Katru gadu ārvalstīs ierosina vairākus desmitus lietu par bērnu izņemšanu no Latvijas valstspiederīgo ģimenēm

Ārvalstīs šogad ierosinātas 29 lietas par bērnu izņemšanu no Latvijas valstspiederīgo ģimenēm, informē Tieslietu ministrija.

Galvenais iemesls, kāpēc no Latvijas valstspiederīgo ģimenēm ārvalstīs tiek izņemti bērni – vecāki nenodrošināšana pilnvērtīgu aprūpi saviem bērniem.

Visbiežāk Latvijas valstspiederīgajiem tiek izņemti bērni Lielbritānijā, Īrijā, Vācijā, Norvēģijā, Islandē un Zviedrijā. Šogad līdz 1.septembrim ierosinātas 29 lietas, kurās no Latvijas valstspiederīgajām ģimenēm izņemti vai pastāvēja risks, ka bērni tiks izņemti no vecāku aprūpes. 2020.gadā pavisam ierosināta 41 lieta.

«Tieslietu ministrija, risinot un iesaistoties šādu lietu izskatīšanā, secina, ka viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc bērni no Latvijas valsts piederīgajām ģimenēm tiek izņemti, ir vecāku bērnu aprūpes nenodrošināšana. Tieši tāpēc esam aktualizējuši un izstrādājuši vadlīnijas vecākiem, lai preventīvi informētu vecākus par to, kā veicināt bērna labklājību un audzināt bērnus atbilstoši tās valsts tiesībām. Vadlīnijas pieejamas Tieslietu ministrijas mājaslapā,» norāda Tieslietu ministrijas Starptautiskās sadarbības departamenta direktore Baiba Ziemele.

Jautājumi par nepilngadīgo Latvijas valstspiederīgo tiesību aizsardzību ārvalstīs pastāvīgi ir arī Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta un Latvijas pārstāvniecību ārvalstīs redzeslokā.

Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta direktore Agnese Saliņa norāda, ka, atrodoties ārvalstīs un saskaroties ar grūtībām bērnu tiesību jautājumos,

ģimenei ir steidzami jāsazinās ar tuvāko Latvijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību, lai spētu operatīvi sniegt nepieciešamo palīdzību.

Iesaistoties bāriņtiesai minēto situāciju risināšanā, Rīgas bāriņtiesas priekšsēdētājs Aivars Krasnogolovs norāda, ka nav viena universāla risinājuma gadījumos, ja Latvijas valstspiederīgo bērni tiek šķirti no ģimenēm ārvalstīs.

Katrs gadījums ir unikāls, un prasa no ikvienas bāriņtiesas izpēti, iedziļināšanos, jaunu zināšanu apguvi, kā arī finanšu resursus, jo runa ir ne tikai par Latvijas, bet arī ārvalstu likumiem un arī tradīcijām bērnu tiesību aizsardzības nodrošināšanā. Lai vecāki nenokļūtu krīzes situācijās neatkarīgi no tā, kurā valstī ģimene atrodas, galvenais priekšnosacījums ir bērna vajadzībām atbilstoša aprūpe un vecāku izpratne par šīm vajadzībām.

Gadījumos, kad tomēr pastāv riski bērna šķiršanai no ģimenes, jāpievērš īpaša uzmanība jebkuram dokumentam un izpratnei par tajā rakstīto, ko ārvalstīs vecākus aicina parakstīt atbildīgās institūcijas.

Raksturojot kopējo situāciju attiecībā uz bērnu aprūpi, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Ģimeņu ar bērniem atbalsta departamenta direktore Amanda Vēja norāda, ka aizvadītajā gadā bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis sniedzis gandrīz 7 000 psiholoģiskās konsultācijas, šogad – gandrīz 4 000.

«Esam secinājuši, ka šajā laikā krasi mainījusies konsultāciju problemātika – akcents izteikti novirzījies no problēmsituācijām izglītības iestādēs uz ģimenēm. Ģimenēs pieauga attiecību problēmu loks, kā arī pieauga vardarbības gadījumu skaits, kuros iesaistīti bērni. Rezultātā arvien vairāk saasinās bērnu emocionālās problēmas un to ietekme uz garīgo veselību kopumā,» norāda Vēja.

Saistītie raksti

1 komentārs

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas