bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Piektdiena 22.11.2019 | Vārda dienas: Aldis, Aldris, Alfons

Katrs trešais Latvijā regulāri izjūt stresu. Kā ar to cīnīties?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

29% Latvijas iedzīvotāju regulāri izjūt stresu. 40% stresu izjūt dažkārt, bet 22% – reti. 6% ar to nav saskārušies vispār, liecina BENU Aptiekas Veselības monitoringa dati.

68% iedzīvotāju ar stresu saskaras darba vietā, kamēr 12% tas piemeklē sastrēgumos vai atrodoties veikalā. 10% stresu sagādā mācības vai sabiedriskais transports, bet 11% stress piemeklē citviet.

Par spīti priekšstatam, ka mājās valda miera un labsajūta, 42% stress rodas tieši tur.

Ģimenes ārste Zane Zitmane stāsta, ka biežākie stresa cēloņi ir sociālas un finansiālas problēmas, veselības likstas, nesaskaņas ģimenē vai darbā, pārslodze un izdegšana, kā arī straujas pārmaiņas (piemēram, jauna dzīvesvieta vai darbavieta) un tuvinieka zaudējums vai saskaršanās ar neārstējamu slimību. Pārmērīgs stress vienā no dzīves jomām ietekmē arī citas. Piemēram, nesaskaņas ģimenē var atstāt iespaidu uz pienākumu izpildi darbā, vai arī finansiālas grūtības var negatīvi ietekmēt attiecības ģimenē. Tāpēc sevišķi svarīgi ir atrast līdzsvaru starp darbu un ģimenes dzīvi, kā arī laiku, kas jāvelta fiziskajām aktivitātēm un pilnvērtīgam miegam un atpūtai.

Veselības lielākais bieds – pārmērīgs stress

Ārste Zitmane skaidro, ka cilvēka nervu sistēma nodrošina adekvātu organisma reakciju uz ārējās vides iedarbību, tomēr ilgstoša un pārmērīga stresa apstākļos arī nervu sistēma var tikt pārslogota. Tas var izraisīt dažādas slimības. Izplatītākās no tām ir psihosomatiskās saslimšanas – depresija, somatoformu veģetatīvā distonija, neiroze, tiki un citas.

Tāpat eksperte norāda, ka pārmērīgs stress var izraisīt ādas slimības (akni, neirodermatītu, seborejisku dermatītu), gremošanas sistēmas slimības (kuņģa čūlu, gastrītu), spēcīgas galvassāpes, arteriālo hipertensiju un sirdsklauves, kā arī endokrīnas slimības, piemēram, vairogdziedzera saslimšanu un menstruālā cikla traucējumus.

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Kā saprast, ka esi stresā?

Stresa izpausmes uz cilvēka veselību atšķiras. Zitmane atklāj, ka lielākoties par pārmērīgu stresu liecina ilgstošs bezspēks, regulāras un spēcīgas galvassāpes, gremošanas traucējumi (caureja, aizcietējums, vemšana) un sirdsklauves, kā arī nomākts garastāvoklis, miega traucējumi un pārmērīga svīšana.

Tāpat speciāliste norāda, ka par stresu var liecināt pēkšņas apetītes izmaiņas, proti, pārmērīgi palielināta vai samazināta apetīte, kā arī vēlme lietot alkoholu, smēķēt vai ēst saldumus. Ja ilgstoši tiek novērota kāda no minētajām stresa izpausmēm, vēlams doties pie ārsta, lai saņemtu ieteikumus stresa mazināšanai.

Kā cīnīties ar stresu?

Veselības monitoringa dati atklāj – 43% stresu cenšas mazināt ar pastaigu, bet 31% izvēles panašķēties. 28%, lai cīnītos ar stresu, vakarā iemalko vīnu vai kādu citu alkoholisku dzērienu, kamēr 25% skatās seriālus. Tāpat 22% sporto, bet 12% nodarbojas ar elpošanas vingrinājumiem vai meditē.

Ārste Zitmane cīņai ar stresu neiesaka pielietot alkoholu vai našķus, jo tas ilgtermiņā var tikai kaitēt veselībai. Regulāra saldumu ēšana var radīt liekā svara problēmas, savukārt pārmērīga alkohola lietošana var radīt atkarību un izraisīt nopietnas saslimšanas, piemēram, aknu cirozi.

Ģimenes ārste uzsver, ka nevajadzētu pieļaut stresa izraisītu problēmu sākšanos, bet gan meklēt un novērst stresa cēloni. Ja tas nav iespējams, ieteicams doties pie psihologa, psihoterapeita vai konsultēties ar ģimenes ārstu vai farmaceitu.

Lai izvairītos no ilgstoša stresa, vēlams regulāri nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, ēst veselīgu un pilnvērtīgu pārtiku, uzturēties svaigā gaisā, atvēlēt pietiekami daudz laika miegam un atpūtai, kā arī uzturēt pozitīvu noskaņojumu un iemācīties veikt elpošanas vingrinājumus, kas palīdzētu nomierināties.

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Stress kaitē arī bērniem

Aptaujas rezultāti atklāj satraucošu ainu – 65% respondentu, kuriem ģimenē ir bērnudārza vai skolas vecuma bērni, diezgan regulāri savos bērnos novēro paaugstināta stresa pazīmes, savukārt 8% aptaujāto pauž viedokli, ka paaugstināts stress ir viņu bērnu ikdiena, kamēr tikai 21% norādīja, ka paaugstinātu stresu savos bērnos nenovēro.

Kā bērnu stresa cēloni vecāki visbiežāk norāda internetu un sociālo tīklu lietošanu (51%), kam seko nepietiekams kopā ar ģimeni pavadītais laiks (43%), saskarsme ar vienaudžiem (42%), kā arī nesaskaņas starp vecākiem (37%), ikdienas saskarsme ar skolotājiem un tas, ka vecāki dzīvo šķirti (18%).

Lai mazinātu trauksmes sajūtu savos bērnus, vairums vecāku jeb 71% to mēģina risināt sarunu ceļā, 39% ierobežo mobilo ierīču lietošanu, 9% ir vērsušies pie ārsta, savukārt vēl 16% šo situāciju ir risinājuši citos veidos.

Ārste Zitmane norāda, ka vislabāk bērna sajūtas var saprast, regulāri pavadot kopā ar viņiem laiku, sarunājoties un mācot, kā rīkoties stresa situācijās (piemēram, skaitot līdz 10).

Farmaceita padoms

BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa norāda, ka stresu ikdienā izjūt pilnīgi visas vecuma grupas, piemēram, bērns skolā regulāri izjūt trauksmi par mājasdarbiem, saskarsmi ar vienaudžiem, savukārt darbspējīgie cilvēki ar stresu saskaras katru dienu piesātinātā darba ritma un laika trūkuma dēļ. Stress ir daļa no ikdienas, tomēr svarīgi ir atrast līdzsvaru starp darbu, mācībām un atpūtu.

Ieteicams lietot antioksidantus, kas mazina novecošanās procesus un stiprina imunitāti. Tāpat organismam ļoti būtiski ir B grupas vitamīni, kas palīdz atjaunoties nervu impulsiem, kā arī magnijs, kas atslābina muskulatūru un mazina stresa ietekmi uz veselību.

Speciāliste uzsver, ka atpūta, labs miegs un sabalansēts dzīves ritms, kā arī regulāra vērtīgo minerālvielu uzņemšana ir labākā aizsardzība pret stresu un nogurumu.

BENU Aptiekas Veselības monitoringu veic BENU Aptieka sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījums veikts 2019.gada augustā, aptaujājot 1 005 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.


Pievienot komentāru

Lielbritānijai prognozē lejupslīdi arī organizēta Brexit gadījumā

Lielbritānijas iekšzemes kopprodukts 2020.gadā saruks par vienu procentu arī tad, ja valsts izvairīsies no izstāšanās no Eiropas Savienības bez savstarpēja nolīguma, tā aplēsusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija.

Lietuvā diskutē par valsts komercbankas izveidi

Lai risinātu situāciju ar konkurences trūkumu Lietuvas banku sektorā, valsts augstākajā līmenī atbalstu guvusi ideja par valsts komercbankas izveidi.

Veca mīlestība nerūs. Jauno Rīgas atkritumu apsaimniekošanas iepirkumu izsludina pēc iepriekšējiem noteikumiem

Rīgas domes Mājokļu un vides departaments ir izsludinājis jaunu atklātu konkursu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgā, vienlaikus plānojot sarunu procedūru pakalpojuma nepārtrauktības nodrošināšanai līdz tā beigām.

Aktualizē Dzelzceļa pārvadājumu likumu

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Dzelzceļa pārvadājumu likumā, no tā svītrojot novecojušas tiesību normas.

Saeima nosoda Krievijas organizētās vēlēšanas anektētajā Krimā

Saeima pieņēmusi paziņojumu par Krievijas Federācijas organizētajām, tā dēvētajām vēlēšanām Krimas Autonomajā Republikā un Sevastopolē.

BATL valdes loceklis: Latvijai jāpiedāvā baltkrievu partneriem pievilcīgs darījums

«Jaunā likuma iecere par dzelzceļa pierobežas posma atvēršanu visiem dzelzceļa kravu pārvadātājiem ir spēcīgs signāls, lai stiprinātu Latvijas un Baltkrievijas sadarbību.»

Latvijas Bankas prezidenta pilnvaru termiņš būs pieci gadi

Latvijas Bankas prezidenta pilnvaru termiņš turpmāk būs pieci gadi līdzšinējo sešu gadu vietā. To paredz Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Latvijas Bankas likumā.

OECD Latvijai iesaka ieguldīt pētniecībā un attīstībā

Jaunākajā globālās ekonomikas apskatā OECD Latvijai ieteikusi investēt pētniecībā un attīstībā, lai turpinātu ekonomikas attīstību un veicinātu tās konkurētspēju.

Turpmāk kriminālprocesos iesaistītajiem būs jāpierāda mantas izcelsme

Saeima pieņēmusi grozījumus, kas paredz sekmēt efektīvāku finanšu un ekonomisko noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanu.

Tiesa pārmetumos par Maxima traģēdijas lietas vilcināšanu saskata atsevišķu personu vēlmi vairot savu atpazīstamību

Tiesa noliedz atsevišķu personu publiski pausto kritiku par gauso Maxima traģēdijas krimināllietas virzību, turklāt tiesas ieskatā šīs personas mēģina vairot savu pozitīvo publicitāti uz cietušo personu rēķina, tādējādi maldinot sabiedrību.

Facebook, Google biznesa modeļi «apdraud cilvēktiesības», uzskata Amnesty International

Cilvēktiesību organizācija Amnesty International pētījumā secinājusi, ka interneta lieluzņēmumu Facebook un Google «uzņēmējdarbības modelis, kas balstīts uz izsekošanu» nav savienojams ar tiesībām uz privātumu.

Saeima pilnveido kārtību atlīdzības par darbspēju zaudējumu aprēķināšanai

Aprēķinot atlīdzību par darbspēju zaudējumu un apgādnieka zaudējumu, tiks izmantots ilgāks ienākumu gūšanas periods nekā patlaban, tādējādi precīzāk ļaujot aprēķināt negūto ienākumu aizvietojumu.

Pērn Latvijā izdevumi sociālajai aizsardzībai pieauguši par 11,5%

Izdevumi slimības un veselības aprūpei pieauga par 20,2%, atbalstam ģimenei un bērniem – par 9,8%, bezdarbnieku atbalsta pasākumiem– par 9,7%.

Latvijas tiekšanās uz klimatneitralitāti varētu prasīt miljardiem eiro

Latvija vēl nav aplēsusi virzības uz klimatneitralitāti izmaksas, tomēr tās būs mērāmas miljardos eiro, atzinusi VARAM valsts sekretāra vietniece Alda Ozola.

Pašvaldību reformas komisijā ievēl Dombravu, Valaini un Ašeradenu

Saeima ceturtdien, 21.novembrī, atbalstījusi Administratīvi teritoriālās reformas komisijas sastāvu.

Igaunijā žurkas pārtrauc e-pakalpojumu pieejamību

Igaunijā, kas sevi pozicionē kā e-pārvaldības lielvalsts, teritorijā ap Tallinu neplānoti pārtraukta virknes e-pakalpojumu sniegšana. Incidenta iemesls bijis žurkas, kuras sabojājušas datu kabeli pazemē.

Vīķe-Freiberga: Šī Saeima nav vainīga pie iepriekšējā sasaukuma «dzeguzes olām»

Bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga uzskata, ka 13.Saeimas atlaišanai nav pamata.

Grieķija slēgs pārpildītas migrantu nometnes

Grieķijā pārpildītas atvērta tipa nometnes, kur mīt ap 33 000 patvēruma meklētāju, tiks slēgtas un aizstātas ar slēgtiem centriem, tā lēmusi Grieķijas valdība.

Ja Rīgas dome neatrisinās atkritumu apsaimniekošanas jautājumu, VARAM varētu rosināt tās atlaišanu

Ja Rīgas dome līdz 11.decembrim nebūs radusi risinājumu atkritumu apsaimniekošanas jomā, VARAM visticamāk iniciēs tās atlaišanu, teicis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce.

Saeima nosaka stingrākas prasības ĢMO kontrolei

Saeima galīgajā lasījumā atbalstījusi par steidzamiem atzītos grozījumus Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā, kas paredz noteikt stingrākas prasības ģenētiski modificēto organismu uzraudzībai un kontrolei.

Investējot 10 miljonus, Krustpils novadā atver finiera rūpnīcu

Investējot 10 miljonus eiro, Krustpils novadā darbu uzsākusi kokapstrādes rūpnīca AmberBirch, kur no vietējām izejvielām ražos tehnisko finieri.

Saeimas deputāti: bioekonomika ir būtisks Latvijas stratēģiskās attīstības virziens

Bioekonomika ir viens no galvenajiem Latvijas stratēģiskajiem attīstības virzieniem, un Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027.gadam ir jāietver bioekonomikai veltīta sadaļa.

Tiesa norāda uz Ryanair bagāžas maksas pārmērību

Eiropas lielākā lidsabiedrība Ryanair sodīta ar naudassodu, tiesai Spānijā secinot, ka maksas iekasēšana par rokasbagāžu ir pārmērīga. Tiesā vērsusies pasažiere, kurai lidsabiedrība likusi maksāt sodu par somas ņemšanu salonā, nepērkot tai īpašu biļeti.

Cērps: Latvijas Bankas prioritātei jābūt finanšu sistēmas stabilitātes nodrošināšanai

Latvijas Bankas būtiskākajai prioritātei ir jābūt atbildībai par finanšu sistēmas stabilitātes nodrošināšanu, izteicies potenciālais Latvijas Bankas prezidenta amata kandidāts, bijušais FKTK priekšsēdētājs Uldis Cērps.

Seržants, Šlāpins un vēl 15 pretendenti pieteikušies vakantajiem amatiem NEPLP

Konkursā uz NEPLP locekļa amatu kandidatūras pieteikuši kopskaitā 17 pretendenti, tai skaitā arī bijušais Saeimas deputāts Kārlis Seržants, žurnālists Jānis Eglītis un filozofs un publicists Ilmārs Šlāpins.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!