bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Svētdiena 18.08.2019 | Vārda dienas: Elena, Ellena, Helēna, Liena, Liene
LatviaLatvija

KNAB pārbauda LDz imagināras sienas darījumu – pusmiljons samaksāts, sienas nav

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUKorupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sācis resorisko pārbaudi saistībā ar neīstenotu aizsargsienas būvniecības projektu pie Šķirotavas stacijas Rīgā VAS Latvijas dzelzceļš par projektu daļēji samaksājis, bet pie tā tikusī firma naudu tālāk pārskaitījusi kādiem uzņēmumiem Honkongā, vēsta TV3 raidījums Nekā personīga.

Pirms sešiem gadiem Latvijas dzelzceļš vienojās ar privātfirmu Composite Constructions par pirmās prettrokšņu aizsargsienas būvniecību Latvijā, Šķirotavas stacijā. Latvijas dzelzceļš pārskaitīja pusmiljona eiro avansu, bet sienas aizvien vēl nav, un firmas īpašnieks pazudis, noskaidrojis raidījums.

Projekts sākts Latvijas dzelzceļa prezidenta Uģa Magoņa laikā. Tolaik esošais uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš, kuram satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) aizvadītajā nedēļā izteica neuzticību, tajā bija valdes loceklis. Projekta partneris tika izraudzīts bez konkursa.

Bērziņš raidījumam paskaidroja, ka atceras sēdi, kurā tā laika attīstības direktors, tagadējais Dzelzceļa inženieru biedrības vadītājs Māris Riekstiņš prezentēja projektu, uzsverot, ka tobrīd nekāda veida aizdomām nebija pamata.

Savukārt Riekstiņš norādīja, ka komunikācija notika ar dažādiem speciālistiem, bet kāds rekomendējis firmu Composite Constructions, kura jau iepriekš esot strādājusi ar inovatīviem materiāliem.

Bija paredzēts, ka siena izmaksās pusotru miljonu eiro, no kā pusi segtu Eiropas Savienība. Pēc vairākiem gadiem secinot, ka projekts nav sācies, bet Composit Constructions nesniedz nekādas ziņas, kur tērējuši 540 000 eiro, Latvijas dzelzceļš vērsās Valsts policijā, bet policija noziegumu nesaskatīja. Policijas lēmums prokuratūrā netika pārsūdzēts.

Pēc Bērziņa teiktā, policija skaidrojusi, ka kompānijai ir pietiekami daudz līdzekļu, un tā darbojas. Attiecīgi Latvijas dzelzceļš vērsies uzņēmumā, aicinot strādāt vai atgriezt līdzekļus.

Nekā personīga noskaidrojis, ka lielākā daļa naudas no Composit Constructions tālāk pārskaitīta divām Honkongā reģistrētām firmām ar nosaukumiem, kas liecina par to profilu nanotehnoloģijās un tirdzniecībā. Viena no tām – Nanotech Industrial Engineering, kurai pārskaitīti 328 825,68 eiro, šī gada martā likvidēta. Vēl kādai kompānijai Inco Trading International Limited pārskaitīti 198 100 eiro.

Latvijas dzelzceļam pagājušajā gadā nācās atmaksāt Eiropas Savienības fonda trokšņu sienai piešķirtos līdzekļus. Savukārt rudenī tas prasīja sākt Composit Constructions maksātnespējas procesu.

Kopš dzelzceļš auditā bija secinājis, ka projektā ir problēmas, bija pagājuši gandrīz četri gadi. Kad uzņēmumu pārņēma maksātnespējas administrators, kontos naudas vairs nebija. Maksātnespējas procesa administratoram Andejam Voroncovam šķita aizdomīgi, ka firma vispār bez konkursa un nodrošinājuma varēja saņemt naudu no Latvijas dzelzceļa, tādēļ viņš vērsās KNAB, noskaidrojis raidījums.

Voroncovs pauda, ka, viņaprāt, Latvijas dzelzceļa valde nevarēja nezināt par šo situāciju un tās rīcība bija nepienācīga. Saistībā ar Composit Constructions bijušā valdes locekļa Andreja Žagara un vienīgā dalībnieka rīcību viņš vērsies Valsts policijā, bet saistībā ar Latvijas dzelzceļa amatpersonu rīcību KNAB.

Administrators arī uzskatījis, ka Latvijas dzelzceļš nav jāatzīst par Composite Constructions kreditoru, bet Latvijas dzelzceļš tam nepiekrita un vērsās tiesā. Tiesa lēma par labu Latvijas dzelzceļam, bet administrators par nolēmumu noprotestējis Ģenerālprokuratūrā.

Voroncova ieskatā, Latvijas dzelzceļš «cīnās par kreditora statusu, lai neiestātos attiecīgo amatpersonu atbildība». Tikmēr Latvijas dzelzceļa valdes priekšsēdētājs Bērziņš ir pārliecināts, ka uzņēmuma darbinieki, kas bija atbildīgi par šo līgumu, saistībā ar šo lietu darbojušies atbildīgi.

Vienlaikus raidījumam tapis zināms, ka citā jautājumā Konkurences padome un Eiropas Komisija sākušas lietas par iespējamiem Latvijas dzelzceļa pārkāpumiem. Konkurences padomes loceklis Jānis Račko skaidroja, ka Latvijas dzelzceļam un tā meitas uzņēmumam ir ekskluzīvas tiesības noteiktos posmos pārvadāt kravas. Pastāvot jautājums, vai šajā gadījumā šie uzņēmumi neizmanto to ļaunprātīgi, piemērojot, iespējams, pārmērīgus tarifus, gan, iespējams, izstumjot konkurentus no tirgus vai atņemot klientus.

Kravas pa dzelzceļu Latvijā ved tikai daži uzņēmumi – Latvijas dzelzceļa meitasuzņēmums LDz Cargo un divas privātas firmas. LDz Cargo ir vienīgais, kurš drīkst pārvadāt kravas nelielā posmā no Krievijas un Baltkrievijas robežas līdz Latvijas dzelzceļa mezgliem Daugavpilī un Rēzeknē. Nešķērsojot šos posmus, kravas Latvijā nevar pārvadāt. Tāpēc LDz Cargo spēj ietekmēt visu pārvadātāju biznesu, secina Nekā personīga.

Valsts dzelzceļa administrācijas direktors Juris Iesalnieks atklājis, ka patlaban notiek centieni pārliecināt Eiropas Komisiju, ka tai nevajag iejaukties un Latvija pati spēs tikt galā, bet viņš uzsver, ka to varēs izdarīt tikai tad, ja no Latvijas puses būs sapratne par to, ka tas ir jāmaina.

Jau ziņots, ka otrdien, 7.maijā, Linkaits izteica neuzticību Bērziņam un Latvijas dzelzceļa valdes locekļiem Aivaram Strakšam un Ainim Stūrmanim, un rosinās uzņēmuma padomi viņus atstādināt no amata.

Ministrs informēja, ka galvenie pārmetumi saistīti ar iespējamu konkurences kropļošanu, kas draud ar smagām sekām gan Latvijas dzelzceļam, gan Latvijas valstij. Ministra rīcībā nonākusi informācija arī par iespējami koruptīviem darījumiem, attiecīgo informāciju nododot izmeklēšanai KNAB. Tāpat konstatēti vairāki finansiāli apjomīgi saimnieciskie darījumi, tostarp mārketinga un reklāmas līgumi vairāku miljonu eiro vērtībā, kas liek domāt, ka valde nav rīkojusies kā krietns un rūpīgs saimnieks.

Savukārt Bērziņš paziņoja, ka valde ir strādājusi kā atbildīgs saimnieks, uzņēmumā viss ir kārtībā un pārmetumi ir nepamatoti.


Pievienot komentāru

Nemiro: Saprotamas Lietuvas bažas par Astravjecas AES, bet elektrības iegāde no trešajām valstīm ir Latvijas interesēs

Latvijas valdības lēmums par elektroenerģijas tirdzniecības organizēšanu ar trešajām valstīm tika pieņemts, ņemot vērā valsts intereses,pauda ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

VID daļas vadītāja, kuras vīrs darbojās PVN izkrāpēju grupējumā, aizgājusi no darba

Valsts ieņēmumu dienesta darbiniece, kuras vīrs darbojās pievienotās vērtības nodokļa izkrāpēju un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizētāju grupējumā, izbeigusi darba attiecības ar dienestu.

PNB banka: Lēmums par bankas darbības apturēšanu bija ļoti pēkšņs un nepatīkams

Lēmums par PNB bankas darbības apturēšanu bija ļoti pēkšņs un nepatīkams, atzina bankā.

Krēsls paliek tukšs – pirmajā SIF padomes sēde neizdodas ievēlēt priekšsēdētāju

Sabiedrības integrācijas fonda jaunās padomes pirmajā sēdē neizdodas ievēlēt SIF priekšsēdētāju. Uz amatu izvirzīja divus pretendentus – Kultūras ministru Nauri Puntuli un Kurzemes NVO atbalsta centrs valdes priekšsēdētāju Inesi Siliņu.

Mūžībā devies diplomāts Aivars Baumanis

81 gada vecumā mūžībā devies Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, žurnālists un diplomāts Aivars Baumanis, informē Ārlietu ministrijā.

Cilvēktiesību komisijā spriedīs par NEPLP kompetenci sabiedriskā medija pārvaldībā

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti pirmdien, 19.augustā, spriedīs par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes kompetenci sabiedriskā medija pārvaldībā.

EK eksperte: Veselības budžeta palielināšana Latvijā ir neizbēgama

Veselības budžeta palielināšana Latvijā ir neizbēgama, taču šādai rīcībai jābūt stratēģiskam plānam.

Astoņu gadu laikā bērnu skaits Latvijā ir sarucis par 4,3%

Šī gada sākumā 359 tūkstoši jeb 18,7% no visiem Latvijas iedzīvotājiem bija bērni vecumā līdz 17 gadiem. Tas ir par 4,3% mazāk nekā 2010.gadā, kad Latvijā bija 375 tūkstoši bērnu šajā vecuma grupā.

Lietuvā rosina recepšu medikamentus tirgot internetā

Lietuvas Veselības ministrija ierosinājusi ieviest valsts kontrolētu sistēmu, kurā pacienti recepšu medikamentus varētu iegādāties tiešsaistē.

Daugavpils var zaudēt 1,34 miljonus PNB bankas slēgšanas dēļ

PNB bankas darbības apturēšanas dēļ Daugavpils pilsētas un tās kapitālsabiedrību budžeti var zaudēt 1,34 miljonus eiro, norāda Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš.

OIK izmeklēšanas komisija pieprasījusi informāciju par katru izsniegto licenci

Obligātā iepirkuma komponentes sistēmas izvērtēšanai izveidotā parlamentārā izmeklēšanas komisija pieprasījusi informāciju par katru izsniegto OIK licenci un amatpersonu lēmumiem, norāda komisijas pārstāve Ilze Vanaga.

Šogad greiderēti jau 64 tūkstoši kilometru

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs šogad greiderēšanas darbus veicis gandrīz 64 tūkstošu km garumā.

PNB bankas klientiem garantēto atlīdzību izmaksu veiks Citadele

Vienas divu darbadienu laikā vēl tiks precizēts izmaksu mehānisms un FKTK cer, ka garantēto atlīdzību izmaksa sāksies ātrāk nekā 27.augustā.

Radevičai piespriesta divu gadu diskvalifikācija

Bijusī Latvijas tāllēcēja Ineta Radeviča saņēmusi divu gadu diskvalifikāciju, kas stājusies spēkā ar 2012.gada 8.augustu, ziņo Starptautiskās Vieglatlētikas federācijas Vieglatlētikas integritātes vienība.

Pensiju indeksēšanai šogad tērēs 41,6 miljonus eiro

Labklājības ministrija informē, ka 1.oktobrī notiks pensiju un atlīdzību indeksācija, kam šogad varētu tikt iztērēti 41,6 miljoni eiro, bet nākamgad jau ap 166 miljoniem eiro.

Konkurss par universālā pasta pakalpojuma sniegšanu beidzies bez rezultāta

Konkurss par universālā pasta pakalpojuma sniegšanu izbeidzies bez rezultāta, informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā.

Reģionālajos maršrutos ieviesīs vienotu biļešu tirdzniecības sistēmu

No 2021.gada reģionālajā sabiedriskajā transportā tiks ieviesta vienota biļešu tirdzniecības sistēma, informē Autotransporta direkcijā.

Igaunijā jaunas sabiedriskās televīzijas ēkas celtniecībā ieguldīs 22 miljonus

Igaunijas valdība ieguldīs 22 miljonus eiro jaunas sabiedriskās televīzijas ēkas celtniecībā, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs ERR. Ar jauno projektu sabiedriskie mediji atradīsies vienotā ēku kompleksā.

Sasauc Olainfarm akcionāru sapulci; spriedīs par padomes atlaišanu

AS Olainfarm valde sasaukusi akcionāru sapulci, kura notiks 1.novembrī pulksten 11.00, liecina informācija biržā Nasdaq Riga.

Reirs: Naudas atmaksai PNB bankas klientiem netērēs ne centu no valsts budžeta

Ar Noguldījumu garantiju fondā uzkrāto ir gana, lai izmaksātu PNB bankas klientiem atlīdzības, līdz ar to šim mērķim netiks tērēts ne cents no valsts budžeta, apliecina finanšu ministrs Jānis Reirs.

Latvijas robežas tuvumā identificēta Krievijas armijas lidmašīna un korvete

Patruļlidmašīnas virs Baltijas jūras neitrālajiem ūdeņiem pie Latvijas teritorijas jūras robežas identificēja Krievijas bruņoto spēku lidmašīnu An-26.

FKTK: PNB bankas klientiem garantētajās atlīdzības jāizmaksā 297 miljoni eiro

PNB Bankas klientiem garantētajās atlīdzībās būs jāizmaksā aptuveni 297 miljoni eiro, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja Kristīne Černaja-Mežmale.

Bažās par tirdzniecības karu akciju cenas Eiropā krītas, Volstrītā pārsvarā pieaug

Eiropas akciju tirgos turpinājās kritums, investoriem tikpat kā atmetot cerību uz ASV-Ķīnas tirdzniecības kara drīzām beigām, bet Volstrītā akciju cenas lielākoties pieauga, pateicoties solīdiem ekonomikas datiem.

Vēl viens kritušais – FKTK aptur PNB bankas darbību

Apturēta PNB bankas darbība, informēja Finanšu un kapitāla tirgus komisijā.


-->