bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Otrdiena 20.08.2019 | Vārda dienas: Bernhards, Boriss, Rojs
LatviaLatvija

Ko sola Saeimas vēlēšanās startējošās partijas valsts aizsardzības stiprināšanai?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUSaeimas vēlēšanās startējošās partijas valsts aizsardzības stiprināšanai sola armijā izveidot arodbiedrības, samazināt vai palielināt militāros izdevumus, kā arī palielināt zemessargu skaitu, liecina aģentūras LETA apkopojums par partiju 4 000 zīmju programmām.

Jaunā konservatīvā partija sola panākt īpaša likuma pieņemšanu par 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) aizsardzības budžetam neatkarīgi no apstākļiem. Tāpat partija uzskata, ka Latvijā nepieciešams turpināt izvietot NATO spēkus un attīstīt Zemessardzi un Jaunsardzi.

Rīcības partija saīsinātajā programmā sola panākt, ka sadarbošanās ar starptautiskajām drošības struktūrām, kā arī «ņemt vērā jaunās realitātes pasaules drošības politikā». Tāpat partija sola samazināt militāros izdevumus, «lai palielinātu medicīnas, policijas un tiesu finansējumus». Minētais gan būtu pretrunā ar Latvijas saistībām NATO.

Latvijas Reģionu apvienība sola rūpēties par Latvijas ārējās robežas drošības garantēšanu ar ES valstu un NATO atbalstu. Tāpat partija apņemas rūpēties par Jaunsardzes un Zemessardzes attīstību, atbalstot sadarbību ar pašvaldībām reģionos. Partija arī vēlas veikt drošību uzraugošo institūciju darbības revīziju un atjaunot Latvijas Policijas akadēmiju.

Apvienība Attīstībai/Par! sola, ka Latvija iekļausies Eiropas kodolā, tostarp Eiropas aizsardzības, drošības, iekšlietu savienībās. Partija uzskata, ka vienotā Eiropa garantē Latvijas drošību, jo tā ir vairogs pret masveida imigrāciju, terorismu un autoritārismu. Partija sola, ka Latvija viņu vadībā konsekventi izpildīs aizsardzības budžeta saistības NATO un balsta aizsardzību alianses spēku plašākā klātbūtnē Latvijā un sabiedrības «visaptverošā izturētspējā» pret daudzveidīgiem apdraudējumiem.

Partija Jaunā Vienotība sola pakāpeniski palielināt aizsardzības budžetu līdz 2,5% no IKP, nodrošināt pastāvīgu NATO sabiedroto kontingenta klātbūtni, izveidot spēcīgu Zemessardzi ar skaitlisko sastāvu līdz 20 000 cilvēku, kā arī veicināt sadarbību ar zinātnes nozari drošības industrijas attīstībai.

Zaļo un zemnieku savienība sola veidot visaptverošu valsts aizsardzību NATO ietvaros, stiprinot Nacionālos bruņotos spēkus, Zemessardzi, Jaunsardzi, austrumu robežu. Īstenojot pragmatisku Latvijas ārpolitiku ES, politiskais spēks sola aizstāvēt valsts intereses, virzot reformas, kas sekmētu nacionālo drošību.

Partija No sirds Latvijai saīsinātajā programmā sola līdz 2020.gadam izveidot jaunu nacionālās aizsardzības koncepciju, lai tā būtu atbilstoša valsts finansiālajām iespējām. Tāpat partija būtiski stiprināšot Zemessardzi un izbeigšot tādu ieroču un sistēmu iepirkšanu, kas nav atbilstoši jaunajai valsts aizsardzības koncepcijai.

LETA atzīmē, ka partijas Progresīvie īsajā programmā nekas skaidri nav minēts par solījumiem aizsardzības nozarē, taču paplašinātajā programmā teikts, ka partija pilnveidošot valsts pašaizsardzības spējas, vienlaikus izmantojot visu pieejamo aizsargspēju resursu, paplašinot militāro un civilās aizsardzības apmācību uz dažādām sabiedrības grupām ārpus Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Zemessardzes. Tāpat partija turpināšot veidot vietējo militāri industriālo bāzi bruņoto spēku un Zemessardzes apgādei un vajadzībām, ieguldījumus veicot gan militārajā aprīkojumā, gan tādu bruņoto spēku izveidē, kas iekļaujas vietējā sabiedrībā.

Partija arī sola bruņotos spēkus attīstīt par sabiedrībā integrētu un pievilcīgu darba devēju, izveidojot tajos arodbiedrības un tādējādi palielinot karavīru pašpārvaldi bruņoto spēku saimnieciskajā un personāla organizācijā. Progresīvie uzskata, ka Latvijai jāsasniedz un jāsaglabā 2% no IKP slieksnis aizsardzības izdevumiem.

Partija Saskaņa sola modernizēt bruņotos spēkus, esošā finansējuma ietvaros nosakot kiberdrošību un speciālo operāciju spēkus par prioritāti. «Stiprināsim Latvijas iedzīvotāju vispārējo un valsts robežu drošību,» teikts partijas saīsinātajā programmā.

Latvijas Krievu savienība iecerējusi pazemināt militāros izdevumus un atgriezties «pie tādas militāri politiskās situācijas reģionā, kas pastāvēja līdz 2014.gadam».

Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK sola turpināt palielināt aizsardzības izdevumus, paplašinot mobilizācijas gadījumā iesaistāmo labi apmācīto pilsoņu loku. Tāpat partija aktīvi iestāsies par pastāvīgu NATO sabiedroto karavīru uzturēšanos Latvijā.

Aģentūra LETA norāda, ka partija KPV LV ne īsajā, ne paplašinātajā programmā nav skaidri minējusi, kādu politiku ieturēs aizsardzības jomas attīstībā.

Partija Latviešu nacionālisti saīsinātajā programmā sola izveidot tautas armiju un attīstīt rezervistus sistēmu. Tāpat partija uzskata, ka NATO ir Latvijas drošības garants.

Partija LSDSP/KDS/GKL sola nodrošināt, lai katrs Latvijas iedzīvotājs Latvijā justos droši, zinot, ka atbildīgie dienesti steigsies viņam palīgā apdraudējuma vai nelaimes gadījumā, un būtu pārliecināts, ka valsts aizsargās viņa tiesības dzīvot demokrātiskā, tiesiskā un drošā valstī.

Partija Par Alternatīvu saīsinātajā programmā neko nav ierakstījusi, ko sola panākt aizsardzības jomā, bet paplašinātu programmu šī partija nav publicējusi.


Pievienot komentāru

Iekļaujot Rīgas satiksmi valsts budžeta deficītā, fiskālā telpa samazinās par 72 milj.

Rīgas pašvaldības SIA Rīgas satiksme, kā to nosaka Eiropas Savienības kritēriji, ir iekļaujama vispārējā valdības sektorā, tādējādi 2020.gada valsts budžeta fiskālā telpa saruks par 72 miljoniem eiro, informēja Finanšu ministrijā.

Rīgas valdošās partijas atradušas kopsaucēju, vienojušās par koalīcijas līgumu

Rīgas Domē partijas Saskaņa un Gods kalpot Rīgai! ir pārvarējušas domstarpības un parakstījušas koalīcijas līgumu, pirmdien pēc abu domes frakciju kopsēdes norādīja partiju pārstāvji.

VARAM nesaskata šķēršļus Rīgas atkritumu apsaimniekošanas līgumam uz 20 gadiem

Rīgas domes iecere noslēgt jaunu līgumu par atkritumu apsaimniekošanu uz 20 gadiem nepārkāpj normatīvos aktus, tā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Latvijas krājbankas administrators jūlijā atguvis 542 400 eiro

Likvidējamās Latvijas krājbankas administrators šogad jūlijā atguvis 542 444 eiro, kas ir par 75% vairāk nekā mēnesi iepriekš, liecina oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis publicētais pārskats.

Līdz Rail Baltica būvdarbu uzsākšanai tiks atsavināti 123 īpašumi

Uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas – sagatavojis atsavināšanai privātpersonām un pašvaldībai piederošus 123 īpašumus.

Par kāzu teroraktu Afganistānā atbildību uzņemas «Islāma valsts»

Par teroraktu Afganistānā, kur aizvadītajā nedēļas nogalē nogalināti 63 cilvēki, atbildību uzņēmies teroristiskais grupējums «Islāma valsts».

Rīgas domes ārkārtas sēde par mēra ievēlēšanu pārcelta uz vēlāku laiku

Paredzētā Rīgas domes ārkārtas sēde, lai vēlētu galvaspilsētas mēru, pārcelta uz pulksten 13.00, informē domē.

Britu sagrābtais Irānas kuģis atstāj Gibraltāra ostu

Ostu Gibraltārā pametis Irānas naftas tankkuģis, kas bijis aizturēts kopš jūlija sākuma uz aizdomu pamata par naftas piegādāšanu Sīrijai. Lielbritānijai piederošais Gibraltārs kuģi atbrīvojis, nepakļaujoties lūgumam to atkal aizturēt no Amerikas Savienoto Valstu puses.

Administratīvajos centros pēc reformas iedzīvotāju skaits variēs no 2 000 līdz 632 000

Pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas reformas ieviešanas pašvaldību administratīvo centru lielums variēs no 2 000 iedzīvotāju līdz 632 000 iedzīvotāju.

Šajā nedēļā gaidāms silts, taču arī lietains laiks

Nedēļas pirmajā pusē gaidāms mainīgs mākoņu daudzums, pa laikam uzspīdēs saule, tomēr Latvijas austrumu rajonos gaidāms arī lietus.

Nemiro: Saprotamas Lietuvas bažas par Astravjecas AES, bet elektrības iegāde no trešajām valstīm ir Latvijas interesēs

Latvijas valdības lēmums par elektroenerģijas tirdzniecības organizēšanu ar trešajām valstīm tika pieņemts, ņemot vērā valsts intereses,pauda ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

VID daļas vadītāja, kuras vīrs darbojās PVN izkrāpēju grupējumā, aizgājusi no darba

Valsts ieņēmumu dienesta darbiniece, kuras vīrs darbojās pievienotās vērtības nodokļa izkrāpēju un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizētāju grupējumā, izbeigusi darba attiecības ar dienestu.

Nedēļa Lietuvā: Nausēda tiekas ar Merkeli. Skvernelim operācija. Grib atstādināt korumpētus tiesnešus

Aizvadītajā nedēļā Lietuvas prezidents Gitans Nausēdatikās ar Vācijas kanceli Angelu Merkeli, bet premjerministrs Sauļus Skvernelis pirmo atvaļinājuma dienu pavadīja operāciju zālē.

PNB banka: Lēmums par bankas darbības apturēšanu bija ļoti pēkšņs un nepatīkams

Lēmums par PNB bankas darbības apturēšanu bija ļoti pēkšņs un nepatīkams, atzina bankā.

Krēsls paliek tukšs – pirmajā SIF padomes sēde neizdodas ievēlēt priekšsēdētāju

Sabiedrības integrācijas fonda jaunās padomes pirmajā sēdē neizdodas ievēlēt SIF priekšsēdētāju. Uz amatu izvirzīja divus pretendentus – Kultūras ministru Nauri Puntuli un Kurzemes NVO atbalsta centrs valdes priekšsēdētāju Inesi Siliņu.

Mūžībā devies diplomāts Aivars Baumanis

81 gada vecumā mūžībā devies Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, žurnālists un diplomāts Aivars Baumanis, informē Ārlietu ministrijā.

Cilvēktiesību komisijā spriedīs par NEPLP kompetenci sabiedriskā medija pārvaldībā

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti pirmdien, 19.augustā, spriedīs par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes kompetenci sabiedriskā medija pārvaldībā.

EK eksperte: Veselības budžeta palielināšana Latvijā ir neizbēgama

Veselības budžeta palielināšana Latvijā ir neizbēgama, taču šādai rīcībai jābūt stratēģiskam plānam.

Neatkarīgo deputātu frakcija parakstījusi sadarbības līgumu ar Gods kalpot Rīgai!

Neatkarīgo deputātu frakcija parakstījusi sadarbības līgumu ar Gods kalpot Rīgai!, tādējādi solot Oļegam Burovam savu atbalstu pirmdien, 19.augustā, gaidāmajās Rīgas domes priekšsēdētāja vēlēšanās.

Astoņu gadu laikā bērnu skaits Latvijā ir sarucis par 4,3%

Šī gada sākumā 359 tūkstoši jeb 18,7% no visiem Latvijas iedzīvotājiem bija bērni vecumā līdz 17 gadiem. Tas ir par 4,3% mazāk nekā 2010.gadā, kad Latvijā bija 375 tūkstoši bērnu šajā vecuma grupā.

Lietuvā rosina recepšu medikamentus tirgot internetā

Lietuvas Veselības ministrija ierosinājusi ieviest valsts kontrolētu sistēmu, kurā pacienti recepšu medikamentus varētu iegādāties tiešsaistē.

Daugavpils var zaudēt 1,34 miljonus PNB bankas slēgšanas dēļ

PNB bankas darbības apturēšanas dēļ Daugavpils pilsētas un tās kapitālsabiedrību budžeti var zaudēt 1,34 miljonus eiro, norāda Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš.

OIK izmeklēšanas komisija pieprasījusi informāciju par katru izsniegto licenci

Obligātā iepirkuma komponentes sistēmas izvērtēšanai izveidotā parlamentārā izmeklēšanas komisija pieprasījusi informāciju par katru izsniegto OIK licenci un amatpersonu lēmumiem, norāda komisijas pārstāve Ilze Vanaga.

Šogad greiderēti jau 64 tūkstoši kilometru

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs šogad greiderēšanas darbus veicis gandrīz 64 tūkstošu km garumā.


-->