bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 17.11.2018 | Vārda dienas: Uga, Hugo, Uģis
LatviaLatvija

Kažoka: Godīgi piesaistīt lielas naudas partijām Latvijā nav iespējams

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

«Ja runājam atklāti par partiju iespējām piesaistīt sev finansējumu, piemēram, no lielajiem uzņēmumiem, tad secinājums ir skumjš – godīgi piesaistīt lielas naudas partijām Latvijā nav iespējams,» tā intervijā BNN par valsts nespēju nodrošināt pienācīgu finansējumu partijām saka domnīcas Providus pētniece Iveta Kažoka.

Viņa turpina: «Tā ir fundamentāla Latvijas partiju finansēšanas problēma. Diskusijas laikā sarunu festivālā Lampa par šo jautājumu gandrīz visas partijas tajā brīdī, kad nerunāja kamerās, bija gatavas atzīt, ka tā būtu jārisina.»

Igaunijas partijas 2015.gadā savā starpā sadalīja 5 400 000 eiro, bet Lietuvas politiskie spēki – 5 800 000 eiro. Tikmēr Latvijas partijām pienācās 612 398 eiro no valsts budžeta, kas ir aptuveni deviņas reizes mazāk nekā kaimiņiem.

Kažoka skaidro, ka partijas vai nu mēģina iztikt ar pavisam mazām summām, kas ir nepietiekamas, lai varētu strādāt, vai arī mēģina «shēmot». «Dažkārt tās ar savām shēmām «uzraujas», proti, tiesībsargājošās iestādes to pamana.» Viņa gan piebilst, ka lielākoties atbildīgās iestādes, piemēram, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nepamana «shēmošanu».

Lai uzturētu partiju, finansējumam ir jābūt

«Lai sasniegtu vēlētāju, tomēr kaut kādām finansēm ir jābūt – lai apmaksātu kaut vai nedaudz cilvēku darbalaiku, kaut kādus vizuālos materiālus, lai uzturētu partiju, lai varētu vispār komunicēt ar tiem 500 biedriem, lai iesaistītu viņus partiju darbā. Bez resursiem to nevar izdarīt kvalitatīvi,» saka pētniece.

Viņa pauž uzskatu, ka situācija Latvijā Baltijas kontekstā ir absolūti dramatiska. «Finansējums partijām ir desmit reižu mazāks, vienlaikus Latvijas sabiedrība pret tām nav mazāk prasīga. Mēs gaidām, ka par desmitreiz mazāku summu Latvijas partijas būs nekorumpētas, spēs izstrādāt kvalitatīvas programmas visdažādākajās nozarēs, piedāvāt spēcīgus cilvēkus dažādiem amatiem.»

«Partijas kļūst korumpētas, tāpēc ilgtermiņā ir jādomā par to, lai Latvijas partijām nebūtu tik milzīgs spiediens meklēt finansējumu no korumpētiem avotiem. Bet vienīgais risinājums, kas Eiropas Savienībā darbojas un pasaulē ir izdomāts, ir partijas pienācīgi finansēt no valsts budžeta,» uzskata Kažoka.

Viņa gan piebilst, ka arī tad, ja politiskie spēki tiek finansēti no valsts līdzekļiem pietiekamā apjomā, tas nenovērš visus korupcijas riskus un arī tad gadās skandāli, ka partijas piesaista arī kaut kādu «melno» finansējumu. «Tomēr spiediens uz partijām šādā gadījumā nav tik liels, un tie partiju biedri, kas grib, lai partija strādā godīgi, var uz šo principu pastāvēt, jo partija tā dēļ nebankrotēs un tai būs resursi kampaņas veidošanai.»

2012.gadā Latvija sāka pakāpeniski ieviest valsts finansējumu politiskajām partijām, apņemoties ik pēc dažiem gadiem vērtēt tā pilnveidošanas iespējas. Līdz pat 2017.gada beigām šāds vērtējums nav ticis veikts, teikts Providus veiktajā pētījumā Valsts finansējums Latvijas partijām: kurp tālāk?

No Kažokas teiktā izriet, ka pašreizējā sistēma politiķus piespiež meklēt netīrus naudas ieguves veidus. Pat ja konkrētais politiskais spēks nāk ar vislabākajiem nodomiem kalpot valstij, ir jāiegūst netīri naudas līdzekļi, lai nokļūtu pie varas, un tikai tad varēs ietekmēt politisko sistēmu.

Nepietiekamais partiju finansējums ir graujošs arī vēlētājam

Uz komentāru, ka vidējais vēlētājs droši vien nebūtu «sajūsmā» par ideju, ka vajadzētu palielināt partiju finansējumu, Kažoka atbild, ka «vēlētājs jau nedomā par to, cik partijai vajadzīga nauda, lai tā normāli strādātu».

Kažoka lieto salīdzinājumu ar to, ka vēlētājam būtu jāiedomājas, ka viņš saņem desmito daļu par savu darbu no tā, ko saņem tāds pats darbinieks Lietuvā vai Igaunijā. «Nu, cik lielā mērā no viņiem varētu gaidīt jebkādu atdevi?»

«Ja vien tas nav ļoti noskaities vēlētājs, kas principā vispār iztiktu bez parlamenta un valdības, ar laiku būtu jāsaprot, ka tas, ka partijām no valsts budžeta maksā ļoti maz, neveicina to, ka politiķi strādā labāk un cenšas vairāk,» piebilst Kažoka. Viņa skaidro, ka sekas ir tādas, ka partijas, kas ir gatavas strādāt godīgi, vienkārši nevar strādāt, kamēr citas, kuras ir mazāk striktas savos standartos un ir gatavas piesaistīt nelegālu finansējumu vai finansējumu «ar nosacījumiem», izvirzās vadībā. «Ilgtermiņā tas Latvijas politisko partiju sistēmai ir graujoši,» piebilst Kažoka.

Tāpat viņa uzsver, ka «tas ir graujoši arī vēlētājam, jo viņš lielā mērā ir atkarīgs no partiju vēlākajiem lēmumiem: cik profesionālas būs reformas, kas, piemēram, saistītas ar nodokļiem, cik godīgas būs tiesas, vai tur būs kaut kādas privilēģijas kaut kādām īpašām grupām vai grupu nebūs – ļoti lielā mērā atkarīgs no tā, kādus likumus Saeima izveidos un cik kvalitatīvi strādās valdība».

Ja viss, par ko vēlētājs domā, ir dusmas uz politiķiem, tad viņš šajā apburtajā lokā vārīsies vēl ļoti ilgi

«Ja partijas ir tik ļoti vājas, kādas viņas šobrīd ir Latvijā, nekādu lielo progresu iepriekš nosauktajās jomās – arī savā personiskajā labklājībā – attiecīgais vēlētājs sagaidīt nevar,» uzskata Kažoka.

Tāpat viņa uzsver, ka, lai saprastu šo likumsakarību ķēdīti, ir vajadzīgs nedaudz iedziļināties. «Ja viss, par ko vēlētājs domā, ir dusmas uz politiķiem, partijām, nesaprotot, kāpēc tās partijas, politiķi Latvijā ir tik vāji un ka tas lielā mērā ir saistīts arī ar to, cik daudz mēs investējam šajās partijās un politiķos, tad tur nav risinājuma – tas vēlētājs šajā apburtajā lokā vārīsies vēl ļoti ilgi.»


Pievienot komentāru

  1. Māris. teica:

    Tas ir nepieņemami ka partijas tiek finansētas no nodokļu maksātāju naudas kas veido valsts budžetu. Ja kādai partijai nepietiek līdzekļu, tad ir divas iespējas- pirmais variant ir palielināt biedru naudu lielumu un otrs variants ir veidot tādu politiku lai iedzīvotāju masas pievienotos konkrētajai partijai un ar savām iemaksām stiprinātu partijas finanses.

  2. sos teica:

    secinājums – partijas ir korumpētibas paraugu paraugs ,ko aizsargā likums.

  3. kresiite45 teica:

    kas priekš kura ir “lielas naudas”!?

Matemātika ļoti nežēlīgi nospēlēja savu lomu 13.Saeimas vēlēšanās, tā Smiltēns

«Latvijā šobrīd ir lame duck [klibās pīles – angļu val.] valdība. Kamēr jaunievēlētie politiķi netiek galā ar jaunas valdības izveidošanu un savā starpā «kasās», šobrīd reāli strādā Kučinska valdība. Tātad tie, kuri cīnās pret oligarhiem [ar savu neizlēmību] šobrīd uztur valdību, kuru viņi kritizē kā oligarhu valdību,» norāda Saeimā neiekļuvušās Latvijas Reģionu apvienības līderis Edvards Smiltēns.

Deviņos mēnešos Latvijā saražots par 5% mazāk alkoholisko dzērienu

Šī gada deviņos mēnešos Latvijā saražoti 38,04 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar 2017.gada deviņiem mēnešiem, šogad saražots par 5% mazāk alkoholisko dzērienu.

Eurostat: Latvijā oktobrī bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šā gada oktobrī bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina piektdien, 16.novembrī, publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

SPRK ierosina strīdu starp AS Gaso un dabasgāzes lietotāju

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padome piektdien, 16.novembrī, nolēma ierosināt strīdu starp dabasgāzes lietotāju un AS GASO par dabasgāzes piegādi. Strīds ierosināts, izvērtējot privātpersonas iesniegumu un AS Gaso sniegtos argumentus.

ANO migrācijas pakts uzkuļ kaislības rāmajā Igaunijas politikā

Igaunijas valdībai ilgi nav varējusi vienoties atbalstīt vai neatbalstīt ANO Vispasaules nolīgumu par drošu, kontrolētu un likumīgu migrāciju, kas priekšvēlēšanu gaisotnē izraisījis asas diskusijas.

Līdz jauna premjera kandidāta nominēšanai politiķi turpinās neformālas konsultācijas

Līdz Valsts prezidents Raimonds Vējonis nominēs jaunu Ministru prezidenta amata kandidātu turpināsies politiķu neformālas konsultācijas, bet oficiālas sarunas līdz tam nav plānotas.

Latvijā aizturēts CityCommerce Bank līdzīpašnieks, kuru tur aizdomās par 300 miljonu Ukrainas grivnu piesavināšanos

Latvijā aizturēts viens no Ukrainas bankas CityCommerce Bank īpašniekiem Reinis Tumovs, kurš tiek turēts aizdomās par teju 300 miljonu grivnu piesavināšanos, ceturtdien, 15.novembrī, paziņoja Ukrainas Nacionālās policijas ekonomikas aizsardzības departamentā.

Tiesa: Krievijai jāmaksā Navaļnijam 64 000 eiro par politiskiem arestiem

Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir nolēmusi, ka Krievijai ir jāmaksā pretkorupcijas aktīvistam Aleksejam Navaļnijam 64 000 eiro par kaitējumu, kāds viņam nodarīts īstenojot virkni politiski motivētu arestu.

Kambodžas Sarkano khmeru līderus notiesā par genocīdu

Par genocīdu pret etniskām un reliģiskām minoritātēm Kambodžā piektdien notiesātas divas augstākās no joprojām dzīvajām Sarkano khmeru režīma amatpersonām. Nežēlīgais komunistiski noskaņotais režīms laika posmā no 1977. līdz 1979.gadam valstī īstenoja represijas, kas noveda pie 1,7 miljonu cilvēku bojāejas.

Prezidents Latvijas premjera amatam sākotnēji vērtēs Gobzemu un Pabriku

Turpinoties partiju centieniem izveidot jaunu valdību, Valsts prezidents Raimonds Vējonis vismaz sākotnēji premjera amatam vērtēs divu «jauno» partiju nominētos kandidātus – Aldi Gobzemu un Arti Pabriku.

EK grib samazināt finansējumu skolu apgādei ar augļiem, dārzeņiem un pienu

Eiropas Komisijas regulas priekšlikumā par lauksaimniecības produktu tirgu kopīgo organizāciju paredzēts par 29,2 miljoniem eiro samazināt ES finansējumu atbalsta programmā skolu apgādei ar augļiem, dārzeņiem un pienu.

ASV biržu indeksi kāpj, mārciņas vērtība un eirozonas biržu indeksi krītas

ASV biržu indeksi ceturtdien, 15.novembrī, pieauga, naftas cenām stabilizējoties, bet britu mārciņas vērtība un eirozonas biržu indeksi kritās Breksita vienošanās problēmu dēļ.

ES līderi: Citas Brexit vienošanās nebūs

Vadoši Eiropas Savienības politiķi ir noraidījuši britu aicinājumus pārskatīt panākto vienošanos par Lielbritānijas izstāšanās nolīguma projektu. Uz sarunu kursa maiņu aicinājuši četri Lielbritānijas valdības locekļi, kuri ceturtdien atkāpušies no amatiem.

Partijas piesaka savus kandidātus darbam Saeimas komisijās

Saeimā ievēlētās partijas izvirzījušas pārstāvjus darbam parlamenta komisijās, kas tiks vēlētas 20.novembrī.

Simtgades svētkos gaidāms neliels lietus, nākamajā nedēļā daudzviet sals

Tuvākajās dienās debesis brīžiem skaidrosies, taču valsts simtgades svētkos tās būs lielākoties apmākušās un daudzviet gaidāms neliels lietus, austrumos pat slapjš sniegs. Nākamajā nedēļā teritorijas lielākajā daļā laiks būs pārsvarā sauss.

18.novembra pasākumi visā Latvijā – kur un kā svinēt valsts simtgadi?

Ir pienācis tas brīdis, kad visi kopā varēsim svinēt Latvijas valsts simto jubileju, visā Latvijā atzīmējot to, ka 1918.gada 18.novembrī Rīgas pilsētas Otrajā teātrī, kuru šodien pazīstam kā Latvijas Nacionālo teātri, tiek proklamēta Latvijas Republika. Gandrīz ikvienā pilsētā iedzīvotāji tiek aicināti pulcēties kopā, lai dziedātu himnu, priecātos par to, ka var būt kopā un ka ir sava dziesma un savs dejas solis, lai iedegtu sveču ceļus, izzinātu, kā valsts vēsture attīstījusies konkrētajā vietā, un kopīgi izskrietu Latvijas kontūru. Kas, kur un cikos notiek tev tuvākajā pilsētā – meklē 18.novembra Maršrutā!

Latvijas iedzīvotāji pērn saņēmuši par 218 milj. vairāk nekā pārskaitījuši uz ārzemēm

Latvijas iedzīvotāji 2017.gadā no ārvalstīs dzīvojošām personām personīgos pārskaitījumos saņēma par 218 miljoniem eiro vairāk nekā pārskaitīja citās valstīs dzīvojošajiem, liecina Eiropas Savienības statistikas departamenta Eurostat ceturtdien, 15.novembrī, publicētie dati.

Ekonomists: Nodarbinātība Latvijā strauji aug, taču straujākā kāpuma brīdis varētu būt aizvadīts

«Jaunākie darba tirgus dati apstiprina, ka valsts lielo jubileju sagaidām ar lielisku ekonomisko veselību. Taču visas pašreizējās tendences nevar turpināties. Situācija ir interesanta un ar katru ceturksni kļūs arvien interesantāka,» vērtē ekonomists Pēteris Strautiņš.

ZZS darbam NDK virza Kučinski un Reiznieci-Ozolu Budžeta komisijā

Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcija deputātu, aizejošās valdības Ministru prezidentu Māri Kučinski virza darbam parlamenta Nacionālās drošības komisijā. Kā informēja ZZS pārstāve Dace Kārkliņa, deputāte, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un parlamentāriete Janīna Jalinska tiek virzītas darbam Saeimas Budžeta un finanšu komisijā.

Plāno veidot Mediju ētikas padomi, izstrādā arī Latvijas mediju ētikas kodeksu

Kultūras ministrija izteikusi piedāvājumu atbalstīt Mediju ētikas padomes izveidi.  Mediju nozares vairākums ir uzsācis darbu pie pašregulatīvas padomes izveides un vienota Latvijas mediju ētikas kodeksa izstrādes, ziņo Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.

Tajāni: Nav nekāda pamata svinībām – Brexit nodara zaudējumus gan Apvienotajai Karalistei, gan ES

«Brexit visvairāk attiecas uz iedzīvotājiem. Tas ir par mūsu pilsoņu tiesībām, trauslā miera saglabāšanu Ziemeļīrijā un Apvienotās Karalistes izstāšanās rezultātā ietekmēto darba vietu saglabāšanu,» tā pēc tikšanās ar ES Brexit sarunu delegācijas vadītāju Mišelu Barnjē preses konferencē sacīja Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Antonio Tajāni.

Lietuvas korupcijas apkarotāji: Slimnīcu mecenātiem ir lielākas iespējas uzvarēt iepirkumos

Vairums uzņēmumu, kuri uzvar Lietuvas slimnīcu iepirkumu konkursos, savu pateicību ir pauduši, veicot ziedojumus ārstniecības iestādēm, tā secinājis Lietuvas Īpašais izmeklēšanas dienests, kas veic apjomīgu izmeklēšanu par iespējamām koruptīvām darbībām slimnīcās vairākās pilsētās.

Saskaņu Ārlietu komisijā pārstāvēs Kabanovs un Tutins, bet Nacionālās drošības komisijā – Agešins

Saskaņu Saeimas Ārlietu komisijā varētu pārstāvēt deputāti Nikolajs Kabanovs un Jānis Tutins, bet Nacionālās drošības komisijā – Valērijs Agešins. Darbam Budžeta un finanšu komisijā Saskaņa virza Vjačeslavu Dombrovski, Igoru Pimenovu un Ļubovu Švecovu, bet Juridiskā komisijā – Agešinu un Jūliju Stepaņenko.

Britu valdībā vēl divas demisijas, Brisele tikmēr plāno Brexit samitu

Par demisiju Lielbritānijas valdībā paziņojis tās izstāšanās sarunu ministrs un arī viceministrs Ziemeļīrijas jautājumos, nostājoties opozīcijā valdības apstiprinātam vienošanās projekta par valsts izstāšanos no Eiropas Savienības.

Nodarbinātības līmenis Latvijā 2018.gada 3.ceturksnī sasniedzis 65,3%

Latvijā 2018.gada 3.ceturksnī bija nodarbināti 920,1 tūkstotis jeb 65,3 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti.