bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Pirmdiena 14.10.2019 | Vārda dienas: Minna, Vilhelmīne
LatviaLatvija

KNAB pārbauda LDz imagināras sienas darījumu – pusmiljons samaksāts, sienas nav

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUKorupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sācis resorisko pārbaudi saistībā ar neīstenotu aizsargsienas būvniecības projektu pie Šķirotavas stacijas Rīgā VAS Latvijas dzelzceļš par projektu daļēji samaksājis, bet pie tā tikusī firma naudu tālāk pārskaitījusi kādiem uzņēmumiem Honkongā, vēsta TV3 raidījums Nekā personīga.

Pirms sešiem gadiem Latvijas dzelzceļš vienojās ar privātfirmu Composite Constructions par pirmās prettrokšņu aizsargsienas būvniecību Latvijā, Šķirotavas stacijā. Latvijas dzelzceļš pārskaitīja pusmiljona eiro avansu, bet sienas aizvien vēl nav, un firmas īpašnieks pazudis, noskaidrojis raidījums.

Projekts sākts Latvijas dzelzceļa prezidenta Uģa Magoņa laikā. Tolaik esošais uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš, kuram satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) aizvadītajā nedēļā izteica neuzticību, tajā bija valdes loceklis. Projekta partneris tika izraudzīts bez konkursa.

Bērziņš raidījumam paskaidroja, ka atceras sēdi, kurā tā laika attīstības direktors, tagadējais Dzelzceļa inženieru biedrības vadītājs Māris Riekstiņš prezentēja projektu, uzsverot, ka tobrīd nekāda veida aizdomām nebija pamata.

Savukārt Riekstiņš norādīja, ka komunikācija notika ar dažādiem speciālistiem, bet kāds rekomendējis firmu Composite Constructions, kura jau iepriekš esot strādājusi ar inovatīviem materiāliem.

Bija paredzēts, ka siena izmaksās pusotru miljonu eiro, no kā pusi segtu Eiropas Savienība. Pēc vairākiem gadiem secinot, ka projekts nav sācies, bet Composit Constructions nesniedz nekādas ziņas, kur tērējuši 540 000 eiro, Latvijas dzelzceļš vērsās Valsts policijā, bet policija noziegumu nesaskatīja. Policijas lēmums prokuratūrā netika pārsūdzēts.

Pēc Bērziņa teiktā, policija skaidrojusi, ka kompānijai ir pietiekami daudz līdzekļu, un tā darbojas. Attiecīgi Latvijas dzelzceļš vērsies uzņēmumā, aicinot strādāt vai atgriezt līdzekļus.

Nekā personīga noskaidrojis, ka lielākā daļa naudas no Composit Constructions tālāk pārskaitīta divām Honkongā reģistrētām firmām ar nosaukumiem, kas liecina par to profilu nanotehnoloģijās un tirdzniecībā. Viena no tām – Nanotech Industrial Engineering, kurai pārskaitīti 328 825,68 eiro, šī gada martā likvidēta. Vēl kādai kompānijai Inco Trading International Limited pārskaitīti 198 100 eiro.

Latvijas dzelzceļam pagājušajā gadā nācās atmaksāt Eiropas Savienības fonda trokšņu sienai piešķirtos līdzekļus. Savukārt rudenī tas prasīja sākt Composit Constructions maksātnespējas procesu.

Kopš dzelzceļš auditā bija secinājis, ka projektā ir problēmas, bija pagājuši gandrīz četri gadi. Kad uzņēmumu pārņēma maksātnespējas administrators, kontos naudas vairs nebija. Maksātnespējas procesa administratoram Andejam Voroncovam šķita aizdomīgi, ka firma vispār bez konkursa un nodrošinājuma varēja saņemt naudu no Latvijas dzelzceļa, tādēļ viņš vērsās KNAB, noskaidrojis raidījums.

Voroncovs pauda, ka, viņaprāt, Latvijas dzelzceļa valde nevarēja nezināt par šo situāciju un tās rīcība bija nepienācīga. Saistībā ar Composit Constructions bijušā valdes locekļa Andreja Žagara un vienīgā dalībnieka rīcību viņš vērsies Valsts policijā, bet saistībā ar Latvijas dzelzceļa amatpersonu rīcību KNAB.

Administrators arī uzskatījis, ka Latvijas dzelzceļš nav jāatzīst par Composite Constructions kreditoru, bet Latvijas dzelzceļš tam nepiekrita un vērsās tiesā. Tiesa lēma par labu Latvijas dzelzceļam, bet administrators par nolēmumu noprotestējis Ģenerālprokuratūrā.

Voroncova ieskatā, Latvijas dzelzceļš «cīnās par kreditora statusu, lai neiestātos attiecīgo amatpersonu atbildība». Tikmēr Latvijas dzelzceļa valdes priekšsēdētājs Bērziņš ir pārliecināts, ka uzņēmuma darbinieki, kas bija atbildīgi par šo līgumu, saistībā ar šo lietu darbojušies atbildīgi.

Vienlaikus raidījumam tapis zināms, ka citā jautājumā Konkurences padome un Eiropas Komisija sākušas lietas par iespējamiem Latvijas dzelzceļa pārkāpumiem. Konkurences padomes loceklis Jānis Račko skaidroja, ka Latvijas dzelzceļam un tā meitas uzņēmumam ir ekskluzīvas tiesības noteiktos posmos pārvadāt kravas. Pastāvot jautājums, vai šajā gadījumā šie uzņēmumi neizmanto to ļaunprātīgi, piemērojot, iespējams, pārmērīgus tarifus, gan, iespējams, izstumjot konkurentus no tirgus vai atņemot klientus.

Kravas pa dzelzceļu Latvijā ved tikai daži uzņēmumi – Latvijas dzelzceļa meitasuzņēmums LDz Cargo un divas privātas firmas. LDz Cargo ir vienīgais, kurš drīkst pārvadāt kravas nelielā posmā no Krievijas un Baltkrievijas robežas līdz Latvijas dzelzceļa mezgliem Daugavpilī un Rēzeknē. Nešķērsojot šos posmus, kravas Latvijā nevar pārvadāt. Tāpēc LDz Cargo spēj ietekmēt visu pārvadātāju biznesu, secina Nekā personīga.

Valsts dzelzceļa administrācijas direktors Juris Iesalnieks atklājis, ka patlaban notiek centieni pārliecināt Eiropas Komisiju, ka tai nevajag iejaukties un Latvija pati spēs tikt galā, bet viņš uzsver, ka to varēs izdarīt tikai tad, ja no Latvijas puses būs sapratne par to, ka tas ir jāmaina.

Jau ziņots, ka otrdien, 7.maijā, Linkaits izteica neuzticību Bērziņam un Latvijas dzelzceļa valdes locekļiem Aivaram Strakšam un Ainim Stūrmanim, un rosinās uzņēmuma padomi viņus atstādināt no amata.

Ministrs informēja, ka galvenie pārmetumi saistīti ar iespējamu konkurences kropļošanu, kas draud ar smagām sekām gan Latvijas dzelzceļam, gan Latvijas valstij. Ministra rīcībā nonākusi informācija arī par iespējami koruptīviem darījumiem, attiecīgo informāciju nododot izmeklēšanai KNAB. Tāpat konstatēti vairāki finansiāli apjomīgi saimnieciskie darījumi, tostarp mārketinga un reklāmas līgumi vairāku miljonu eiro vērtībā, kas liek domāt, ka valde nav rīkojusies kā krietns un rūpīgs saimnieks.

Savukārt Bērziņš paziņoja, ka valde ir strādājusi kā atbildīgs saimnieks, uzņēmumā viss ir kārtībā un pārmetumi ir nepamatoti.


Pievienot komentāru

Nedēļas sākumā gaidāms stiprs vējš, bet pēc tam – spīdēs arī saule

Kurzemē vējš pirmdien, 14.oktobrī, sasniegs pat 20 m/s, savukārt nākamajās dienās laikapstākļi pakāpeniski uzlabosies – lietus un vējš mitēsies un vietām uzspīdēs arī saule.

Nākamgad valsts parāds varētu pieaugt līdz 11,65 miljardiem eiro

2020.gada beigās valsts parāds varētu augt līdz 11,65 miljardiem eiro, teikts Finanšu ministrijas sagatavotajā pārskatā par valsts parāda attīstības tendencēm 2019. – 2022.gadā.

ES 27 piekrīt intensīvām Brexit sarunām ar Londonu pirms svarīga samita

Eiropas Savienības Brexit sarunu delegācija ir guvusi 27 dalībvalstu piekrišanu intensīvu sarunu uzsākšanai ar Lielbritānijas valdību par jauniem izstāšanās nolīguma grozījumu priekšlikumiem pirms galotņu sanāksmes par izstāšanās tēmu.

Nākamgad valsts kultūras iestāžu darbinieku algas paaugstināsies vidēji par 16%

Nākamgad darba algas paaugstinājumu vidēji par 16% piedzīvos ikvienas valsts kultūras iestādes – gan teātru un koncertorganizāciju, gan muzeju, bibliotēku, arhīvu u.c. institūciju – darbinieki.

Eksperti 2020.gada Latvijas budžeta izaugsmes prognozi sauc par optimistisku

Nākamā gada valsts budžetā iekļautā ekonomikas izaugsmes prognoze 2,8% apmērā ir ļoti optimistiska, komentējot piektdien, 11.oktobrī, valdībā atbalstīto 2020.gada budžetu, atzinuši banku analītiķi.

Vācijas aizsardzības ministre: Nordstream 2 projekta pārtraukšana ir diezgan nereāla

Gāzes vada Nordstream 2 projekta pārtraukšana patlaban ir diezgan nereāla, piektdien, 11.oktobrī, žurnālistiem norādīja Vācijas aizsardzības ministre Annegrēta Krampa-Karenbauere, kura ieradusies vizītē Latvijā.

Miera Nobelu piešķir par Austrumāfrikas «iesaldēto» konfliktu risināšanu

Nobela miera prēmija 2019 piešķirta Etiopijas premjerministram Abijam Ahmedam Ali par miera un izlīguma veicināšanu Āfrikas otrajā lielākajā valstī un tās konfliktā ar Eritreju, tā piektdien, 11.oktobrī, pavēstījusi Norvēģijas Nobela Komiteja.

Trakajās dienās 50 darbinieki saslimuši ar vēdera infekciju

Aptuveni 50 Stockmann darbiniekiem akcijas Trakās dienas laikā parādījušies līdzīgi saslimšanas simptomi – vemšana un caureja. Uzņēmuma darbinieku ēdināšanu nodrošina uzņēmums Baltic Restaurant Latvia.

Valdība pārsūdzēs tai nelabvēlīgo tiesas pagaidu noregulējumu Muižnieka jautājumā

Valdība nolēmusi pārsūdzēt Izglītības un zinātnes ministrijai nelabvēlīgo tiesas pieņemto pagaidu noregulējumu Latvijas Universitātes rektora Indriķa Muižnieka jautājumā.

2020.gadā budžeta ieņēmumos prognozēti 9,89 miljardi, bet izdevumos – desmit miljardi

Ministru kabinets piektdien, 11.oktobrī, ārkārtas sēdē atbalstījis 2020.gada budžetu, kurā konsolidētie budžeta ieņēmumi prognozēti 9,89 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi – desmit miljardu eiro apmērā.

Lietuva ceļā uz aizliegumu sašķidrināta CO2 uzglabāšanai pazemē

Liegums uzglabāt savāktu oglekļa dioksīdu Lietuvas zemes dzīlēs – šādu ieceri paredz likumprojekts, kas ir guvis Lietuvas Seima atbalstu. Pret aizliegumu ir Enerģētikas ministrija, kura sadarbojas ar amerikāņu investoriem, kas valstī plāno izmēģināt šo tehnoloģiju.

Par narkotiku kontrabandu aiztur Ieslodzījumu vietu pārvaldes apsargu

Uzsākts kriminālprocess par narkotisko vielu kontrabandu pasta sūtījumā pret 1989.gadā dzimušu Latvijas pilsoni, kurš strādā Ieslodzījuma vietu pārvaldē.

Eigims ticis uz brīvām kājām – atbrīvots no izolatora

Piektdienas, 11.oktobra, rītā no izolatora Čiekurkalnā atbrīvots korupcijas lietā aizturētais bijušais Daugavpils mērs Rihards Eigims, bet jau ceturtdien ticis atbrīvots otrs lietā aizturētais – kāds uzņēmējs.

Igaunijā pie stūres dzērumā noķerts tiesnesis atkāpjas no amata

Igaunijā tiesnesis, kuru policija ir notvērusi, vadot transportlīdzekli alkohola reibumā, ir iesniedzis atlūgumu no ieņemamiem amatiem.

Baltijas jūras parlamentārās konferences Latvijas delegāciju vadīs Ašeradens

Saeima par Baltijas jūras parlamentārās konferences Latvijas delegācijas vadītāju apstiprināja Arvilu Ašeradenu.

Aizdomas par sporta naudas ceļiem caur LOK prezidenta un izpildkomitejas locekļa kabatām

Aizdomu ēna par nekorektu sportistiem paredzētā finansējuma izlietojumu savelkas arvien drūmāka. Latvijas sportam atvēlētā nauda, iespējams, tiek tērēta nevis sportistu attīstībai, bet likta LOK prezidenta Aldona Vrubļevska un LOK izpildkomitejas locekļa Aivara Lemberga kabatās.

Rumānijā krīt sociāldemokrātu valdība

Rumānijas valdība, ko trīs gadus vadīja sociāldemokrāte Viorika Dancila, ir zaudējusi parlamenta atbalstu neuzticības balsojumā.

Vēsturnieks: Tajā, kā Krievija izmanto vēsturi mūsdienu politikā, nekas nemainīsies

Latvijai vajag «nemēģināt cīnīties ar vējdzirnavām», jo skaidrs, ka tajā, kā Krievija izmanto vēsturi mūsdienu politikas vajadzībām, nekas nemainīsies, izteicies vēsturnieks un pētnieks Valdis Kuzmins.

Sīrijā pēc Turcijas iebrukuma bēgļu gaitās devušies 60 000 cilvēku

Sīrijas ziemeļos vairāk nekā 60 000 cilvēki devušies bēgļu gaitās pēc Turcijas uzbrukuma valstij ar mērķi izveidot zonu, kur atgriezties trim miljoniem Turcijā mītošu sīriešu bēgļu.

Piektdien Latvijas lielākajā daļā līs

Piektdien, 11.oktobrī, laika apstākļus noteiks ciklona dienvidaustrumu mala, dienas pirmajā pusē debesis brīžiem skaidrosies un lietus ir gaidāms vien dažviet.

Akciju cenu kāpums cerībā uz progresu ASV-Ķīnas tirdzniecības strīdā

Pasaules fondu biržās akciju cenas pārsvarā pieaugušas cerībā uz progresu ASV-Ķīnas tirdzniecības strīdā, savukārt britu mārciņas vērtība palielinājusies pēc optimisma par lūzumu Brexit sarunās.

Petraviča atbalsta darba tirgus atvēršanu trešo valstu pilsoņiem

«Esmu par to, ka jātver darba tirgus trešo valstu pilsoņiem,» sacīja Petraviča, skaidrojot, ka bez darba Latvijā lielākoties ir ilgstošie bezdarbnieki, kas neatgriežas darba tirgū, un tamdēļ atliek trūkstošo darbaspēku meklēt ārpus valsts robežām.

Maršruts nedēļas nogalei: Skaņu mežs, Senioru balle un ziemas peldēšanas atklāšana

Šajā nedēļas nogalē zelta rudens ne tikai kļavu lapās, bet arī pasākumos visā Latvijā.

Ar Nobelu literatūrā godina poļu un austriešu rakstniekus

Zviedrijā ceturtdien, 10.oktobrī, paziņoti uzreiz divu gadu Nobela prēmijas literatūrā laureāti. Tie ir poļu rakstniece Olga Tokarčuka un austriešu autors Peters Handke.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site! -->