bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 18.09.2018 | Vārda dienas: Liesma, Elita, Alita
LatviaLatvija

Kino režisors: Daudzi ir aizmirsuši, ka iespēja brīvi izteikties nav dāvana

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Filmas “Dvēseļu putenis” producents Dzintars Dreibergs piedalās diskusijā par latviešu kinofilmu lomu patriotisma vairošanā

Man ir ticība, ka ļoti personīgs stāsts palīdzēs saprast, kādēļ bija vērts mirt par mūsu zemi. Daudzi ir aizmirsuši, ka mūsu valsts un iespēja brīvi izteikties nav dāvana – kāds to ir izcīnījis ar savu dzīvību un asinīm, un tas ir jāatceras, diskusijā par latviešu kinofilmu lomu patriotisma veidošanā uzsvēris filmas Dvēseļu putenis režisors Dzintars Dreibergs.

Kino ekrānos nākamajos gados gaidāmas divas ambiciozas, patriotiskas un vienas no dārgākajām kino filmām Latvijas vēsturē – Dvēseļu putenis un Nameja gredzens, kuras ar Valsts kultūrkapitāla fonda palīdzību guvušas vienu un 1,2 miljonu eiro lielu finansējumu.

Diskutējot par to, vai pašmāju vēstures un cilvēkstāsti, kas ietverti kinolentē, var veicināt patriotismu, abu filmu galvenā atbalstītāja Latvijas Mobilā Telefona prezidents Juris Binde atzīst: «Par naudu valsts patriotus nevar nopirkt, taču, atbalstot latviešu kino, mēs varam izglītot un audzināt patriotisku pašapziņu Latvijas iedzīvotajos. Mūsu uzdevums ir regulāri atgādināt, ka latviešu tauta nav nekādi sērdienīši un nabadziņi, bet tauta ar savu kultūru, kas vairākkārt savu brīvību ir zaudējusi, bet, kas vēl svarīgāk – atkārtoti izcīnījusi.»

Filmas Nameja gredzens producents Andrejs Ēķis uzsvēris, ka šādas filmas ir arī izglītības formāts, kas ļauj jauniešus vismaz uz divām stundām piesiet pie krēsla un izglītot par vēsturiski svarīgiem notikumiem.

Savukārt Dzintars Dreibergs norāda, ka filma ir spēcīgs instruments, kas vēsta par Latvijas valstiskumu un raisa patriotiskas jūtas gan skatītajos, gan filmas aktieros. «Teju 300 brīvprātīgie, kas pavada neskaitāmas stundas filmējoties, rada milzīgu spēka sajūtu. Filmas tapšanas ietvaros mēs veidojam kopīgas nometnes pie Ziedoņa Ločmeļa, kur izejam izdzīvošanas nometnes. Tāpat piedalāmies karavīru pārapbedīšanas procesos.»

Turpinot, viņš saka: «Tas viss rada ļoti cilvēcīgu sasaisti ar vietu, kurā palikuši tikai pīšļi. Te arī ir daļa atbildes par patriotismu – tu ziedo sevi, savu laiku – ej un dari. Patriotisms nevar būt pasīvs.»

Jānorāda, ka kinoblogeris Sergejs Timoņins uzsvēris, ka patriotisks kino nebūt nav jāsaista tikai ar filmu sižetu, kas balstīts valstiski sāpīgos punktos un momentos: «Patriotisks kino sākas skatītāja izvēlē – vairāk apmeklēt un skatīties pašmāju filmas un tikai pēc tam ārzemju. Kino ir spēcīgs instruments masu ietekmēšanai, tostarp patriotisma veicināšanai. Ne velti pēc atsevišķām filmām pieaug pieteikumu skaits armijā.»

Diskusijā filmu veidotāji tika taujāti arī par filmu vēsturiskumu. Kā stāstīja Dreibergs: «Sižeta veidošanā ir iesaistīti astoņi vēsturnieki, un secinājums ir viens, arī literatūrā ir ļoti daudz nesakritības, kas norāda, ka mūsu vēsturē ir daudz neskaidru faktu. Filmā ir jābūt emocionālam līdzpārdzīvojam, bet, ieliekot īstas un precīzas lietas no patiesiem dzīves notikumiem, filma tikai iegūst.»

Savukārt Andrejs Ēķis norādīja, ka liecību un vēsturisko faktu trūkums paver samērā plašas interpretācijas iespējas.

Ēķis diskusijā pauda pārliecību, ka pēc 20 gadiem kino industrijā radusies atziņa, ka labas filmas Latvijā gūst skatītāju atsaucību, taču izaicinājums ir pārvarēt valsts robežas: «Filma būs skatāma gan latviešu, gan angļu valodā, jo mērķis ir panākt, lai latviešu stāsti ceļo, lai par mums uzzina arī ārpus mūsu mazās valsts.»

Kā norādīja kino kritiķe Dita Rietuma, Eiropā ik gadu iznāk ap 2 000 dažādu kino darbu, savukārt Latvijā 2016.gadā bija radītas vien trīs līdz četras pilnmetrāžas spēlfilmas. Viņa skaidro, ka gan Dvēseļu putenis, gan Nameja gredzens ir sarežģītas un ambiciozas, turklāt vēsturiskas drāmas ir visdārgākās un bieži vien laikietilpīgākās filmas visā kino industrijā.

Spriežot par filmu potenciālu gūt skatītāju atsaucību arī ārpus Latvijas robežām eksperti atzīst, ka vairāki veiksmes priekšnoteikumi ir izpildīti, taču par starptautiskiem panākumiem pagaidām pāragri spriest.

«Šobrīd to grūti paredzēt, bet es ar ļoti lielu interesi sekošu Nameja gredzena veikumam. Es ticu, ka abas filmas ir jaudīgas, turklāt Nameja gredzens apzināti sevi ierakstījis pasaules tendencēs. Tāpat pirmo reizi Latvijas kino filmas galvenajās lomās ir starptautiski atpazīstami aktieri,» skaidroja Dita Rietuma.

Jāatzīmē, ka filmas Nameja gredzens pirmizrāde paredzēta nākamā gada 19.janvārī, bet Dvēseļu putenis uz kino ekrāniem būs skatāms no 2019.gada 11.novembra.

Ref: 225.000.103.2730


Pievienot komentāru

Pretrunīgi vērtēto Laika priekškaru pie Nacionālā teātra šogad tomēr nebūvēs

Rīgas domes Īpašuma departaments pieņēmis lēmumu pagaidām tomēr neizbūvēt plaši apspriesto objektu Laika priekškars Latvijas Nacionālā teātra ozolu alejā, vēsta Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas vadītājs Oļegs Burovs.

Plāno paplašināt personu loku, kas ir tiesīgs iepazīties ar krimināllietas materiāliem pēc kriminālprocesa pabeigšanas

Sabiedrības informēšanas nolūkā žurnālisti būs tiesīgi iepazīties ar krimināllietas materiāliem pēc kriminālprocesa pabeigšanas un galīgā nolēmuma stāšanās spēkā.

Robežsargi automašīnā atrod vairāk nekā 140 kg hašiša

Grebņevas robežkontroles punktā šā gada 16.septembrī tika aizturēts 1991.gadā dzimis vīrietis un viņa automašīnā speciāli ierīkotā slēpnī konstatēts pēdējos gados lielākais narkotisko vielu daudzums – 145,3 kilogrami.

Daimler, BMW un VW tur aizdomās par ekotehnoloģiju izstrādes ierobežošanu

Eiropas Komisija ir sākusi izmeklēšanu pret vācu autobūves milžiem, BMW, Daimler un Volkswagen Group uz aizdomu pamata, ka tie varētu būt vienojušies ierobežot tīru izplūdes gāzu tehnoloģiju izstrādi.

Latvija nākamo piecu gadu laikā bēgļu atbalsta mehānismā Turcijai iemaksās teju 1,8 miljonus eiro

Latvija nākamo piecu gadu laikā Bēgļu atbalsta mehānismā Turcijai kopumā iemaksās 1 776 117 miljonus eiro, lēma valdība.

Brīvo darbvietu skaits 2.ceturksnī pieaug par 7,8 tūkstošiem jeb 46,6%

Brīvo darbvietu skaits šī gada 2.ceturksnī Latvijā bija 24,5 tūkst. un, salīdzinot ar 2017.gada 2.ceturksni, to skaits ir pieaudzis par 7,8 tūkst. jeb 46,6%. Sabiedriskajā sektorā bija 7,2 tūkst. brīvo darbvietu, privātajā – 17,3 tūkst. gada laikā privātajā sektorā brīvo darbvietu skaits palielinājies par 6,7 tūkst. jeb 63,9%, savukārt sabiedriskajā – par 1,0 tūkst. jeb 16,8%.

Veicinās lauksaimnieku iesaistīšanos apdrošināšanas pakalpojumu izmantošanā

Valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas sagatavotās izmaiņas noteikumos par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu ražas, dzīvnieku un augu apdrošināšanai.

Turpina meklēt risinājumus nolietoto riepu krājumiem

Valdība atbalstījusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu Par nolietoto riepu apsaimniekošanu. Ziņojumā iekļautās turpmākās rīcības paredz dažādus pasākumus, lai risinātu jautājumu attiecībā uz pārstrādes un reģenerācijas jaudu attīstību, kā arī ne mazāk svarīgi ir nodrošināt jau uzkrāto nolietoto riepu apsaimniekošanu.

Lietuvā izbraukušo vietā arvien vairāk strādā ukraiņi, baltkrievi

Uzņēmumi Lietuvā, kas strādā celtniecībā, loģistikā un mazumtirdzniecībā, arvien vairāk piesaista darbiniekus no Ukrainas un Baltkrievijas. Tā šajās nozarēs tiek daļēji aizpildīts darbspēka robs, ko radījusi liela skaita lietuviešu izbraukšana uz Rietumeiropas valstīm.

Latvijas krājbankas administrators augustā atguvis 125 200 eiro

Likvidējamās Latvijas krājbankas administrators šogad augustā atguvis 125 165 eiro, kas ir par 44,3% mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Precizēta Āfrikas cūku mēra riska zonu teritorija

Valdība otrdien, 18.septembrī, apstiprināja Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus noteikumos par Āfrikas cūku mēra likvidēšanas un draudu novēršanas kārtību. Izmaiņas noteikumos sagatavotas, lai precizētu ĀCM riska zonas Latvijā.

UNESCO mudina skolēnus līdzdarboties ilgtspējīgas attīstības sekmēšanā

Šī gada rudenī vienlaikus gandrīz simts pasaules valstīs aizsāksies starptautiskā izglītības akcija Pasaules lielākā mācību stunda, mudinot ikvienu skolēnu līdzdarboties ilgtspējīgas attīstības sekmēšanā, meklējot risinājumus vietējās kopienas problēmjautājumiem.

Igaunijas banku uzraugs norāda uz Dānijas atbildību uzpasēt Danske Bank

Kamēr pret Danske Bank Igaunijas atzaru ir vērstas izmeklēšanas par iespējamu miljardiem lielas apšaubāmas naudas plūsmu caur bankas nerezidentu kontiem, Igaunijas finanšu iestāžu uzraugs norādījis, ka par bankas risku kontroli esot atbildīgs Dānijas banku uzraugs.

Latvijas ostās 8 mēnešos pārkrauti par 0,9% vairāk kravu; visvairāk pārkrautas ogles

Latvijas ostās šī astoņos mēnešos kopumā pārkrautas 43,468 miljoni tonnu kravu, kas ir par 0,9% vairāk nekā līdzīgā laika periodā pērn. Kā liecina Satiksmes ministrijas publiskotie dati, kravu apgrozījuma negatīvā bilance turpina samazināties Ventspils ostā, kur astoņu mēnešu laikā pārkrautas 13,274 miljoni tonnu kravu, kas ir sarukums par 11,9% šī un pagājušā gada griezumā.

airBaltic vasarā pārvadā par 18% vairāk pasažieru

Latvijas lidsabiedrība airBaltic šī gada pirmajos astoņos mēnešos kopumā pārvadājusi 2 770 047 pasažierus jeb par 18% vairāk nekā šajā periodā pērn uz galamērķiem lidsabiedrības maršrutu tīklā Eiropā, Skandināvijā, Krievijā, NVS un Tuvajos Austrumos.

Pilsēta cilvēkiem: Riteņbraucēju skaits Rīgā pieaudzis par 40%

Riteņbraucēju skaits četru gadu laikā, kā liecina uz Rīgas tiltiem iegūtie dati, pieaudzis par 40%. Apvienības Pilsēta cilvēkiem 14. septembrī veiktā velosipēdistu skaitīšana uzrāda, ka Vanšu tiltu stundā šķērso gandrīz 600 riteņbraucēju, kas ir teju piecas reizes vairāk nekā pirms desmit gadiem, stāsta apvienības valdes priekšsēdētājs Kaspars Zandbergs.

ABLV Bank aktīvi augustā atgūti 47,14 miljonu eiro apmērā

Likvidējamās ABLV Bank likvidatori augustā atguvuši aktīvus 47,14 miljonu eiro apmērā, kas ir 2,2 reizes vairāk nekā mēnesi iepriekš.

Latvijas Ārlietu ministrijas mājaslapā ir izveidota jauna sadaļa par Brexit

Sarunās par Apvienotās Karalistes Izstāšanās līgumu no Eiropas Savienības jeb tādā dēvēto Brexit tuvojas izšķirošs posms. Neatkarīgi no sarunu rezultāta būs pārmaiņas ES un AK attiecībās, kuras ietekmēs Latvijas iedzīvotājus un uzņēmējus, atzīmē Ārlietu ministrijā.

Krievija: Sīrijas tuvumā pazudusi Krievijas lidmašīna ar 14 karavīriem

Vidusjūrā, pie Sīrijas krastiem pazaudēti sakari ar Krievijas kara lidmašīnu, kurā atradušās 14 militārpersonas, tā paziņojusi Krievijas Aizsardzības ministrija.

No amata atkāpjas Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Kronbergs

Par atkāpšanos no amata pirmdien, 17.septembrī, paziņojis Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks tūrisma un investīciju jautājumos Ģirts Kronbergs.

ASV būtiski paplašinās ievedmuitu precēm no Ķīnas

Amerikas Savienoto Valstu valdība apņēmusies ieviest ievedmuitu precēm no Ķīnas attiecinot to uz produkciju ap 200 miljardu ASV dolāru vērtībā. Attiecīgi tiek pastiprināts protekcionisms tirdzniecības jomā starp pasaulē divām lielākajām tautsaimniecībām.

Konkursā uz Rundāles pils muzeja direktora amatu pieteikušies 16 pretendenti

Kultūras ministrijas izsludinātajā atklātajā konkursā uz Rundāles pils muzeja direktora amatu noteiktajā termiņā – līdz 14.septembrim – pieteikumus iesnieguši 16 pretendenti.

Biržu indeksi krītas pirms jauniem ASV tarifiem Ķīnas precēm

ASV un Eiropas biržu indeksi piektdien, 14.septembrī, kritās un ASV dolāra vērtība saruka, investoriem gatavojoties jaunu ASV tarifu noteikšanai Ķīnas precēm.

Vienotība neatbalstīs ZZS iniciatīvu par tautas vēlētu prezidentu, bet NA vēl lems

Partija Vienotība neplāno atbalstīt Zaļo un zemnieku savienības deputātu iesniegtos grozījumus par tautas vēlētu prezidentu, norāda Vienotības priekšsēdētājs Arvils Ašeradens

Eurostat: Latvijā augustā bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šā gada augustā bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina pirmdien, 17.septembrī, publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.