Kariņš pieļauj, ka nevakcinētajiem varētu noteikt vēl stingrākus ierobežojumus

Valdība Covid-19 krīzes risināšanā, nenoliedzami, pieļāvusi dažādas kļūdas, intervijā TV3 raidījumam 900 sekundes atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš norādīja, ka, ja Covid-19 izplatība atkal pieaugs un situācija būtiski pasliktināsies, valdība varētu apsvērt sekot Austrijas piemēram slimības apkarošanā.

«Austrijas variants arī ir iespējams, vērosim, kā tur attīstās situācija. Austrijā nevakcinētie drīkstēs no sava mājokļa vispār iziet tikai vienu reizi dienā, kas ir daudz stingrāk, nekā bija pie mums mājsēdes laikā,» teica Kariņš.

«Iespējams, ka tas arī būtu apsverams, bet neesmu dzirdējis pagaidām kādu ekspertu šo ierosinām.»

«Šajā rudenī, ziemā redzam dažāda veida pasākumus, un grūtība ir nevakcinētie, kuriem lielāka iespēja smagi saslimt un nonākt slimnīcā,» sacīja premjers.

Runājot par pieļautajām kļūdām, premjers uzsvēra, ka valdība sastāv no ievēlētiem politiķiem, un tā ir sabiedrības atspulgs. Viņš akcentēja, ka arī sabiedrībā nav bijis viennozīmīgas nostājas attiecībā pret šo krīzi – pastāvīgi bijuši cilvēki, kas pandēmiju noliedza, vai uzskatīja, ka nekādus ierobežojumus nekādā gadījumā nevajag. Tāpēc valdībai visu laiku bija jābūt starp divām galējībām, meklējot labāko risinājumu, ņemot vērā visas intereses.

«Tas ir šausmīgi liels izaicinājums. Melotu, ja teiktu, ka esam nekļūdīgi strādājuši, bet varu teikt, ka katru brīdi pieņēmām tādus lēmumus, kas tobrīd bija iespējami un tika uzskatīti par labākajiem,» sacīja valdības vadītājs.

Kariņš atkārtoti uzsvēra, ka galvenais pandēmijas apkarošanas paņēmiens ir vakcinēšanās. «Ir divi veidi, kā apkarot vīrusu. Viens variants ir, un, izskatās, ka tikai Ķīna to tagad piekopj, – kad parādās viens saslimšanas gadījums, tiek noslēgta visa sabiedrība. Pārējā pasaule pieļauj, ka ir zināms saslimstības līmenis, bet cenšas pasargāt cilvēkus ar vakcinēšanos, sejas maskām, distancēšanos, pulcēšanās ierobežojumiem,» stāstīja premjerministrs, piebilstot, ka pie šādas stratēģijas pieturēsies arī valdība.

«Diemžēl ir pierādījies, ka tad, kad vakcinēšanos uzliek par pienākumu, cilvēki iet vakcinēties.»

«Citās sabiedrībās, piemēram, Dānijā, cilvēkiem tika piedāvāta brīvprātīga vakcinēšanās un visi stājās rindā pēc potēm – īpaši seniori. Latvijā redzējām, ka apmēram puse sabiedrības bija gatava brīvprātīgai vakcinēšanai, bet diemžēl otrai pusei bija jāpieņem tas kā pienākums. Un tas darbojas,» vērtēja politiķis.

Kariņš piekrīt, ka ne visur izdodas sekmīgi izkontrolēt ierobežojumu un drošības pasākumu ievērošanu. Viņaprāt, īpaši izteikti tas vērojams sabiedriskajā transportā, kur ne visi cilvēki pareizi lieto sejas maskas. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka nereti iespaids par vispārējo situāciju rodas no dažiem ierakstiem sociālo tīklu platformās.

«Jāatceras, ka visu politiku nevar veidot, tikai balstoties uz sociālajiem tīkliem. Ja es redzu vienu incidentu un par to uzrakstu, tad rodas iespaids, ka tā tas ir pilnīgi visur. Esmu novērojis, ka situācija ir nevienmērīga,» pastāstīja politiķis, uzsverot, ka maska jānēsā ne tāpēc, lai būtu likumpaklausīgiem, bet gan tāpēc, lai pasargātu sevi un citus.

Jautāts par iespējām arī Latvijā sākt bērnu vakcinēšanu pret Covid-19, Kariņš norādīja, ka Latvijas medicīnas iestādes seko Eiropas Zāļu aģentūras ieteikumiem attiecībā uz šo. Viņš arī akcentēja, ka, ja lēmums būs pozitīvs, Latvijā ir pietiekams daudzums vakcīnu.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas