bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Ceturtdiena 22.08.2019 | Vārda dienas: Everts, Rudīte
LithuaniaLietuva

Kamēr Lietuvā spriež par lauku skolu likteni, vadošā partija sola «nacionālu vienošanos» izglītības jautājumos

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Kamēr aizvien vairāk un vairāk mazpilsētu skolu Lietuvā tiek slēgtas, vadošās partijas līderis sola «nacionālu vienošanos» izglītības jautājumā, ziņo Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.

Šauļu apgabalā Ziemeļlietuvā ir 22 vidusskolas, un vairums no tām strādā mazapdzīvotās lauku teritorijās. Amatpersonas apgalvo, ka skolu tīkls nav efektīvs, vairumā skolu ir pārāk maz skolēnu un visi apgabala bērni mierīgi varētu mācīties 12 skolās.

Tomēr publisko pakalpojumu nodrošināšana un pat palielināšana Lietuvā bija viens no galvenajiem vēlēšanu solījumiem valdošajām partijā. Turklāt jebkādas runas par skolu tīkla optimizēšanu tikai vairo bažas, ka lauku reģionu iedzīvotāji tiks pamesti novārtā.

Tomēr skolas ir grūti paturēt atvērtas, jo iedzīvotāju skaits Lietuvas reģionos samazinās un līdz ar to arī skolēnu ik gadu kļūst arvien mazāk.

Vaids Bacis (Vaidas Bacys), direktors vienā no Šauļu apgabala skolām, uzskata, ka lētāk būtu skolēnus vadāt ar autobusu uz mazāku skaitu skolu nekā uzturēt esošo tīklu. It īpaši, ja lauku skolas uzturēšana attiecībā pret skolēnu var izmaksāt pat trīs reizes vairāk nekā pilsētas skolas uzturēšana. Tā kā valdības finansējums ir atkarīgs no skolēnu skaita, skolu uzturēšanas nasta būtu jānes vietvarām.

Izglītības ministra vietnieks Valdemars Razums (Valdemaras Razumas) norāda, ka lēmums, par skolu tīkla optimizēšanu jāpieņem pašvaldībām, nevis valdībai. Ja vietvara vēlas mazo skolu darbības turpināšanos, tām pašām par to jāmaksā.

«Eiropas Komisija gadiem ilgi kritizējusi Lietuvu par tās pārmērīgo skolu tīklu, tāpēc valdības nostāja ir tāda, ka pašvaldībām pašām jāgādā par skolām ar dažiem skolēniem,» komentē Razums.

Valdošās partijas Lietuvas Zemnieku un Zaļo savienības līderis Ramūns Karbausks (Ramūnas Karbauskis) solījis prezentēt starppartiju vienošanos par to, kā reformēt izglītības sistēmu.

«Izglītības ministrijas un skolu kopienas vienotais mērķis ir izglītības kvalitātes nodrošināšana,» uzsver politiķis.

«Ja vien tas nekaitē izglītības kvalitātei, mums vajadzētu nodrošināt, ka skolu tīkls ir pēc iespējas tuvāks bērnu dzīves vietām.»

Viļņas Universitātes profesore un izglītības eksperts Vilija Targamadze (Vilija Targamadzė) norāda, ka ar skatīšanos uz skaitļiem vien nepietiks. Valstij jābūt visaptverošam redzējumam par izglītību, un tā nedrīkst lēmumu par neefektīvu skolu slēgšanu atstāt pašvaldību ziņā.

«Mēs nevaram izcelt vienu detaļu bez kopējās bildes aplūkošanas,» stāsta Targamadze. «Mums vispirms jāvienojas par kopējo redzējumu par izglītību. Pašvaldības ne vienmēr savos lēmumos ir objektīvas, jo pastāv politiskie apsvērumi. Turklāt koncentrēšanās uz ekonomiskajiem kritērijiem nav tas labākais piegājiens izglītībai.»

Razums informē, ka katru gadu Lietuvā slēdz aptuveni 20 mazās skoliņas, bet šos lēmumus pieņem pašvaldības un vietējās kopienas, nevis Izglītības ministrija.

Šī raksta oriģināls lasāms LRT vietnē angļu valodā: https://www.lrt.lt/en/news-in-english/19/1088239/politicians-promise-national-agreement-on-education-as-lithuania-s-rural-schools-struggle-to-stay-open


Pievienot komentāru

Sākta garantēto atlīdzību izmaksa PNB Banka klientiem

Daļai klientu tuvākajās dienās nekur nav jādodas – atlīdzību viņi saņems automātiski.

PVO: Mikroplastmasa dzeramajā ūdenī rada mazu risku veselībai

Pasaules Veselības organizācija secinājusi, ka daudzums, kādā šobrīd dzeramajā ūdenī ir sastopamas sīkas plastmasas daļiņas, rada mazu iespēju nodarīt kaitējumu veselībai. Vienlaikus tā brīdinājusi, ka vajadzīgs plašāk pētīt mikroplastmasas ietekmi uz veselību.

Amazones lietus mežos sasniegts rekordaugsts ugunsgrēku skaits

Amazones lietus meži Brazīlijā šogad deguši tik daudz kā nekad līdz šim, liecina Nacionālā Kosmosa izpētes institūta dati.

KNAB atbrīvojis aizturēto Ogres novada mēru Helmani

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs 21.augusta vakarpusē ir atbrīvojis no rīta aizturēto Ogres novada domes priekšsēdētāju Egilu Helmani.

Valsts iestādēm būtu jānorāda ielūgtās personas uz publiskiem pasākumiem, tā VK

Jebkurai publiskā sektora institūcijai, kas saņem publisko finansējumu un to izmanto pasākumu rīkošanai, būtu atklāti jānorāda ielūgto personu vai institūciju saraksts.

Rīgā plāno ieviest tūristu nodevu – eiro par dienu

Rīgas domes ierēdņi izstrādājuši saistošos noteikumus, kas paredz visām tūristu mītnēm par viesu izmitināšanu maksāt pašvaldībai nodevu viena eiro apmērā par katru nakšņošanas dienu, bet ne vairāk kā desmit eiro, ja atpūtnieks pilsētā uzturas ilgāk.

Pārskatot izdevumus, visvairāk naudas rasts Zemkopības ministrijā

Vislielākie līdzekļi – 30,73 miljoni eiro – izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2020.gada budžetā rasti Zemkopības ministrijā, liecina Finanšu ministrijas ziņojums.

Pirms jaunā mācību gada sākuma trūkst ap 500 pedagogu

Tuvojoties jaunajam mācību gadam, varētu būt ap 500 pedagogu vakancēm, pastāstīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska.

Okupācijas muzejam meklē jaunu vadītāju – izsludināts konkurss

Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valde izsludinājusi atklātu konkursu uz Latvijas Okupācijas muzeja direktora amatu. Pieteikumu iesniegšanas termiņš ir 30.septembris.

Reitingi Igaunijā: Opozīcija popularitātē aizvien pārspēj koalīciju, taču atbalsts krītas

Opozīcijas partijas Igaunijā piedzīvojušas popularitātes kritumu, kamēr valdošā Centra partija piedzīvojusi kāpumu.

Rīgas domē likvidēs trīs darba grupas

Likvidēt nolemts 2011.gadā izveidoto vadības grupu par zemās grīdas tramvaju ieviešanu Rīgā un 2013.gadā izveidoto Dienvidu tilta būvniecības projekta vadības grupu.

Palielinātas akcīzes likmes – akcīzes nodokļa ieņēmumi auguši par 8,1%

Akcīzes nodokļa ieņēmumi 2019.gada pirmajos sešos mēnešos ir 521 miljons eiro, kas ir par 39 miljoniem eiro jeb 8,1% vairāk nekā 2018.gada attiecīgajā periodā.

Pēc Helmaņa aizturēšanas iemeslu noskaidrošanas Gerhards vērtēs, vai paturēt viņu par padomnieku

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards pēc iepazīšanās ar Ogres novada domes priekšsēdētāja Egila Helmaņa aizturēšanas iemesliem vērtēs, vai viņu paturēt par padomnieku.

Nodokļu reformas atskaņas: Budžeta izdevumus aicina samazināt par 94 miljoniem

Nodokļu reformas ietekme joprojām ir būtiska un kompensējošie pasākumi ir nepietiekami, tādēļ padome uzskata, ka maksimāli pieļaujamie izdevumi nākamā gada budžetā nosakāmi par 94 miljoniem eiro mazāki nekā paredzēts budžeta projektā.

Latvijā ražotāju cenu līmenis rūpniecībā palielinājies par 1,5%

Salīdzinot ar jūniju, jūlijā ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā samazinājās par 0,2%. Toties salīdzinājumā ar pērnā gada jūliju kāpums ir 1,5%.

Iniciatīvai Ierēdnis ēno uzņēmēju pieteikušies 37 uzņēmumi

Apkopojot uzņēmumu iesniegtos pieteikumus, iniciatīvai Ierēdnis ēno uzņēmēju kopumā pieteikušies 37 uzņēmumi, kopumā ēnošanai piedāvājot 83 amata vietas savos uzņēmumos.

PVD apturējis divu ar zīmolu Pakistānas kebabs strādājošu uzņēmumu darbību

Pārtikas un veterinārais dienests higiēnas prasību pārkāpumu dēļ apturējis divu ar zīmolu Pakistānas kebabs strādājošu uzņēmumu darbību.

Tramps atkārto aicinājumu atļaut Krievijai atgriezties «Lielajā septītniekā»

ASV prezidents Donalds Tramps atkārtojis aicinājumu atļaut Krievija atgriezties «Lielajā septītniekā» jeb G7, pasaules industriāli attīstītāko valstu valdību sadarbības forumā, uzsverot, ka ir labāk, ja Krievija atgriežas šo valstu vidū.

Pēc izdevumu pārskatīšanas FM izdevies rast potenciālo resursu 93,7 miljonu apmērā

Pēc izdevumu 2020.gadam pārskatīšanas izdevies rast potenciālo resursu 93,7 miljonu eiro apmērā. No tiem 48,1 miljons eiro novirzāms kopējās fiskālās telpas uzlabošanai.

Kaljulaida: Finanšu ministram Helmem vairs nav vietas valdībā

Pēc tikšanās ar Igaunijas premjerministru Jiri Ratasu prezidente Kersti Kaljulaida pauda pārliecību, ka valdībā vairs nav vietas finanšu ministram Martinam Helmem.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2020.gadam – 7,13 miljardi

Valsts pamValsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2020.gadam ir aprēķināti 7 132,4 miljardu eiro apmērā un 2021.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi – 7 332 miljardu eiro apmērā.

Lietuvas eirokomisāra kandidāts: «Zaļā» politika un digitalizācija ir Eiropas prioritātes

Stājoties Seima priekšā, Lietuvas ekonomikas ministrs Virgīnijs Sinkevičs, kuru virza eirokomisāra amatam, kā Eiropas prioritātes minēja «zaļo» politiku un digitālizāciju.

KNAB aizturējis Ogres novada domes priekšsēdētāju Egilu Helmani, notiek kratīšana

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs 21.augusta rītā aizturējis Ogres novada domes priekšsēdētāju Egilu Helmani.

Rīgas satiksme šī gada pirmajā pusē nopelnījusi 2,04 miljonus

SIA Rīgas satiksme šī gada pirmajā pusē nopelnījusi 2,04 miljonu eiro savukārt apgrozījums bijis 95,67 miljoni eiro, liecina uzņēmuma publiskotie dati.

Itālijā krīt valdība, izjūk labējo-populistu koalīcija

Itālijas premjerministrs Džuzepe Konte paziņojis par atkāpšanos no amata pēc tam, kad neuzticības balsojumu bija rosinājusi labējā koalīcijas partija Līga ar premjerministra vietnieku Mateo Salvīni priekšgalā.

Jaunākie komentāri


-->