Kamēr pasaulē rūpniecība piedzīvo grūtus laikus, Latvijā vērojama izaugsme. Ekonomisti vērtē rūpniecības datus

Latviju vēl nav sasniegusi pasaulē vērojamā rūpniecības stagnācija, vērtē Latvijas vadošo banku ekonomisti. Tomēr jārēķinās ar pasaulē valdošo neskaidrību, ko ietekmē Brexit, un neizbēgamo lejupslīdi, kas varētu būt gaidāma kokrūpniecībā.

Kāpums apstrādes rūpniecībā – apbrīnas vērts

«Vērojamais kāpums apstrādes rūpniecībā ir atzinības un apbrīns vērts, jo tas notiek apstākļos, kad vairumā valstu nozare saskaras ar nopietniem pretvējiem. Piemēram, Eiropas motora – Vācijas apstrādes rūpniecībā aktivitātes kritums un noskaņojums šogad ir vājinājies tempā, kas pēdējo reizi bija vērojams 2012.gada jūlijā. Līdzīgi sarežģījumi vērojami arī ASV, kur šā gada divos mēnešos apjomi ir sarukuši, bet Ķīnā kāpums ir palēninājies,» vērtē SEB banka ekonomists Dainis Gašpuitis.

Viņš norāda, ka galvenās izaugsmes «bremzes ir globālās ekonomikas izaugsmes nedienas un neskaidrība, kas ietekmē starptautisko tirdzniecību» un ka Brexit neprognozējamība veicina neskaidrību Eiropā. Tomēr «pozitīvas vēsmas no ASV un Ķīnas» ekonomistam ļauj pieņemt, ka ka globālie nosacījumi turpmākajos mēnešos nedaudz uzlabosies un uzņemtais pieauguma temps tiks noturēts.

Gašpuitis paredz, ka «pozitīvu grūdienu» var sniegt tirdzniecības sarunu starp ASV un Ķīnu veiksmīgs noslēgums, kuru rezultāti gaidāmi aprīļa beigās.

«Nemainīgi aktuāls ir konkurētspējas stiprināšanas jautājums, lai nozare spētu risināt augošo darbaspēka izmaksu spiedienu. Jārēķinās, ka noteiktas nozares to izjutīs arvien spēcīgāk. Piemēram, apģērbu ražošana. Igaunijā šādas strukturālas pārmaiņas notiek arvien jūtamāk. Martā par apģērbu ražošanas pārtraukšanu paziņoja divi uzņēmumi. Ja 2008.gadā Igaunijā nozarē šajā nozarē strādāja 11 400 darbinieku, tad šobrīd tie ir 4 700 darbinieku un tendence turpinās. Līdzīgas vēsmas arvien izteiktākas būs vērojamas arī Latvijā,» brīdina Gašpuitis.

Pierādījums, ka Latvija nav pilnībā atkarīga no pasaules tirgus procesiem

«Latvijas ekonomika ir atkarīga no tā, kas notiek pasaules tirgos, taču ne pilnībā. Šī gada sākums tam ir ļoti laba ilustrācija. Laikā, kad apstrādes rūpniecība ES ir recesijā vai tuvu tam, Latvijā tās ražošanas apjoms gada griezumā februārī audzis par 5,7%. Salīdzinājumā ar janvāri ražošanas apjoms bija par 1,9% lielāks (sezonāli izlīdzinātie dati). Izaugsmes palēnināšanās turpmākajos mēnešos nav gaidāma. Strauji attīstīties turpina metālapstrāde un mašīnbūve — nozares, kuras Eiropā iet cauri pamatīgu satricinājumu posmam,» spriež Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš.

«Mašīnbūvē darbojas ļoti vienkārša loģika. Aizvadīto gadu straujo kāpumu nodrošina galvenokārt ražošanas pārcelšana uz Latviju starptautisko grupu ietvaros. Tām strādāt šeit ir lētāk nekā Rietumu un Ziemeļeiropā. Tāpēc, ja sarūk pieprasījums, vispirms tiek samazināta ražošana Vācijā, nevis Latvijā,» mašīnbūves un metālapstrādes nozares izaugsmi komentē Strautiņš.

«Luminor rīcībā ir nozares aptaujas dati, kas vēsta, ka strauji augošu ražotāju īpatsvars šogad samazināsies, taču kaut neliels kāpums būs lielākai uzņēmumu daļai nekā pērn. Ļoti iespējams, ka metālapstrādes un mašīnbūves izlaide šogad augs lēnāk nekā pērn, taču ātruma maiņa būs pakāpeniska,» prognozē Luminor ekonomists.

Tāpat viņš ir pārliecināts, ka pēc pērna gada «izcilajiem rezultātiem» kokapstrādes attīstības bremzēšanās ir neizbēgama.

