bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Trešdiena 26.02.2020 | Vārda dienas: Aurēlija, Evelīna, Mētra
LatviaLatvija

Kažoka: Godīgi piesaistīt lielas naudas partijām Latvijā nav iespējams

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

«Ja runājam atklāti par partiju iespējām piesaistīt sev finansējumu, piemēram, no lielajiem uzņēmumiem, tad secinājums ir skumjš – godīgi piesaistīt lielas naudas partijām Latvijā nav iespējams,» tā intervijā BNN par valsts nespēju nodrošināt pienācīgu finansējumu partijām saka domnīcas Providus pētniece Iveta Kažoka.

Viņa turpina: «Tā ir fundamentāla Latvijas partiju finansēšanas problēma. Diskusijas laikā sarunu festivālā Lampa par šo jautājumu gandrīz visas partijas tajā brīdī, kad nerunāja kamerās, bija gatavas atzīt, ka tā būtu jārisina.»

Igaunijas partijas 2015.gadā savā starpā sadalīja 5 400 000 eiro, bet Lietuvas politiskie spēki – 5 800 000 eiro. Tikmēr Latvijas partijām pienācās 612 398 eiro no valsts budžeta, kas ir aptuveni deviņas reizes mazāk nekā kaimiņiem.

Kažoka skaidro, ka partijas vai nu mēģina iztikt ar pavisam mazām summām, kas ir nepietiekamas, lai varētu strādāt, vai arī mēģina «shēmot». «Dažkārt tās ar savām shēmām «uzraujas», proti, tiesībsargājošās iestādes to pamana.» Viņa gan piebilst, ka lielākoties atbildīgās iestādes, piemēram, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nepamana «shēmošanu».

Lai uzturētu partiju, finansējumam ir jābūt

«Lai sasniegtu vēlētāju, tomēr kaut kādām finansēm ir jābūt – lai apmaksātu kaut vai nedaudz cilvēku darbalaiku, kaut kādus vizuālos materiālus, lai uzturētu partiju, lai varētu vispār komunicēt ar tiem 500 biedriem, lai iesaistītu viņus partiju darbā. Bez resursiem to nevar izdarīt kvalitatīvi,» saka pētniece.

Viņa pauž uzskatu, ka situācija Latvijā Baltijas kontekstā ir absolūti dramatiska. «Finansējums partijām ir desmit reižu mazāks, vienlaikus Latvijas sabiedrība pret tām nav mazāk prasīga. Mēs gaidām, ka par desmitreiz mazāku summu Latvijas partijas būs nekorumpētas, spēs izstrādāt kvalitatīvas programmas visdažādākajās nozarēs, piedāvāt spēcīgus cilvēkus dažādiem amatiem.»

«Partijas kļūst korumpētas, tāpēc ilgtermiņā ir jādomā par to, lai Latvijas partijām nebūtu tik milzīgs spiediens meklēt finansējumu no korumpētiem avotiem. Bet vienīgais risinājums, kas Eiropas Savienībā darbojas un pasaulē ir izdomāts, ir partijas pienācīgi finansēt no valsts budžeta,» uzskata Kažoka.

Viņa gan piebilst, ka arī tad, ja politiskie spēki tiek finansēti no valsts līdzekļiem pietiekamā apjomā, tas nenovērš visus korupcijas riskus un arī tad gadās skandāli, ka partijas piesaista arī kaut kādu «melno» finansējumu. «Tomēr spiediens uz partijām šādā gadījumā nav tik liels, un tie partiju biedri, kas grib, lai partija strādā godīgi, var uz šo principu pastāvēt, jo partija tā dēļ nebankrotēs un tai būs resursi kampaņas veidošanai.»

2012.gadā Latvija sāka pakāpeniski ieviest valsts finansējumu politiskajām partijām, apņemoties ik pēc dažiem gadiem vērtēt tā pilnveidošanas iespējas. Līdz pat 2017.gada beigām šāds vērtējums nav ticis veikts, teikts Providus veiktajā pētījumā Valsts finansējums Latvijas partijām: kurp tālāk?

No Kažokas teiktā izriet, ka pašreizējā sistēma politiķus piespiež meklēt netīrus naudas ieguves veidus. Pat ja konkrētais politiskais spēks nāk ar vislabākajiem nodomiem kalpot valstij, ir jāiegūst netīri naudas līdzekļi, lai nokļūtu pie varas, un tikai tad varēs ietekmēt politisko sistēmu.

Nepietiekamais partiju finansējums ir graujošs arī vēlētājam

Uz komentāru, ka vidējais vēlētājs droši vien nebūtu «sajūsmā» par ideju, ka vajadzētu palielināt partiju finansējumu, Kažoka atbild, ka «vēlētājs jau nedomā par to, cik partijai vajadzīga nauda, lai tā normāli strādātu».

Kažoka lieto salīdzinājumu ar to, ka vēlētājam būtu jāiedomājas, ka viņš saņem desmito daļu par savu darbu no tā, ko saņem tāds pats darbinieks Lietuvā vai Igaunijā. «Nu, cik lielā mērā no viņiem varētu gaidīt jebkādu atdevi?»

«Ja vien tas nav ļoti noskaities vēlētājs, kas principā vispār iztiktu bez parlamenta un valdības, ar laiku būtu jāsaprot, ka tas, ka partijām no valsts budžeta maksā ļoti maz, neveicina to, ka politiķi strādā labāk un cenšas vairāk,» piebilst Kažoka. Viņa skaidro, ka sekas ir tādas, ka partijas, kas ir gatavas strādāt godīgi, vienkārši nevar strādāt, kamēr citas, kuras ir mazāk striktas savos standartos un ir gatavas piesaistīt nelegālu finansējumu vai finansējumu «ar nosacījumiem», izvirzās vadībā. «Ilgtermiņā tas Latvijas politisko partiju sistēmai ir graujoši,» piebilst Kažoka.

Tāpat viņa uzsver, ka «tas ir graujoši arī vēlētājam, jo viņš lielā mērā ir atkarīgs no partiju vēlākajiem lēmumiem: cik profesionālas būs reformas, kas, piemēram, saistītas ar nodokļiem, cik godīgas būs tiesas, vai tur būs kaut kādas privilēģijas kaut kādām īpašām grupām vai grupu nebūs – ļoti lielā mērā atkarīgs no tā, kādus likumus Saeima izveidos un cik kvalitatīvi strādās valdība».

Ja viss, par ko vēlētājs domā, ir dusmas uz politiķiem, tad viņš šajā apburtajā lokā vārīsies vēl ļoti ilgi

«Ja partijas ir tik ļoti vājas, kādas viņas šobrīd ir Latvijā, nekādu lielo progresu iepriekš nosauktajās jomās – arī savā personiskajā labklājībā – attiecīgais vēlētājs sagaidīt nevar,» uzskata Kažoka.

Tāpat viņa uzsver, ka, lai saprastu šo likumsakarību ķēdīti, ir vajadzīgs nedaudz iedziļināties. «Ja viss, par ko vēlētājs domā, ir dusmas uz politiķiem, partijām, nesaprotot, kāpēc tās partijas, politiķi Latvijā ir tik vāji un ka tas lielā mērā ir saistīts arī ar to, cik daudz mēs investējam šajās partijās un politiķos, tad tur nav risinājuma – tas vēlētājs šajā apburtajā lokā vārīsies vēl ļoti ilgi.»


Pievienot komentāru

  1. Māris. teica:

    Tas ir nepieņemami ka partijas tiek finansētas no nodokļu maksātāju naudas kas veido valsts budžetu. Ja kādai partijai nepietiek līdzekļu, tad ir divas iespējas- pirmais variant ir palielināt biedru naudu lielumu un otrs variants ir veidot tādu politiku lai iedzīvotāju masas pievienotos konkrētajai partijai un ar savām iemaksām stiprinātu partijas finanses.

  2. sos teica:

    secinājums – partijas ir korumpētibas paraugu paraugs ,ko aizsargā likums.

  3. kresiite45 teica:

    kas priekš kura ir “lielas naudas”!?

Igaunijā policijas priekšnieka algu paceļ līdz 6 000 eiro

Igaunijas Policijas un robežsardzes pārvaldes ģenerāldirektora mēnešalga ir noteikta 6 000 eiro apmērā, tā paredz Igaunijas iekšlietu ministra Marta Helmes lēmums, ziņo ERR.

Igaunijā noraida aptieku reformas atcelšanas likumprojektu

Igaunijas parlamentā otrdien, 25.februārī, noraidīts grozījumu projekts, kas paredzēja mainīt valstī plānoto aptieku reformu, kuras nolūks ir aptieku pāriešana aptiekāru īpašumā. Grozījumu projektu bija iesniegusi Igaunijas Konservatīvā tautas partija, raksta Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Ar sociālajām garantijām vēlas stiprināt tiesnešu neatkarību

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 25.februārī, pirmajā lasījumā atbalstīja likumu grozījumus, ar kuriem plānots stiprināt Satversmes tiesas tiesnešu neatkarību.

Pērn veikti 530,6 miljoni bezskaidrās naudas maksājumu 203 miljardu eiro apjomā

Salīdzinājumā ar 2018.gadu kopējais klientu bezskaidrās naudas maksājumu skaits pieauga par 11%, savukārt maksājumu kopapjoms samazinājās par 10,2%.

JKP dod mājienu par vēlmi Magņitska sankciju sarakstā redzēt arī Šķēli

Jaunās konservatīvās partijas ieskatā tā dēvētais Magņitska sankciju saraksts būtu jāpapildina arī ar citiem Latvijas oligarhiem, partijai netieši dodot mājienu par vēlmi tajā redzēt arī ekspolitiķi Andri Šķēli.

Koronavīrusa dēļ Kanāriju salās vairākiem simtiem atpūtnieku liedz atstāt viesnīcu

Spānijas Kanāriju salās kādā viesnīcā ieviesti pārvietošanās ierobežojumi vairākiem simtiem viesu, jo naktsmītni apmeklējis kāds itāļu ārsts, kuram ir konstatēts koronavīruss, ziņo britu raidorganizācija BBC.

Attaisnotie izdevumi – kā atgūt pārmaksāto nodokli

Ik gadu, sākot no 1.marta, ir iespējams atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli, iesniedzot gada ienākuma deklarāciju Valsts ieņēmumu dienestā.

Ventas osta pārejas periodā segs Ventspils brīvostas pārvaldes izmaksas

Jaundibinātā AS Ventas osta pārejas periodā līdz visu ostas funkciju pārņemšanai segs Ventspils brīvostas pārvaldes izmaksas.

Pētījums: Eiropas lielākiem uzņēmumiem CO2 samazināšanā jāiegulda divtik

Eiropas vadošiem uzņēmumiem zema oglekļa dioksīda projektos ir jāiegulda divreiz vairāk nekā šobrīd, lai līdz 2050.gadam sasniegtu klimata neitralitāti, tā secināts pētījumā, ko citē beļģu ziņu portāls EurActiv.

Misāne jānogādā Latvijā līdz 4.martam

Informācija nodota arī Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokuroram, kas veic pirmstiesas kriminālprocesu lietā, kurā Misāne atzīta par aizdomās turēto un viņai piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums.

Armēnijas eksprezidentu Sargsjanu tiesā par apsūdzībām korupcijā

Armēnijā tiesas priekšā otrdien, 25.februārī, stājas Kaukāza valsts eksprezidents Seržs Sargsjans par apsūdzībām liela apmēra korupcijā, kuras pats politiķis uzskata politiski motivētām, ziņo ASV valsts medijs Radio Brīvā Eiropa.

Konkurences padome atļauj AS Citadele banka iegūt ietekmi pār divām kompānijām

Konkurences padome ceturtdien, 20.februārī, pieņēmusi lēmumu atļaut AS Citadele banka iegūt vienpersonisku izšķirošu ietekmi pār SIA UniCredit Leasing un SIA UniCredit Insurance Broker nekonstatējot būtisku kaitējumu konkurencei.

CVK izsludina Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas 25.aprīlī

Ievērojot Rīgas domes atlaišanas likumu, vēlēšanām jānotiek pirmajā sestdienā pēc diviem mēnešiem no likuma spēkā stāšanās dienas. Likums stājās spēkā otrdien, 25.februārī, tādējādi vēlēšanu diena būs sestdiena, 25.aprīlis.

