bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 22.02.2019 | Vārda dienas: Rigonda, Adrians, Ārija
LatviaLatvija

Kažoka: Godīgi piesaistīt lielas naudas partijām Latvijā nav iespējams

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

«Ja runājam atklāti par partiju iespējām piesaistīt sev finansējumu, piemēram, no lielajiem uzņēmumiem, tad secinājums ir skumjš – godīgi piesaistīt lielas naudas partijām Latvijā nav iespējams,» tā intervijā BNN par valsts nespēju nodrošināt pienācīgu finansējumu partijām saka domnīcas Providus pētniece Iveta Kažoka.

Viņa turpina: «Tā ir fundamentāla Latvijas partiju finansēšanas problēma. Diskusijas laikā sarunu festivālā Lampa par šo jautājumu gandrīz visas partijas tajā brīdī, kad nerunāja kamerās, bija gatavas atzīt, ka tā būtu jārisina.»

Igaunijas partijas 2015.gadā savā starpā sadalīja 5 400 000 eiro, bet Lietuvas politiskie spēki – 5 800 000 eiro. Tikmēr Latvijas partijām pienācās 612 398 eiro no valsts budžeta, kas ir aptuveni deviņas reizes mazāk nekā kaimiņiem.

Kažoka skaidro, ka partijas vai nu mēģina iztikt ar pavisam mazām summām, kas ir nepietiekamas, lai varētu strādāt, vai arī mēģina «shēmot». «Dažkārt tās ar savām shēmām «uzraujas», proti, tiesībsargājošās iestādes to pamana.» Viņa gan piebilst, ka lielākoties atbildīgās iestādes, piemēram, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nepamana «shēmošanu».

Lai uzturētu partiju, finansējumam ir jābūt

«Lai sasniegtu vēlētāju, tomēr kaut kādām finansēm ir jābūt – lai apmaksātu kaut vai nedaudz cilvēku darbalaiku, kaut kādus vizuālos materiālus, lai uzturētu partiju, lai varētu vispār komunicēt ar tiem 500 biedriem, lai iesaistītu viņus partiju darbā. Bez resursiem to nevar izdarīt kvalitatīvi,» saka pētniece.

Viņa pauž uzskatu, ka situācija Latvijā Baltijas kontekstā ir absolūti dramatiska. «Finansējums partijām ir desmit reižu mazāks, vienlaikus Latvijas sabiedrība pret tām nav mazāk prasīga. Mēs gaidām, ka par desmitreiz mazāku summu Latvijas partijas būs nekorumpētas, spēs izstrādāt kvalitatīvas programmas visdažādākajās nozarēs, piedāvāt spēcīgus cilvēkus dažādiem amatiem.»

«Partijas kļūst korumpētas, tāpēc ilgtermiņā ir jādomā par to, lai Latvijas partijām nebūtu tik milzīgs spiediens meklēt finansējumu no korumpētiem avotiem. Bet vienīgais risinājums, kas Eiropas Savienībā darbojas un pasaulē ir izdomāts, ir partijas pienācīgi finansēt no valsts budžeta,» uzskata Kažoka.

Viņa gan piebilst, ka arī tad, ja politiskie spēki tiek finansēti no valsts līdzekļiem pietiekamā apjomā, tas nenovērš visus korupcijas riskus un arī tad gadās skandāli, ka partijas piesaista arī kaut kādu «melno» finansējumu. «Tomēr spiediens uz partijām šādā gadījumā nav tik liels, un tie partiju biedri, kas grib, lai partija strādā godīgi, var uz šo principu pastāvēt, jo partija tā dēļ nebankrotēs un tai būs resursi kampaņas veidošanai.»

2012.gadā Latvija sāka pakāpeniski ieviest valsts finansējumu politiskajām partijām, apņemoties ik pēc dažiem gadiem vērtēt tā pilnveidošanas iespējas. Līdz pat 2017.gada beigām šāds vērtējums nav ticis veikts, teikts Providus veiktajā pētījumā Valsts finansējums Latvijas partijām: kurp tālāk?

No Kažokas teiktā izriet, ka pašreizējā sistēma politiķus piespiež meklēt netīrus naudas ieguves veidus. Pat ja konkrētais politiskais spēks nāk ar vislabākajiem nodomiem kalpot valstij, ir jāiegūst netīri naudas līdzekļi, lai nokļūtu pie varas, un tikai tad varēs ietekmēt politisko sistēmu.

Nepietiekamais partiju finansējums ir graujošs arī vēlētājam

Uz komentāru, ka vidējais vēlētājs droši vien nebūtu «sajūsmā» par ideju, ka vajadzētu palielināt partiju finansējumu, Kažoka atbild, ka «vēlētājs jau nedomā par to, cik partijai vajadzīga nauda, lai tā normāli strādātu».

Kažoka lieto salīdzinājumu ar to, ka vēlētājam būtu jāiedomājas, ka viņš saņem desmito daļu par savu darbu no tā, ko saņem tāds pats darbinieks Lietuvā vai Igaunijā. «Nu, cik lielā mērā no viņiem varētu gaidīt jebkādu atdevi?»

«Ja vien tas nav ļoti noskaities vēlētājs, kas principā vispār iztiktu bez parlamenta un valdības, ar laiku būtu jāsaprot, ka tas, ka partijām no valsts budžeta maksā ļoti maz, neveicina to, ka politiķi strādā labāk un cenšas vairāk,» piebilst Kažoka. Viņa skaidro, ka sekas ir tādas, ka partijas, kas ir gatavas strādāt godīgi, vienkārši nevar strādāt, kamēr citas, kuras ir mazāk striktas savos standartos un ir gatavas piesaistīt nelegālu finansējumu vai finansējumu «ar nosacījumiem», izvirzās vadībā. «Ilgtermiņā tas Latvijas politisko partiju sistēmai ir graujoši,» piebilst Kažoka.

Tāpat viņa uzsver, ka «tas ir graujoši arī vēlētājam, jo viņš lielā mērā ir atkarīgs no partiju vēlākajiem lēmumiem: cik profesionālas būs reformas, kas, piemēram, saistītas ar nodokļiem, cik godīgas būs tiesas, vai tur būs kaut kādas privilēģijas kaut kādām īpašām grupām vai grupu nebūs – ļoti lielā mērā atkarīgs no tā, kādus likumus Saeima izveidos un cik kvalitatīvi strādās valdība».

Ja viss, par ko vēlētājs domā, ir dusmas uz politiķiem, tad viņš šajā apburtajā lokā vārīsies vēl ļoti ilgi

«Ja partijas ir tik ļoti vājas, kādas viņas šobrīd ir Latvijā, nekādu lielo progresu iepriekš nosauktajās jomās – arī savā personiskajā labklājībā – attiecīgais vēlētājs sagaidīt nevar,» uzskata Kažoka.

Tāpat viņa uzsver, ka, lai saprastu šo likumsakarību ķēdīti, ir vajadzīgs nedaudz iedziļināties. «Ja viss, par ko vēlētājs domā, ir dusmas uz politiķiem, partijām, nesaprotot, kāpēc tās partijas, politiķi Latvijā ir tik vāji un ka tas lielā mērā ir saistīts arī ar to, cik daudz mēs investējam šajās partijās un politiķos, tad tur nav risinājuma – tas vēlētājs šajā apburtajā lokā vārīsies vēl ļoti ilgi.»


Pievienot komentāru

  1. Māris. teica:

    Tas ir nepieņemami ka partijas tiek finansētas no nodokļu maksātāju naudas kas veido valsts budžetu. Ja kādai partijai nepietiek līdzekļu, tad ir divas iespējas- pirmais variant ir palielināt biedru naudu lielumu un otrs variants ir veidot tādu politiku lai iedzīvotāju masas pievienotos konkrētajai partijai un ar savām iemaksām stiprinātu partijas finanses.

  2. sos teica:

    secinājums – partijas ir korumpētibas paraugu paraugs ,ko aizsargā likums.

  3. kresiite45 teica:

    kas priekš kura ir “lielas naudas”!?

Baltijas jauniešu vidū augstākie pašnāvību rādītāji ES

Baltijas valstu jauniešu vidū ir vieni no augstākajiem pašnāvību rādītājiem ES, liecina pētījums par jauniešu labbūtību Baltijas valstīs.

Krievijas netīrās naudas atmaskotājs ziņos par Swedbank darījumiem Baltijā

Britu investors un Krievijas netīrās naudas plūsmu atmaskotājs Bils Brouders paziņojis, ka grasās vērsties Zviedrijas tiesībsargājošās iestādēs, uz aizdomu pamata par Swedbank iespējamu saikni ar naudas atmazgāšanas darījumiem Baltijā, tā Reuters.

Bezdarbs 2018.gadā Latvijā samazinājies līdz 7,4%

2018.gadā 72,8 tūkstoši iedzīvotāju bija bezdarbnieki, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Gada laikā ilgstošo bezdarbnieku, kuri nevar atrast darbu 12 mēnešus un ilgāk, skaits saruka par 1,8 tūkstošiem un 2018.gadā bija 30,3 tūkstoši.

Latvijā nodarbinātība 2018.gadā – 64,5%

2018.gadā Latvijā bija nodarbināti 909,4 tūkstoši jeb 64,5% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Tallinas lidostas vadītāja maina darbu; kļūst par AS Tallink Grupp valdes locekli

AS Tallink Grupp padomē par valdes locekli iecelta līdzšinējā Tallinas lidostas vadītāja Pireta Mirka-Dibuā, kura savu darbu kompānijā sāks šī gada 15.aprīlī, vēsta uzņēmuma paziņojums biržā.

Rehabilitācijas centrā Poga konsultāciju skaits palielinājies par 60%

Kopš rehabilitācijas centra Poga atklāšanas pagājuši trīs gadi un šo laikā rehabilitācijas centrs katru gadu uzņēmis vairāk nekā 500 pacientus, kopumā sniedzot piecus tūkstošus konsultāciju un vairāk nekā 21 tūkstoti nodarbību mazajiem pacientiem.

Igaunijā raķete izšauta pilota kļūdas dēļ, taču vēl nav atrasta

Kara aviācijas raķete, kas pērn netīši izšauta Igaunijā, tikusi palaista pilota spāņu pilota kļūdas dēļ, tā izmeklēšanā secinājis Igaunijas aizsardzības resors. Izmeklētājiem gan nav izdevies uziet pašu raķeti, kas joprojām var būt bīstama.

VID valsts budžetā janvārī iekasējis par 2,5% vairāk, nekā plānots

Valsts ieņēmumu dienests šogad janvārī valsts budžetā iekasējis 781,045 miljonus eiro, kas ir par 19,052 miljoniem eiro jeb 2,5% vairāk, nekā plānots, liecina dienesta informācija.

Bīstamo bedru dēļ Čaka ielā nosaka ātruma ierobežojumu – līdz 30 km/h

No piektdienas, 22.februāra, Aleksandra Čaka ielā posmā no Ģertrūdes ielas līdz Jorģa Zemitāna tiltam, abos braukšanas virzienos, noteikts atļautā braukšanas ātruma ierobežojums līdz 30 kilometriem stundā.

Latviešu likumsargi palīdz vācu kolēģiem «Krievijas mazgātavas» lietas izmeklēšanā

Vācijās tiesībsargājošās iestādes pabeigušas «Krievijas mazgātavas» naudas atmazgāšanas lietas izmeklēšanu, kuras atrisināšanā palīdzējusi arī Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde, informē Valsts policija.

Briti mīkstina prasības par Ziemeļīrijas robežas pagaidu noregulējumu

Londona pieteikusi savu prasību maiņu smagajās Brexit sarunās, šķietami atsakoties no izstāšanās līguma grozījumu prasības, lai panāktu, ka Eiropas Savienība valstij dod jaunas garantijas jautājumā par Ziemeļīrijas robežas pagaidu noregulējumu.

Plāno pagarināt jaunākās paaudzes ūdens skaitītāju pārbaudes periodu

Ņemot vērā tehnoloģisko attīstību mērīšanas līdzekļu jomā, Ekonomikas ministrija rosina pagarināt jaunākās paaudzes ūdens skaitītāju pārbaudes periodu.

Nelāgā «kūlas sezona» atklāta ar sešiem ugunsgrēkiem

Ceturtdien, 21.februārī, ugunsdzēsēji glābēji reģistrēja pirmos sešus kūlas ugunsgrēkos šogad. Šā gada pirmais kūlas ugunsgrēks dzēsts Ugālē, kur pērnā zāle dega pushektāra platībā un, iespējams, kūla aizdegusies no nepieskatīta ugunskura.

Par cilvēktirdzniecību aizdomās turētā Zeiļa lieta nodota kriminālvajāšanai

Valsts policija piektdien, 22.februārī, nodevusi prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai kriminālprocesu par cilvēku tirdzniecību un seksuālu vardarbību pret personām, izmantojot to bezpalīdzības stāvokli. Izsecināms, ka tā ir Rēzeknes–Aglonas diecēzes priestera Pāvela Zeiļa lieta, kurā par aizdomās turētiem atzīti trīs 60 – 73 gadus veci vīrieši, tai skaitā, pats priesteris.

Slovākijā žurnālista slepkavības gadadienu aizvada ar masu mītiņiem

Slovākijā vairāki desmiti tūkstoši cilvēku pulcējušies uz mītiņiem pirmajā gadadienā kopš pētnieciskā žurnālista Jāna Kuceka un viņa dzīvesbiedres slepkavības, kas pērn izraisīja Slovākijas valdības demisiju. Mītiņos pausta vilšanās, ka slepkavības joprojām nav atklātas.

Sākas traktortehnikas valsts tehnisko apskašu sezona

Ar 2019.gada martu Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra atklāj lauksaimniecības sezonas sākumu ­– tā dosies maksimāli tuvu traktortehnikas atrašanās vietai veikt valsts tehnisko apskati, informē aģentūras sabiedrisko attiecību speciālists Jānis Mergups-Kutraitis.

Autovadītāju ievērībai: ceļi ar grants segumu daudzviet apledo

Visā valsts teritorijas gaisa temperatūra ir zem  nulles un īpaši slideni daudzviet kļuvuši ceļi, kas ziemā tiek uzturēti ar sniega kārtu, tie ir grants seguma ceļi, pārsvarā vietējās nozīmes.

Talgo Administratīvajā tiesā pārsūdz IUB lēmumu elektrovilcienu iepirkumā

Vilcienu ražotājs Talgo pārsūdzējis Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmumu par elektrovilcienu iepirkuma pārvērtēšanu, informē Talgo pārstāvji.

Turpinās izstrādāt tiesu priekšsēdētāju kandidātu izvirzīšanas kārtību

Tieslietu padome nākamnedēļ turpinās izstrādāt kārtību, kas nosaka rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas priekšsēdētāja, kā arī šo tiesu priekšsēdētāja vietnieka un tiesu nama priekšsēdētāja izvirzīšanas un iecelšanas kārtību.

Biržu indeksiem dažādas tendences

Pasaules biržu indeksu dinamikā ceturtdien, 21.februārī, bija dažādas tendences pēc vāju ekonomikas datu publicēšanas laikā, kad Vašingtonā atsākās ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunas.

Nemiro: SPRK un Konkurences padomes funkcijas jāpaplašina

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija un Konkurences padome nebūtu jāapvieno, bet būtu jāpaplašina to funkcijas, teic ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Atbalsta vienas Rīgas skolas slēgšanu; par Jaunciema skolu pārdomā

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas deputāti atbalstījuši Rīgas izglītības iestāžu tīkla pilnveidošanas pasākumu plānu 2019.gadam, kā ietvaros paredzēts slēgt vienu skolu, apvienot astoņas vispārizglītojošās skolas, kā arī apvienot pirmskolas, vairākus interešu izglītības centrus un divas sporta skolas.

Gaidāmas gan ļoti dzestras naktis, gan arī siltākas dienas

Virs Skandināvijas pussalas ziemeļu rajoniem atrodas anticiklona centrs, kas piektdien, 22.februārī, un naktī uz sestdienu pakāpeniski virzīsies uz dienvidiem un noteiks laika apstākļus arī Latvijā – debesis skaidrosies, piektdiena būs saulaina, tomēr gaiss būs ziemīgi dzestrs.

Maršruts nedēļas nogalei: TechChill, Boņuks un slēpošana apkārt Alaukstam

Vairāki vērienīgi festivāli iesākas šonedēļ kā mākslas, tā tehnoloģiju pasaulē. Rīgā pulcēsies gan mūzikas virtuozi, gan tehnoloģiju eksperti, tikmēr Rēzeknē apbalvos latgaliešu kultūras aktīvākos atbalstītājus.