No kreisās: Latvijas valsts prezidents Egils Levits un Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida

Pirmajā ārvalstu vizītē Latvijas prezidents Egils Levits ar Igaunijas prezidenti Kersti Kaljulaidu (Kersti Kaljulaid) pārrunāja klimata pārmaiņas, digitālā laikmeta izaicinājumus un drošības jautājumus.

Abu valstu līderi bija vienisprātis, ka Baltijai un Ziemeļvalstīm cieši jāsadarbojas klimata pārmaiņu jautājumos un vienojās, ka klimata pārmaiņām uzmanība būtu jāpievērš ne tikai Eiropas, bet visas pasaules sabiedrības uzmanība, lai mainītu ikdienas ieradumus un pēc iespējas mazinātu klimata pārmaiņas.  Tāpat tika uzsvērts, ka Latvija un Igaunija Somijas prezidentūras laikā Eiropas Savienības (ES) padomē noteikti būs aktīvas klimata pārmaiņu pozīciju paušanā.

Tāpat abi prezidenti pārrunāja starptautisko tiesību jautājumus attiecībā uz digitālā laikmeta izaicinājumiem un demokrātijas stiprināšanu. Kaljulaida un Levits vienojās, ka šis ir aktuāls jautājums, par kuru prezidentu līmenī nepieciešams vairot diskusijas – starptautiskajās tiesībās uzrunāt tematus par demokrātijas, digitālo iespēju un kiberdrošības attiecībām.

«Kā divas digitāli spējīgas valstis, kurās atrodas divi NATO centri (STRATCOM un CyberDefence), kas nodarbojas ar informācijas drošības jautājumiem, mēs paplašināsim mūsu sadarbību, stiprinot NATO digitālajā laikmetā,» sacīja Levits, tikšanās laikā runājot par digitālās sadarbības nākotni.

I’m glad for my first visit abroad to our closest neighbors and @KerstiKaljulaid. Not so long ago 🇱🇻 and 🇪🇪 celebrated the centenary of Cēsis battles, a historic proof of our close relations and our ability to work together for common goals! https://t.co/9R15h8H4n6

— Egils Levits (@valstsgriba) July 10, 2019

Runājot par sadarbību starptautiskajās attiecībās, Levits apsveica Igauniju ar tās ievēlēšanu par ANO Drošības padomes nepastāvīgo dalībvalsti 2020. – 2021.gadā, uzsverot, ka Latvija pilnībā atbalstīs Igaunijas noteiktās prioritātes darbam šajā statusā.

Tāpat abi valstu līderi pārrunāja ES aktualitātes, Rail Baltica un Baltijas valstu elektrotīkla sinhronizācijas nozīmību. Tāpat Levits pateicās igauņu dziedātājiem par Jāņa Cimzes cildināšanu tikko aizvadītajos Dziesmu svētkos ziemeļu kaimiņvalstī un sveica Igauniju ar Dziesmu svētku tradīcijas 150 gadadienu.

Tāpat Valsts prezidents izteica pateicību par igauņu palīdzību Cēsu kaujās 1919.gadā un pieminēja Baltijas kopīgo sadarbību aizsardzības jomā Baltijas Ministru padomes un Baltijas asamblejas ietvaros. Savukārt Igaunijas prezidente pauda gandarījumu, ka Latvija valsts aizsardzībai 2019. gadā atvēlējusi 2% no IKP.