bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Pirmdiena 24.02.2020 | Vārda dienas: Diāna, Dina, Dins

Ko sevī slēpj pasaules ūdeņi? Septiņas intriģējošas un mazliet mistiskas dabas parādības okeānos

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Pasaules okeānu dēvē arī par cilvēku dzīves centru un atbalstu: tas klāj teju trīs ceturtdaļas Zemes virsmas, vismaz puse skābekļa rodas ūdens dzīlēs. Vienlaikus okeāns glabā fascinējošus noslēpumus, kuri biedē kuģotājus un mulsina zinātniekus.

Viens no noslēpumiem ir okeānā vērojamās dabas parādības, kuras ekspertiem ne vienmēr izdodas izprast un izskaidrot. Tādēļ reizēm tās saista ar dievu dusmām vai sodu, savukārt citreiz daba «rīkojas» tik pārsteidzoši, ka jāsāk domāt, vai patiešām tā ir nejaušība. Piemēram, Sanfrancisko līcī dabīgi izveidojās vieta drošam cietumam, bet pirātu mājvietu Portrojālu no zemes virsas noslaucīja spēcīga zemestrīce.

Mūsdienu modernās tehnoloģijas ļauj virtuāli «nosusināt» okeānus un ar jaunu skatu uzlūkot zemūdens pasauli. Taču okeānā ir novērojamas arī citas intriģējošas parādības, kurām ar «nosusināšanu» vien nepietiek.

Bioluminiscence

Patiešām, okeāns mēdz «spīdēt», un iemesls ir ūdenī mītošās radības, piemēram, baktērijas, medūzas, jūraszāles, gliemenes, kuru organismos skābekļa oksidēšanās luciferīna klātbūtnē ražo gaismu. Ja šādu dzīvo organismu ir daudz, rodas iespaids, ka ūdens spīd vai tajā ir iegremdēti lieli starmeši. Parādība novērojama vairākas valstīs, piemēram, ASV, Austrālijā, Karību salās, Āzijā. Bioluminiscējoši organismi mīt visos okeāna slāņos, īpaši lielos dziļumos. Iespējams, tā ir īpatnēja saziņas valoda dziļūdens radībām.

«Piena jūras» fenomens

Jau pirms vairākiem gadsimtiem jūras braucēji stāstīja par baltu, kvējošu ūdeni, kas stiepjas līdz pat horizontam. Šī parādība vērojama Indijas okeānā un to rada bioluminiscentas baktērijas, kas «iekrāso» ūdeni zilā vai pienainā krāsā. Mirdzošie organismi mēdz aizņemt desmitiem tūkstošu kvadrātkilometru lielus laukumus, tādēļ «piena jūra» ir redzama arī no kosmosa. Izrādās, baktērijas Vibrio harveyi, kas vairojas jūras aļģēs, izmanto mirdzēšanu, lai pievilinātu zivis un iekļūtu savā iecienītajā dzīves vietā – to zarnās.

Baltijas un Ziemeļjūras konverģence

Runā, ka pie Dānijas provinces Skāgenas krastiem var novērot interesantu parādību – te saskaras Baltijas un Ziemeļjūras ūdeņi, taču atšķirīgā blīvuma (sāļuma) dēļ tie sajaucas ļoti, ļoti lēni. Ziemeļjūras sāļums ir 35%, bet Baltijas jūras – aptuveni 12%, tādēļ jūru sadures vietā ir labi saredzama atšķirība starp tām. Tiesa, internetā ļoti populārā fotogrāfija attēlo līdzīgu fenomenu Aļaskas līcī, kur sajaucas saldūdens no izkusušiem aisbergiem un atklātā okeāna sāļais ūdens. Faktiski to var novērot vietās, kur saskaras ūdens slāņi ar atšķirīgu blīvumu.

Tvaikojoša Melnā jūra

2012.gada ziema Rumānijā bija viena no aukstākajām laikā kopš 1954.gada: trīs ceturtdaļas valsts klāja sniegs, bet termometra stabiņš daudzviet noslīdēja zem mīnus 30 grādu atzīmes. Melnās jūras krastos varēja novērtot interesantu dabas fenomenu – tvaikojošo jūru, ko radīja milzīga starpība starp ūdens un gaisa temperatūru, kā arī ūdens tvaiku saskare ar vēsāko jūras vēju. Protams, migla rodas jebkur, kur saule ir sasildījusi mitru augsni vai ūdenstilpnes virsmu un notiek saskare ar aukstu gaisu, taču pie jūras mērogi ir nesalīdzināmi iespaidīgāki. Jūras «kūpēšana» var būt pat 20–30 metrus augsta.

Baltijas jūras anomālija

Tā dēvēto Baltijas jūras anomāliju, kas ir apļveida akmenim līdzīgs veidojums un plešanas aptuveni 300 metru rādiusā, 2011.gadā atklāja Ocean X nirēju komanda Pīters Lindbergs un Deniss Asbergs. Viņi 90 metru dziļumā atrada 60 metru platu, aptuveni trīs metru biezu apļveida objektu. Mīklainā veidojuma izcelsmi skaidro ar dažādām teorijām. Iespējams, tas var būt kuģa lielgabala tornītis, detaļas no zvejas kuģa, avarējis lidojošais šķīvītis vai no Otrā pasaules kara gadiem saglabājusies pretzemūdeņu ierīce. Savukārt zinātnieki no Stokholmas universitātes atklāja, ka šo veidojumu ir radījusi pati daba, proti, tās ir 140 000 gadus senas atliekas no ledus un akmeņu krāvuma, kas jūrā atrodas kopš Ledus laikmeta.

Milzu virpuļi (atvari)

Atvarus jeb riņķveida kustību ūdens augšējos slāņos, ko visbiežāk rada divu pretstraumju sadure, šķiet, zina ikviens, kas vasarā pavada laiku pie kādas ūdenstilpnes. Milzu atvari jeb virpuļi ir daudz bīstamāki, jo var sevī iesūkt teju jebko, sākot ar dzīvniekiem un beidzot ar neliela izmēra kuģiem. Piemēram, par spēcīgāko plūdmaiņu (paisumu un bēgumu) radīto straumi (virpuli) tiek uzskatīta Saltstraumena Norvēģijas ziemeļos, kas veidojas 150 metru platā šaurumā starp Norvēģu jūru, Saltenfjordu un Šestardfjordu. Tās ātrums sasniedz 37 km/h un veidojas vairākus metrus dziļi virpuļi, kuru diametrs sasniedz 12 metrus. Savukārt Moskstraumenā (Malstrēmā), kas atrodas atklātā jūrā pie Lofotu salām, netālu no Norvēģijas krastiem, plūsmas ātrums var sasniegt 32 km/h.

Garākais vilnis pasaulē – Pororoka fenomens

Divas reizes gadā, aptuveni februārī vai martā, Atlantijas okeāna ūdeņi ieplūst Amazonē un paisums upes grīvā rada garākos viļņus uz Zemes. Šo parādību dēvē par Pororoku, tupi valodā tas nozīmē «lielais rēciens». Vilnis, kas rodas, ir vairāk nekā četrus mēnešus augsts, divus līdz trīs kilometrus plats, tas ar ātrumu aptuveni 30 km/h ceļo vairāk nekā 800 km dziļi iekšzemē. Runā, ka Pororoku var dzirdēt aptuveni pusstundu pirms tas ierodas. Šādi viļņi rodas specifiskos apstākļos, jauna un pilna mēness laikā, kad paisums ir vislielākais. Parādība ir bīstama, tādēļ vilnis ir ļoti populārs sērfotāju vidū, kopš 1999.gada Sandomingo do Kapimā (Brazīlija) pat ik gadu notiek īpašs čempionāts. 2003.gadā brazīlietis Pikuruta Salazars pa Pororoku sērfoja 37 minūtes un pieveica 12,5 kilometrus.


Pievienot komentāru

EK nedomā slēgt valstu robežas koronavīrusa apturēšanai; palīdzēs ar 232 miljoniem eiro

ES dalībvalstī Itālijā bīstamais koronavīruss konstatēts vairāk nekā 200 cilvēkiem. Eiropas Komisija solījusi dalībvalstīm palīdzēt ar 232 miljoniem eiro, tomēr izslēgusi iespēju, ka vīrusa izplatības ierobežošanai varētu tikt atjaunota robežkontrole Šengenas zonā, raksta DW.

NA un LRA Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas startēs kopā

Nacionālā apvienība Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK un Latvijas reģionu apvienība gaidāmajās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās startēs kopā, par Rīgas mēra amata kandidātu izvirzot Eināru Cilinski.

Jaunā Vienotība ārkārtas vēlēšanās Rīgā startēs kopā ar trim Rīgas līgas aktīvistiem

JV vēlēšanās startēs, neapvienojoties ar kādu citu politisko spēku, taču sarakstā tiks iekļauti arī tādi cilvēki, kas līdz šim nav darbojušies šajā partijā.

Ušakovs rosinās no GKR izstājušos politiķus iekļaut Saskaņas Rīgas domes vēlēšanu sarakstā

Ilggadējais Rīgas domes priekšsēdētājs, pašreizējais Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs rosinās no partijas Gods kalpot Rīgai aizgājušos politiķus iekļaut politiskā spēka Saskaņa pašvaldības ārkārtas vēlēšanu sarakstā.

Igaunijas 102.neatkarības dienā aicina būt stipriem un vienotiem

Igaunijā pirmdien, 24.februārī, atzīmē 102.gadadienu kopš neatkarīgas valsts izveides. «Mums ir vajadzīga vienota un stipra Igaunija, kur novērtē ikkatru mūsu cilvēku,» svētku uzrunā sacījis Igaunijas parlamenta priekšsēdētājs Henns Peluāss, ziņo ERR.

KP radušās bažas par Rimi un Maxima nepamatotu maizes atpakaļatdošanu piegādātājiem

Konkurences padome pēc konstatētajām nepilnībām maizes piegādei mazumtirdzniecībā aicinājusi lielos tirgus spēlētājus SIA Rimi Latvija un SIA Maxima Latvija uzlabot iekšējos kontroles procesus.

Pagājušajā gadā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,3% apmērā

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 0,5 tūkstošiem jeb 0,1%.

Pērn Latvijā bija nodarbināti 65% iedzīvotāju

Salīdzinot ar 2018.gadu, pērn nodarbinātības līmenis palielinājies par 0,5 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits – par 0,6 tūkstošiem.

Klaipēda iztērē 461 000 eiro un saņem ieteikumu neieviest tramvajus

Lietuvas ostas pilsēta Klaipēda dārgi samaksājusi par sabiedriskā transporta attīstības pētījumu, kur secināts, ka pilsētai nebūtu pamatoti ieviest tramvaju tīklu.

Dānijas tiesa oficiāli lēmusi Misāni izdot Latvijai

24.februāra tiesas lēmums tiks nosūtīs Latvijas Ģenerālprokuratūrai un mūsu valsts iestādēm desmit dienu laikā būs jānogādā Misāne Latvijā. «Dokumenti man ir rokās, tiesa tos tagad tulko un šodienas laikā tos nosūtīs uz Latviju,» sacīja advokāts.

Kanāriju salas piemeklē Sahāras smilšu vētra; aptur aviosatiksmi

Spānijas Kanāriju salas ir skārusi smilšu vētra no Sahāras tuksneša. Apgrūtinātas redzamības apstākļos tikusi apturēta aviosatiksme, ietekmējot iedzīvotāju ceļojumu plānus, raksta britu raidorganizācija BBC.

LTAB: Visbiežāk ceļu satiksmes negadījumus izraisa 26–35 gadus veci jaunieši

Neapdrošināto transportlīdzekļu marku vidū dominē Audi, Volkswagen un BMW markas auto. Šo marku automašīnas Latvijā ir arī visvairāk reģistrētas, tādēļ ar tām izraisīto CSNg īpatsvars proporcionāli ir vislielākais.

Raidījumā: Slepens protokols atklāj, kā Latvija gatavojās Moneyval eksāmenam

FID un FKTK vadība un citi, visticamāk, bija sanākuši uz Finanšu sektora attīstības padomes sēdi pirms Moneyval plenārsēdes, kas bija pirmais no pārbaudījumiem Latvijas neiekļaušanai «pelēkajā sarakstā» par nepietiekamu cīņu ar naudas atmazgāšanu.

Levits izsludina Rīgas domes atlaišanas likumu

Valsts prezidents Egils Levits pirmdien, 24.februārī, izsludinājis Saeimas pieņemto Rīgas domes atlaišanas likumu.

Merkeles kristīgie demokrāti sāpīgi zaudē Hamburgas vēlēšanās

Vācijas kancleres Angelas Merkeles Kristīgo demokrātu savienība ir guvusi partijas vēsturē vājāko vēlēšanu rezultātu Hamburgas federālajā zemē, kur Vācijas valdošo partiju apsteiguši sociāldemokrāti un zaļie, vēsta raidsabiedrība BBC.

Izsludina iepirkumu Lielās Ģildes atjaunošanas būvprojekta izstrādei

Valsts nekustamie īpašumi izsludina konkursu  koncertzāles  Lielā Ģilde atjaunošanas būvprojekta izstrādei, lai uzlabotu ēkas tehnisko stāvokli.

S&P Global Ratings paaugstina Latvijas kredītreitingu vēsturiski augstākajā līmenī

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra S&P Global Ratings paaugstinājusi Latvijas kredītreitingu no A līdz A+, nosakot tam stabilu nākotnes perspektīvu.

JKP vadības groži paliek Bordāna rokās

Padomes sēdes rezultātā lielu izmaiņu nav arī partijas valdē – amatus tajā saglabājuši trīs no četriem līdzšinējiem valdes locekļiem. Saeimas deputātiem Jutai Strīķei, Jurim Jurašam un Krišjānim Feldmanam valdē pievienosies arī parlamentārietis Gatis Eglītis.

Itālija pēc letāliem koronavīrusa gadījumiem ievieš pārvietošanās ierobežojumus

Itālijā, kur no koronavīrusa izraisītām komplikācijām ir miruši trīs cilvēki, valsts ziemeļu daļā ieviesti stingri iedzīvotāju pārvietošanās ierobežojumi, tostarp naudassods par iebraukšanu vīrusa uzliesmojuma teritorijā, ziņo The Guardian.

Šonedēļ nakts stundās bieži gaidāms sals

Pirmdien augsta spiediena atzara ietekmē daudzviet debesis skaidrosies un vienīgi rīta stundās dažviet austrumu rajonos būs īslaicīgi nokrišņi – galvenokārt slapja sniega veidā.

Nedēļa Lietuvā. Prezidents iesniedz likumu grozījumus, Tesla pēta Lietuvu, ostai draud sods

Lietuvā aizvadītās nedēļas galvenie notikumi ziņās bija Lietuvas prezidenta Gitana Nausēdas priekšlikumi publisko iepirkumu sistēmas reformai un citās jomās, kā arī ASV elektroautoražotāja Tesla izpētes vizīte Lietuvā un Klaipēdas ostai draudošs naudas sods par iespējamu ķimikāliju izpludināšanu notekūdeņos.

BNN nedēļas apkopojums: Zoodārzs paliek bez Līdakas. Misāne uz Latviju. Iztiks bez «pelēkā saraksta»

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kas skaidroti tādās tēmas kā Cīņa, Sadancošanās, Spriedums, Paziņojums, Plāns, Dzimstība un Izmaiņas.

Kazāks Latvijas Bankas prezidenta vietnieka amatā rosina apstiprināt Māri Kāli

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks aicina Saeimu Latvijas Bankas prezidenta vietnieka amatā apstiprināt centrālās bankas valdes priekšsēdētāju Māri Kāli..

Latvijā janvārī bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā salīdzinājumā ar decembri patēriņa cenas janvārī pieaugušas par 0,3%, Igaunijā tās mēneša izteiksmē samazinājušās par 0,6%, bet Lietuvā tās pieaugušas par 0,2%.

FATF neiekļauj Latviju «pelēkajā sarakstā»

Pasaules centrālā organizācija naudas atmazgāšanas apkarošanai Finanšu darījuma darba grupa lēmusi nepakļaut Latviju pastiprinātai uzraudzībai, tādējādi Latvija netiks iekļauta tā dēvētajā valstu «pelēkajā sarakstā».

Top 5 Video


    Do NOT follow this link or you will be banned from the site!