Kariņš, uzrunājot EP, uzsver aizsardzību un tiešmaksājumus zemniekiem

Latvijas ministru prezidents Krišjānis Kariņš

Eiropas Savienībai (ES) jāstiprina tās saknes, debatēs par ES nākotni EP deputātiem trešdien, 17.aprīlī sacījis Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš rosināja Eiropas Savienību koncentrēties darbam četros virzienos: vienotā tirgus pilnveidošanā, ārējo robežu stiprināšanā, pārdomātā pārejā uz tīru enerģiju un drošības pilnveidošanā. Tāpat Kariņš aicināja izlīdzināt tiešmaksājumus zemniekiem visā ES.

Eiropas drošība – Austrumu kaimiņš un robežas

«Kad Latvijā domājam par drošību, mēs domājam par Krieviju,» savā uzrunā sacīja Kariņš, aicinot ES pastiprināt cīņu ar Krievijas īstenotajām dezinformācijas kampaņām. «Mana valsts 2% IKP atvēl aizsardzībai, un es domāju, ka tā vajadzētu rīkoties mums visiem, taču vienlaikus mums jādomā par informatīvo aizsardzību,» teica bijušais EP deputāts, rosinot apsvērt jaunus ES likumus, kas sociālo mediju platformām liktu uzņemties atbildību par tajās publicēto dezinformāciju.

Kariņš arī uzsvēra, ka Latvija ķērusies pie pārmaiņām banku sektorā, lai novēstu Krievijas «netīrās naudas» atmazgāšanu valsts bankās. Vienlaikus viņš atzina, ka noziedznieki ir «kā vanagi, kas riņķo un meklē jaunu vietu», tāpēc izmaiņas nepieciešamas visā Eiropā.

Lai izvairītos no robežkontroles atjaunošanas ES iekšienē un netraucētu vienotā tirgus darbību, Eiropai jāstiprina tās ārējās robežas un jākontrolē migrācija. «Ir ļoti svarīgi saglabāt mūsu nacionālās identitātes. Iebraucējiem ir jāpielāgojas,» uzsvēra Kariņš, rosinot stiprināt Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru (Frontex).

Eiropas ekonomika – darba vietas, klimata pārmaiņas un lauksaimniecība

Tā kā cilvēkus uztrauc darbavietu nākotne, Kariņš aicināja ES pilnveidot vienoto tirgu, tās galveno rīku jaunu darbavietu radīšanai.

«Mums jālikvidē pastāvošie šķēršļi. Tā mēs radīsim jaunas darbavietas un vairosim Eiropas turību,» sacīja Latvijas valdības vadītājs, īpašu uzmanību aicinot pievērst digitālajai nozarei un pakalpojumiem.

«Ja mēs patiešām vēlamies palielināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru mūsu patēriņā, mums jāatver tirgus un jāatceļ cenu regulējums. Patērētāju izvēle ir tā, kas visveiksmīgāk var virzīt pāreju uz tīru enerģiju,» norādīja Latvijas premjerministrs.

Latvijas valdības vadītājs savā uzrunā arī aicināja ES izlīdzināt maksājumus lauksaimniekiem, lai zemnieki visās valstīs saņemtu vienādus tiešmaksājumus. «Mēs varētu pavisam atteikties no subsīdijām vai arī piešķirt tās visiem vienādā apjomā,» viņš teica. Atzinīgi vērtējot ES līdzekļu ieguldījumu pētniecībā un izstrādē, viņš aicināja parūpēties arī par šī finansējuma vienlīdzīgu pieejamību visā Eiropā, ne tikai «dažās galvaspilsētās».

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas