bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 11.12.2018 | Vārda dienas: Valdis, Voldemārs, Valdemārs

Ko sevī slēpj pasaules ūdeņi? Septiņas intriģējošas un mazliet mistiskas dabas parādības okeānos

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Pasaules okeānu dēvē arī par cilvēku dzīves centru un atbalstu: tas klāj teju trīs ceturtdaļas Zemes virsmas, vismaz puse skābekļa rodas ūdens dzīlēs. Vienlaikus okeāns glabā fascinējošus noslēpumus, kuri biedē kuģotājus un mulsina zinātniekus.

Viens no noslēpumiem ir okeānā vērojamās dabas parādības, kuras ekspertiem ne vienmēr izdodas izprast un izskaidrot. Tādēļ reizēm tās saista ar dievu dusmām vai sodu, savukārt citreiz daba «rīkojas» tik pārsteidzoši, ka jāsāk domāt, vai patiešām tā ir nejaušība. Piemēram, Sanfrancisko līcī dabīgi izveidojās vieta drošam cietumam, bet pirātu mājvietu Portrojālu no zemes virsas noslaucīja spēcīga zemestrīce.

Mūsdienu modernās tehnoloģijas ļauj virtuāli «nosusināt» okeānus un ar jaunu skatu uzlūkot zemūdens pasauli. Taču okeānā ir novērojamas arī citas intriģējošas parādības, kurām ar «nosusināšanu» vien nepietiek.

Bioluminiscence

Patiešām, okeāns mēdz «spīdēt», un iemesls ir ūdenī mītošās radības, piemēram, baktērijas, medūzas, jūraszāles, gliemenes, kuru organismos skābekļa oksidēšanās luciferīna klātbūtnē ražo gaismu. Ja šādu dzīvo organismu ir daudz, rodas iespaids, ka ūdens spīd vai tajā ir iegremdēti lieli starmeši. Parādība novērojama vairākas valstīs, piemēram, ASV, Austrālijā, Karību salās, Āzijā. Bioluminiscējoši organismi mīt visos okeāna slāņos, īpaši lielos dziļumos. Iespējams, tā ir īpatnēja saziņas valoda dziļūdens radībām.

«Piena jūras» fenomens

Jau pirms vairākiem gadsimtiem jūras braucēji stāstīja par baltu, kvējošu ūdeni, kas stiepjas līdz pat horizontam. Šī parādība vērojama Indijas okeānā un to rada bioluminiscentas baktērijas, kas «iekrāso» ūdeni zilā vai pienainā krāsā. Mirdzošie organismi mēdz aizņemt desmitiem tūkstošu kvadrātkilometru lielus laukumus, tādēļ «piena jūra» ir redzama arī no kosmosa. Izrādās, baktērijas Vibrio harveyi, kas vairojas jūras aļģēs, izmanto mirdzēšanu, lai pievilinātu zivis un iekļūtu savā iecienītajā dzīves vietā – to zarnās.

Baltijas un Ziemeļjūras konverģence

Runā, ka pie Dānijas provinces Skāgenas krastiem var novērot interesantu parādību – te saskaras Baltijas un Ziemeļjūras ūdeņi, taču atšķirīgā blīvuma (sāļuma) dēļ tie sajaucas ļoti, ļoti lēni. Ziemeļjūras sāļums ir 35%, bet Baltijas jūras – aptuveni 12%, tādēļ jūru sadures vietā ir labi saredzama atšķirība starp tām. Tiesa, internetā ļoti populārā fotogrāfija attēlo līdzīgu fenomenu Aļaskas līcī, kur sajaucas saldūdens no izkusušiem aisbergiem un atklātā okeāna sāļais ūdens. Faktiski to var novērot vietās, kur saskaras ūdens slāņi ar atšķirīgu blīvumu.

Tvaikojoša Melnā jūra

2012.gada ziema Rumānijā bija viena no aukstākajām laikā kopš 1954.gada: trīs ceturtdaļas valsts klāja sniegs, bet termometra stabiņš daudzviet noslīdēja zem mīnus 30 grādu atzīmes. Melnās jūras krastos varēja novērtot interesantu dabas fenomenu – tvaikojošo jūru, ko radīja milzīga starpība starp ūdens un gaisa temperatūru, kā arī ūdens tvaiku saskare ar vēsāko jūras vēju. Protams, migla rodas jebkur, kur saule ir sasildījusi mitru augsni vai ūdenstilpnes virsmu un notiek saskare ar aukstu gaisu, taču pie jūras mērogi ir nesalīdzināmi iespaidīgāki. Jūras «kūpēšana» var būt pat 20–30 metrus augsta.

Baltijas jūras anomālija

Tā dēvēto Baltijas jūras anomāliju, kas ir apļveida akmenim līdzīgs veidojums un plešanas aptuveni 300 metru rādiusā, 2011.gadā atklāja Ocean X nirēju komanda Pīters Lindbergs un Deniss Asbergs. Viņi 90 metru dziļumā atrada 60 metru platu, aptuveni trīs metru biezu apļveida objektu. Mīklainā veidojuma izcelsmi skaidro ar dažādām teorijām. Iespējams, tas var būt kuģa lielgabala tornītis, detaļas no zvejas kuģa, avarējis lidojošais šķīvītis vai no Otrā pasaules kara gadiem saglabājusies pretzemūdeņu ierīce. Savukārt zinātnieki no Stokholmas universitātes atklāja, ka šo veidojumu ir radījusi pati daba, proti, tās ir 140 000 gadus senas atliekas no ledus un akmeņu krāvuma, kas jūrā atrodas kopš Ledus laikmeta.

Milzu virpuļi (atvari)

Atvarus jeb riņķveida kustību ūdens augšējos slāņos, ko visbiežāk rada divu pretstraumju sadure, šķiet, zina ikviens, kas vasarā pavada laiku pie kādas ūdenstilpnes. Milzu atvari jeb virpuļi ir daudz bīstamāki, jo var sevī iesūkt teju jebko, sākot ar dzīvniekiem un beidzot ar neliela izmēra kuģiem. Piemēram, par spēcīgāko plūdmaiņu (paisumu un bēgumu) radīto straumi (virpuli) tiek uzskatīta Saltstraumena Norvēģijas ziemeļos, kas veidojas 150 metru platā šaurumā starp Norvēģu jūru, Saltenfjordu un Šestardfjordu. Tās ātrums sasniedz 37 km/h un veidojas vairākus metrus dziļi virpuļi, kuru diametrs sasniedz 12 metrus. Savukārt Moskstraumenā (Malstrēmā), kas atrodas atklātā jūrā pie Lofotu salām, netālu no Norvēģijas krastiem, plūsmas ātrums var sasniegt 32 km/h.

Garākais vilnis pasaulē – Pororoka fenomens

Divas reizes gadā, aptuveni februārī vai martā, Atlantijas okeāna ūdeņi ieplūst Amazonē un paisums upes grīvā rada garākos viļņus uz Zemes. Šo parādību dēvē par Pororoku, tupi valodā tas nozīmē «lielais rēciens». Vilnis, kas rodas, ir vairāk nekā četrus mēnešus augsts, divus līdz trīs kilometrus plats, tas ar ātrumu aptuveni 30 km/h ceļo vairāk nekā 800 km dziļi iekšzemē. Runā, ka Pororoku var dzirdēt aptuveni pusstundu pirms tas ierodas. Šādi viļņi rodas specifiskos apstākļos, jauna un pilna mēness laikā, kad paisums ir vislielākais. Parādība ir bīstama, tādēļ vilnis ir ļoti populārs sērfotāju vidū, kopš 1999.gada Sandomingo do Kapimā (Brazīlija) pat ik gadu notiek īpašs čempionāts. 2003.gadā brazīlietis Pikuruta Salazars pa Pororoku sērfoja 37 minūtes un pieveica 12,5 kilometrus.


Pievienot komentāru

Aptieku īpašnieki: Kompensējamos medikamentus vajadzētu piegādāt ar rezervi

Zāļu ražotājiem valsts kompensējamos medikamentus vajadzētu piegādāt ar nelielu rezervi, stāsta Aptieku īpašnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Lībķens.

Meja atliek draudīgo Brexit balsojumu, steidz uz Eiropu

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja ir atlikusi otrdien, 12.decembrī, plānoto britu parlamenta balsojumu par Brexit nolīguma ratifikāciju, paredzot, ka deputāti to noraidīs.

Iesākusies apjomīga kanalizācijas vadu atjaunošana Stabu ielā

Iesākušies kanalizācijas vadu atjaunošanas darbi Stabu ielā, Rīgā, kurus plānots pabeigt astoņos mēnešos – līdz nākamā gada jūnijam. Lai gan darbi notiks ar beztranšejas metodi, turklāt lielākoties naktī, epizodiski iespējami transporta kustības ierobežojumi. Tie skars posmus no ēkas Stabu ielā 10 līdz ēkai Stabu ielā 99, tas ir, no Baznīcas ielas līdz Ādmiņu ielai.

Atlīdzībās par auto sadursmēm ar dzīvniekiem izmaksāts jau pusotrs miljons

Šoruden būtiski pieaudzis KASKO apdrošināšanas atlīdzību pieteikumu skaits par tādiem ceļu satiksmes negadījumiem, ko izraisījuši uz ceļa pēkšņi izskrējuši dzīvnieki.

Makrona jaunie piedāvājumi Francijas protesta kustību nepārliecina

Uzrunājot Francijas iedzīvotājus ar mērķi apturēt masu protesta akcijas valstī, Francijas prezidents Emanuels Makrons paudis apņemšanos samazināt atsevišķus nodokļus un celt minimālo darba algu.

Latvija iesniedz ziņojumu ANO par jebkuras sieviešu diskriminācijas izpildi

Apvienoto Nāciju organizācijā iesniegts Latvijas kārtējais ziņojums par konvencijas par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu izpildi.

KP neatbalsta auto tehniskās apskates sniedzēju izraudzīšanos publiskā iepirkumā

Ministru kabinets otrdien, 11.decembrī,skata Satiksmes ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu Par izmaiņām transportlīdzekļu valsts tehniskajā apskatē. Konkurences padome uzskata, ka tajā ietvertais risinājums – tehniskās kontroles veicējus noteikt publiskā iepirkumā – neatrisina konstatētās tirgus nepilnības.

Apledojums un migla apgrūtina braukšanu daudzviet Latvijā

Apledojums otrdien, 11.decembrī, daudzviet apgrūtina braukšanu pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem. Papildus apgrūtinājumu rada arī biezā migla.

Eiropas biržu indeksi krītas, Mejai atliekot Breksita balsojumu

Eiropas biržu indeksi un britu mārciņas vērtība pirmdien, 10.decembrī, kritās pēc Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas paziņojuma, ka viņa atliek parlamenta balsojumu par viņas Breksita vienošanos, jo tā negūtu pietiekamu atbalstu.

Politiķi vēl redz iespējas vienoties par jauno valdību

Neskatoties uz nesekmīgi noslēgušos otro mēģinājumu izveidot valdību, politiķi vēl redz iespējas vienoties, vienlaikus saglabājas arī vairākas «sarkanās līnijas», liecina partiju pārstāvju paustais.

Vējonis drīzumā sāks konsultācijas ar partijām par jaunu premjera amata kandidātu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis tuvākajā laikā uzsāks konsultācijas ar politiskajām partijām par jaunu Ministru prezidenta amata kandidātu.

Makrons tiekas ar arodbiedrībām, lai apturētu «dzelteno vestu» nemierus

Pēc masu nemieriem Francijā, kuros nedēļas nogalē aizturēti 1,709 protestētāji, Francijas prezidents Emanuels Makrons pirmdien tiekas ar arodbiedrībām un darbadevēju organizācijām, lai mēģinātu rast izeju no politiskas krīzes, ko izraisījuši mēnesi ilgi protesti.

Keris: Pagaidām pāragri spriest par arodbiedrības atbalstu virsstundu skaita palielināšanai

Pagaidām ir pāragri spriest par arodbiedrības atbalstu virsstundu skaita palielināšanai, teica Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris.

Tiesai nodod krimināllietu pret bijušo bērnunama Līkumi vadītāju Boķi

Zemgales tiesas apgabala prokuratūra ir nodevusi tiesai krimināllietu, kurā apsūdzība uzrādīta bijušajam bērnunama Līkumi vadītājam Jurim Boķim.

Mainīgi laika apstākļi sarežģī braukšanas apstākļus uz grants autoceļiem

Mainīgos laika apstākļos īpaši uzmanīgiem ir jābūt uz reģionālās un vietējās nozīmes ceļiem ar grants segumu, kas ziemā tiek uzturēti ar sniega kārtu. Autoceļiem ar grants segumu pārsvarā ir C uzturēšanas klase, kas nozīmē, ka laiks autoceļu brauktuves kaisīšanai ar pretslīdes materiālu un rievu izveidošanai sasalušā vai piebrauktā sniegā uz ceļa brauktuves netiek normēts.

Jurašs: Likumdošanas procesam jāvieš uzticība sabiedrībā

Lobēšanas apkarošana un tās regulējums ir viens no pretkorupcijas politikas elementiem. Tas uzlabo lēmumu pieņemšanas procesu, padara to maksimāli godīgu, atklātu un vieš uzticību sabiedrībā. To pirmdien, 10.decembrī, atklājot Saeimā pasākumu par godu Starptautiskajai pretkorupcijas dienai, uzsvēra Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Jurašs.

ANO konferencē pieņemts globālais migrācijas pakts

Neskatoties uz vairāku valstu izstāšanos, ANO konferencē Marrākešā pirmdien, 10.decembrī, parakstīts globālais migrācijas pakts.

Vējonis atsauks Gobzema nomināciju premjera amatam

Valsts prezidents Raimonds Vējonis atsauks politiķa, KPV LV pārstāvja Alda Gobzema nomināciju premjera amatam.

Ekonomisti: Turpmāk inflāciju diktēs ārējie faktori

Šobrīd Latvijā nav pārāk straujas inflācijas, kas liecinātu par ekonomikas pārkaršanu, taču nav arī deflācijas, kas vairumā gadījumu arī nav vēlama. Algu kāpums ir straujš, bet neaiziet tādās galējībās kā Eiropas Savienības jaunajās dalībvalstīs Centrāleiropā, norāda Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Turpinās Rail Baltica dzelzceļa līnijas būvprojekta iepirkumi Latvijā un Igaunijā

Rail Baltica kopuzņēmums izsludinājis otrās kārtas iepirkumu par būvprojektēšanas un autoruzraudzības pakalpojumu sniegšanu posmiem Vangaži–Salaspils–Misa Latvijā un Tallina–Rapla Igaunijā.

RD pārņems Kalnciema ielas grausta sakārtošanu, kuram pēkšņi mainījušies īpašnieki

Ja Kalnciema ielā 2B esošā nama īpašnieki neturpinās nama bīstamo daļu demontāžu, otrdien, 11.decembrī, to sāks pašvaldības pieaicinātie speciālisti, Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas sēdē paziņoja tās vadītājs Oļegs Burovs.

Valsts fondēto pensiju shēmas plānos uzkrātais kapitāls audzis par 10,2%

Šā gada deviņos mēnešos valsts fondēto pensiju shēmas jeb pensiju 2.līmeņa ieguldījumu plānos Latvijā uzkrātais pensiju kapitāls pieaudzis par 10,2% jeb 334,8 miljoniem eiro, septembra beigās sasniedzot 3,61 miljardu eiro.

KPV LV frakcija pauž atbalstu Gobzemam

Partijas KPV LV Saeimas frakcija paudusi atbalstu Ministru prezidenta amata kandidātam Aldim Gobzemam kā valdības veidošanas sarunu vedējam.

Publisko Finanšu ministrijas un LIKA izstrādātās FIDIC līgumu veidnes

Finanšu ministrijas darba grupa, kurā piedalījās arī Latvijas inženierkonsultantu asociācijas pārstāvji, pabeigusi darbu pie divām FIDIC standarta būvniecības līgumu veidnēm. To galvenais uzdevums – standartizēt un vienkāršot iepirkumu sistēmu.

Atalgojumu mediķiem plāno palielināt no nākamā gada janvāra

Lai nodrošinātu ārstniecības personu darba samaksas palielinājumu par 20% saskaņā ar iepriekš apstiprinātajiem politikas plānošanas dokumentiem, Veselības ministrija izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos, paredzot attiecīgu vidējās darba samaksas palielinājumu ārstiem, māsām un citam medicīnas personālam.

Jaunākie komentāri