Aktuālākie notikumi Ukrainā | Amerika rīkosies «izlēmīgi», ja Krievija ķersies pie kodolieroču izmantošanas Ukrainā

ASV ir reaģējusi uz Krievijas prezidenta Vladimira Putina brīdinājumu, ka viņš varētu izmantot visas viņam pieejamās ieroču sistēmas, ja uzskatītu, ka Krievijas teritoriālā integritāte ir apdraudēta. ASV Baltais nams izteica brīdinājumu Putinam, ka, ja tikšot pārkāptas robežas, tas izraisīšot katastrofālas sekas pašai Krievijai, vēsta ziņu kanāls CNN.

Baltā nama nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans (Jack Sullivan) norādīja, ka «Amerikas Savienotās Valstis reaģēs izlēmīgi». Viņš piebilda, ka privāti ASV brīdinājums ir bijis stingrāks, tomēr neesot novilktas sarkanās līnijas, lai tādējādi spētu saglabāt atklātu komunikāciju un izvairītos no neauglīgiem savstarpējiem apvainojumiem.

Savukārt Ukrainas prezidents Volodomirs Zelenskis uzskata, ka Putina kodolieroču izmantošanas draudi varētu kļūt par realitāti, un Krievijas prezidents vēlas nobiedēt visu pasauli ar kodolšantāžu.

«Es nedomāju, ka viņš blefo. Es domāju, ka pasaule ir tā, kas  attur un ierobežo šos draudus,» intervijā telekanālam CBS sacīja Zelenskis.

Viņš piebilda, ka ir jāturpina izdarīt spiediens uz Putinu, kā arī atkārtoti aicināja Rietumu sabiedrotos izslēgt Krievijas bankas no globālās banku sistēmas SWIFT.

Tikmēr britu medijs The Guardian ziņo, ka arī Krimas okupētajā pussalā tiekot izvērsta Krievijas mobilizācijas «kampaņa» un tā esot nesamērīgi vērsta pret Krievijas Krimas tatāriem. Mobilizācija Krimā esot īstenota ar mērķi «attīrīt nelojālos iedzīvotājus».

Ukrainas prezidenta kancelejas padomnieks Mihailo Podoļaks paziņoja, ka Krimas tatāru piespiedu masveida iesaukšana ir «īsts etniskais genocīds un milzīga traģēdija visai tautai».

Tiek arī ziņots, ka iesaucamie pirms nosūtīšanas uz karu, neizejot nekādu militāro apmācību.

Krievijas militārie komandieri tādā veidā cenšas papildināt vienības, kas ir cietušas ievērojamus zaudējumus.

Atsaucoties uz diviem avotiem Kremlī, Krievijas neatkarīgais plašsaziņas līdzeklis Meduza vēsta, ka Krievijas valdība, sākot ar trešdienu, 28.septembri, plāno aizliegt izbraukšanu no valsts tiem vīriešiem, kuri ir jau sasnieguši iesaukšanas vecumu. Aizliegums stāsies spēkā pēc fiktīvo referendumu beigām četros okupētajos Ukrainas reģionos.

Tikmēr Krievijā turpinās protesti pret izsludināto mobilizāciju. Ļeņingradas apgabala Kirovskas pilsētā, Kaļiņingradas apgabalā un Mordovijas republikā  tika aizdedzināts militārās iesaukšanas biroji.

Vienlaikus protesti notika arī Dagestānas galvaspilsētā Mahačkalā un citās vietās.  Aptuveni 100 cilvēki, pārsvarā sievietes, bērni un vecāka gada gājuma cilvēki svētdienas, 25.septembra, rītā iznāca ielās un sauca «Nē karam! Nē mobilizācijai!».

Tikmēr Krievija apgalvo, ka sagrautajā un nopostītajā Luhanskas apgabalā pseidoreferendumā jau esot piedalījušies liela daļa iedzīvotāju. Pēc Luhanskas apgabala vadītāja Serhijs Haidaja teiktā, Krievija apgalvojot, ka vēlētāju aktivitāte Severodoņeckas, Ļisičanskas un Rubežnojas pilsētās esot sasniegusi 41–46% no kopējo iedzīvotāju skaita, vēsta laikraksts Kyiv Independent.

Serbija paziņoja, ka tā neatzīs Krievijas pseidoreferendumus okupētajās Ukrainas teritorijās.

Serbijas ārlietu ministrs Nikola Selakovičs sacīja, ka referendumi «ir pilnīgā pretrunā ar mūsu valsts un nacionālajām interesēm, mūsu politiku, kas vērsta uz teritoriālo integritāti, suverenitāti un robežu neaizskaramības principu».

Volodmirs Zelenskis solīja atbrīvot visu valsti, neskatoties uz to, ka Krievija turpina īstenot viltus referendumu okupētajās teritorijā. Savā uzrunā viņš vēlreiz aicināja agresorvalsts karavīrus labprātīgi padoties.

Tikmēr Ukrainas ārkārtas situāciju dienests ziņoja, ka Izjumas pilsētas nomalē mežā ir atrastas vīriešu, sieviešu un bērnu mirstīgās atliekas.  Mirušo skaits pārsniedz 400 cilvēku, no tiem 21 – karavīrs. Iepriekš Harkivas apgabala gubernators Olehs Siņehubovs jau ziņoja, ka lielākajai daļai līķu bija vardarbīgas nāves pazīmes, tostarp 30 līķiem bija spīdzināšanas pazīmes.

Tajā pat laikā Ukrainas premjerministra vietniece Eiropas integrācijas jautājumos Olha Stefanišina sacīja, ka aptuveni 1,5 miljoni Ukrainas pilsoņu, galvenokārt sievietes un bērni, pašlaik atrodoties Krievijā bez iespējas atgriezties mājās, un viņu radinieki nevarot ar viņiem sazināties.

Saistītie raksti

Jaunākās Ziņas