bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 23.09.2018 | Vārda dienas: Vanda, Veneranda, Venija

Ko sevī slēpj pasaules ūdeņi? Septiņas intriģējošas un mazliet mistiskas dabas parādības okeānos

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Pasaules okeānu dēvē arī par cilvēku dzīves centru un atbalstu: tas klāj teju trīs ceturtdaļas Zemes virsmas, vismaz puse skābekļa rodas ūdens dzīlēs. Vienlaikus okeāns glabā fascinējošus noslēpumus, kuri biedē kuģotājus un mulsina zinātniekus.

Viens no noslēpumiem ir okeānā vērojamās dabas parādības, kuras ekspertiem ne vienmēr izdodas izprast un izskaidrot. Tādēļ reizēm tās saista ar dievu dusmām vai sodu, savukārt citreiz daba «rīkojas» tik pārsteidzoši, ka jāsāk domāt, vai patiešām tā ir nejaušība. Piemēram, Sanfrancisko līcī dabīgi izveidojās vieta drošam cietumam, bet pirātu mājvietu Portrojālu no zemes virsas noslaucīja spēcīga zemestrīce.

Mūsdienu modernās tehnoloģijas ļauj virtuāli «nosusināt» okeānus un ar jaunu skatu uzlūkot zemūdens pasauli. Taču okeānā ir novērojamas arī citas intriģējošas parādības, kurām ar «nosusināšanu» vien nepietiek.

Bioluminiscence

Patiešām, okeāns mēdz «spīdēt», un iemesls ir ūdenī mītošās radības, piemēram, baktērijas, medūzas, jūraszāles, gliemenes, kuru organismos skābekļa oksidēšanās luciferīna klātbūtnē ražo gaismu. Ja šādu dzīvo organismu ir daudz, rodas iespaids, ka ūdens spīd vai tajā ir iegremdēti lieli starmeši. Parādība novērojama vairākas valstīs, piemēram, ASV, Austrālijā, Karību salās, Āzijā. Bioluminiscējoši organismi mīt visos okeāna slāņos, īpaši lielos dziļumos. Iespējams, tā ir īpatnēja saziņas valoda dziļūdens radībām.

«Piena jūras» fenomens

Jau pirms vairākiem gadsimtiem jūras braucēji stāstīja par baltu, kvējošu ūdeni, kas stiepjas līdz pat horizontam. Šī parādība vērojama Indijas okeānā un to rada bioluminiscentas baktērijas, kas «iekrāso» ūdeni zilā vai pienainā krāsā. Mirdzošie organismi mēdz aizņemt desmitiem tūkstošu kvadrātkilometru lielus laukumus, tādēļ «piena jūra» ir redzama arī no kosmosa. Izrādās, baktērijas Vibrio harveyi, kas vairojas jūras aļģēs, izmanto mirdzēšanu, lai pievilinātu zivis un iekļūtu savā iecienītajā dzīves vietā – to zarnās.

Baltijas un Ziemeļjūras konverģence

Runā, ka pie Dānijas provinces Skāgenas krastiem var novērot interesantu parādību – te saskaras Baltijas un Ziemeļjūras ūdeņi, taču atšķirīgā blīvuma (sāļuma) dēļ tie sajaucas ļoti, ļoti lēni. Ziemeļjūras sāļums ir 35%, bet Baltijas jūras – aptuveni 12%, tādēļ jūru sadures vietā ir labi saredzama atšķirība starp tām. Tiesa, internetā ļoti populārā fotogrāfija attēlo līdzīgu fenomenu Aļaskas līcī, kur sajaucas saldūdens no izkusušiem aisbergiem un atklātā okeāna sāļais ūdens. Faktiski to var novērot vietās, kur saskaras ūdens slāņi ar atšķirīgu blīvumu.

Tvaikojoša Melnā jūra

2012.gada ziema Rumānijā bija viena no aukstākajām laikā kopš 1954.gada: trīs ceturtdaļas valsts klāja sniegs, bet termometra stabiņš daudzviet noslīdēja zem mīnus 30 grādu atzīmes. Melnās jūras krastos varēja novērtot interesantu dabas fenomenu – tvaikojošo jūru, ko radīja milzīga starpība starp ūdens un gaisa temperatūru, kā arī ūdens tvaiku saskare ar vēsāko jūras vēju. Protams, migla rodas jebkur, kur saule ir sasildījusi mitru augsni vai ūdenstilpnes virsmu un notiek saskare ar aukstu gaisu, taču pie jūras mērogi ir nesalīdzināmi iespaidīgāki. Jūras «kūpēšana» var būt pat 20–30 metrus augsta.

Baltijas jūras anomālija

Tā dēvēto Baltijas jūras anomāliju, kas ir apļveida akmenim līdzīgs veidojums un plešanas aptuveni 300 metru rādiusā, 2011.gadā atklāja Ocean X nirēju komanda Pīters Lindbergs un Deniss Asbergs. Viņi 90 metru dziļumā atrada 60 metru platu, aptuveni trīs metru biezu apļveida objektu. Mīklainā veidojuma izcelsmi skaidro ar dažādām teorijām. Iespējams, tas var būt kuģa lielgabala tornītis, detaļas no zvejas kuģa, avarējis lidojošais šķīvītis vai no Otrā pasaules kara gadiem saglabājusies pretzemūdeņu ierīce. Savukārt zinātnieki no Stokholmas universitātes atklāja, ka šo veidojumu ir radījusi pati daba, proti, tās ir 140 000 gadus senas atliekas no ledus un akmeņu krāvuma, kas jūrā atrodas kopš Ledus laikmeta.

Milzu virpuļi (atvari)

Atvarus jeb riņķveida kustību ūdens augšējos slāņos, ko visbiežāk rada divu pretstraumju sadure, šķiet, zina ikviens, kas vasarā pavada laiku pie kādas ūdenstilpnes. Milzu atvari jeb virpuļi ir daudz bīstamāki, jo var sevī iesūkt teju jebko, sākot ar dzīvniekiem un beidzot ar neliela izmēra kuģiem. Piemēram, par spēcīgāko plūdmaiņu (paisumu un bēgumu) radīto straumi (virpuli) tiek uzskatīta Saltstraumena Norvēģijas ziemeļos, kas veidojas 150 metru platā šaurumā starp Norvēģu jūru, Saltenfjordu un Šestardfjordu. Tās ātrums sasniedz 37 km/h un veidojas vairākus metrus dziļi virpuļi, kuru diametrs sasniedz 12 metrus. Savukārt Moskstraumenā (Malstrēmā), kas atrodas atklātā jūrā pie Lofotu salām, netālu no Norvēģijas krastiem, plūsmas ātrums var sasniegt 32 km/h.

Garākais vilnis pasaulē – Pororoka fenomens

Divas reizes gadā, aptuveni februārī vai martā, Atlantijas okeāna ūdeņi ieplūst Amazonē un paisums upes grīvā rada garākos viļņus uz Zemes. Šo parādību dēvē par Pororoku, tupi valodā tas nozīmē «lielais rēciens». Vilnis, kas rodas, ir vairāk nekā četrus mēnešus augsts, divus līdz trīs kilometrus plats, tas ar ātrumu aptuveni 30 km/h ceļo vairāk nekā 800 km dziļi iekšzemē. Runā, ka Pororoku var dzirdēt aptuveni pusstundu pirms tas ierodas. Šādi viļņi rodas specifiskos apstākļos, jauna un pilna mēness laikā, kad paisums ir vislielākais. Parādība ir bīstama, tādēļ vilnis ir ļoti populārs sērfotāju vidū, kopš 1999.gada Sandomingo do Kapimā (Brazīlija) pat ik gadu notiek īpašs čempionāts. 2003.gadā brazīlietis Pikuruta Salazars pa Pororoku sērfoja 37 minūtes un pieveica 12,5 kilometrus.


Pievienot komentāru

Tiesa Zeiļu patur apcietinājumā

Rīgas apgabaltiesa piektdien, 21.septembrī, nolēma paturēt apcietinājumā Rēzeknes-Aglonas diecēzes priesteri Pāvelu Zeiļu, kurš tiek turēts aizdomās par seksuālu vardarbību un cilvēktirdzniecību.

Saeimas komisija vienojas par pensiju regulējumu Diasporas likumā

Saeimas Ārlietu komisija piektdien, 21.septembrī, vienojās par pensiju regulējumu Diasporas likumā. Komisija iesniegtos priekšlikumus šajā jautājumā skatīja jau iepriekšējā sēdē, taču komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks-Kalniņš norādīja, ka jautājums ir sarežģīts, tādēļ nepieciešamas tālākas diskusijas, kas norisinājās piektdien.

RAKUS uzlabojušās ārstēšanas iespējas Krona slimības pacientiem

Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā Gastroenteroloģijas, hepatoloģijas un nutrīcijas klīnikā ir uzsākta pacientu ārstēšana ar pašlaik pasaulē pieejamo pēdējās paaudzes medikamentu Krona slimības ārstēšanai, kas no 2018.gada ir iekļauts arī kompensējamo zāļu sarakstā Latvijā.

Viesmīlības nozarei nākamgad varētu piemērot PVN 12% apmērā

Viesmīlības nozarei no nākamā gada janvāra varētu piemērot samazināto pievienotās vērtības nodokļa likmi 12% apmērā, līdzšinējo 21% vietā, paziņo finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

No 25.septembra sāks izsniegt vēlētāja apliecības

No otrdienas, 25.septembra līdz 6.oktobrim vēlētāji, kuriem ir tikai personas apliecība, bet nav pases, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālajās nodaļās varēs izņemt vēlētāja apliecību dalībai 13.Saeimas vēlēšanās.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā augustā palielinājās par 1,0%

Šī gada augustā salīdzinājumā ar jūliju ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 1,0%.

Gapoņenko veselības stāvokļa dēļ tiesa pārceļ viņa krimināllietas izskatīšanu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien pasludināja pārtraukumu krimināllietas skatīšanā, kurā par nacionālā naida kurināšanu apsūdzēts nereģistrētā veidojuma Nepilsoņu kongress vadonis Aleksandrs Gapoņenko.

Aptauja: Latvijā smēķē puse jauniešu 18 – 24 gadu vecumā

Latvijā smēķē puse jauniešu 18 –24 gadu vecumā, turklāt 28% no viņiem smēķē regulāri, liecina jaunākais Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss.

Bīskaps: Aizdomās turētajam priesterim Zeiļam slimnīcā veiks smagu operāciju

Seksuālās vardarbības un cilvēktirdzniecības lietā aizdomās turētajam Rēzeknes-Aglonas diecēzes priesterim Pāvelam Zeiļam piektdien, 21.septembrī, slimnīcā tiks veikta smaga operācija.

Pētījums: Bankomātos naudu izņem retāk, bet lielākas summas

Sabiedrībā ik pa laikam uzvirmo diskusija par atteikšanos no fiziskas jeb skaidras naudas izmantošanas, respektīvi, no banknošu un monētu lietošanas.

Dodoties uz Aglonu jārēķinās ar intensīvu satiksmi un papildu laiku ceļā

Dodoties uz Aglonu sakarā ar Viņa Svētības pāvesta Franciska vizīti, autobraucējiem jārēķinās ar intensīvu satiksmi un ilgāku ceļā pavadītu laiku, kā arī ar remontdarbiem atsevišķos ceļu posmos.

ASV soda Ķīnu par ieroču iegādi no Krievijas

Amerikas Savienotās Valstis ir paziņojušas par sankciju ieviešanu Ķīnas bruņotajiem spēkiem, jo tie no Krievijas iegādājušies iznīcinātāju lidmašīnas un raķešsistēmas. Vašingtonas skatījumā darījumos ir pārkāpts ASV likums, ar ko Krievijai noteiktas plaši soda pasākumi par jaukšanos 2016.gada ASV vēlēšanās.

Karavīriem mācību komandējumu laikā nodrošinās ģimenes atbalsta pasākumus

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā. Tie nosaka vienādas sociālās garantijas valsts drošības dienestā esošām personām, kā arī ģimenes atbalsta pasākumus karavīriem ilgstošā mācību komandējumā.

ES draud britiem ar šķiršanos bez vienošanās, prasa drīzu pretimnākšanu

Eiropas Savienības dalībvalstu līderi ir iecerējuši censties panākt, lai strīdi, kas saistīti Lielbritānijas izstāšanos tiktu atrisināti oktobra laikā.

VUGD priekšnieka vietnieku Sēli tur aizdomās par piesavināšanos nelielā apmērā

Iekšlietu ministrijas Iekšējās drošības birojs aizturējis Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieku Intu Sēli un vēl vienu dienesta amatpersonu – vecāko inspektoru.

Latvijas skolās šogad par 309 audzēkņiem mazāk nekā pērn

Vispārējās izglītības programmās no 1. līdz 12.klasei šogad mācās par 309 skolēniem mazāk nekā pērn, liecina Valsts izglītības informācijas sistēmas dati uz šī gada 1.septembri.

Tuvākajās dienās vasara noslēgsies un iestāsies rudenīgi laika apstākļi

Latvijā piektdien, 21.septembrī, vēl saglabāsies karsts laiks. Saule mīsies ar mākoņiem, tomēr būtiski nokrišņi nav gaidāmi. Pastiprināsies dienvidu puses vējš, kas rietumu un centrālajos rajonos brāzmās sasniegs 15-17 m/s.

Lietuvas premjers pievērsies pārtikas dārdzībai, cenšas saasināt konkurenci

Daudzkārt veltījis kritiku pārtikas mazumtirdzniecības ķēdēm par augstām pārtikas cenām, Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis (Saulius Skvernelis) ir pievērsies šim jautājumam. Viņš saskata kūtrumu konkurences uzrauga darbā un vēlas aicināt tirgū ienākt jaunus ārzemju mazumtirgotājus, vienlaikus pabalstot mazos vietējos veikalus.

Konceptuāli atbalsta ieceri stingrāk kontrolēt pakalpojumu sniegšanu internetā

Saeima ceturtdien, 20.septembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā Par nodokļiem un nodevām, kas nodokļu nomaksas jomā paredz stingrāk kontrolēt preču tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu internetā.

Patvaļīgi nocirstu koku vietā Rīgas vēsturiskajā centrā būs jāiestāda jauni

Rīgas vēsturiskajā centrā esošas zemes īpašniekiem bojā gājuša vai patvaļīgi nocirsta koka vietā būs jāiestāda jauns, ceturtdien, 20.septembrī, trešajā lasījumā lēma Saeima. 

Eksperti: Laika apstākļi reti veicina ceļu satiksmes negadījumus, neuzmanība gan

Analizējot kopējos ceļu satiksmes negadījumu iemeslus Rīgas reģionā 2016.gadā, konstatēts, ka lielākā daļa jeb 65% ceļu satiksmes negadījumu notiek pilsētās, vairumā – tieši skaidros vai saulainā laikā (43%). Tomēr laika apstākļi ļoti reti veicina ceļu satiksmes negadījumus, lielākajā daļā gadījumu vainojama ir autovadītāja neuzmanība vai nevērība.

Tiesa noraida LDz lūgumu mainīt Valsts dzelzceļa administrācijas pārstāvi Iesalnieku 

Tiesas procesā starp VAS Latvijas dzelzceļš un Valsts dzelzceļa administrāciju par Ventspils depo ēkas izmantošanu Administratīvā rajona tiesa noraidījusi LDz lūgumu nomainīt Valsts dzelzceļa administrācijas pārstāvi Juri Iesalnieku, kurš vienlaikus ir arī administrācijas direktors, liecina tiesas lēmums.

Pieņem grozījumus pārejai uz kompetenču pieejā balstītu mācību saturu

Saeima ceturtdien, 20.septembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Izglītības likumā, kas nepieciešami jaunā izglītības satura pakāpeniskai ieviešanai – pārejai uz kompetenču pieejā balstītu mācību saturu.

Brexit: finiša taisnē, bet bez finiša līnijas

Līdz Lielbritānijas oficiālas izstāšanās no Eiropas Savienības ir palikušas nedaudz mazāk nekā 200 dienas. Statuss, kurā šobrīd atrodas vienošanās gan starp Lielbritāniju un ES, gan pašā Lielbritānijas valdībā, rada aizvien lielāku starptautisko haosu, kurā ieguvēji nav ne Lielbritānija, ne ES, ne Latvija.