Kaljulaida svētku uzrunā izgaismo rupjību parlamentā, mudina ieguldīt pētniecībā

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida Igaunijas neatkarības dienas uzrunā izteikusi skumjas, ka valdošā koalīcija pērn «paudusi rupjus un muļķīgus izteikumus» tā vietā, lai risinātu būtiskas problēmas, ziņo raidsabiedrība ERR.

VUGD: Projekta ietvaros stiprināta dienestu sadarbība plūdu novēršanā

No 19. līdz 20.februārim, Vitebskā norisinājās Eiropas Savienības finansētā projekta Pārrobežu sadarbības uzlabošana plūdu prevencijā, vadībā un vides piesārņojuma mazināšanā darba grupas sanāksme.

KM kopā ar nozares profesionāļiem vērtēs iespējas kultūras pasākumiem saglabāt samazinātās PVN likmes

Ministrija to darīs kopā ar sadarbībā ar nozares profesionāļiem – kultūras pasākumu producentiem, kultūras norises veidojošajām nevalstiskajām organizācijām, kā arī pašvaldībām un kultūras dzīves organizatoriem reģionos.

Viņķele: Latvija pret jauno koronavīrusu jau izturas piesardzīgāk nekā Eiropa

«Mēs esam bijuši piesardzīgāki un lēmuši, ka tomēr papildinām slimības definīciju un papildus [Ķīnu apmeklējušajiem] uzraugām cilvēkus, kas ir bijuši Itālijas Lombardijas un Veneto apgabalos, kā arī Dienvidkorejā un Irānā.»

Valstīm jāgatavojas koronavīrusa pandēmijai, uzskata Pasaules Veselības organizācija

Koronavīrusa izplatība pasaulē nav šobrīd nav pandēmija, tomēr pasaules valstu valdībām ir jāgatavojas šādam iespējamam izplatības pavērsienam, paziņojusi Pasaules Veselības organizācija, vēsta BBC.

Autovadītājim: Ceļi vietām apledojuši

Uz reģionālajiem autoceļiem apgrūtināta braukšana ir Cēsu, Dobeles, Gulbenes, Jelgavas, Kuldīgas, Madonas, Saldus, Talsu, Tukuma, Valmieras un Ventspils apkārtnē.

Vācijā karnevāla gājiena dalībniekos ietriecas automašīna

Vācijā karnevāla gājiena laikā tā dalībniekos ietriekusies vieglā automašīna, nodarot miesas bojājumus ne mazāk kā 30 cilvēkiem, ziņo vācu raidsabiedrība DW.

Darbu beidzis līdzšinējais Rīgas domes sasaukums

Šodien stājas spēkā Saeimas pieņemtais Rīgas domes atlaišanas likums, līdz ar to darbu ir beidzis līdzšinējais Rīgas domes sasaukums.

EK nedomā slēgt valstu robežas koronavīrusa apturēšanai; palīdzēs ar 232 miljoniem eiro

ES dalībvalstī Itālijā bīstamais koronavīruss konstatēts vairāk nekā 200 cilvēkiem. Eiropas Komisija solījusi dalībvalstīm palīdzēt ar 232 miljoniem eiro, tomēr izslēgusi iespēju, ka vīrusa izplatības ierobežošanai varētu tikt atjaunota robežkontrole Šengenas zonā, raksta DW.

NA un LRA Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas startēs kopā

Nacionālā apvienība Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK un Latvijas reģionu apvienība gaidāmajās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās startēs kopā, par Rīgas mēra amata kandidātu izvirzot Eināru Cilinski.

Jaunā Vienotība ārkārtas vēlēšanās Rīgā startēs kopā ar trim Rīgas līgas aktīvistiem

JV vēlēšanās startēs, neapvienojoties ar kādu citu politisko spēku, taču sarakstā tiks iekļauti arī tādi cilvēki, kas līdz šim nav darbojušies šajā partijā.

Ušakovs rosinās no GKR izstājušos politiķus iekļaut Saskaņas Rīgas domes vēlēšanu sarakstā

Ilggadējais Rīgas domes priekšsēdētājs, pašreizējais Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs rosinās no partijas Gods kalpot Rīgai aizgājušos politiķus iekļaut politiskā spēka Saskaņa pašvaldības ārkārtas vēlēšanu sarakstā.

Top 5 Video


    Do NOT follow this link or you will be banned from the site!