bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Ceturtdiena 02.04.2020 | Vārda dienas: Irmgarde
LatviaLatvija

Kariņš: Latvija vairs nav mazais brālis, mūsu valsts pasaulē tiek sadzirdēta

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Krišjānis Kariņš, Saeima, ārpolitika, Latvijas ārpolitika, Saeima, ārpolitikas debates, tranzīts, eksports, Baltkrievija, Eiropas Savienība, Eiropa, Austrumeiropa, ekonomika, ekonomikas izgaugsme

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš

Latvija starptautiskajā arēnā vairs nav mazais brālis – mūsu valsts tiek sadzirdēta un ņemta vērā, ceturtdien, 23.janvārī, ikgadējās ārpolitikas debatēs sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš norādīja, ka pasaulē ir četri lieli varas un ekonomikas centri: ASV, Eiropas Savienība (ES), Krievija un Ķīna.

«Skaidrs, ka Latvijas vieta šajā plašajā pasaules skatījumā ir kopā ar ES un stratēģiskajiem sabiedrotajiem NATO, kā arī citām organizācijām. Šī sadarbība ar Rietumu sabiedrotajiem ir mūsu valsts neatkarības nodrošināšanas pamats, bāze,» teica premjers, akcentējot, ka tiks darīts viss, lai partneriem, kuri palīdz nodrošināt militāro drošību un citiem, palīdzētu.

Latvijas intereses ārpolitikā ir nodrošināt neatkarību, atkārtoti sacīja Kariņš, piebilstot, ka tas panākams politikas un ekonomikas aspektā. Politiskajā aspektā Latvija kā daļa no ES ir daļa no bagātīgākā tirgus, kas vēl nav izveidojies kā nozīmīgākais militārais spēlētājs pasaulē.

«Šodien ES daudz lielāka nozīme ir ekonomikas jomā. Tā ir arī liels vērtību centrs. Demokrātija, brīvība un vienlīdzība ir vērtības, kam seko ES. Mūsu valstij ir īpaša loma stiprināt attiecības ar Austrumu partnerības valstīm,» teica Kariņš, uzsverot, ka Latvija ir ieinteresēta sniegt draudzīgu roku šīm valstīm, parādot, ka ir alternatīva – ne tikai Krievija kā varas centrs.

Kariņš atgādināja, ka pagājušajā nedēļā viņš ir viesojies Baltkrievijā, kuras vadība izteikusi atklātu vēlmi paplašināt sadarbību ar Latviju, tostarp veicinot sadarbību, kas nozīmētu Latvijas ostu iesaisti.

«Politiski mēs esam tādā situācijā, kādā sen neesam bijuši. Izaicinājums mums ir ar pašu uzņēmumiem. Vai mūsu ostu uzņēmumi ir gatavi šādai sadarbībai, kas politiski varētu būt nobriedusi?» vaicāja Kariņš.

Viņš pauda, ka tas ir liels izaicinājums, jo vēsturiski Latvijas ostām ir bijušas dažādas grūtības, stagnācija, jo gadiem ilgi runāts par to, ka Krievijas politika ir vest savas kravas prom no Baltijas valstu ostām.

Valdības vadītājs uzsvēra, ka valsts pārvaldē ir pārņemtas lielākās ostas. «Mums vēl ir otrs izaicinājums – veicināt ostās strādājošo privāto uzņēmumu dalību pasaules ekonomikas reālās attīstības tendencēs un modernizācijā. Mēs esam demokrātiska valsts, tāpēc nevaram ar valdības dekrētu likt privātam uzņēmumam darīt šo vai to,» teica Kariņš.

«Aicinu ostu uzņēmumus, termināļus skatīt iespēju sadarboties arī ar kravas plūsmām uz Baltkrieviju, ne tikai pārkraujot Krievijas preces uz rietumiem. Tā ir iespēja, domājot arī par mūsu dzelzceļa attīstību,» teica Kariņš, piebilstot, ka politiski tam ir nozīmīgs aspekts, jo ekonomiskas saites paver arī cilvēciskus kontaktus.

«Mūsu interese ir, lai kaimiņi pietuvinātos mums un Eiropai, nevis aizietu pavisam citā virzienā,» teica premjers.

Ekonomiskā attīstība atkarīga no eksporta un investīcijām, teica Kariņš. Viņš aicināja visus diplomātus un Latvijas Investīciju attīstības aģentūras darbiniekus saprast, ka prioritāte ir veicināt investīcijas no rietumu sabiedrotajiem.

Kariņa ieskatā «zaļais kurss» ir iespēja, kas Latvijai ir jāizmanto, domājot par potenciālajām investīcijām tautsaimniecībā.

Kontekstā ar eksportu Kariņš uzsvēra, ka Latvijā izauguši uzņēmumi, kas ir arvien konkurētspējīgāki pasaules tirgū, domājot par eksportu ne tikai uz rietumiem, bet arī austrumiem un citviet pasaulē.

«Mums ir darbs strādāt, lai piesaistītu investīcijas no rietumu sabiedrotajiem augstajās tehnoloģijās, bez kā Latvijā nevarēs nodrošināt lielas algas. Otrais ir veicināt ir eksportu visā pasaulē,» teica Kariņš.

«Iepriekš Latvija bija vairāk ārpolitikas vērotāja, patērētāja. Savukārt pēdējos gados Latvija ir pārtapusi no pasīvas vērotājas par aktīvu politikas veidotāju. Šo lomu mums ir iekarojuši indivīdi, institūcijas un valsts kopumā. Šī loma mums ir jāstiprina,» teica Kariņš, akcentējot augsta ranga amatpersonu un ierēdņu devumu Latvijai, strādājot Eiropas struktūrās.

Kariņš ir pārliecināts, ka Latvijas balss pasaulē tiek sadzirdēta. Latvija iestājas par vienotu tirgu, kā arī pret naudas atmazgāšanu.

Lasiet arī: Kariņš apstiprina naftas piegāžu iespēju Baltkrievijai caur Latviju

«Mēs neesam vairs tā mazā valsts, kas ņem pretim. Mēs esam līdzvērtīga balss, kas argumentē, kuru uzklausa un kas veido politiku. Mums nav jākautrējas no šīs lomas,» teica Kariņš.

«Mēs vairs neesam tie mazie brāļi – mūsos ieklausās. Mēs, protams, turpinām ieklausīties un diskutēt, bet mēs arī aktīvi veidojam politiku,» uzsvēra premjers.


Pievienot komentāru

Nolemts. COVID-19 krīzes pārvarēšanas pasākumus finansēs no valsts budžeta

COVID-19 pandēmijas tiešos krīzes pārvarēšanas pasākumus pamatā finansēs no valsts budžeta, bet pēc krīzes ekonomika tiks stimulēta ar ES fondu līdzekļiem,

Ķīna paziņo par 1 300 asimptomātiskiem vīrusa gadījumiem

Ķīna trešdien, 1.aprīlī, pirmoreiz paziņojusi par vairāk nekā 1 300 valstī apstiprinātiem asimptomātiskiem koronavīrusa gadījumiem, vēsta franču ziņu aģentūra AFP.

Baltkrievija aizliedz griķu eksportu

Baltkrievijas valdība ir uz laiku ieviesusi aizliegumu no valsts eksportēt griķus un citas pirmās nepieciešamības pārtikas preces, tā vēsta Baltkrievijas valsts ziņu aģentūra BelTA.

Linkaits: Repatriācijas reisi varētu atsākties aprīļa vidū

Repatriācijas reisi pašreiz ir uz laiku apstādināti pēc epidemiologu lūguma un tas vajadzīgs, lai paietu noteiktais karantīnas periods tiem, kuri Latvijā atgriezušies līdz 30.martam.

Ministrs: Dažādās pasaules malās iestrēguši 259 Latvijas valstspiederīgie

Patlaban dažādās pasaules malās atrodas 259 Latvijas valstspiederīgie, kuru atgriešanās ir kavēta un kuriem tiek nodrošināta konsulārā palīdzība un atbalsts.

Likumiskais atbalsts tiem, uz kuriem attiecas maksātnespējas tiesiskais regulējums

No 1.aprīļa līdz 1.septembrim nokavējuma procenti par civiltiesiskas saistības izpildīšanas nokavējumu nevarēs pārsniegt likumiskos procentus, kas ir 6% gadā.

Maskavā iemēģina lietotni inficēto pilsoņu izsekošanai

Maskavā, kur šonedēļ ieviesta karantīna, tiek izstrādāta un izmēģināta viedtālruņa lietotne, lai novērotu iedzīvotājus, kam apstiprināta saslimšana ar COVID-19, bet atļauts ārstēties mājās. Mērķis ir pašizolācijas prasību ievērošana, vēsta Krievijas valsts ziņu aģentūra TASS.

Komisija konceptuāli atbalsta 2008.gada krīzes laika parādu dzēšanu

Latvijas Bankas un Finanšu nozares asociācijas rīcībā esošie dati liecina, ka patlaban Latvijā ir aptuveni 13 tūkstoši krīzes skarto parādnieku un parādsaistību kopējais apjoms lēšams līdz 600 miljoniem eiro.

Turkmenistānā aizliegts pieminēt … paši zināt ko

Varasiestādes Turkmenistānā noliedz, ka valstī kāds iedzīvotājs būtu inficējies ar jauno koronavīrusu. Tās arī cenšas panākt, lai šis jēdziens neparādās ne plašsaziņas līdzekļos. Tikmēr kaimiņvalstī Irānā no vīrusa izraisītām komplikācijām ir miruši 2 757 cilvēki, ziņo ASV valsts medijs Radio Brīvā Eiropa.

Iesniegti paziņojumi par 3 258 darbinieku plānoto atlaišanu no 19 uzņēmumiem

Marta izskaņā bezdarbnieku skaits valstī sasniedza 61 927 personas, turklāt martā bez darba esošo iedzīvotāju skaits audzis par 3 680.

