Karantīna Lietuvā no izceļošanas neattur 14 382 iedzīvotājus

Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN

Lietuvā karantīnas un pārvietošanās ierobežojumu mēneši nav bijis šķērslis cilvēkiem, kuri katrā ziņā gribējuši izceļot. Lietuvas Valsts Robežsardze izskaitījusi, ka no marta vidus līdz 22.aprīlim dažus ceļošanas aizlieguma izņēmumus izmantojuši un izbraukuši no valsts ir 14 382 lietuvieši.

Vairums izceļojuši caur Klaipēdas ostu

Vairums izceļojušo devušies ārpus valsts, Klaipēdas Ostā sēžoties uzņēmuma DFDS Seaways prāmī. AB DFDS Seaways izpilddirektors Jons Nazarovs (Jonas Nazarovas) sarunā ar ziņu portālu BNN sacīja, ka nepilnos divos karantīnas mēnešos uzņēmums novērojis lēcienu biļešu tirdzniecībā, lai pārvietotos šobrīd vienīgajā pieejamā maršrutā Klaipēda-Ķīle (Vācija).

«Būtībā tā ir viena no retajām iespējām, kāda joprojām pieejam Lietuvas pilsoņiem, izbrauktu no valsts. To lietuviešu skaits, kuri karantīnas laikā atgriezās pa jūras ceļu, pieauga par nepilnu trešdaļu, bet turpceļā pasažieru bija par 15% vairāk. Tomēr jāņem vērā, ka šajā laikā uz mūsu prāmjiem nebija ļauts ceļot nevienam ārvalstniekam,» skaidroja J. Nazarovs. «Kopumā pasažieru plūsma maršrutā Klaipēda-Ķīle saruka par vienu procentu,» tā AB DFDS Seaways izpilddirektors.

Prāmju pārvadājumu uzņēmuma otrajā maršrutā Klaipēda-Karlshamna tikmēr bijuši nopietnāki pārvietošanās ierobežojumi. To dēļ pasažieru skaits sarucis par vienu trešdaļu.

Nākotni redz drūmās krāsās

Tā kā Lietuvā ir sākts mīkstināt karantīnas ierobežojumus, uzņēmums sagaida, ka drīzumā spēs pārdot vairāk biļešu un atvērt prāmja kafejnīcas un bārus. Pirms doties ceļā ar prāmi, šobrīd visiem pasažieriem tiek pārbaudīta temperatūra, un tiem, kuri ostā ierodas uz DFDS Seaways platformas, tiek veikti COVID-19 testi.

«Raugoties uz pārējo gadu, uzņēmuma darbības izredzes neizskatās diez ko labas. Mēs primāri esam atkarīgi no tā, kā attīstīsies pandēmija, kā ar to cīnīsies kaimiņvalstis un kāda būs cilvēku vēlme ceļot,» uzņēmuma nākotnes skatījumā dalījās Nazarovs.

Nemainīga plūsma ar konkrētu nozaru pārstāvjiem

Vaids Klumbis, minētā prāmju pasažieru pārvadātāja sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs, sarunā ar BNN sacīja, ka galvenās cilvēku grupas, kuru pārstāvji karantīnas laikā ar prāmi braukušas visbiežāk, bijušas tālbraucēji šoferi, kuģu apkalpes locekļi, kuģu remontstrādnieki un lietuvieši, kuru darbs saistīts ar jūras vēja turbīnu apkalpošanu. «Biļešu tirdzniecības brīdī mēs arvien vairāk vaicājam pircējiem, vai viņiem ir visi vajadzīgie dokumenti. Pretējā gadījumā robežsargiem būs pamats liegt viņiem izbraukt no valsts,» sacīja DFDS Seaways pārstāvis.

Klumbis arī neizlēdza, ka cilvēkiem, kuri izbraukuši karantīnas laikā, ir darbs ārzemēs.

4 700 izbrauc caur gandrīz klusām lidostām

Lai arī Lietuva aprīļa sākumā aizliedza civilo aviosatiksmi, kā izņēmumus paredzot lidojumus ar īpašām atļaujām, tas neatturēja 4 700 lietuviešus no izceļošanas pa gaisa ceļu. Lielākā daļa no ceļotājiem bijuši Lietuvas pilsoņi, kuriem ir dubultpilsonība un darba līgumi ārvalstīs. Bijuši arī ceļojumi, kas saistīti ar sevišķi svarīgām dzīves situācijām kā, piemēram, bērēm vai ārvalstīs dzīvojoša tuvinieka veselības problēmām. Šādos gadījumos izceļošanai bijusi vajadzīga Valsts Robežsardzes atļauja. Izņēmuma kārtā ceļot bija atļauts arī valsts politiķiem, amatpersonām, diplomātiem un starptautiskās misijās strādājošiem.

2020.gada pirmajā ceturksnī Lietuvas trīs starptautiskās lidosta apkalpoja 1,104 miljonus pasažieru. Tas ir par 16,4% mazāk nekā attiecīgajā periodā 2019.gadā. Līdzīgi kā citur pasaulē arī Lietuvas lidostās tika novērots būtisks kritums pieprasījumā pēc avioreisiem un arī teju visu reisu atcelšana.

Aviācijas nozare cietusi sevišķi smagi

Lietuvas lidostu pārvaldnieka Lietuvos oro uostai Aviācijas pakalpojumu daļas vadītājs Aurims Stikļūns (Aurimas Stikliūnas) vērtē, ka koronavīrusa krīze ir skārusi dažādas nozares, bet aviācija cietusi sevišķi smagi «Pieprasījumus pēc ceļojumiem pakāpeniski saruka, līdz marta beigās lidojumi izsīka gandrīz pavisam,» sacīja Stikļūns.

Šogad no janvāra līdz martam Viļņas Lidosta apkalpoja 830 000 pasažieru, kas ir par 17,6% mazāk nekā šajā laikā pērn. Kauņas Lidostas pakalpojumus izmantoja 211 000 pasažieru, kas liecina par 13,7% kritumu, salīdzinot ar 2019.gada pirmo ceturksni. Visbeidzot, Palangas Lidosta apkalpoja 63 000 lidotgribētāju jeb par 8,1% mazāk nekā pērnā gada pirmajos trijos mēnešos.

Likumsakarīgi, ka lielākais kritums novērots martā, kad daudzu pasažieru ceļojumu plānus mainīja valstu valdību lēmumi slēgt robežas un ieviest karantīnas regulējumu. Martā Lietuvas lidostas apkalpoja 202 000 pasažieru, kas ir par 56% mazāk nekā 2019.gada martā. Lidojumu bija par 34% mazāk, kopskaitā vien 3 018.

Kāpums kravas pārvadājumos

Par spīti aviopasažieru skaita kritumam Lietuvas lidostas COVID-19 pandēmijas laikā ir novērojušas kravas aviopārvadājumu pieaugumu. Tajās 2020.gada pirmajā ceturksnī tika pārkrautas 4,467 tonnas kravas, kas ir par 17% vairāk nekā šajā laika posm pērn. Caur Viļņas Lidostu piegādāts lielākais kravas apjoms – 3 663,8 tonnas, kas uzrāda 20% kāpumu. Tai seko Kauņas Lidosta ar 802,3 tonnām (par četriem procentiem vairāk) un Palangas Lidosta ar 0,9 tonnām (par 30% vairāk).

Lidostas palēnām atdzīvosies

Lietuva un citas Eiropas valstis ir sākušas mīkstināt karantīnas ierobežojumus, kas ieviesti COVID-19 uzliesmojuma laikā. Daži avioreisu maršruti tiks atjaunoti, jo Lietuva ar vairākām valstīm ir noslēgusi divpusējus līgumus. Sākot no maija vidus, Viļņas Lidosta atjaunos pasažieru pārvadājumus. Pirmie lidojumi būs 13.maijā, un to galamērķi būs Rīga un Frankfurte.

Sākot no 13.maija, no Viļņas uz Eiropas aviācijas centru Vācijas rietumos ar lidsabiedrību Lufthansa varēs aizlidot trīs reizes nedēļā: pirmdienās, trešdienās un piektdienās. Tajā pašā dienā airBaltic atjaunos lidojumus uz Rīgu, kas paredzēti katru dienu.

Maija vidū no Lietuvas atsākt lidojumus plāno arī lidsabiedrības Wizz Air, Belavia, LOT, Brussels Airlines, Ukraine International un SAS. Lai arī ir atcelts aizliegums lietuviešiem izbraukt no valsts, paliks spēkā prasība pēc atgriešanās 14 dienas pavadīt pašizolācijā, tā pavēstījusi Lietuvas Veselības ministrija.

Ar auto izbraukuši vairāk nekā 4 000

Nepilnos divos karantīnas mēnešos Lietuvas-Latvijas robežu šķērsoja aptuveni 600 lietuvieši, uz Krievijas Kaļiņingradas apgabalu devās 655, bet uz Poliju izbrauca 201. Vēl 2 635 automašīnām tika atļauts izbraukt no Lietuvas uz Baltkrieviju.

Kad galu galā Lietuvā tiks atcelta karantīna, tiek prognozēts, ka notiks jauns emigrācijas vilnis, iedzīvotājiem dodoties meklēt labāku dzīvi ārzemēs. Valstī ir sarukušas darba iespējas – bezdarbs Lietuvā šopavasar sasniedzis divciparu skaitli.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas