Kariņš: OECD ieteikumi ļaus precīzāk uzlabot Ģenerālprokuratūras darbu

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ieteikumi Latvijai par prokuratūras darbu ļaus precīzāk uzlabot šīs institūcijas darbību, pirmdien, 11.janvārī, Valsts kontroles un Tieslietu ministrijas rīkotajā preses konferencē atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš uzsvēra, ka tiesiskums un taisnīgums joprojām ir šīs valdības vienas no prioritātēm. Kariņš atgādināja, ka finanšu noziegumu apkarošanas jomā tika veikts finanšu sektora «kapitālais remonts», lai izskaustu noziedzīgus darījumus finanšu jomā.

Nākamais solis bijis ekonomiskās tiesas izveide, tādējādi radot sistēmu, kas spēj pareizi izvērtēt un iztiesāt finanšu noziegumus.

Savukārt 11.janvārī publiskotais OECD pētījums, pēc Ministru prezidenta teiktā, ļaus uzlabot prokuratūras darbu. «OECD pētījuma rezultātā vēl precīzāk spēsim uzlabot Ģenerālprokuratūras darbību,» teica Kariņš, piebilstot, ka prokuratūras darbības pilnveidošana būs kārtējais konkrētais solis sistēmas uzlabošanā.

Lai arī noziedzīgo nodarījumu finanšu un ekonomikas jomā izmeklēšana un iztiesāšana ir atzīta par valsts prioritāti, tomēr nevar apgalvot, ka šo noziegumu izmeklēšanas efektivitāte pēdējos gados būtu augusi, secināts Valsts kontroles izvērtējumā par noziedzīgu nodarījumu ekonomikas un finanšu jomā izmeklēšanu un iztiesāšanu.

Revīzijā secināts, ka visās revīzijas izlasē iekļautajās izmeklēšanas iestādēs šīs specifikas kriminālprocesu uzkrājums pēdējos trīs gados lielākoties nav mazinājies un arī šīs kategorijas lietu iztiesāšana aizvien ieilgst.

Revīzijas apjomā iekļauto izmeklēšanas iestāžu lietvedībā esošajiem kriminālprocesiem uz 2020.gada sākumu 63% kriminālprocesu bija vecāki par trīs gadiem

un ievērojama daļa no tiem ir uzsākti pirms vairāk nekā desmit gadiem, tai skaitā daži kriminālprocesi ir uzsākti laika posmā no 2005. līdz 2009.gadam.

Tāpat no revīzijas izlasē iekļautajām 27 krimināllietām, kas 2020.gada augustā vēl atradās iztiesāšanā, 56% kriminālprocesu ir uzsākti pēdējo septiņu gadu laikā, savukārt 44% kriminālprocesu ir vecāki par septiņiem gadiem, bet četros no tiem krimināltiesiskās attiecības nav noregulētas jau 12 gadus.

Revīzijā pausts, ka prokurori ir tie, kas pēc savas pārliecības ceļ valsts apsūdzību, un arī tiesā pierādīšanas pienākums ir prokuroram kā valsts apsūdzības uzturētājam, uz kuru pamatā gulstas visu pierādīšanas priekšmetā ietilpstošo faktu. Turklāt tiesa ir ierobežota mainīt prokurora celtās un uzturētās apsūdzības saturu vai robežas – tiesa var atzīt par pierādītiem no apsūdzības atšķirīgus noziedzīgā nodarījuma faktiskos apstākļus, ja ar to nepasliktinās apsūdzētā stāvoklis un netiek pārkāptas viņa tiesības uz aizstāvību.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit
This site is protected by reCAPTCHA and the Google Privacy Policy and Terms of Service apply.

Ziņas

Do NOT follow this link or you will be banned from the site!