Igaunijā apsver masveida analīzes vīrusa izplatības mazināšanai

Igaunijas valdība ir izvirzījusi mērķi veikt COVID-19 analīzes lielam iedzīvotāju skaitam, lai tā mēģinātu iegrožot infekcijas izplatību, atklājis Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu, ziņo Igaunijas raidsabiedrība ERR.

Vairākus Dabas aizsardzības pārvaldes uzdevumus nodos Valsts vides dienestam

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 30.martā izdevusi rīkojumu par vairāku Dabas aizsardzības pārvaldes uzdevumu nodošanu Valsts vides dienestam.

No 1.aprīļa Jūrmalā vairs nevar iebraukt tāpat vien, jāsamaksā divu eiro nodeva

Par caurlaidi var samaksāt arī pēc iebraukšanas pilsētā, tikai jāievēro, ka caurlaidei obligāti jābūt nopirktai tajā datumā, kad auto iebraucis Jūrmalā.

Valstis un uzņēmumi steidz izgatavot mākslīgās elpināšanas iekārtas

Valstu valdības un medicīnas iestādes pasaulē vēlas iegūt daudz mākslīgās elpināšanas iekārtu, ar kurām var glābt dzīvību smagos saslimšanas gadījumos ar COVID-19. Izraēlā šim nolūkam pat pielāgots raķešu ražošanas konveijers, ziņo vācu raidsabiedrība DW.

Izsludināta pieteikšanās uz Konkurences padomes priekšsēdētāja amatu

Valsts kanceleja trešdien, 1.aprīlī, izsludinājusi atklātu konkursu uz Konkurences padomes priekšsēdētāja amatu.

COVID-19 izplatība Baltijā. Latvijā – 446, Lietuvā – 581, Igaunijā – 779

Latvijā saslimšanas gadījumu skaits ar koronavīrusu COVID-19 sasniedzis 446. Tikmēr Lietuvas mediji ziņo par 581 savas valsts iedzīvotāju, kas saslimis ar koronavīrusu.

Par Rīgas pilsētas izpilddirektora vietnieci ieceļ Ivetu Zalpēteri

Rīgas domes pagaidu administrācija otrdien, 31.martā, ārkārtas sēdē par izpilddirektora vietnieci nolēmusi iecelt Ivetu Zalpēteri.

ANO ģenerālsekretārs: COVID-19 ir lielākais pārbaudījums kopš Otrā pasaules kara

ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterešs vērtējis, ka sociālās un ekonomiskās ietekmes ziņā jaunā koronavīrusa pandēmija pasaulē ir cilvēces lielākais pārbaudījums kopš Otrā pasaules kara.

Autovadītāju ievērībai: Vidzemē un Latgalē 1.aprīļa rītā vietām autoceļi apledo

Vidzemē un Latgalē ir nokrišņi lietus, slapja sniega veidā, tādēļ vietām apledojums apgrūtina braukšanu pa galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem.

Ar COVID-19 inficējušies jau vismaz 26 medicīnas darbinieki

Speciālists skaidroja, ka slimība konstatēta vismaz 26 veselības aprūpes nozarē strādājošajiem, kuru vidū ir gan administratori, gan medmāsas un ārsti, gan arī šoferi.

Sociālie mediji dzēš dezinformāciju saturošus prezidentu ierakstus

Sociālie tīkli Facebook un Twitter ir pievērsušies cīņai pret dezinformācijas izplatīšanu saistībā ar nepārbaudītu preparātu izmantošanu COVID-19 ārstēšanā. Izdzēsti tikuši Brazīlijas un Venecuēlas prezidentu ieraksti, ziņo britu raidorganizācija BBC.

Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem no 1.aprīļa jāievēro jaunas higiēnas prasības

Turpmāk sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumā jānodrošina apmeklētājiem iespēja rokas nomazgāt ar siltu ūdeni un mazgāšanas līdzekli vai tās dezinficēt pirms ēdienreizes.

Lauksaimniecības produktu cenu līmenis pagājušajā gadā palielinājies par 1,5%

Lopkopības nozarē lielākais iepirkuma cenas palielinājums bija cūkgaļai – par 18,4%, sasniedzot 1 608,67 eiro par tonnu, kas ir augstākā cena kopš 2014.gada.

Igaunijā novēro kāpumu maksājumu saistību nepildīšanā

COVID-19 izplatības un ierobežojumu dēļ Igaunijas tautsaimniecībā ir saskatāmas maksājumu saistību nepildīšanas pazīmes, tā novērojis parādu atmaksas un finanšu risku pārvaldības uzņēmums Creditinfo Eesti, ziņo igauņu raidsabiedrība ERR.

Darbaspēka izmaksas Latvijā pērn krietni zemākas nekā ES un eirozonā vidēji

Saskaņā ar tiem zemākas nekā Latvijā darbaspēka izmaksas ekonomikā pērn bija vien Lietuvā, Rumānijā un Bulgārijā.

Top 5 Video


    Do NOT follow this link or you will be banned from the site!