Kariņš nevēlas redzēt Gobzemu kā iekšlietu ministru savā valdībā

Jaunās Vienotības premjera amata kandidāts Krišjānis Kariņš noraidījis KPV LV pārstāvja, iepriekšējā Ministru prezidenta amata kandidāta Alda Gobzema kandidatūru iekšlietu ministra krēslam. Sarunas ar partijām par iespēju gūt stabilu vairākumu Saeimā turpināsies līdz piektdienai, 21.decembrim.

«Es neveidošu valdību ar Aldi Gobzemu kā iekšlietu ministru,» medijiem uzsvēra Kariņš. Vienlaikus viņš norādīja, ka 50 balsis neatbilst stabilam centra labējam vairākumam – tik daudz balsu iegūtu četras Kariņa uzrunātās partijas, atsakoties no sadarbības ar KPV LV.

Kariņš meklēs iespējas rast kompromisu līdz piektdienai, 21.decembrim.

Kā zināms, Kariņš piedāvājis strādāt valdībā piecām partijām – viņa pārstāvētajai Jaunajai Vienotībai, Jaunajai Konservatīvajai partijai (JKP), KPV LV, Attīstībai/Par! (AP) un Visu Latvijai!–Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL–TB/LNNK).

JV jau iepriekš pauda, ka ārlietu ministra amatu varētu turpināt ieņemt Edgars Rinkēvičs (JV), savukārt finanšu ministra kandidāti partijai ir vairāki un šis jautājums vēl nav izlemts. Šim amatam tiekot vērtēti vairāki partijas pārstāvji – Jānis Reirs un Arvils Ašeradens, neoficiālās sarunās pauda politiķi.

AP lēmusi, ka aizsardzības ministra amatam piedāvās Arti Pabriku, kurš būs arī premjera biedrs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatam – Juri Pūci, bet veselības ministres amatam – Ilzi Viņķeli.

VL–TB/LNNK uzskata, ka kultūras ministres pienākumus būtu jāturpina pildīt Dacei Melbārdei, par īpašo uzdevumu ministru demogrāfijas jautājumos varētu kļūt Imants Parādnieks, bet zemkopības ministra amatam tiktu virzīts Kaspars Gerhards. Par parlamentāro sekretāru Zemkopības ministrijā varētu kļūt Jānis Grasbergs.

Savukārt partija KPV LV paziņojusi, ka ir gatava strādāt Kariņa veidotajā valdībā, iekšlietu ministra amatam virzot Aldi Gobzemu, ekonomikas ministra amatam – Didzi Šmitu, bet labklājības ministra amatam – Ievu Krapāni. Visi minētie kandidāti pašlaik ir Saeimas deputāti.

Gobzems kā otrais aiz Jāņa Bordāna (JKP) mēģināja veidot valdību, taču nesekmīgi. Kā viens no argumentiem pret Gobzemu kā premjeru tika piesauktas šaubas, vai viņš spēs saņemt pielaidi darbam ar valsts noslēpumu, kas noteikti ir nepieciešama arī iekšlietu ministram.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas