Kariņš: Patlaban valstij nav papildu resursu pedagogu algām

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš

Patlaban valsts budžetā nav papildus resursu pedagogu algām, ceturtdien, 10.oktobrī, intervijā Latvijas Radio atzinis Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Komentējot pedagogu arodbiedrības prasību pēc papildus līdzekļiem pedagogu algas paaugstināšanai, Kariņš norādīja, ka patlaban tam līdzekļu nav.

«Šobrīd nevaru iezīmēt konkrētu avotu, jo visi avoti ir aizrunāti. Nauda caur smagām politiskām sarunām tika sadalīta vairāk vai mazāk taisnīgi,» teica Kariņš.

Viņš pieļāva, ka, iespējams, 2020.gada laikā būs kādas budžeta pozīcijas, kas netiks efektīvi izmantotas, tad varētu domāt par līdzekļu pārdali. Tāpat būs jāseko līdzi, kā attīstīties ekonomika un kā veiksies ar nodokļu iekasēšanu.

Vienlaikus viņš pauda, ka pašvaldībām būtu aktīvāk jāīsteno reformas izglītības sistēmā.

«Kad iepriekšējā valdība vienojās par algu paaugstināšanas grafiku, tas bija saistīts ar reformu. Skolu tīklojums joprojām nav tik efektīvs, cik tam jābūt. Šīm reformām ir jāturpinās,» uzsvēra Ministru prezidents.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) līdz 18.oktobrim steidzamības kārtā pieprasa dokumentālas garantijas pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes paaugstināšanai no nākamā gada septembra, pretējā gadījumā arodbiedrība lems par protestu rīkošanu, informē LIZDA pārstāvis Guntis Meisters.

Viņš norādīja, ka arodbiedrība aicinās uz tikšanos premjerministru Kariņu, finanšu ministru Jāni Reiru (JV) un izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku (JKP), lai pieprasītu dokumentālas garantijas pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes paaugstināšanai no 750 eiro līdz 790 eiro.

Lasiet arī: «Neauglīga kašķīgā fāze»: Kariņš nevēlas turpināt tiesāšanos par Muižnieka apstiprināšanu LU rektora amatā

«Ja šādu garantiju nebūs, 24.oktobrī LIZDA padome lems par protestu rīkošanu,» uzsvēra Meisters.

Jāatzīmē, ka 10.oktobrī Saeima balsojusi par neuzticības izteikšanu izglītības un zinātnes ministrei Šuplinskai. Par viņas palikšanu balsoja 51 deputāts, bet pret – 32 deputāti no SaskaņasZaļo un zemnieku savienības (ZZS)un lielākā daļa pie frakcijām nepiederošo deputātu.

Ierosinājumu par neuzticības izteikšanu Šuplinskai iesniedza lielākā daļa ZZS deputātu, kā arī pie frakcijām nepiederošās deputātes Karīna Sprūde, Jūlija Stepaņenko un Linda Liepiņa.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas