Kariņš skeptisks par ideju pārskatīt kumulatīvo COVID-19 saslimstības robežu

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ir skeptisks par ideju pārskatīt kumulatīvo COVID-19 saslimstības robežkritēriju.

Piektdien, 11.septembrī, preses konferencē Kariņš uzsvēra, ka Latvijas valdība līdz šim ir ieklausījusies ekspertu ieteikumos, kā rezultātā valstī patlaban ir viens no zemākajiem COVID-19 inficēšanās rādītājiem pasaulē.

Vienlaikus premjers pauda skepsi par iespēju palielināt kumulatīvo COVID-19 saslimstības robežkritēriju, jo tādējādi valdība dotu signālu sabiedrībai, ka «Latvijā jāsāk vairāk slimot». «Tas ir lēmums, kam neesmu gatavs, ja vien pretī nebūs citi ierobežojoši pasākumi. Nedomāju, ka sabiedrība ir gatava atļaut vairāk ieceļot Latvijā, tajā pašā laikā mums pašiem atņemot rīcības brīvību,» uzsvēra Kariņš.

Vienlaikus premjers piebilda, ka gadījumā, ja eksperti argumentēs par labu kumulatīvā saslimstības robežkritērija maiņai, tad viņš būs gatavs šajā viedokļi ieklausīties, bet līdz šim neviens eksperts šādu piedāvājumu nav izteicis.

Jau ziņots, ka Lietuva no nākamās nedēļas paaugstinās 14 dienu kumulatīvo COVID-19 saslimstības robežkritēriju, pēc kura, iebraucot no attiecīgās valsts, jāievēro obligāta pašizolācija, piektdien preses konferencē paziņojis veselības ministrs Aurēlijs Verīga (Aurelijus Veryga).

Šis robežkritērijs, sākot ar pirmdienu, 14.septembri, tiks paaugstināts no pašreizējiem 16 līdz 25 inficēšanās gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju. «Tas nozīmē, ka šodien, apstiprinot [jaunā koronavīrusa] nopietnāk skarto valstu sarakstu, mēs balstīsimies ne vairs uz robežkritēriju 16, bet gan 25,» norādījis ministrs.

Vēl par šo tematu: Lietuva kumulatīvo COVID-19 saslimstības robežkritēriju paaugstinās no 16 līdz 25

Ar tādu pašu priekšlikumu Latvijas kontekstā ir nācis klajā Latvijas ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV), pamatojot to ar faktu, ka stingrie pasākumi COVID-19 vīrusa ierobežošanai šogad negatīvi ietekmējuši praktiski visas tautsaimniecības nozares.

Rosinājumam kategoriski iebildusi veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Savukārt Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs profesors Ģirts Briģis pauda, ka būtiski ir ņemt vērā katras atsevišķās valsts konkrēto «izejas situāciju». Piemēram, Spānijā, kur divu nedēļu kumulatīvā saslimstība ar COVID-19 pārsniedz 200, 25 saslimšanas gadījumi ir ļoti labs rādītājs, tomēr, lemjot par labu šādam ierosinājumam, tiek ignorēta reālā situācija Latvijā, kur kumulatīvā saslimšana divās nedēļās uz 100 000 iedzīvotāju ir 4,7.

«Latvijai ir vieni no zemākajiem rādītājiem Eiropā, un, ja pieņem lēmumu paaugstināt no 16 uz 25 gadījumiem, tas ir ārkārtīgi straujš un liels pieaugums. Tas varētu būt jēgpilni citās Eiropas valstīs, kur saslimstība ar COVID-19 ir augsta, bet Latvijas gadījumā tas nebūtu attaisnojams,» norādīja Briģis, piebilstot, ka šāds lēmums var radīt riskus Latvijas sabiedrībai.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas