bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Otrdiena 17.09.2019 | Vārda dienas: Vaira, Vairis, Vera

Katrs trešais Latvijā regulāri izjūt stresu. Kā ar to cīnīties?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

29% Latvijas iedzīvotāju regulāri izjūt stresu. 40% stresu izjūt dažkārt, bet 22% – reti. 6% ar to nav saskārušies vispār, liecina BENU Aptiekas Veselības monitoringa dati.

68% iedzīvotāju ar stresu saskaras darba vietā, kamēr 12% tas piemeklē sastrēgumos vai atrodoties veikalā. 10% stresu sagādā mācības vai sabiedriskais transports, bet 11% stress piemeklē citviet.

Par spīti priekšstatam, ka mājās valda miera un labsajūta, 42% stress rodas tieši tur.

Ģimenes ārste Zane Zitmane stāsta, ka biežākie stresa cēloņi ir sociālas un finansiālas problēmas, veselības likstas, nesaskaņas ģimenē vai darbā, pārslodze un izdegšana, kā arī straujas pārmaiņas (piemēram, jauna dzīvesvieta vai darbavieta) un tuvinieka zaudējums vai saskaršanās ar neārstējamu slimību. Pārmērīgs stress vienā no dzīves jomām ietekmē arī citas. Piemēram, nesaskaņas ģimenē var atstāt iespaidu uz pienākumu izpildi darbā, vai arī finansiālas grūtības var negatīvi ietekmēt attiecības ģimenē. Tāpēc sevišķi svarīgi ir atrast līdzsvaru starp darbu un ģimenes dzīvi, kā arī laiku, kas jāvelta fiziskajām aktivitātēm un pilnvērtīgam miegam un atpūtai.

Veselības lielākais bieds – pārmērīgs stress

Ārste Zitmane skaidro, ka cilvēka nervu sistēma nodrošina adekvātu organisma reakciju uz ārējās vides iedarbību, tomēr ilgstoša un pārmērīga stresa apstākļos arī nervu sistēma var tikt pārslogota. Tas var izraisīt dažādas slimības. Izplatītākās no tām ir psihosomatiskās saslimšanas – depresija, somatoformu veģetatīvā distonija, neiroze, tiki un citas.

Tāpat eksperte norāda, ka pārmērīgs stress var izraisīt ādas slimības (akni, neirodermatītu, seborejisku dermatītu), gremošanas sistēmas slimības (kuņģa čūlu, gastrītu), spēcīgas galvassāpes, arteriālo hipertensiju un sirdsklauves, kā arī endokrīnas slimības, piemēram, vairogdziedzera saslimšanu un menstruālā cikla traucējumus.

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Kā saprast, ka esi stresā?

Stresa izpausmes uz cilvēka veselību atšķiras. Zitmane atklāj, ka lielākoties par pārmērīgu stresu liecina ilgstošs bezspēks, regulāras un spēcīgas galvassāpes, gremošanas traucējumi (caureja, aizcietējums, vemšana) un sirdsklauves, kā arī nomākts garastāvoklis, miega traucējumi un pārmērīga svīšana.

Tāpat speciāliste norāda, ka par stresu var liecināt pēkšņas apetītes izmaiņas, proti, pārmērīgi palielināta vai samazināta apetīte, kā arī vēlme lietot alkoholu, smēķēt vai ēst saldumus. Ja ilgstoši tiek novērota kāda no minētajām stresa izpausmēm, vēlams doties pie ārsta, lai saņemtu ieteikumus stresa mazināšanai.

Kā cīnīties ar stresu?

Veselības monitoringa dati atklāj – 43% stresu cenšas mazināt ar pastaigu, bet 31% izvēles panašķēties. 28%, lai cīnītos ar stresu, vakarā iemalko vīnu vai kādu citu alkoholisku dzērienu, kamēr 25% skatās seriālus. Tāpat 22% sporto, bet 12% nodarbojas ar elpošanas vingrinājumiem vai meditē.

Ārste Zitmane cīņai ar stresu neiesaka pielietot alkoholu vai našķus, jo tas ilgtermiņā var tikai kaitēt veselībai. Regulāra saldumu ēšana var radīt liekā svara problēmas, savukārt pārmērīga alkohola lietošana var radīt atkarību un izraisīt nopietnas saslimšanas, piemēram, aknu cirozi.

Ģimenes ārste uzsver, ka nevajadzētu pieļaut stresa izraisītu problēmu sākšanos, bet gan meklēt un novērst stresa cēloni. Ja tas nav iespējams, ieteicams doties pie psihologa, psihoterapeita vai konsultēties ar ģimenes ārstu vai farmaceitu.

Lai izvairītos no ilgstoša stresa, vēlams regulāri nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, ēst veselīgu un pilnvērtīgu pārtiku, uzturēties svaigā gaisā, atvēlēt pietiekami daudz laika miegam un atpūtai, kā arī uzturēt pozitīvu noskaņojumu un iemācīties veikt elpošanas vingrinājumus, kas palīdzētu nomierināties.

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Stress kaitē arī bērniem

Aptaujas rezultāti atklāj satraucošu ainu – 65% respondentu, kuriem ģimenē ir bērnudārza vai skolas vecuma bērni, diezgan regulāri savos bērnos novēro paaugstināta stresa pazīmes, savukārt 8% aptaujāto pauž viedokli, ka paaugstināts stress ir viņu bērnu ikdiena, kamēr tikai 21% norādīja, ka paaugstinātu stresu savos bērnos nenovēro.

Kā bērnu stresa cēloni vecāki visbiežāk norāda internetu un sociālo tīklu lietošanu (51%), kam seko nepietiekams kopā ar ģimeni pavadītais laiks (43%), saskarsme ar vienaudžiem (42%), kā arī nesaskaņas starp vecākiem (37%), ikdienas saskarsme ar skolotājiem un tas, ka vecāki dzīvo šķirti (18%).

Lai mazinātu trauksmes sajūtu savos bērnus, vairums vecāku jeb 71% to mēģina risināt sarunu ceļā, 39% ierobežo mobilo ierīču lietošanu, 9% ir vērsušies pie ārsta, savukārt vēl 16% šo situāciju ir risinājuši citos veidos.

Ārste Zitmane norāda, ka vislabāk bērna sajūtas var saprast, regulāri pavadot kopā ar viņiem laiku, sarunājoties un mācot, kā rīkoties stresa situācijās (piemēram, skaitot līdz 10).

Farmaceita padoms

BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa norāda, ka stresu ikdienā izjūt pilnīgi visas vecuma grupas, piemēram, bērns skolā regulāri izjūt trauksmi par mājasdarbiem, saskarsmi ar vienaudžiem, savukārt darbspējīgie cilvēki ar stresu saskaras katru dienu piesātinātā darba ritma un laika trūkuma dēļ. Stress ir daļa no ikdienas, tomēr svarīgi ir atrast līdzsvaru starp darbu, mācībām un atpūtu.

Ieteicams lietot antioksidantus, kas mazina novecošanās procesus un stiprina imunitāti. Tāpat organismam ļoti būtiski ir B grupas vitamīni, kas palīdz atjaunoties nervu impulsiem, kā arī magnijs, kas atslābina muskulatūru un mazina stresa ietekmi uz veselību.

Speciāliste uzsver, ka atpūta, labs miegs un sabalansēts dzīves ritms, kā arī regulāra vērtīgo minerālvielu uzņemšana ir labākā aizsardzība pret stresu un nogurumu.

BENU Aptiekas Veselības monitoringu veic BENU Aptieka sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījums veikts 2019.gada augustā, aptaujājot 1 005 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.


Pievienot komentāru

ASV mudina Lietuvu negodināt holokaustam palīdzējušus tautiešus

Amerikas Savienoto Valstu sūtne holokausta jautājumos norādījusi Lietuvai, ka «ir svarīgi objektīvi aplūkot vēstures personību rīcību – gan to labos, gan sliktos darbus». Diplomāte šādi izteikusies saistībā ar pretrunīgo lietuviešu amatpersonu un partizānu ģenerāli Vētru.

Valdībā pieņem vairākus grozījumus ar mērķi uzlabot veselības aprūpi grūtniecēm

Valdībā apstiprināti grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kad paredz paplašināt ģenētiski iedzimto slimību skrīningu un noteikt stingrākas resertifikācijas prasības ginekologiem dzemdību speciālistiem.

Valdība piešķir 310 273 eiro pārraižu telpu stāvokļa uzlabošanai LTV un LR studijās

Lai novērstu akūtus drošības un darbības riskus sabiedrisko mediju – Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio – darbībā, valdība lēma piešķirt 310 273 eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Saeimas komisijā neatbalsta ārkārtējo situāciju atkritumu apsaimniekošanā Rīgā

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 17.septembrī, neatbalstīja rīkojuma projektu par ārkārtējo situāciju atkritumu apsaimniekošanu Rīgā.

PVD: Vairākās Siguldas izglītības iestādēs ēdināšana notikusi nelegāli

Pārtikas un veterinārajam dienestam, veicot pārbaudes Siguldas izglītības iestādēs, praktiski katrā atklājis pārkāpumus, informē dienests.

Ekskluzīvi | Ābrama par būvniecības karteļiem: sabiedrībai jāredz, ka vainīgie saņem smagu sodu

Sabiedrībai jāredz, ka vainīgie saņem smagu sodu. Vainīgajiem jāatkāpjas no augstiem amatiem, nevis vienkārši jānoiet pagrīdē un pēc kāda laika jāatsāk darbība, tā par būvniecības karteļiem un aizdomām, kas vērstas pret lietā iesaistītajām amatpersonām, intervijā BNN norāda Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.

Baltkrievija: Politiskā noskaņojuma svārstības nedrīkst ietekmēt kodoldrošību

Baltkrievijas enerģētikas ministra vietnieks norādījis, ka uz kodoldrošību nedrīkst attiekties politiskā noskaņojuma svārstības. Viņa izteikumi saistīti ar Lietuvu, kuras pierobežā Krievijas uzņēmumi būvē Baltkrievijas pirmo atomelektrostaciju.

Swedbank: Dzīvokļu cenas auga straujāk par algu, mājokļa pieejamība Rīgā samazinājās

Mājokļu pieejamības indekss Rīgā šī gada 2.ceturksnī ir samazinājies par 4,7 punktiem, salīdzinot ar iepriekšējā gada otro ceturksni, un tuvākajā laikā mājokļi nevarētu kļūt pieejamāki.

LU rīkos jaunu iepirkumu par Rakstu mājas celtniecību

Rakstu mājas iepirkums ir apturēts un Latvijas Universitātes vadība lēmusi rīkot jaunu iepirkumu par ēkas celtniecību, tā LNT raidījumā 900 sekundes paziņojis LU rektora pienākumu izpildītājs Gvido Straube.

Amnesty International balvu saņem pusaudžu klimata aizstāve Thunberga

Pasaulē lielākā cilvēktiesību organizācija Amnesty International piešķīrusi tās apbalvojumu Pārliecības vēstniece zviedru skolniecei Grētai Thunbergai, kura aizsākusi skolēnu masveida iknedēļas demonstrācijas par labu klimata aizsardzības politikai.

Citskovskis: Valsts pārvaldes atalgojumam jāsasniedz 80% no privātā sektora algām

Veidojot jaunu atlīdzību sistēmu valsts pārvaldē, viens no mērķiem ir panākt, ka valsts pārvaldes atalgojuma līmenis sasniedz 80% no atalgojuma privātajā sektorā, tā izteicies Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis.

ES ar britiem par izstāšanos spriedīs biežāk, Džonsons pastāv uz šķiršanos 31.oktobrī

Tikšanos par Brexit problemātiku aizvadījuši Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons un Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers. Puses vienojušās tikties biežāk, koncentrējoties uz izstāšanos 31.oktobrī.

VID astoņos mēnešos valsts budžetā iekasējis par 0,3% vairāk, nekā plānots

Valsts ieņēmumu dienests šogad astoņos mēnešos valsts budžetā iekasējis 6,446 miljardus eiro, kas ir par 20,899 miljoniem eiro jeb 0,3% vairāk, nekā plānots.

Izmeklējot zarnu infekcijas izplatības cēloni Siguldā, PVD apturējis dārzeņu pārstādes ceha darbību Jelgavā

Izmeklējot zarnu infekcijas izplatības cēloni Siguldā, Pārtikas un veterinārais dienests nopietnu higiēnas prasību pārkāpumu dēļ apturējis dārzeņu pārstādes ceha darbību Jelgavā.

Pagājušajā nedēļā Latvijā un Lietuvā vidējā elektroenerģijas cena kritusies par 9%

Latvijas tirdzniecības apgabala vidējā elektroenerģijas cena bija 46,29 eiro par megavatstundu un Lietuvā – 46,31 eiro par megavatstundu.

Ukraina gatavo 16% kāpumu aizsardzības budžetam

Kijevai gatavojoties sarunām ar Krieviju, Vāciju un Franciju par Donbasa karu, Ukrainas valdība nākusi klajā ar valsts budžeta projektu, kas 2020.gadā paredz aizsardzības tēriņu kāpumu 16% apmērā.

Igaunija: Atlaides Krievijai liecina par Rietumu bezspēcību

Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu norādījis, ka nav pieļaujama atkāpšanos no Eiropas Savienības principiem attiecībā uz Krieviju, jo Rietumu bezspēcība ļautu Maskavai īstenot trešo iejaukšanās avantūru.

Latvijā otrajā ceturksnī vairāk vakanču nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā vakanču līmenis otrajā ceturksnī bija 3,2%. Lielāks nekā mūsu valstī šogad aprīlī–jūnijā vakanču līmenis bijis Čehijā, Beļģijā un Nīderlandē, kā arī Vācijā.

Pirmajā Ierēdnis ēno uzņēmēju iniciatīvā piedalās 99 ierēdņi

Iniciatīvas Ierēdnis ēno uzņēmēju dienā – 16.septembrī – 35 uzņēmumu ikdienas darbu iepazīst 99 ierēdņi no 30 valsts pārvaldes iestādēm.

Par divām nedēļām pagarināta pārbaude par ģenerālprokurora Kalnmeiera darbu

Līdz 1.oktobrim pagarināts termiņš, līdz kuram Augstākās tiesas tiesnesei Marikai Senkānei jābeidz pārbaude par ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera darbu, informē AT pārstāve Rasma Zvejniece.

Latvijā brīvo darbvietu skaits pieaudzis par 5,9 tūkstošiem jeb 23,8%

Brīvo darbvietu skaits Latvijā šī gada 2.ceturksnī bijis 30,5 tūkst. un, salīdzinot ar 2018.gada 2.ceturksni, to skaits ir pieaudzis par 5,9 tūkst. jeb 23,8%.

Maxima Tartu cīnās pret jauno konkurentu Lidl

Lietuviešu lielveikalu ķēde Maxima Igaunijas pilsētā Tartu ir neapmierināta ar zonējuma plānu, kas pieļauj pilsētas pirmā Lidl lielveikala atvēršanu blakus Maxima īpašumam.

Pievienojoties Eiropas elektroenerģijas tīklam, būtiski pieaugs enerģijas apmaiņas iespējas

Pēc Baltijas valstu pievienošanās Eiropas elektroenerģijas tīklam, būtiski pieaugs enerģijas apmaiņas un tirdzniecības iespējas, norāda AS Augstsprieguma tīkls valdes priekšsēdētājs Varis Boks.

Transporta piesārņojums: Parīzē plāno 500 eiro dotācijas e-velo iegādei

Francijā ar mērķi samazināt gaisa piesārņojumu tiek apsvērta 500 eiro dotācija miljoniem Parīzes iedzīvotāju, lai tie varētu iegādāties elektrisko divriteni. Līdz 2020.gada februārim Parīzē tiks īstenota arī elektrisko divriteņu īres programma.

Iedzīvotāju sniegtā informācija paplašina Valsts kontroles revīzijas apjomus

Iedzīvotāju iesaiste ir ļoti nozīmīga, jo tā pastarpināti tiek nodrošināta kontrole pār publisko resursu izmantošanu.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site! -->