Kaut pašlaik ir grūti prognozēt pārtikas cenu turpmāko attīstību Latvijā, tuvākajā laikā tās Latvijā turpinās kristies, atzina LETA rīkotā diskusijā Pārtikas cenas – kur slēpjas problēmas un kas gaida nākotnē? sapulcētie nozares eksperti.
Taču vienlaikus šajā sarunā tika uzsvērts: ilgākā termiņā nevajadzētu cerēt, ka tās atgriezīsies līmenī, kāds bija pirms kara Ukrainā izraisītās krīzes.
“Cenām pašlaik ir jāiet uz leju, tā ir taisnība. Bet domāt, ka šis kritums visu laiku turpināsies un mēs atkal dzīvosim leiputrijā, kāda bija pirms šī lielā kāpiena… Tā tas nav un nebūs. Tas vienkārši vairs nav iespējams.
Daudzas izmaksu komponentes ir pieaugušas, un tās nesamazināsies.
Uz efektivitātes rēķina var kaut ko panākt, bet arī tam ir robežas,” uzsvēra Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe. Viņa gan norādīja, ka pašlaik izteikt prognozes ir visai sarežģīti, tomēr domāt, ka viss būs lēti, daudz un lielā izvēlē, nav pamata.
Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) izpilddirektors Noris Krūzītis sacīja, ka
pašlaik pārtikas cenu kritumu lielā mērā panāk uz agresīvu akciju rēķina.
Savukārt, ja skatās uz pieprasījumiem, kurus veikali par pamata jeb bāzes cenām saņem no piegādātājiem, tad daudz vairāk ir runa par cenu palielinājumu, nevis samazinājumu.
Vienlaikus Krūzītis diskusijā prognozēja, ka pārtikas patēriņa cenu inflācija nākamajos mēnešos par trim vai četriem procentpunktiem turpinās samazināties. Viņš gan arī pauda, lai gan tendence ir vienota, var atšķirties skaitļi par to, cik liels patiesībā pašlaik ir pārtikas cenu kāpums mazumtirdzniecībā.
LPTA vadītājs skaidroja, ka Centrālā statistikas pārvalde inflāciju aprēķina, sekojot izvēlētu pārtikas produktu grozam, bet pircēju paradumi pēdējā gada laikā ir būtiski mainījušies.
Krūzītis arī minēja, ka vienam konkrētam veikalu tīklam – kura nosaukumu gan viņš neatklāja – ticis lūgts aprēķināt pārtikas cenu izmaiņas visām tā sortimentā esošajām precēm. Lai gan Centrālās statistikas pārvaldes dati liecināja, ka maijā, salīdzinot ar šo pašu laiku pirms gada, pārtikas preces bija par 18% dārgākas, veikalu tīkla aprēķini uzrādīja cenu kāpumu par 10%.
“Tagad noteikti pārtikas inflācija jau ir zem 10%. Tas neapšauba kopējo tendenci, bet tas parāda, ka var būt atšķirības arī datos,” piebilda Krūzītis.
Savukārt Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis uzsvēra, ka mēs dzīvojam globālā pasaulē. Tādēļ liela ietekme uz pārtikas cenām būs karam Ukrainā, laika apstākļiem un tam, kas notiek pasaules tirgos.
Viņš uzsvēra, ka prognozes vienmēr ir tikai prognozes. “Ja atceramies, kas notika Covid-19 laikā, kad vienkārši aizvēra robežas un nevarēja ievest neko, kas notiek karā Ukrainā, tad es domāju, ka ekonomikas analītiķiem drīz var nebūt darba, jo viņu prognozes var tikpat labi piepildīties un tikpat labi nepiepildīties,” sacīja Gūtmanis.
Tāpat viņš pauda, ka lauksaimniecībā ir jādara viss iespējamais, lai Latvija spētu sevi pabarot. “Mums ir jānodrošina vispusēja lauksaimniecības ražošana, lai mēs varam sevi apgādāt, jo tas ir nacionālās drošības jautājums. Mēs redzam, ka to ļoti pašlaik izjūt Ukraina, un tas ir tas, uz ko mums primāri būtu jākoncentrējas,” uzsvēra Gūtmanis.
Arī SIA Latvijas tirgotāju savienība (LaTS) valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis aicināja neaizmirst Ukrainas kara ietekmi, jo tieši tas sāka būtisko pārtikas cenu kāpumu.
“Es personīgi uzskatu, ka
šī ir cena, kas mums ir jāmaksā par karu.
Tā ir runa par mūsu drošību. Tādēļ arī pircējiem būtu jāsaprot, ka ne jau veikalnieks ir tas, kurš šīs cenas dzen uz augšu. Arī tā ir maksa par mūsu mieru un agresora apturēšanu Ukrainā, tādēļ ir jābūt iecietīgiem,” norādīja Okmanis.
Jau vēstīts, ka Centrālās statistikas pārvades dati liecina: kopš maija tieši pārtikas cenām ir lielākā ietekme uz kopējo inflāciju Latvijā, apsteidzot līdzšinējo līderi – ar mājokli saistītās izmaksas. Ja jūnijā kopējā inflācija samazinājās zem 10%, tad pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas joprojām bija par 14,4% augstākas nekā pirms gada šajā laikā. Jūnijā, pārtikas cenas, salīdzinot ar maiju, kritās – tiesa nedaudz, par 0,1%. Turklāt virkne ekonomistu uzsver, ka vēl nevar runāt par nopietnu pārtikas cenu samazināšanās tendenci, jo kritumu pamatā veicināja sezonas dārzeņu cenas un akcijas veikalos.
Lasiet arī: LPTA aicina Šmitu norādīt precīzi, kuriem pārtikas produktiem veikalos ir 300% uzcenojums