Ķīnai lūdzot tirgus ekonomikas statusu, EP prasa aizsargāt ES ražotājus

Kamēr Ķīna nav nodrošinājusi atbilstību pieciem Eiropas Savienības (ES) tirgus ekonomikas kritērijiem, tās eksportam uz Eiropu antidempinga un antisubsīdiju izmeklēšanās jāpiemēro «nestandarta» metodes, norāda Eiropas Parlamenta (EP) deputāti rezolūcijā, kas pieņemta ceturtdien, 12.maijā. Viņuprāt, tas nepieciešams, lai nodrošinātu taisnīgus konkurences apstākļus ES uzņēmumiem un aizsargātu ES darbavietas.

Tomēr ES ir jāatrod veids, kā vienlaikus arī ievērot starptautiskās saistības Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO). Ķīna uzskata, ka, atbilstoši tās pievienošanās protokolam PTO, citām valstīm no 2016.gada 11.decembra tā ir automātiski jāatzīst par tirgus ekonomiku, informē Eiropas Parlamenta preses sekretāre Latvijā Signe Znotiņa-Znota.

Rezolūcijā, ko EP pieņēma ar 546 balsīm par, 28 pret un 77 atturoties, EP deputāti prasa Komisijai iesniegt priekšlikumu, kas nodrošinātu līdzsvaru starp abām šī vajadzībām.

EP mudina Komisiju ņemt vērā ES ražotāju, darba ņēmēju un citu pušu raizes par iespējamo ietekmi uz darbavietām, vidi un ekonomikas izaugsmi ES, ja Ķīnai tiks piešķirts tirgus ekonomikas statuss. Ķīnas preču «pārprodukcijas» kapacitāte un lētās cenas jau pašlaik spēcīgi ietekmē sociālo, ekonomikas un vides jomu ES, viņi saka, jo īpaši norādot uz tērauda nozares krīzi.

EP deputāti norāda, ka 56 no ES pašreizējām 73 anti-dempinga pasākumiem tiek piemēroti tieši importam no Ķīnas. Tāpat viņi uzsver, ka ikdienas tirdzniecības apgrozījums ar Ķīnu pārsniedz miljardu eiro dienā – tā ir otrais nozīmīgākais ES tirdzniecības partneris. Pēc deputātu teiktā, Ķīnas tirgus ir «galvenais virzītājspēks vairāku ES nozaru un zīmolu rentabilitātē».

EP deputāti «iebilst jebkādai vienpusējai tirgus ekonomikas statusa piešķiršanai Ķīnai» un tā vietā prasa Komisijai saskaņot ES rīcību ar citiem lielajiem tirdzniecības partneriem un arī pašu Ķīnu, lai nodrošinātu PTO noteikumu nepārkāpšanu. Šim nolūkam aicinot izmantot iespējas G7, G20 samitos, kā arī gaidāmajā ES-Ķīnas samitā.

EP deputāti uzsver. ka «steidzami nepieciešamas» vispārējas ES tirdzniecības aizsardzības instrumentu reformas, un aicina dalībvalstis ātrāk atbloķēt to modernizācijas tiesību aktus. Eiropas Parlaments savu nostāju par tiem pieņēma jau 2014.gadā.

Ja Eiropas Komisija ierosinās atzīt Ķīnu par tirgus ekonomiku ES tiesību aktos, Parlamentam būs koplēmuma tiesības.

Jāpiebilst, ka otrdienas debatēs Eiropas komisārs Vītenis Andrjukaitis apstiprināja, ka tēraudapstrādes jomas krīze ir viena no Komisijas prioritātēm, un ka Komisija strādā pie jauna risinājuma, kas līdzsvaros ES vajadzību ievērot starptautiskās saistības, vienlaikus nodrošinot, lai ES rīcībā būtu spēcīgi instrumenti aizsardzībai pret dempingu. Jaunos noteikumus varētu modelēt pēc ASV parauga, aprēķinot antidempinga nodokļus ikvienam gadījumam atsevišķi. Komisāru kolēģija to izskatīs vēl «pirms vasaras pārtraukuma», viņš apsolīja.

Runājot Padomes prezidentūras vārdā, Nīderlandes aizsardzības ministre Žanīne Henisa-Plaskarte atzina, ka jautājums ir juridiski un politiski sarežģīts, jo ES saistības ir jālīdzsvaro ar ES ražotāju, darbinieku un patērētāju likumīgajām interesēm. Viņa piebilda, ka šo jautājumu apspriedīs Ārlietu padomes sanāksmē par tirdzniecību, kas notiks piektdien, 13.maijā.

Ref: 102.000.102.12690

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas