bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Piektdiena 03.04.2020 | Vārda dienas: Daira, Dairis, Daiva, Daivis
LatviaLatvija

Kariņš neatbalsta budžeta deficīta palielināšanu un kritizē Viņķeles darbu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Krišjānis Kariņš, Ilze Viņķele, budžets 2020, mediķu algas,

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) neatbalsta partiju apvienības Attīstībai/Par (AP) priekšlikumu palielināt budžeta deficītu un aicina veselības ministri Ilzi Viņķeli (AP) pievērsties savam pamata uzdevumam, proti, sakārtot veselības aprūpes sistēmu, nevis prasīt naudu uz budžeta deficīta rēķina.

Piektdien, 22.novembrī, sasauktajā preses konferencē Kariņš žurnālistiem stāstīja, ka viņš izprot mediķus un pacientus, jo visi vēlas sakārtotu un labāks strādājošu veselības aprūpes sistēmu.

«Nenoliedzami šajā sistēmā finansējums ir jāpalielina. Lai arī tas patlaban ir lielāks, nekā iepriekš, tomēr tas nav tik liels, cik vajadzīgs. Arī šī valdība gan 2019.gada, gan 2020.gada budžetā palielināja finansējumu veselības nozarei un tagad izskan piedāvājums vēl vairāk palielināt finansējumu veselības aprūpes nozarei uz budžeta deficīta rēķina. Tas nav saprātīgs virziens,» piebilda premjers.

Viņa ieskatā, budžeta deficīta palielinājums ir visas sabiedrības kopējā parāda palielinājums. Pēc Kariņa teiktā, ja tiktu palielināts budžeta deficīts, neizbēgami nāktos ļoti īsā laikā palielināt kādu no lielajiem nodokļiem, piemēriem, pievienotās vērtības nodokli, kā rezultātā tiktu pasliktināta trūcīgāko cilvēku ekonomiskā situācija.

«Es neatbalstu valsts budžeta deficīta palielinājumu. Šis nav saprātīgs risinājums, jo tas nav sabiedrības interesēs,» uzsvēra Ministru prezidents.

«Viens otrs sāk pārprast, ka ministru uzdevums ir prasīt naudu, nevis darīt savu darbu. Bet prasīt naudu nav ministra pamata uzdevums. Ministra uzdevums ir piedāvāt veidus, kā sakārtot un uzlabot jebkuru sistēmu. Es no Viņķeles sagaidu, lai viņa piedāvā konkrētus risinājumus, kā padarīt veselības aprūpes sistēmu efektīvāku,» pauda Kariņš.

Premjerministrs informēja, ka ir iepazinies ar 2017.gada vasarā pieņemtu ziņojumu par veselības aprūpes sistēmas reformu, uz kuru atsaucas arī veselības ministre. “Šis ziņojums ir pilns ar daudziem ieteikumiem, kas būtu jādara, lai sistēmu padarītu efektīvāku. Tas neprasa vairāk naudas. Šis ir tas darbs, kas veselības ministrei ir jādara. Bet valdības kopējais darbs ir strādāt tā, lai arī šai nozarei nākotnē turpinātu palielināt finansējumu,” teica premjers.

Viņš piebilda, ka sagaida skaidrāku veselības ministres rīcību, lai padarītu veselības sistēmu efektīvāku.

Vaicāts, vai iepriekš teiktas nozīmē, ka premjers nav apmierināts ar Viņķeles darbu, Kariņš atzina, ka izskanējis ierosinājums palielināt budžeta deficītu, bet veselības ministres galvenais uzdevums nav ierosināt to, kādā veidā vajag vai nevajag palielināt deficītu. Premjera ieskatā, ministrei ir jāsakārto sava pārraugāmā sistēma.

«Es aicinu ministri pievērsties savam pamata darba uzdevumam,» uzsvēra Kariņš.

Jau vēstīts, ka AP rosina mediķu algām nepieciešamos papildu 60 miljonus eiro nodrošināt uz budžeta deficīta rēķina, izriet no politiskā spēka paziņojuma masu medijiem.

Tomēr Finanšu ministrijā (FM) uzsvēra, ka, izvēloties pārkāpt Eiropas Savienības noteikto pieļaujamo deficīta līmeni, ir jārēķinās ar tālejošām un valsts budžetam dārgām sekām.

FM aicina politikas veidotājus «ievērot vienkāršo patiesību, ka valsts budžeta izdevumi ir jāsamēro ar valsts budžeta ieņēmumiem».

Kā ziņots, Saeima 14.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma 2020.gada valsts budžetu, medicīnas darbinieku atalgojuma celšanai papildus piešķirot aptuveni 60 miljonus eiro.

Pērn Saeimā pieņemtais lēmums mediķu algu celšanai 2020.gadā paredzēja 120 miljonus eiro, kas nozarē strādājošo algas ļautu pacelt par vidēji 20%. Taču, koalīcijai atzīstot, ka šāda likuma pieņemšana esot bijusi kļūda, jo netika paredzēti finanšu resursi, mediķu algām izdevās rast vien aptuveni pusi nepieciešamās naudas.

Lasiet arī: Attīstībai/Par! aicina mediķu algas palielināt uz budžeta deficīta rēķina

Tagad vairāki pie frakcijām nepiederošie, kā arī Zaļo un zemnieku savienības deputāti izskatīšanai Saeimā iesnieguši lēmumprojektu par veselības ministres Viņķeles atbrīvošanu no amata.

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība 28.novembrī nolēmusi rīkot vēl vienu protesta akciju pie Saeimas, tās laikā prasot parlamenta atlaišanu un lūdzot prezidentam atgriezt otrreizējai caurlūkošanai 2020.gada budžetu. Tikšot pieprasīta arī Viņķeles demisija.


Pievienot komentāru

  1. piekrītu Kariņam teica:

    Dzīvot uz parāda ir stulbi, kā individam tā valstij.

Lietuva ceļ vīrusa slimnieku izsekošanu augstāk pāri cilvēktiesībām

Kas ir liekams pirmajā vietā ārkārtas situācijā, kāda ir vispasaules COVID-19 pandēmija? Protams, kārtība. Bet kā ar cilvēktiesībām? Represīvās valstīs kā Ķīnā un Krievijā sērgas savaldīšanai ir izvēlēta pātaga, tikmēr vecās Rietumu demokrātijas joprojām uzskata, ka aicinājumi un brīdinājumi darbojas labāk. Kādu ceļu iet Lietuva?

Aizliedz ārkārtējā situācijā nepieciešamo zāļu eksportu no Latvijas

Zāļu valsts aģentūrai ar rīkojumu uzdots izveidot sarakstu ar ārkārtējā situācijā nepieciešamajām zālēm, ņemot vērā Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijas COVID-19 ārstēšanai.

Viesnīca Roma atlaiž visus darbiniekus, jo tai neapstiprina dīkstāves pabalsta saņemšanu

Viesnīcā Roma tiek atlaisti visi darbinieki, jo nav gūts Valsts ieņēmumu dienesta apstiprinājums dīkstāves pabalstu saņemšanai.

Plāno grozīt likumu, lai MK varētu vairākkārtīgi pagarināt ārkārtas stāvokli, nevis tikai vienu reizi līdz trim mēnešiem

Patlaban likums paredz, ka nepieciešamības gadījumā Ministru kabinetam ir tiesības vienu reizi pagarināt izsludināto ārkārtējo situāciju uz laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem.

Dīkstāves reglamentu piemēros uzņēmumiem ar nodokļu parādiem

Ar grozījumiem noteikumos paredzēts, ka dīkstāves pabalstu varēs saņemt darbinieki no tāda krīzes skarta darba devēja, kam uz pieteikuma iesniegšanas brīdi nodokļu parāds nepārsniedz 1 000 eiro. 

Ķīnas pilsētā aizliedz ēst suņus un kaķus

Ķīnas lielpilsētā Šeņdžeņā aizliegs pārdot un lietot uzturā suņu un kaķu gaļu, ziņo britu raidorganizācija BBC.

Evai Mārtužai apstiprina deputātes pilnvaras uz laiku

Līdz ar to pastāvīgo 13.Saeimas deputāta mandātu iegūst Jānis Butāns. Viņš pagājušā gada janvārī Saeimas sastāvā iestājās uz laiku, kamēr ministra pienākumus pilda Tālis Linkaits.

COVID-19 dēļ armiju iesaistīs arī patruļās uz robežas ar Baltkrieviju

No 30.marta, atsaucoties Valsts robežsardzes lūgumam, NBS iesaistījušies Latvijas-Krievijas robežas uzraudzībā.

ASV koronavīrusa upuru skaits pārsniedz 5 000, Itālijā – 12 400

Valstī ar pasaulē vislielāko COVID-19 saslimušo skaitu, ASV, nāves gadījumu skaits paātrinās un ir pārsniedzis 5 000. Itālijā, kas ir valsts ar pasaulē vislielāko slimības upuru skaitu, reģistrēti 12 430 mirušie no slimības komplikācijām, ziņo BBC un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs.

Pirmās instances tiesa no Gobzema piedzen gandrīz 12 000 eiro par Bunkus ģimenes goda un cieņas aizskaršanu

Tiesa daļēji apmierinājusi nogalinātā advokāta Mārtiņa Bunkus ģimenes prasību pret Saeimas deputātu Aldi Gobzemu par tās goda un cieņas aizskaršanu, lemjot no deputāta piedzīt 11 833 eiro.

Igaunijā slēdz degslānekļa atradni pēc strādnieka inficēšanās ar COVID-19

Igaunijā ir slēgta viena no divām lielajām degslānekļa atradnēm valstī, jo vienam raktuvju darbiniekam ir apstiprināta saslimšanas ar COVID-19, tādēļ mājās nosūtīti ap 800 raktuvju darbinieki, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Vitenbergu apstiprina ekonomikas ministra amatā

Par Vitenbergu ministra amatā nobalsoja 69 deputāti, seši balsojuši pret, bet divi parlamentārieši balsojumā atturējās.

Koronavīrusa inficēšanās gadījumi Baltijā. Latvijā – 458, Lietuvā – 649, Igaunijā – 858

Igaunijā ārkārtas stāvoklis ir izsludināts līdz 1.maijam, un Lietuvā – līdz 13.aprīlim valstī ir aizliegti sporta, kultūras, atpūtas un izklaides pasākumi.

Vācija paildzina pāru pulcēšanās ierobežojumus, lūdz neceļot pa Lieldienām

«Pandēmija neiet atvaļinājumā,» sacījusi Vācijas kanclere Angela Merkele , paziņojot par stingru pulcēšanās ierobežojumu termiņa pagarināšanu.

Jakrins kļuvis par restorānu biznesa uzņēmuma Vincents valdes priekšsēdētāju

Līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Leons Jakrins turpmāk būs uzņēmuma valdes loceklis. Vincents valdē turpina darbu arī Lolita Jēkabsone.

Radeviča aizvien nav atsaukusies IZM aicinājumam atgriezt valdības piešķirto olimpisko prēmiju 30 000 eiro apmērā

Bijusī tāllēcēja Ineta Radeviča aizvien nav atsaukusies Izglītības un zinātnes ministrijas aicinājumam atgriezt valdības piešķirto olimpisko prēmiju 30 000 eiro apmērā.

Rīgā pārstāj kursēt minibusi un ekspresbusi

Daļa transportlīdzekļu vadītāju jau šobrīd atrodas atvaļinājumos, pēc tam atradīsies dīkstāvē. Šāda kārtība tiks piemērota arī pārējiem darbiniekiem.

Kā izpaudīsies EK iecere par 100 mljrd. eiro fondu ES ekonomikai?

ES dalībvalstis dos garantijas, lai bloks savāktu summu līdz 100 miljardiem eiro pagaidu fondam, kura mērķis būs atbalstīt strādājošos, tā paredz Eiropas Komisijas jaunā krīzes fonda priekšlikuma projekts.

Nolemts. COVID-19 krīzes pārvarēšanas pasākumus finansēs no valsts budžeta

COVID-19 pandēmijas tiešos krīzes pārvarēšanas pasākumus pamatā finansēs no valsts budžeta, bet pēc krīzes ekonomika tiks stimulēta ar ES fondu līdzekļiem,

Ķīna paziņo par 1 300 asimptomātiskiem vīrusa gadījumiem

Ķīna trešdien, 1.aprīlī, pirmoreiz paziņojusi par vairāk nekā 1 300 valstī apstiprinātiem asimptomātiskiem koronavīrusa gadījumiem, vēsta franču ziņu aģentūra AFP.

Baltkrievija aizliedz griķu eksportu

Baltkrievijas valdība ir uz laiku ieviesusi aizliegumu no valsts eksportēt griķus un citas pirmās nepieciešamības pārtikas preces, tā vēsta Baltkrievijas valsts ziņu aģentūra BelTA.

Linkaits: Repatriācijas reisi varētu atsākties aprīļa vidū

Repatriācijas reisi pašreiz ir uz laiku apstādināti pēc epidemiologu lūguma un tas vajadzīgs, lai paietu noteiktais karantīnas periods tiem, kuri Latvijā atgriezušies līdz 30.martam.

Ministrs: Dažādās pasaules malās iestrēguši 259 Latvijas valstspiederīgie

Patlaban dažādās pasaules malās atrodas 259 Latvijas valstspiederīgie, kuru atgriešanās ir kavēta un kuriem tiek nodrošināta konsulārā palīdzība un atbalsts.

Likumiskais atbalsts tiem, uz kuriem attiecas maksātnespējas tiesiskais regulējums

No 1.aprīļa līdz 1.septembrim nokavējuma procenti par civiltiesiskas saistības izpildīšanas nokavējumu nevarēs pārsniegt likumiskos procentus, kas ir 6% gadā.

Maskavā iemēģina lietotni inficēto pilsoņu izsekošanai

Maskavā, kur šonedēļ ieviesta karantīna, tiek izstrādāta un izmēģināta viedtālruņa lietotne, lai novērotu iedzīvotājus, kam apstiprināta saslimšana ar COVID-19, bet atļauts ārstēties mājās. Mērķis ir pašizolācijas prasību ievērošana, vēsta Krievijas valsts ziņu aģentūra TASS.

Top 5 Video


    Do NOT follow this link or you will be banned from the site!