bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 24.01.2019 | Vārda dienas: Krišs, Eglons, Ksenija
LatviaLatvija

Kazāks: Latvijas pieci gadi eirozonā ir jāvērtē kā veiksmīgi

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks

Eirozonas izveide, neraugoties uz grūtībām, ar kurām tā ir saskārusies, ir jāuzlūko kā veiksmes stāsts, tostarp arī Latvijas pieci gadi ir eirozonā ir jāvērtē kā veiksmīgi, atzīst Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.

Vienlaikus viņš atzina, ka pirms 20 gadiem, kad sāka darboties eirozona, daudzi neiedomājās, cik tas ir sarežģīts projekts. «Kā parādīja iepriekšējā krīze, virkne lietu nebija atrisinātas, par tām pat neviens nebija iedomājies. Tādēļ ir jāsaprot, ka šis ir ļoti komplicēts projekts un tas, ka pēc 20 gadiem šī zona joprojām eksistē, eiro ir otra lielākā starptautiskā rezervju valūta un ir valstis, kuras eirozonā grib iestāties, ir veiksmes stāsts,» uzsver Kazāks.

Viņš arī norāda, ka pēc iepriekšējās krīzes daudz kas vēl ir jādara, lai eirozonas darbību uzlabotu, bet ļoti daudz ir arī paveikts. Turklāt krīze skaidri parādīja, ka Eiropā ir griba monetāro savienību saglabāt. «Tas gan nenozīmē, ka eirozonas izveidē viss jau ir izdarīts. Rīga vēl nav gatava. Izaicinājumu vēl aizvien ir ļoti, ļoti daudz,» atzīmē Kazāks.

Viņš uzsvēra, ka dalība eirozonā ir ļoti svarīga tādām mazām un atvērtām ekonomikām kā Latvija. «Es Latvijas dalību eirozonā salīdzinātu ar mājas nosiltināšanu. Caurvēju ir mazāk, siltuma zudumu ir mazāk, bet tas nudien vēl nenozīmē, ka māja būs silta. Krāsns kurināšana ir mūsu pašu ziņā. Līdz ar to, jā, eirozona mums rada lielāku komfortu un pasargā no daudzām ārējām ietekmēm, bet tas, vai māja būs silta, ir atkarīgs tikai no mums pašiem. Tādēļ eirozona ir labs instruments, kas Latvijai pēdējos piecos gados ir palīdzējis augt un attīstīties, bet tas nudien negarantēs Latvijas pārticību, jo tam ir nepieciešama virkne citu lietu,» teic Kazāks.

Viņš stāsta, ka Latvijas Bankas veiktā ekonometriskā analīze liecina, ka pēc pievienošanās eirozonai Latvijā ir uzlabojusies gan nodarbinātība, gan investīciju apmērs, gan ekonomikas izaugsmes tempi, kā arī Latvijas atgūšanās no krīzes ir noturīgāka. Dalība eirozonā mazinājusi arī Latvijas atvērtību dažādiem spekulatīviem uzbrukumiem.

Latvijas Bankas novērtējums liecina, ka Latvijas kredītreitinga palielinājums par divām pakāpēm samazināja valsts vērtspapīru likmes par 150 bāzes punktiem, kas piecu gadu laikā ļāva ietaupīt 0,6% no IKP. Valūtas konvertācijas izmaksu ietaupījums bijis 70 miljoni eiro gadā, kas šo piecu gadu laikā ir 1,5% no IKP. Tāpat, neesot eirozonā, investīcijas Latvijā pēdējo piecu gadu laikā būtu par 5% mazākas, bezdarbnieku skaits būtu par 5 000 lielāks, bet IKP uz vienu iedzīvotāju būtu par 164 eiro mazāks.

Latvijas Bankas padomes loceklis arī norādīja, ka pirmie pieci gadi pierādīja, ka daudzi pirms tam izteiktie brīdinājumi par Latvijas dalību eirozonā ir bijuši vien pilsētas vai urbānie mīti.

«Taču attiecībā par to, ka eirozona neatrisinās visas Latvijas problēmas… Nu, bet protams! Ko eirozona var palīdzēt jautājumā par Latvijas iedzīvotāju veselību? Ko eirozona var palīdzēt ar izglītības kvalitāti? Ko eirozona var palīdzēt ar nodokļu vai reģionālo politiku? Eirozona ir tikai viens no elementiem diezgan apjomīgā instrumentu arsenālā. Līdz ar to eirozonas sniegtās iespējas ir ļoti labas, bet jāatzīst, ka ne mēs Latvijā, ne visa eirozona nav bijusi pietiekami naska, lai visas šīs iespējas izmantotu. Tur vēl ir daudz ko darīt,» norāda Kazāks.

Runājot par eirozonas nākotni, Kazāks uzsvēra, ka jāturpina reformas. «Eirozona pēc būtības ir monetāra savienība, kurā ir ļoti svarīgi, lai visi spēlētu pēc vieniem un tiem pašiem noteikumiem, lai biznesa cikls būtu diezgan sinhronizēts. Kā mēs redzam, tas joprojām nav fakts. Eirozonā ir ļoti dažādas ekonomikas. Ja skatāmies plašāk uz strukturālām reformām, tad ir jāmin darba tirgus, ražīgums, uzņēmējdarbības vide un vēl virkne lietu. Visām valstīm ir, ko darīt, un tas ir nebeidzams darbs. Turklāt tas nav atkarīgs no tā, ir eirozona vai nav. Vienkārši eirozonā tam visam ir daudz lielāka nozīme nekā tad, ja katrai valstij būtu sava valūta. Arī, ja mēs skatāmies uz eirozonu kopumā, aktuālās lietas ir skaidri zināmas – tas ir banku savienības, vienotā kapitāla tirgus jautājums. Eiropā bankām joprojām ir ļoti liela nozīme un citu tirgus spēlētāju pietrūkst. Finanšu tirgus Eiropā joprojām ir ļoti fragmentēts starp dažādām valstīm,» uzsver centrālās bankas padomes loceklis.

Viņš arī norādīja, ka Latvijas nesenā pieredze banku sektorā un sekojošais Moneyval ziņojums skaidri parāda, ka naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas jautājumā pietrūkst kopīga eirozonas regulējuma.

«Tomēr, ja mēs uz visu to paskatāmies ar globālāku skatu, tad eirozonas izveidošana ir veiksmes stāsts. Jā, ir grūtības, bet ir izdarīts ļoti daudz, lai eirozonu darītu stiprāku un pret krīzēm noturīgāku. Kāda būs nākotne? Redzēsim!» pauž Kazāks.

Jau vēstīts, ka 2019.gada 1.janvārī aprit 20 gadi pēc eirozonas izveidošanas un pieci gadi, kopš Latvija ir eirozonas dalībniece.

Pašlaik eirozonā ir 19 no Eiropas Savienības dalībvalstīm un eiro ikdienā lieto 340 miljoni Eiropas iedzīvotāju. Eiro ir arī otra pasaulē visvairāk izmantotā valūta starptautiskajos norēķinos un valūtu rezervēs pēc ASV dolāra.


Pievienot komentāru

KM Nacionālās Mākslu vidusskolas infrastruktūrā ieguldīs 9,4 miljonus eiro

Profesionālās izglītības kompetenču centra Nacionālā Mākslu vidusskola infrastruktūras uzlabošanā Kultūras ministrija līdz 2022.gadam plāno ieguldīt 9 404 536 eiro.

Rosinās pieņemt deklarāciju par Apvienotās Karalistes pilsoņu tiesību aizstāvību Latvijā

Saeimas Ārlietu komisija sagatavojusi un rosinās parlamentu izskatīt lēmuma projektu par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes pilsoņu tiesībām Latvijā pēc Brexit jeb Apvienotās Karalistes gaidāmās izstāšanās no Eiropas Savienības.

KP soda ziņu aģentūras LETA īpašnieku par apvienošanās regulējuma pārkāpšanu

Konkurences padome 18.janvārī piemērojusi ziņu aģentūras SIA LETA īpašniekam, Igaunijā reģistrētam uzņēmumam MM Grupp 32 200 eiro naudas sodu, BNN noskaidroja no KP.

Saskaņas pirmais numurs Eiroparlamenta vēlēšanās būs Vjačeslavs Dombrovskis

Partijas Saskaņa pirmais numurs Eiropas Parlamenta vēlēšanās būs Saeimas deputāts, Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes stāsta partijas līderis Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

Igaunijas pasts vēlas samazināt preses piegādes dienu skaitu

Igaunijas pasta uzņēmums Eesti Post, kas Baltijā pazīstams ar zīmolu Omniva, rosinājis samazināt to dienu skaitu nedēļā, kad pasts piegādā laikrakstus un žurnālus. Uz šādu soli uzņēmumu pamudinājuši zaudējumi, ko tas cietis 2018.gadā. Preses piegāde mājās, ko valstī šobrīd veic sešas dienas nedāļā, pērn Eesti Post radījusi zaudējumus 1,3 miljonu eiro apmērā.

Diennakts laikā reģistrēti 73 ceļu satiksmes negadījumi

Latvijā trešdien, 23.janvārī, reģistrēti 73 ceļu satiksmes negadījumi, kuros cietuši astoņi satiksmes dalībnieki. Par automašīnas vadīšanu alkohola reibumā policija aizturējusi piecus autovadītājus.

Āboltiņai uzticēti arī vēstnieces pienākumi Maltā

Latvijas vēstniecei Itālijā Solvitai Āboltiņai uzticēti arī vēstnieces pienākumi Maltā, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Zviedrijas jaunā valdība sāk ar dīzeļa, benzīna auto aizliegumu no 2030.gada

Zviedrijas jaunās valdības vadītājs Stefans Lēvens paziņojis, ka no 2030.gada valstī būs liegts pārdot jaunas automašīnas ar dīzeļa vai benzīna dzinēju.

Bankā: Seniori aizvien primāri izvēlas nākt uz bankas filiāli

Vairums Latvijas senioru joprojām labprātāk izvēlas apmeklēt bankas filiāli un saņemt nepieciešamos ikdienas finanšu pakalpojumus klātienē, nevis izmanto attālinātos bankas pakalpojumus, liecina PNB Bankas pieredze.

Vēl nepieņem lēmumu par Juraša izdošanu kriminālvajāšanai

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ceturtdien vēl nelēma par piekrišanu deputāta Jura Juraša izdošanu kriminālvajāšanai, jo plāno turpināt diskusijas nākamnedēļ.

Ieceļošana Latvijā liegta sešiem ārzemniekiem

Valsts robežsardzes amatpersonas trešdien, 23.janvārī, uz ārējām robežām un valsts iekšienē konstatēja 24 likumpārkāpējus. Uz ārējām robežām konstatēti 17 robežpārkāpēji, tajā skaitā, aizturēti divi meklēšanā esoši Latvijas pilsoņi.

Plūdi un zemes nogruvumi Indonēzijā prasa vairākus desmitus upuru

Plūdos un zemes nogruvumos Indonēzijas vidienē gājuši bojā 26 cilvēki, tā pavēstījušas vietējās varasiestādes, uzsverot, ka mežu izciršana ir pastiprinājusi sezonālo lietavu postījumus.

Kuri «aiz svītras» palikušie deputāti atgriezīsies atpakaļ Saeimā?

Deputātu mandātus noliekošos ministrus jau gatavi aizstāt vēlēšanās «pirmie aiz svītras» palikušie. Deputātam, kurš apstiprināts ministra amatā, ir iespēja uz ministra pilnvaru laiku nolikt deputāta mandātu.

EK: Uzturēšanās atļauju tirgošana rada korupcijas, naudas atmazgāšanas risku

Eiropas Komisija secinājusi, ka, Eiropas Savienības dalībvalstīm piešķirot uzturēšanās atļaujas apmaiņā pret investīcijām, ko veic trešo valstu pilsoņi, pieaug iespēja, ka tiek pastrādāti tādi noziegumi kā korupcija un naudas atmazgāšana.

Šorīt apgrūtināta braukšana Vidzemē un Zemgalē

Šorīt pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem sniegs un apledojums vietām apgrūtina braukšanu Vidzemē un Zemgalē. Pa reģionālajiem autoceļiem apgrūtināta braukšana ir Rīgas, Bauskas, Jelgavas, Krāslavas, Ogres, Tukuma un Valkas apkārtnē, vēsta VAS Latvijas autoceļu uzturētājs.

Gripas intensitāte pieaug, laupot vēl septiņu cilvēku dzīvības

Aizvadītajā nedēļā Latvijā būtiski palielinājusies gripas intensitāte, turklāt tā laupījusi dzīvību vēl septiņiem cilvēkiem, liecina Slimību profilakses un kontroles centra monitoringa dati.

Šā gada budžetu cer pieņemt marta beigās

2019.gada valsts budžetu varētu pieņemt marta beigās, stāsta jaunievēlētais finanšu ministrs Jānis Reirs.

Kariņš: Pret valdību nobalsojošie deputāti nav koalīcijas sastāvā

Deputāti, kuri nav atbalstījuši valdību, nav koalīcijas sastāvā, tā premjers Krišjānis Kariņš. Politiķis skaidro, ka to paredz koalīcijas parakstītais sadarbības līgums – ja kāds no sadarbības partnera frakcijas deputātiem nav balsojis par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam, tiek pieņemts, ka attiecīgais deputāts nav uzskatāms par sadarbības partnera frakcijai piederošu deputātu.

Kalnciema ielas grausta īpašniekiem uztic konservācijas pabeigšanu līdz 1.jūlijam

Rīgas dome trešdien, 23.janvārī, apstiprināja Kalnciema ielā 2B esošā grausta sakārtošanas darbu grafiku, kas paredz, ka ēkas konservācijas darbiem pilnībā jābūt pabeigtiem piecu mēnešu laikā – līdz 1.jūlijam.

Sadalītas hosteļu balvas, Hoskari, par labāko Eiropā atzīstot naktsmītni Prāgā

Ir sadalītas ikgadējās hosteļu balvas jeb Hoskari, ko kopmītnes tipa naktsmītnēm Eiropā un pasaulē piešķir ikgadēji kopš 2014.gada. Labāko naktsmītņu atlasē, ko rīko hosteļu rezervēšanas vietne Hostelworld, 2019.gadā triumfējis RoadHouse Prāgā.

Kariņš vadīs četrdesmito valdību Latvijas vēsturē

Pēc trīs ar pusi mēnešiem jeb pilnām 15 nedēļām pēc Saeimas vēlēšanām, parlaments ar balsojumu 61 balss «par» un 39 «pret» atbalstījis Krišjāņa Kariņa piedāvāto valdību, kurā pārstāvētas piecas partijas: Jaunā VienotībaJaunā konservatīvā partija, KPV LV, Attīstībai/Par! un Visu Latvijai!–Tēvzemei un brīvībai/LNNK.

Zolitūdes traģēdijas krimināllietā apsūdzētie turpina noliegt vainu

Zolitūdes traģēdijas krimināllietā apsūdzētie arī pēc grozītās apsūdzības saņemšanas trešdien, 23.janvārī, tiesā noliedza savu vainu, kā arī lūdza tiesu atkārtoti nopratināt trīs, jau iepriekš pratinātus, lieciniekus – ekspertus.

Aicina Latvijas valdību atbalstīt EK rosināto veto tiesību atcelšanu nodokļu jautājumos

Pozitīvi vērtējot Eiropas Komisijas pieņemto lēmumu atcelt ES dalībvalstu veto tiesības attiecībā uz nodokļu politikas jautājumiem, partija Progresīvie aicina Latvijas valdību atbalstīt šī lēmuma turpmāku virzību. Vienlaikus norādīts, ka priekšlikums vēl ir jāapstiprina Eiropas Parlamentam un Eiropas padomei.

Stingrāk uzrauga no Inčukalna pazemes gāzes krātuves izņemto dabasgāzes apmēru

Dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators Conexus Baltic Grid līdz ar aukstākā ziemas perioda iestāšanos pastiprinājis uzraudzības sistēmu, ar kuru veic Inčukalna pazemes gāzes krātuves un visas Latvijas gāzes apgādes sistēmas novērošanu,

Tiesa nodevusi atpakaļ prokuratūrai Gapoņenko lietu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa konstatēto trūkumu dēļ prokuratūrai nodevusi atpakaļ krimināllietu, kurā par nacionālā naida kurināšanu un pretvalstisku darbību apsūdzēts prokremliskais aktīvists Aleksandrs Gapoņenko.

Jaunākie komentāri