Savukārt pārtikas pārstrādei šis gads būs labāks nekā iepriekšējais, izsīkstot pērnā gada piena pārstrādes negadījumu ietekmei, bet lielākajai daļai zivju pārstrādes koncentrējoties vienā strauji augošā uzņēmumā, spriež Strautiņš.

«Pērnā gada otrā pusē pasaules apstrādes rūpniecībai auksta ūdens šalti sagādāja Ķīnas ekonomikas mini-krīze, kā arī laika apstākļi un regulējuma maiņa Eiropā. Pienāk pus-pārliecinoši signāli, ka Ķīna stabilizējas, bet Eiropas izcelsmes ķibeles bija ar pārejošu raksturu. Luminor prognozē, ka Latvijas apstrādes rūpniecība šogad augs straujāk nekā pērn, apmēram par 5%, un šobrīd nav nekāda iemesla šo prognozi mainīt. Arī citur Baltijā klājas labi. Piemēram, Igaunijā pieaugums gada griezumā februārī bija 7%,» spriež Luminor ekonomists.

«Rūpniecībai kopumā šogad neklājas tik labi kā apstrādes rūpniecībai, bet to galvenokārt nosaka laika apstākļi, kas ir pārejoši un neko nevēsta par ekonomikas attīstības tendencēm,» norāda Strautiņš. «Enerģētikā februārī bijis kritums par 25,9%, kas ir daudz pat šai svārstīgajai nozarei. Arī turpmākajos mēnešos tās dati būs ļoti «spilgti».»

Noskaņojuma rādītāji kokrūpniecībā iezīmē divējādu ainu

«Ņemot vērā, ka kokrūpniecība veido aptuveni ceturto daļu no apstrādes rūpniecības produkcijas apjoma, neapšaubāmi šīs apakšnozares attīstība spēlēs lielu lomu kopējās apstrādes rūpniecības perspektīvās šogad. Tāpat tas ietekmēs arī eksporta attīstību, jo 70% no kokrūpniecībā saražotā tiek eksportēts,» prognozē Swedbank ekonomiste Linda Vildava un norāda, ka pērn kokrūpniekiem bija izcili padevies gads.

Viņa atzīmē, ka noskaņojuma rādītāji kokrūpniecībā iezīmē divējādu ainu. No vienas puses noskaņojums, skatoties ilgākā laika griezumā, saglabājies gana optimistisks, tomēr noskaņojuma tendence pēdējā pusgada laikā bijusi ne pārāk iepriecinoša, skaidro Vildava. Viņa norāda, ka to ietekmējušas bažas par lēnāku pieprasījuma kāpumu, kā arī augošie gatavās produkcijas krājumi.

Starp ražošanu ierobežojošiem faktoriem gada sākumā diezgan krasi pieaudzis darbaspēka trūkuma, kā arī pieprasījuma nepietiekamības novērtējums, atzīmē Swedbank ekonomiste un pieļauj, ka tas varētu nozīmēt, ka kokrūpniekus palēnām aizvien vairāk sāks spiest ne tikai piedāvājuma, bet arī pieprasījuma puse, izaugsmei pasaulē palēninoties.

«Neskaidrības turpināšanās ap Brexit procesu, kas šķietami ievilksies, turēs uzņēmējus zināmā neziņā īstermiņā. Nenoteiktība, kas apvij kokrūpnieku lielāko eksporta tirgu (Apvienotajā Karalistē pērn nonāca piektdaļa koka un tā izstrādājumu eksporta), protams, var likt būt piesardzīgākiem investīciju un nodarbinātības plānošanā,» skaidro Vildava.

Šis gads ne obligāti kokrūpniekiem būs slikts vai būtiski sliktāks, mierina eksperte un norāda, ka šobrīd apstrādes rūpniecības ražošanas rādītājos pārlieku satraucošas tendences skaidri neiezīmējas, bet negatīvie riski ir savā ziņā pieauguši. Ja tie materializējas un plašā apmērā, tad kokrūpniecības pienesums apstrādes rūpniecības un eksporta izaugsmē var sarukt, skaidro ekonomiste.

«Tomēr, lai kā arī veiktos kokrūpniecībā, ietekmē uz apstrādes rūpniecības, eksporta un kopējās ekonomikas izaugsmi svarīgs būs arī citu nozaru sniegums šogad,» uzskata Vildava.

Saistītie raksti

1 komentārs

  1. Kokrūpniecība sabojāta mugura trīs mēnešos apmaiņā pret 10 euro dienā. novecojusi arī lopkopība. Kārtējais parks iznīināts apmaiņā pret pretīgu veikalu.
    Kamēr bankais taisa naudu vienkārši ierakstot ciparu datorā. Drīzāk jau vajag mazāk labākus darbiniekus.
    Ja jau trūks kāpēc neviens nepiedāvā darbu. Kāpēc kaimiņi tad aizbrac citur?

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas