bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 24.02.2019 | Vārda dienas: Diāna, Dina, Dins
LatviaLatvija

KM Nacionālās Mākslu vidusskolas infrastruktūrā ieguldīs 9,4 miljonus eiro

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUProfesionālās izglītības kompetenču centra (PIKC) Nacionālā Mākslu vidusskola infrastruktūras uzlabošanā Kultūras ministrija (KM) līdz 2022.gadam plāno ieguldīt 9 404 536 eiro.

Neatliekami veicamu darbu īstenošanai skolā aizvadītajos gados piešķirti teju 600 000 eiro; pērn no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem papildus vairāk nekā 100 000 eiro, informē ministrijā.

«Lai sekmētu starptautiskā finansējuma piesaisti kultūrizglītībai un efektivizētu kultūrizglītības iestāžu ēku kompleksa Rīgā, Kalnciema ielā 10/12 apsaimniekošanu, KM 2017.gadā Nacionālajā Mākslu vidusskolā apvienoja četras kultūrizglītības iestādes: Rīgas Doma kora skolu, Jaņa Rozentāla Mākslas skolu, Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolu un Rīgas Horeogrāfijas vidusskolu. Profesionālās izglītības kompetenču centra statuss ļauj skolai piesaistīt ES fondu finansējumu,» skaidro KM.

KM piesaistītais ES fondu un valsts budžeta finansējums 9 404 536 eiro apmērā tiks ieguldīts Nacionālās Mākslu vidusskolas infrastruktūras uzlabošanā – tiks pārbūvēts skolas vispārizglītojošo ēku korpuss un sporta zāle Kalnciema ielā. Pēc remontdarbu pabeigšanas uz jaunām telpām Slokas ielas 52a un 52b namos pārcelsies Jaņa Rozentāla Mākslas skolas audzēkņi. ES fondu un valsts budžeta finansējuma rezultātā uzlabotās telpas varēs izmantot visu Nacionālās Mākslu vidusskolas struktūrvienību – mūzikas dejas un mākslas – profila audzēkņi.

«Nacionālā Mākslu vidusskola ir Latvijas jauno izcilību kalve, tādēļ tās infrastruktūras atjaunošana ir neatliekama. Tuvāko gadu laikā esam atraduši ievērojamas investīciju iespējas, un, ņemot vērā apzinātās vajadzības, pie tā Kultūras ministrijai prioritāri būs jāstrādā arī turpmākajos gados. Esam panākuši atsevišķa punkta iekļaušanu jaunajā valdības deklarācijā, paredzot visaptverošu skolas infrastruktūras modernizācijas pabeigšanu, tomēr konkrēts finansējuma piešķīrums būs atkarīgs no valsts budžeta veidošanā panāktajiem kompromisiem un turpmākā ES fondu plānošanas darba. Vienlaikus ir uzteicama skolas atbalsta biedrības aktīvā darbība, piesaistot arī sabiedrības atbalstu skolas Lielās zāles atjaunošanai,» norāda kultūras ministre Dace Melbārde.

Tiekoties KM valsts sekretārei Dacei Vilsonei un Nacionālās Mākslu vidusskolas direktoram Jānim Ziņģītim, skolas struktūrvienību vadītājiem un vecāku padomes pārstāvjiem, tika panākta vienošanās par turpmāk veicamajiem darbiem skolas Lielās zāles atjaunošanā. Skolas vadība 2019.gadā apņēmusies izstrādāt Lielās zāles atjaunošanas darbu programmu un piesaistīt arhitektu projekta izstrādei, lai precīzi būtu zināms nepieciešamais finansējuma apjoms atjaunošanas darbu veikšanai turpmākajos gados, informē ministrijā.

Pērn KM Nacionālās Mākslu vidusskolas struktūrvienības Emīla Dārziņa mūzikas skola ēkas kāpņu telpu remontam un struktūrvienības Rīgas Horeogrāfijas skola ēkas fasādes dekoratīvā apšuvuma un siltumizolācijas atjaunošanai, ar to saistīto darbu veikšanai no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem novirzīja 104 431 eiro. Iepriekšējos 2 gados neatliekami veicamu skolas infrastruktūras sakārtošanas darbu veikšanai piešķirti 594 579 eiro, atzīmē ministrijā.

KM norāda, ka šobrīd kultūrizglītības sistēmā ir izveidoti pieci profesionālās izglītības kompetenču centri. Divi no tiem Rīgā – Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola un Nacionālā Mākslu vidusskola, kurā kā atsevišķas struktūrvienības apvienojušās Rīgas Doma kora skola un Jaņa Rozentāla mākslas skola, Emīla Dārziņa mūzikas vidusskola un Rīgas Horeogrāfijas skola.

Trīs profesionālās izglītības kompetences centri izveidoti reģionos – Ventspils Mūzikas vidusskola un Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola, kurā kā divas atsevišķas struktūrvienības apvienojušās Emiļa Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskola un Liepājas Dizaina un mākslas vidusskola, kā arī Daugavpils Dizaina un mākslas vidusskola Saules skola.

Profesionālās vidējās kultūrizglītības tīkla attīstības koncepcija paredz veicināt izcilību veidošanu un konkurētspēju kultūrizglītībā, kā arī stiprināt mākslas un mūzikas vidusskolas Latvijas reģionos, atzīmē KM.

«PIKC statusa būtība ir profesionālās izglītības izcilības nostiprināšana un turpmāka attīstība. Kultūrizglītības kompetences centri ir izglītības iestādes, kas papildu kvalitatīvam izglītības procesam nodrošina metodisko darbību, mācību līdzekļu izveidi, tālākizglītību, veicina audzēkņu un pedagogu līdzdalību nacionālos un starptautiskos pasākumos, kā arī stiprina saikni ar nākamajiem darba devējiem un darba vidi,» skaidro KM.


Pievienot komentāru

Darba tirgus vēl arvien būs ekonomikas karstais punkts, tā ekonomisti

Lai arī bezdarba līmenis Latvijā pērn strauji samazinājies līdz 7,4%, tas joprojām ir augstāks nekā Igaunijā un Lietuvā. Ja Igaunijā bezdarba līmenis sākotnēji bijis zemāks, atšķirība ar Lietuvu izveidojusies dažu pēdējo gadu laikā. Tas liek domāt, ka arī Latvijā labvēlīgas ekonomiskās attīstības gadījumā iespējama vēl straujāka bezdarba līmeņa samazināšanās, komentē FM.

Nedēļas nogalē vairākas partijas publiskos EP vēlēšanu kandidātu sarakstus

Nedēļas nogalē partiju apvienība Attīstībai/Par!, kā arī Jaunā Vienotība publiskos savus pilnos Eiropas Parlamenta vēlēšanu kandidātu sarakstus.

Vējonis Merkelei: Jau šobrīd Latvijas un Vācijas ekonomiskās attiecības raksturo pieaugoša tirdzniecības intensitāte

«Jau šobrīd Latvijas un Vācijas ekonomiskās attiecības raksturo pieaugoša tirdzniecības intensitāte. Vienlaikus esam gatavi jaunu sadarbības virzienu attīstībai, ko apliecina arī plašā Latvijas biznesa delegācija, kas man pievienosies Hamburgā,» norāda Valsts prezidents Raimonds Vējonis Vācijas Federālajai kanclerei Angelai Merkelei.

Latvijā janvārī bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šogad janvārī bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati. Gada inflācija Latvijā janvārī bijusi 2,9%. Augstāka inflācija nekā Latvijā janvārī bijusi vien Rumānijā.

Tiesu izpildītāji: Piedzītos līdzekļus glabā Valsts kasē, un piekļūt noziedzīgi tiem nevar

Tiesu izpildītāju atgūtie līdzekļi tiek ieskaitīti Valsts kasē, un tiem nav iespējams piekļūt noziedzīgā ceļā, atgādina Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes pārstāvis Jānis Basevičs.

Roņu laiks klāt: Saulkrastu pludmalē atrasts pirmais ronēns

Saulkrastu pludmalē atrasts pirmais šā gada ronēns, kas liecina, ka pavisam drīz Latvijas piekrastē parādīsies arvien vairāk mazuļu. Tādēļ Dabas aizsardzības pārvalde aicina atpūtniekus brīvdienās, baudot pastaigas pludmalē, būt uzmanīgiem un, sastopot piekrastē ronēnus, tiem netuvoties un tos netraucēt – tie visticamāk piekrastē izlīduši sasildīties un uzkrāt spēkus.

AT departamentā: Tiesā saņemto kasācijas sūdzību kvalitāte joprojām pieklibo

Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs Aigars Strupišs norādīja, ka kasācijas sūdzību kvalitāte diemžēl joprojām pieklibojot. Lai gan esot daudz kvalitatīvi uzrakstītu sūdzību, tomēr liela daļa satur lūgumus pārskatīt lietas apstākļus.

Baltijas jauniešu vidū augstākie pašnāvību rādītāji ES

Baltijas valstu jauniešu vidū ir vieni no augstākajiem pašnāvību rādītājiem ES, liecina pētījums par jauniešu labbūtību Baltijas valstīs.

Krievijas netīrās naudas atmaskotājs ziņos par Swedbank darījumiem Baltijā

Britu investors un Krievijas netīrās naudas plūsmu atmaskotājs Bils Brouders paziņojis, ka grasās vērsties Zviedrijas tiesībsargājošās iestādēs, uz aizdomu pamata par Swedbank iespējamu saikni ar naudas atmazgāšanas darījumiem Baltijā, tā Reuters.

Bezdarbs 2018.gadā Latvijā samazinājies līdz 7,4%

2018.gadā 72,8 tūkstoši iedzīvotāju bija bezdarbnieki, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Gada laikā ilgstošo bezdarbnieku, kuri nevar atrast darbu 12 mēnešus un ilgāk, skaits saruka par 1,8 tūkstošiem un 2018.gadā bija 30,3 tūkstoši.

Latvijā nodarbinātība 2018.gadā – 64,5%

2018.gadā Latvijā bija nodarbināti 909,4 tūkstoši jeb 64,5% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Tallinas lidostas vadītāja maina darbu; kļūst par AS Tallink Grupp valdes locekli

AS Tallink Grupp padomē par valdes locekli iecelta līdzšinējā Tallinas lidostas vadītāja Pireta Mirka-Dibuā, kura savu darbu kompānijā sāks šī gada 15.aprīlī, vēsta uzņēmuma paziņojums biržā.

Rehabilitācijas centrā Poga konsultāciju skaits palielinājies par 60%

Kopš rehabilitācijas centra Poga atklāšanas pagājuši trīs gadi un šo laikā rehabilitācijas centrs katru gadu uzņēmis vairāk nekā 500 pacientus, kopumā sniedzot piecus tūkstošus konsultāciju un vairāk nekā 21 tūkstoti nodarbību mazajiem pacientiem.

Igaunijā raķete izšauta pilota kļūdas dēļ, taču vēl nav atrasta

Kara aviācijas raķete, kas pērn netīši izšauta Igaunijā, tikusi palaista pilota spāņu pilota kļūdas dēļ, tā izmeklēšanā secinājis Igaunijas aizsardzības resors. Izmeklētājiem gan nav izdevies uziet pašu raķeti, kas joprojām var būt bīstama.

VID valsts budžetā janvārī iekasējis par 2,5% vairāk, nekā plānots

Valsts ieņēmumu dienests šogad janvārī valsts budžetā iekasējis 781,045 miljonus eiro, kas ir par 19,052 miljoniem eiro jeb 2,5% vairāk, nekā plānots, liecina dienesta informācija.

Bīstamo bedru dēļ Čaka ielā nosaka ātruma ierobežojumu – līdz 30 km/h

No piektdienas, 22.februāra, Aleksandra Čaka ielā posmā no Ģertrūdes ielas līdz Jorģa Zemitāna tiltam, abos braukšanas virzienos, noteikts atļautā braukšanas ātruma ierobežojums līdz 30 kilometriem stundā.

Latviešu likumsargi palīdz vācu kolēģiem «Krievijas mazgātavas» lietas izmeklēšanā

Vācijās tiesībsargājošās iestādes pabeigušas «Krievijas mazgātavas» naudas atmazgāšanas lietas izmeklēšanu, kuras atrisināšanā palīdzējusi arī Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde, informē Valsts policija.

Briti mīkstina prasības par Ziemeļīrijas robežas pagaidu noregulējumu

Londona pieteikusi savu prasību maiņu smagajās Brexit sarunās, šķietami atsakoties no izstāšanās līguma grozījumu prasības, lai panāktu, ka Eiropas Savienība valstij dod jaunas garantijas jautājumā par Ziemeļīrijas robežas pagaidu noregulējumu.

Plāno pagarināt jaunākās paaudzes ūdens skaitītāju pārbaudes periodu

Ņemot vērā tehnoloģisko attīstību mērīšanas līdzekļu jomā, Ekonomikas ministrija rosina pagarināt jaunākās paaudzes ūdens skaitītāju pārbaudes periodu.

Nelāgā «kūlas sezona» atklāta ar sešiem ugunsgrēkiem

Ceturtdien, 21.februārī, ugunsdzēsēji glābēji reģistrēja pirmos sešus kūlas ugunsgrēkos šogad. Šā gada pirmais kūlas ugunsgrēks dzēsts Ugālē, kur pērnā zāle dega pushektāra platībā un, iespējams, kūla aizdegusies no nepieskatīta ugunskura.

Par cilvēktirdzniecību aizdomās turētā Zeiļa lieta nodota kriminālvajāšanai

Valsts policija piektdien, 22.februārī, nodevusi prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai kriminālprocesu par cilvēku tirdzniecību un seksuālu vardarbību pret personām, izmantojot to bezpalīdzības stāvokli. Izsecināms, ka tā ir Rēzeknes–Aglonas diecēzes priestera Pāvela Zeiļa lieta, kurā par aizdomās turētiem atzīti trīs 60 – 73 gadus veci vīrieši, tai skaitā, pats priesteris.

Slovākijā žurnālista slepkavības gadadienu aizvada ar masu mītiņiem

Slovākijā vairāki desmiti tūkstoši cilvēku pulcējušies uz mītiņiem pirmajā gadadienā kopš pētnieciskā žurnālista Jāna Kuceka un viņa dzīvesbiedres slepkavības, kas pērn izraisīja Slovākijas valdības demisiju. Mītiņos pausta vilšanās, ka slepkavības joprojām nav atklātas.

Sākas traktortehnikas valsts tehnisko apskašu sezona

Ar 2019.gada martu Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra atklāj lauksaimniecības sezonas sākumu ­– tā dosies maksimāli tuvu traktortehnikas atrašanās vietai veikt valsts tehnisko apskati, informē aģentūras sabiedrisko attiecību speciālists Jānis Mergups-Kutraitis.

Autovadītāju ievērībai: ceļi ar grants segumu daudzviet apledo

Visā valsts teritorijas gaisa temperatūra ir zem  nulles un īpaši slideni daudzviet kļuvuši ceļi, kas ziemā tiek uzturēti ar sniega kārtu, tie ir grants seguma ceļi, pārsvarā vietējās nozīmes.