KNAB plāno izskaust partiju «melnās kases»

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nolēmis rosināt ļaut partijām ziedot tikai noteiktu daļu no ieņēmumiem, un šobrīd kā viens no variantiem tiek apsvērts ļaut ziedot vien desmito tiesu.

KNAB ieskatā daudz jautājumu rada ne tikai visu ieņēmumu ziedošana, bet arī tad, ja kāds izvēlas partijai atvēlēt, piemēram, 80% vai pusi no gada ieņēmumiem. Ir gan atšķirība, ja pusi ieņēmumu ziedo cilvēks, kurš gadā nopelna vien iztikas minimumu un kāds, kura ieņēmumi ir desmitos tūkstošu, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums De facto.

Jau tuvākajā laikā partiju kasēs atkal atsāks birt tūkstošiem eiro, kā tas ir ierasti, gatavojoties spalvu spodrināšanai pirms kārtējām vēlēšanām. Šogad tādas ir divas – pavasarī Eiroparlamenta, rudenī – 12.Saeimas vēlēšanas. Kopumā uz abām vēlēšanām katra partija drīkstēs iztērēt vairāk nekā 740 tūkstošus eiro.

Lai arī partiju finansēšanu mēģināts ielikt striktos grožos, joprojām ir pietiekami daudz trūkumu un izdomas bagātu risinājumu, lai politiķi tiktu pie naudas. Tagad kā savu tuvākā laika mērķi KNAB nospraudis cīņu ar partiju melnajām kasēm. To esamību paši politiķi, protams, ka noliedz.

Starplaikā starp kārtējiem pirmsvēlēšanu maratoniem partiju kases bijušas samērā tukšas. Pēc pēdējām vēlēšanām no parlamentā pārstāvētajām partijām viscītīgāk ziedots varas galvgalī esošajai Vienotībai (260 533 EUR), mazliet vairāk tieši aktīvajā valdības veidošanas procesā, kā arī partiju apvienībai, kas tikko atgriezusies pie varas pīrāga – Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) – 216 257 EUR.

Nesavtīgu interesi par ziedošanu ZZS izrādījuši Krievijas un Itālijas pilsoņi, kuru naudu partijai gan liegts pieņemt. Tā atdota ziedotājiem. Laikā starp vēlēšanām viņiem dāsni ziedojuši arī šīs partijas pārvaldīto pašvaldību uzņēmumu vadības pārstāvji.

Pēc KNAB ziņām, aptuveni desmitā daļa ziedotāju – tas ir vairāki simti cilvēku – kādai no partijām spēj noziedot pat pilnīgi visus savus ienākumus. Šie ziedojumi rada aizdomas, ka partiju kasēs joprojām ieplūst nauda, kuras patiesā izcelsme vismaz kontroles pusei nav zināma. Cīņu pret partiju melnajām kasēm KNAB pasludinājis par savu prioritāti, tomēr, nemainot likumdošanu, šo cīņu ir visai vienkārši zaudēt. Tāpēc birojs jau šogad izstrādās jaunus grozījumus Partiju finansēšanas likumā.

KNAB Politisko organizāciju finansēšanas kontroles nodaļas vadītāja Inga Jaunskunga slavē Lietuvas modeli, kur partijas tiek finansētas pēc līdzīga principa kā Latvijā, bet tur ziedojuma apjoms daudz precīzāk sasaistīts ar ieņēmumiem.

«Viņiem ir atļauts ziedot tikai no iepriekšējā gadā gūtiem ieņēmumiem un atļauts ziedot tikai vienu desmito daļu. Līdz ar to nerodas aizdomas par to, no kā persona dzīvo. Papildus tam ir uzlikti ierobežojumi ziedot partijai, ja cilvēks nav iesniedzis ieņēmumu deklarāciju par iepriekšējo gadu. Visas tās jomas un virzieni ir sakārtoti,» saka Jaunskunga.

Līdzšinējā darba efektivitāti skaidri atklāj fakts, ka, lai arī KNAB aizdomīgi šķituši vairāki simti ziedojumu, tomēr pēdējo divu gadu laikā valsts kasē partijām kā nelikumīgu uzdots atmaksāt vien 18 cilvēku ziedoto naudu. Puse no tiem bijuši Saskaņas centram par kopējo summu 9 112 EUR.

Trīs, četrus mēnešus pirms vēlēšanām ziedojumu skaits un apjoms pieaug pat septiņas reizes. KNAB atzīst, ka viņiem piešķirtie resursi un instrumenti, lai izsekotu iespējami svešas naudas ziedošanai partijām, ir pārāk neasi. Personu ieņēmumu pārbaude ir ilgstoša un tā ne vienmēr notiek. Par būtiskiem partiju finansēšanas likuma pārkāpumiem tagad likums paredz arī kriminālatbildību.

102.000.102.6499

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas