāls. Un šobrīd mēs runājam gan par partiju apvienības līderiem, gan par tēzēm, gan par budžetu, gan par reklāmas jautājumiem, tā kā tas viss vēl ir priekšā un procesā.»

Tāpat raidījumā uzsver, ka tikai nedaudz no Vienotības pēc šī gada ienākumiem atpaliek partija Latvijas Attīstībai, kura Saeimā nav pārstāvēta, taču pirms gada ieguva deviņus mandātus Rīgas domē. Savu lomu tajā, visticamāk, nospēlēja arī masīvā reklāmas kampaņa. Šogad dāsnākie partijas atbalstītāji ir saistīti ar Ventspils uzņēmēju Olafu Berķi. Maksimālo gadā pieļaujamo summu Latvijas Attīstībai atvēlēja gan viņa dēls Jānis, gan viņa ilggadējais menedžeris Edgars Čeporjus, kurš ir arī partijas Ventspils nodaļas vadītājs.

Taču Latvijas Attīstībai vadītājs Juris Pūce nepiekrīt, ka partija būtu atkarīga no šaura lielo finansētāju loka, kas noteiktu toni: «Tas nav nekāds brīnums, ka gan Olafs Berķis, gan viņa ģimenes locekļi ir ziedojuši mums un atbalstījuši mūs. Viņiem ir arī publiski jautāts, kāpēc viņi to dara – viņi atbalsta mūsu ideoloģiju, atbalsta mūsu pozīcijas un vēl mums veiksmes, un tas ir veids, kā viņi to dara, – ar ziedojumu palīdzību. (…) Es nevarētu teikt, ka mums ir viena vai dažu ziedotāju īpašs īpatsvars. Pirmajā ceturksnī tas vienkārši tā ir sanācis, bet mēs plānojam savus resursus – gan ienākumus, gan izdevumus. Nu pakāpeniski gada laikā… Izdevumu vairums arī veidosies gada otrajā pusē nevis gada sākumā.»

Tikmēr Nacionālā apvienība, lai gan partiju reitingā jau ilgstoši būdama trešā aiz Saskaņas un ZZS, ziedojumu topā ir krietni zemāk. No redzamākajiem partijas politiķiem vien Rīgas domniece Baiba Broka (RD deputāte) šogad ir atvēlējusi četrciparu ziedojumu – 1 000 eiro.

Nacionālās apvienības vadītājs Raivis Dzintars apgalvo, ka īpaši uzdevumi biedriem par ziedošanu partijai vēlēšanu gadā nebūšot: «Nē… Es zinu, ka ir bijusi tradīcija reizēm partijām arī kandidātiem likt kā obligātu nosacījumu iemaksāt kaut kādu summu. Nu mums tā mazliet atgādinātu vietas pirkšanu, un mēs tā kā konsekventi vēlamies no tā izvairīties. Protams, mēs aktīvi mudināsim ziedot, jo priekšvēlēšanu laikā tu nevari būt pavisam nepamanāms. (…) Bet nu man šķiet, ka finansiālā situācija nav vienīgais rīks un līdzeklis vēlēšanās. Ja tev ir pilnīgi skaidrs vēstījums, pilnīgi skaidra ideja, ar ko tu startē, tad daudz ko var ietaupīt.»

Ar lieliem ziedojumiem nevar lepoties arī vairākas citas, tostarp – salīdzinoši nesen izveidotas partijas. Tomēr pagaidām pat tās pārspēj Saeimā pārstāvēto No sirds Latvijai, kuru jau kādu laiku vajā neveiksmes – KNAB joprojām izmeklē iespējamos pārkāpumus tās finansēšanā, savukārt gada sākumā izjuka Ingunas Sudrabas vadītā Saeimas frakcija. 2014.gadā pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām vadītās partijas ienākumi pārsniedza pusmiljonu eiro. Savukārt šogad No sirds Latvijai (NSL) kasē līdz šim ir ieripojuši vien pieci eiro, vēsta de facto.


Pievienot komentāru

Pārbaudīs NBS gatavību valsts aizsardzības uzdevumu izpildei

No 20.augusta līdz 2.septembrim visā Latvijā notiks līdz šim lielākās militārās mācības Namejs 2018, lai pārbaudītu un pilnveidotu Nacionālo bruņoto spēku gatavību izvērsties valsts aizsardzības uzdevumu izpildei kā patstāvīgi tā arī kolektīvās aizsardzības sistēmas ietvaros.

Festivāla laikā sabrūkot koka promenādei, Spānijā ievainoti 313 cilvēki

Pilsētas sporta un mūzikas festivāla laikā sabrūkot koka promenādei, Bigo, Spānijas ziemeļrietumos, naktī uz pirmdienu ievainoti 313 cilvēki, paziņojušas amatpersonas.

Maksātnespējīgā Tosmares kuģubūvētava plāno atlaist darbiniekus

Par maksētnēspējīgu atzītā kuģubūves kompānija AS Tosmares kuģubūvētava plāno atlaist darbiniekus, vēsta Latvijas Televīzija.

Ko sola Saeimas vēlēšanās startējošās partijas valsts aizsardzības stiprināšanai?

Saeimas vēlēšanās startējošās partijas valsts aizsardzības stiprināšanai sola armijā izveidot arodbiedrības, samazināt vai palielināt militāros izdevumus, kā arī palielināt zemessargu skaitu, liecina aģentūras LETA apkopojums par partiju 4 000 zīmju programmām.

Aicina partijas pierādīt gatavību palielināt veselības finansējumu līdz 4% no IKP

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība aicina partijas pierādīt savu gatavību palielināt veselības nozares finansējumu tā, lai tas 2020.gadā sasniegtu vismaz 4% no iekšzemes kopprodukta, stāsta arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris.

Apskats: «Karstais kartupelis» – partiju finansēšanas jautājums

Jautājums par politisko partiju pilnīgu finansēšanu no valsts budžeta ir kā karsts kartupelis, kuru politiķi jau gadiem ilgi mētā no rokas rokā. Šobrīd attiecībā uz valsts finansējumu Latvijas politiskās partijas ir pabērnu lomā ne vien Baltijā, bet arī visā Eiropā. Ja Igaunijas partijas 2015.gadā savā starpā sadalīja 5 400 000 eiro, Lietuvas politiskie spēki – 5 800 000 eiro, tad Latvijas partijām no valsts budžeta pienācās vien 612 398 eiro. Šāda situācija rada labvēlīgu augsni dažādām shēmām, un savulaik politiķu pirkšana notika pat īpaši neslēpjoties. Taču tā kā neapgāžamu pierādījumu trūkst, visi iesaistītie pagaidām tikuši cauri sveikā, raksta laikraksts Ventspilnieks.lv.

Francijas policija aizliegusi Latvijas aktīvistiem Monblāna virsotnē mēģināt uznest karoga mastu

Francijas policija ir apturējusi kalnos kāpējus no Latvijas, kuri vēlējās uznest Monblāna virsotnē mastu ar Latvijas karogu, ziņo laikraksts The Times.

BTA: Visbiežāk jeb 70% no apdrošinātajiem atpūtas kuģošanas līdzekļiem ir motorlaiva

Iegādājoties atpūtas kuģošanas līdzekļa apdrošināšanas polisi, cilvēki visbiežāk izvēlas apdrošināt motorlaivas. Kā liecina apdrošināšanas akciju sabiedrības BTA Baltic Insurance Company, motorlaivu apdrošināšana veido 70% no kopējā izdotā polišu skaita. Pārējos 30% ietilpst tādi peldlīdzekļi kā kuteri, airu laivas, buru jahtas un motorjahtas.

Ašeradens: EM piedāvātais plāns par atteikšanos no OIK nav labākais risinājums

Ekonomikas ministrijas piedāvājums triju gadu laikā atteikties no obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājuma nav labākais risinājums, Ministru kabineta komitejas sēdē uzsver ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Būvniecības apjoms 2.ceturksnī pieaug par 31,6%

Būvniecības produkcijas apjoms gada griezumā, salīdzinot 2018.gada 2.ceturksni ar 2017.gada 2.ceturksni, pieaudzis par 31,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.

VUGD priekšniekam samazina algu par dienesta pārkāpumu

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšniekam Oskaram Āboliņam piemērots disciplinārsods – mēneša amatalgas samazināšana par medību kluba Plauži atrašanos Ogres novada Ķeipenes ugunsdzēsības depo, noskaidrots Iekšlietu ministrijā.

SEB bankas aptauja: 40% jauniešu vēlas nodarboties ar privāto biznesu

Jaunieši Latvijā daudz vairāk nekā viņu vienaudži Lietuvā un Igaunijā plāno saistīt savu dzīvi ar uzņēmējdarbību. Plāni nākotnē uzsākt savu biznesu ir 36% Latvijas jauniešu vecumā no 18 līdz 25 gadiem, savukārt 4% no viņiem jau šobrīd nodarbojas ar uzņēmējdarbību. Lietuvā uzņēmējdarbībai plāno pievērsties 30%, bet Igaunija – vien 24% jauniešu.

Latvijas Banka iegādājusies vērtspapīrus par 7,187 miljardiem eiro

Eiropas Centrālās bankas īstenotās valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmas ietvaros Latvijas Banka jūlija beigās bija iegādājusies Latvijas valsts un eiro zonas starptautisko organizāciju vērtspapīrus kopumā 7,187 miljardu eiro apmērā.

VVC: Valsts pārvaldē redzama vēlme valodas jautājumā izpatikt uzņēmējiem

Valsts pārvaldē brīžiem ir redzama vēlme valodas jautājumā izpatikt uzņēmējiem, ārvalstniekiem un investoriem, dodot papildus brīvības, intervijā LNT raidījumā 900 sekundes teic Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš.

airBaltic: Vasaras mēnešos 7–8% lidmašīnu ir pilnībā piepildītas

Vasaras mēnešos 7-8% Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic lidmašīnu ir pilnībā piepildītas, stāsta airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

Brīvdienās ugunsgrēkos cieta trīs cilvēki

Aizvadītajās brīvdienās, laika posmā no šī gada 11.augusta plkst. 6.30 līdz 13.augusta plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēma 168 izsaukumus – 48 uz ugunsgrēku dzēšanu un 96 uz glābšanas darbiem, bet 24 no izsaukumiem bija maldinājumi.

Augusta peldūdens kvalitātes pārbaužu rezultāti – aizliegts peldēties Šūņu ezerā

Pēc aizvadītās nedēļas veiktajām peldūdens kvalitātes pārbaudēm oficiālajās peldvietās ir noteikts aizliegums peldēties Šūņu ezera peldvietā, Daugavpilī, kurā konstatēts augsts mikrobioloģiskais piesārņojums.

Baltcom: Nākotnē LMT un Lattelecom apvienošana ir neizbēgama

Nākotnē mobilo sakaru operatora Latvijas mobilais telefons un telekomunikācijas uzņēmuma Lattelecom apvienošana ir neizbēgama, norāda televīzijas kabeļoperatora Baltcom vadītājs Nikolā Buasēns.

Būs mēreni silts, bieži gaidāms lietus un brāzmains vējš

Pirmdien, 13.augustā, no austrumiem pastiprināsies neliels augsta spiediena atzars, līdz ar to nokrišņi teritorijas lielākajā daļā mitēsies, un, vējam pierimstot, otrdienas naktī vietām gaidāma migla. Termometra stabiņš uzkāps līdz +18...+23 grādu atzīmei pēc Celsija.

Nedēļa Lietuvā. Spodrinās cietumu reputāciju, atbrīvojot Lukišķu Cietumu

Lietuvas Tieslietu ministrija aizvadītajā nedēļā uzsākusi ieslodzīto pārvietošanu no Lukišķu Cietuma, kas atrodas Viļņas centrā. Tas tiekot darīts, lai atjaunotu sabiedrības uzticēšanos valsts ieslodzījuma vietu sistēmai un lai samazinātu to uzturēšanas izmaksas.

BNN nedēļas apkopojums: Deputāti 13.Saeimai. «Eiropas «G» punkts». Atteikšanās no pulksteņa laika maiņas

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Cīņa; Pamošanās; Nākotne; Paziņojums; Apsūdzība.

Latvijas cietumos 60% ieslodzīto nerunā latviešu valodā

Latvijas cietumos aptuveni 60% ieslodzīto nerunā latviešu valodā, Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā norāda Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece Ilona Spure.

Gandrīz 30% ērču inficētas ar Laimas slimības izraisītājām – borēlijām

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā Latvijas Infektoloģijas centrs no 198 laboratorijā pārbaudītajām ērcēm 56 jeb 28,3% izrādījušās inficētas ar Laimas slimību izraisošajām baktērijām – borēlijām, stāsta slimnīcā.

Notiek Baltijas valstu jūras eskadras mācības

No 10. līdz 16.augustam Latvijā notiek Baltijas valstu jūras eskadras mācībās BALTRON Squadex 18/2, informē Aizsardzības ministrija.

Birža apturējusi tirdzniecību ar Tosmares kuģubūvētavas akcijām

Birža Nasdaq Riga apturējusi tirdzniecību ar kuģubūves uzņēmuma Tosmares kuģubūvētava akcijām, teikts biržas publiskotajā informācijā.