Kariņš Nemiro lēmumus par Latvenergo padomi atzīst kā politiskus, taču ministra demisiju neprasīs

No kreisās: Ministru prezidents Krišjānis Kariņš un ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro

Ekonomikas ministra Ralfa Nemiro (KPV LV) rosinātās izmaiņas AS Latvenergo padomē bija politisks lēmums, tomēr jautājums par ministra nomaiņu nav dienaskārtībā, trešdien, 3.jūlijā, Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā sacījis Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers atgādināja, ka viņš nesaredzēja pamatu iepriekšējās Latvenergo padomes nomaiņai, tomēr ekonomikas ministram bijušas visas tiesības pieņemt šādu lēmumu.

Vienlaikus Kariņš pauda pārliecību, ka, nomainot uzņēmuma padomi, nedrīkstēja iecelt Latvenergo pagaidu padomi, jo padomes nemēdz būt pagaidu. «Es redzu, ka tas drīzāk bija politisks lēmums,» piebilda Kariņš.

Ministru prezidents atzinīgi novērtēja faktu, ka Latvenergo pagaidu padome ir atkāpusies, tādējādi ir panākts, ka Latvenergo vairs nedarbojas politiski iecelta padome.

«Viss ir atgriezies kaut cik pareizā gultnē,» uzsvēra Kariņš un piebilda, ka valdības vadītāja dienaskārtībā nav jautājums par Nemiro demisijas pieprasījumu.

Kariņš arī kritiski vērtēja Latvenergo akciju turētāja, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra Ērika Eglīša pausto, ka līdz pastāvīgās Latvenergo padomes atrašanai, kas aizņems zināmu laiku, tomēr varētu iecelt vēl vienu pagaidu padomi, kas uzraudzītu energokompānijas valdes darbu.

«Tas ir izslēgts. Nepieciešamības gadījumā darbam Latvenergo padomē var deleģēt citu ministriju valsts sekretārus,» sacīja Ministru prezidents.

Tāpat valdības vadītājs pauda pārliecību, ka aktīvāk jādomā par valsts uzņēmumu profesionālu pārvaldību, ko iespējams īstenot, kotējot šo uzņēmumu akcijas biržā. Kariņa ieskatā, biržā varētu kotēt 10-15% valsts kapitālsabiedrību.

Kā ziņots, Kariņš pagājušās nedēļas sākumā izdeva rezolūciju, kurā ekonomikas ministrs tika aicināts līdz nedēļas beigām skaidrot lēmumu atsaukt Latvenergo padomi un pagaidu padomes iecelšanu. Nemiro pārstāve Beata Jonite (KPV LV) skaidroja, ka ministrs tikās ar Ministru prezidentu, izskaidrojot iemeslus saistībā ar Latvenergo padomes atsaukšanu, Ekonomikas ministrijas veikto dienesta ziņojumu par padomes darbības izvērtējumu, kā arī pagaidu padomes iecelšanu. Ziņojuma detaļas gan netiek atklātas.

Atlaistajā padomē kopš 2016.gada darbojās bijušais DNB bankas vadītājs Latvijā Andris Ozoliņš, Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic valdes loceklis, Slovākijas pilsonis Martins Sedlackis, Ekonomikas ministrijas bijušais valsts sekretāra vietnieks un lidostas Rīga bijušais valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš, Finanšu nozares asociācijas (iepriekš Latvijas Komercbanku asociācija) bijušais prezidents un AS Valsts nekustamie īpašumi padomes loceklis Mārtiņš Bičevskis, kā arī bijusī RB Rail valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa.

Atlaistās padomes vietā bija iecelta pagaidu padome, kuras priekšsēdētājs bija Pāvels Rebenoks, bet padomes priekšsēdētāja vietnieks – Rigensis Bank valdes loceklis Renārs Degro. Tāpat Latvenergo pagaidu padomē tika iecelta Inese Kublicka, Artūrs Šnoriņš un Kristaps Stepanovs.

Tomēr, norādot uz politisko spiedienu, 1.jūlijā Nemiro ieceltā Latvenergo pagaidu padome atkāpās. No atsevišķiem koalīcijas politiķiem bija izskanējusi kritika saistībā ar pagaidu padomes locekļu iecelšanas veidu un atbilstību amatam.

Par Latvenergo padomes pienākumu izpildītāju kļuva Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Eglītis, kas ir akcionāra pārstāvis. Nemiro iepriekš stāstīja, ka jau pēc Latvenergo iepriekšējās padomes atlaišanas ir sākts konkurss uz jaunu padomi. Patlaban tiek izstrādāts konkursa nolikums. Ministrs prognozēja, ka konkurss varētu aizņemt pāris mēnešus, līdz tiktu iecelta jauna Latvenergo padome.

Latvenergo koncerna mātesuzņēmuma auditētais apgrozījums pagājušā gadā bija 435,199 miljoni eiro, kas ir par 12,7% mazāk nekā 2017.gadā, bet kompānijas peļņa pieauga par 41% un bija 212,733 miljoni eiro. Savukārt Latvenergo koncerns pērn strādāja ar 878,008 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 5,1% mazāk nekā 2017.gadā, bet koncerna peļņa saruka 4,2 reizes un bija 75,955 miljoni eiro.

Latvenergo nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un tirdzniecību, dabasgāzes tirdzniecību, elektroenerģijas sadales pakalpojumu nodrošināšanu un pārvades aktīvu nomu. Latvenergo obligācijas kotē biržas Nasdaq Riga parāda vērtspapīru sarakstā.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas