bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Ceturtdiena 09.04.2020 | Vārda dienas: Alla, Valērija, Žubīte
LatviaLatvija

Kazāks: Nav iemeslu gaidīt tikpat spēcīgu krīzi, kāda bija 2008.gadā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Mārtiņš Kazāks, Latvijas banka, ekonomiskā krīze, ekonomikas lejupslīde, ekonomiskā izaugsme

Gan pasaulē, gan arī Latvijā ekonomikas izaugsme bremzējas, taču tas nenozīmē, ka tūliņ ir gaidāma ekonomikas lejupslīde, turklāt nav iemeslu, lai gaidītu tikpat spēcīgu krīzi, kāda bija iepriekšējā, izteicies Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

«Tādu izaugsmi, kā mēs redzējām pirms gada, pirms diviem gadiem – tuvu 5% –, pašlaik gaidīt vairs nav nekāda iemesla. Ja runājam līdzībās ar gadalaikiem, tad vasara viennozīmīgi ir beigusies, bet tas nenozīmē, ka tūliņ būs ziema! Pa vidu vēl ir rudens un atvasara. Tāpat katru reizi nav jābūt ļoti bargai ziemai. Jā, mēs redzam, ka Latvijas ekonomikā straujākais izaugsmes posms ir aiz muguras. Taču ekonomika joprojām diezgan labi aug – tā aug lēnāk, bet joprojām aug!» uzsvēra Kazāks.

Viņš arī norādīja, ka pašlaik milzīgas nesabalansētības Latvijas ekonomikā nav, tostarp nav kredītburbuļu vai citu lietu, kas bija iepriekšējā krīzē. Tādēļ galvenie riski Latvijas ekonomikas izaugsmei ir globāli.

«Ja pasaules ekonomika turpinās augt, tad visdrīzāk augs arī Latvijas ekonomika. Savukārt, ja pasaules ekonomika ieslīdēs recesijā – un recesija viennozīmīgi kaut kad būs –, tas ievilks recesijā arī Latviju,» skaidro Kazāks.

«Taču, kā jau es minēju, milzīgu nesabalansētību Latvijā nav, tādēļ nevajag baidīties, ka krīze var būt kaut kas līdzīgs tam, ko mēs redzējām 2008. un 2009.gadā. Tam pašlaik vienkārši nav pamata,» sacīja Kazāks.

Viņš uzsvēra, ka no iekšējiem riskiem galvenie Latvijā ir meklējami finanšu sektorā.

«Tie ir riski, kuri ir saistīti ar naudas atmazgāšanu, sankcijām. Mums ar šīm lietām ir jātiek galā, un labā ziņa ir, ka mēs paši šos riskus lielā mērā varam vadīt un risināt. To, kā attīstīsies pasaules ekonomika, Latvija kontrolēt nevar, mēs tam varam tikai pielāgoties. Savukārt attiecībā uz pieminētajiem iekšējiem riskiem, daudzos gadījumos tas ir mūsu pašu rokās. Ar šīm lietām mums būtu jātiek galā pēc iespējas ātrāk, kamēr ekonomika turpina augt,» teica centrālās bankas vadītājs.

Tāpat viņš norādīja, ka Latvija nedrīkst atlikt strukturālās reformas, jo tikai tā ir iespējams ātrāk tuvoties vidējam Eiropas Savienības (ES) dzīves līmenim.

«Tā vienkārši «iešļūkt» pārticībā nav iespējams. Pašlaik ienākumi Latvijā ir mazliet virs 70% no ES vidējiem ienākumiem. 100% sasniegšana mums kā valstij kopumā joprojām ir tāls mērķis. Lai mēs sasniegtu ES vidējo pārticības līmeni, neatliek nekas cits, kā pārdomātā veidā ieviest visas strukturālās reformas. Jo ātrāk to izdarīsim, jo labāk mums pašiem klāsies. Tas attiecas gan uz ēnu ekonomikas mazināšanu, gan darba tirgus efektivitātes un prasmju celšanu, gan veselības aprūpi, gan izglītību, gan teritoriālajām izmaiņām. Bez reformām mēs ES pārticības vidējo līmeni Latvijā nesasniegsim nekad. Tam ir jābūt pārdomātam un neatlaidīgam darbam,» uzsvēra Kazāks.

Lasiet arī: Latvija dara visu, lai izvairītos no «pelēkā saraksta» scenārija, uzsver Kazāks

«Nu, piemēram, ēnu ekonomika. Nevajag dzīvot ilūzijā, ka ēnu ekonomiku ir iespējams izskaust vispār. Zināma ēnu ekonomikas daļa ir visās valstīs. Taču Latvijā mēs pašlaik redzam, ka ēnu ekonomika bremzē un nozog izaugsmes iespējas. Arī finanšu sektora tagadējās problēmas bremzē Latvijas izaugsmi. Ar šīm lietām mums vienkārši ir jātiek galā! Spēja to izdarīt ir tikai mums pašiem un tas ir vajadzīgs mums pašiem. Neviens cits mūsu vietā to neizdarīs. Pēdējais gads finanšu sektorā arī liecina, ka, ja vajag, tad mēs varam tīri labi iespringt,» piebilda Kazāks.

Jau vēstīts, ka Latvijas Banka decembrī samazināja iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi 2019. gadam no iepriekš lēstajiem 2,5%, pēc izlīdzinātajiem datiem, līdz 2,3%, bet ekonomikas izaugsmes prognoze 2020. gadam saglabāta 2,6% līmenī.


Pievienot komentāru

  1. janis teica:

    Cerams ka Tu šogad mazāk zagsi, tad Latvijas ekonomikā būs nedaudz kāpums.

Lietuvas uzņēmēji karantīnā: Latvijas atbalsts biznesam bijis straujāks

Lietuva ir pagarinājusi valstī spēkā esošo karantīnu līdz 27.aprīlim. Kamēr epidemiologi brīdina par COVID-19 uzliesmojuma augstāko punktu, uzņēmēji pēc jau aizvadītajām karantīnas nedēļām lūdz iespēju atvērt uzņēmumus un salīdzina Viļņas lēmumus ekonomikas ierobežošanā un atbalstā ar tiem, kas pieņemti Rīgā.

Aprīlī bezdarbnieku skaits Latvijā pieaudzis par 4 415

Patlaban NVA ir reģistrētas 17 923 brīvas vakances. Lai gan aprīlī parādījusies 1 061 jauna vakance, kopš 1.aprīļa, kad NVA bija reģistrēta 26 971 vakance, novērojams kritums par 9 048 aģentūrā pieejamām darbavietām.

Lauksaimniecības atbalstam novirzīs 45,5 miljonus eiro

No plānotā atbalsta 35,5 miljonus eiro paredzēts novirzīt kā atbalstu primārajiem lauksaimniecības ražotājiem, lauksaimniecības un pārtikas pārstrādes uzņēmumiem.

Latvijā mājokļu cenu kāpums ceturtajā ceturksnī bijis straujāks nekā ES vidēji

Straujāks mājokļu cenu kāpums gada izteiksmē reģistrēts Luksemburgā, Slovākijā un Horvātijā, bet Polijā pieaugums bijis identisks kā Latvijā. Lietuvā mājokļu cenas šajā periodā pieaugušas par 6,5%, bet Igaunijā – par 8,2%.

Igaunija meklē iespējas izstāties no ES CO2 tirdzniecības programmas

Igaunijas valdībā dots uzdevums vides ministram Renē Kokam noskaidrot, vai Igaunija var izstāties no ES sistēmas, kur dalībvalstis tirgojas siltumnīcefekta gāzu emisijām. ES komentējusi, ka tas nav iespējams, ziņo raidorganizācija ERR.

CSDD ļauj autoskolām organizēt teorijas apmācības tiešsaistē

Apmācībām jānotiek tiešsaistes režīmā, pasniedzējam atrodoties mācību telpā, kurā ir izsniegta mācību karte un reģistrēta attiecīgā mācību grupa.

Pirmās instances tiesa noraida Ušakova sūdzību par atstādināšanu no Rīgas mēra amata, atzīstot vairākus pārkāpumus

Tiesa vērsa uzmanību, ka domes priekšsēdētājs kā iestādes vadītājs kopumā ir atbildīgs par pašvaldības darba tiesiskumu, kas aptver arī pašvaldībai piederošās kapitālsabiedrības pārvaldību.

Latvijā gada inflācija martā bijusi 1,4%

Salīdzinot ar 2015.gadu, patēriņa cenas 2020.gada martā bija par 9,7% augstākas. Precēm cenas pieauga par 8%, bet pakalpojumiem – par 14%.

Lietuvā ļauj valdībai regulēt cenas

Lietuvas Seima deputātu vairākums ir atbalstījis tiesību akta grozījumu projektu, kas paredz atļaut valdībai noteikt pirmās nepieciešamības preču cenas, kamēr valstī ir spēkā karantīna, ziņo Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.

BNN SKAIDRO | Aplokšņu algas – viens no galvenajiem iemesliem nepiešķirt dīkstāves pabalstu

Arī «ēnu ekonomikas cilvēki» ir jāatbalsta, arī viņiem vajag iztikas līdzekļus un arī viņiem ir ģimenes.

ES valstis nespēj vienoties par kopīgu aizņemšanos finanšu tirgos

ES finanšu ministri aizvadījuši 15 stundas ilgas sarunas par vēlamo ceļu kā valstīm un blokam kopumā atgūties no ekonomiskā satricinājuma, ko radījis COVID-19. Valstis pagaidām nav atradušas kopsaucēju, vēsta franču ziņu aģentūra AFP.

Pret Lembergu uzsākts kriminālprocess par neslavas celšanu

Kā iesniegumā Valsts policijai norāda Kristovskis, smagos noziegumos apsūdzētās augstās valsts amatpersonas Lemberga melīgiem izdomājumiem, ar kuriem viņš publiski ceļ neslavu Kristovskim, ir salīdzinoši gara vēsture.

Kariņš: Šajā krīzē finansiāli esam ļoti labi situēti

Šajā krīzē esam ļoti labi situēti finansiāli, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Uhaņā pirmoreiz kopš janvāra atceļ karantīnu

Ķīnas pilsētā Uhaņā, kur aizsākās jaunā koronavīrusa pandēmija, ir atcelta karantīna. Tas noticis pirmoreiz kopš 23.janvāra.

Pieejamais atbalsts COVID-19 krīzes ierobežošanai sasniedzis četrus miljardus

«Līdzekļu pietiek, lai varētu atbalstīt ekonomiku krīzes pārvarēšanai un stimulētu ekonomiku pēc krīzes,» uzsvēra finanšu ministrs.

Somija pastiprinās robežkontroli ar Zviedriju, Norvēģiju

Somija ir izziņojusi stingrus robežšķērsošanas ierobežojumus ar kaimiņvalstīm Zviedriju un Norvēģiju, kur COVID-19 uzliesmojums ir plašāks nekā Somijā.

Valdība atbalsta Zvidriņas sodīšanu ar atbrīvošanu no VZD ģenerāldirektores amata

Ministru kabinets atbalstījis Tieslietu ministrijas sagatavoto rīkojuma projektu, ar kuru atstādinātajai Valsts zemes dienesta ģenerāldirektorei Solvitai Zvidriņai piemērojams disciplinārsods – atbrīvošana no amata.

Austrālijā attaisno par pedofiliju notiesātu kardinālu

Tiesa Austrālijā ir attaisnojusi katoļu baznīcas kardinālu Džordžu Pelu, kurš pērn kļuva par augstāko katoļu amatpersonu, kura atzīta par vainīgu bērnu seksuālā izmantošanā, vēsta britu ziņu portāls The Guardian.

Vēl 2 000 skolēniem trūkst attālinātajam mācībām nepieciešamās viedierīces

Vēl ir 2 000 skolēni, kuriem trūkst attālinātajam mācību procesam nepieciešamās viedierīces, norāda Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš.

Igaunijas valdībā nesaskaņas par taupības ieviešanu ekonomikas atbalstam

Vai valstij ir «jāsavelk josta», lai palīdzētu ekonomikai atgūties? Igaunijas valdībā pārstāvētajām partijām ir kardināli pretēji viedokļi, ziņo Igaunijas raidsabiedrība ERR.

KP pērn saņēmusi 75 iesniegumus par konkurences kropļojumiem

Vienlaikus 2019.gads ir zīmīgs ar to, ka pēc vairāku gadu diskusijām KP beidzot ir izcīnījusi efektīvākus rīkus cīņai pret publisku personu radītiem konkurences neitralitātes pārkāpumiem.

IZM apsver domu centralizētos eksāmenus neatcelt

Ja ārkārtējo situāciju pagarinās vēl uz mēnesi, pastāv iespējas, ka profesionālo skolu kvalifikācijas eksāmeni un centralizētie eksāmeni varētu notikt – ievērojot visus drošības pasākumus.

Polija prezidenta vēlēšanas rīkos ar pasta balsojumu

Polijā maijā gaidāmām prezidenta vēlēšanām ir jānotiek kā pasta balsojumam, tā lēmuši poļu likumdevēji. Ieceres pretinieki tikmēr norāda, ka tas nozīmētu sabiedrības veselības apdraudēšanu.

Lidosta Rīga plāno atlaist 500 darbinieku

Samazinot plānoto investīciju apjomu par 85% un saimnieciskos izdevumus par 60%, kā arī analizējot aviācijas nozares pēckrīzes atjaunošanās prognozes, lidosta spiesta pieņemt lēmumu par būtisku darbinieku skaita samazinājumu.

Top 5 Video

    Jaunākie komentāri


    Do NOT follow this link or you will be banned from the site!