Kariņš par sankcijām pret agresoru: ES jābeidz baidīties no Krievijas

Lai pieņemtu bargākas sankcijas pret Krieviju, visām Eiropas Savienības valstīm ir jābeidz baidīties no Krievijas, intervijā TV3 raidījumā 900 sekundes sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Jaunā ES sankciju pakotne vēl nav tik stingra, kādu Kariņš to būtu vēlējies redzēt vēl pašā kara sākumā, taču sankcijas jau tagad ir «neticami stingrākas» par tām, kas kādreiz piemērotas pret kādu valsti. Pagaidām ES dalībvalstis vēl nav gatavas sankcionēt visu enerģētikas sektoru, bet ir labi, ka var sākt vismaz ar oglēm, norādīja premjers.

«Darbs nebeidzas. Tiek nemitīgi runāts ar partneriem, svarīgi ir, lai visi [kontekstā ar sankcijām] rīkojas kopā,» pauda valdības vadītājs.

Lielākais šķērslis stingrāku sankciju pieņemšanai Kariņa ieskatā ir apziņas maiņa, taču tas jau notiekot.

Piemēram, «milzu maiņa» notikusi saistībā ar to, ka tagad visi piekrituši Baltijas valstīm, kuras jau sen ir brīdinājušas par to, ka Krievija ir milzu drauds.

Lai pieņemtu bargākas sankcijas, valstīm, kas vēl baidās no Krievijas, ir jāpārvar šīs bailes, jo «ko nu mums vairs baidīties» – jādara viss, lai apturētu kara mašinēriju.

«Attieksme, kāda bijusi 23.februārī un šodien, ir kā diena pret nakti. Arī energoziņā Vācija patlaban dara visu, lai savu ekonomiku pārorientētu no Krievijas gāzes,» sacīja Kariņš.

Valdības vadītājs pauda, ka sankcijas domātas tam, lai izolētu Krievijas ekonomiku. «Sankcijas neapturēs karu. Karu apturēs Ukrainas karavīri ar Rietumu ieroču palīdzību. Sankcijas apturēs Krievijas spēju īsā laikā atjaunot savu karaspēku, jo būs jādomā par citām lietām,» vērtēja premjers.

Lasiet arī: Vēstnieks: Krievijas režīmā arvien vairāk redzamas līdzības ar Hitlera ideoloģiju

Latvijā līdz šim ap 8% no kopējās ekonomikas bija saistīti ar Krieviju, stāstīja Kariņš, piekrītot, ka dažādu sankciju ieviešana pret Krieviju ietekmēs Latvijas ekonomiku. Taču premjers ir pārliecināts, ka vairums uzņēmumu, kas līdz šim sadarbojušies ar Krieviju, atradīs jaunas iespējas, līdz ar to nebūtu jābūt bažām par Latvijas ekonomikas apstāšanos.

Latvija kā samērā maza ekonomika naudas ziņā Ukrainu atbalstījusi pat vairāk nekā «viena otra» samērā liela un turīga Eiropas valsts, apgalvoja politiķis, piebilstot, ka rezerves palīdzībai vēl esot lielas. Galvenais patlaban ir ieroču sistēmas, lai Ukrainas armija varētu stāties pretim Krievijas karavīram. «Mēs dodam un dosim visu, kas ir mūsu rīcībā, bet būtu svarīgi, ka valstis, kurām ir vairāk tehnikas, dotu Ukrainai tehniku nopietnos apjomos,» teica Kariņš.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas