bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 19.09.2018 | Vārda dienas: Verners, Muntis
LatviaLatvija

Ko sola Saeimas vēlēšanās startējošās partijas valsts aizsardzības stiprināšanai?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUSaeimas vēlēšanās startējošās partijas valsts aizsardzības stiprināšanai sola armijā izveidot arodbiedrības, samazināt vai palielināt militāros izdevumus, kā arī palielināt zemessargu skaitu, liecina aģentūras LETA apkopojums par partiju 4 000 zīmju programmām.

Jaunā konservatīvā partija sola panākt īpaša likuma pieņemšanu par 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) aizsardzības budžetam neatkarīgi no apstākļiem. Tāpat partija uzskata, ka Latvijā nepieciešams turpināt izvietot NATO spēkus un attīstīt Zemessardzi un Jaunsardzi.

Rīcības partija saīsinātajā programmā sola panākt, ka sadarbošanās ar starptautiskajām drošības struktūrām, kā arī «ņemt vērā jaunās realitātes pasaules drošības politikā». Tāpat partija sola samazināt militāros izdevumus, «lai palielinātu medicīnas, policijas un tiesu finansējumus». Minētais gan būtu pretrunā ar Latvijas saistībām NATO.

Latvijas Reģionu apvienība sola rūpēties par Latvijas ārējās robežas drošības garantēšanu ar ES valstu un NATO atbalstu. Tāpat partija apņemas rūpēties par Jaunsardzes un Zemessardzes attīstību, atbalstot sadarbību ar pašvaldībām reģionos. Partija arī vēlas veikt drošību uzraugošo institūciju darbības revīziju un atjaunot Latvijas Policijas akadēmiju.

Apvienība Attīstībai/Par! sola, ka Latvija iekļausies Eiropas kodolā, tostarp Eiropas aizsardzības, drošības, iekšlietu savienībās. Partija uzskata, ka vienotā Eiropa garantē Latvijas drošību, jo tā ir vairogs pret masveida imigrāciju, terorismu un autoritārismu. Partija sola, ka Latvija viņu vadībā konsekventi izpildīs aizsardzības budžeta saistības NATO un balsta aizsardzību alianses spēku plašākā klātbūtnē Latvijā un sabiedrības «visaptverošā izturētspējā» pret daudzveidīgiem apdraudējumiem.

Partija Jaunā Vienotība sola pakāpeniski palielināt aizsardzības budžetu līdz 2,5% no IKP, nodrošināt pastāvīgu NATO sabiedroto kontingenta klātbūtni, izveidot spēcīgu Zemessardzi ar skaitlisko sastāvu līdz 20 000 cilvēku, kā arī veicināt sadarbību ar zinātnes nozari drošības industrijas attīstībai.

Zaļo un zemnieku savienība sola veidot visaptverošu valsts aizsardzību NATO ietvaros, stiprinot Nacionālos bruņotos spēkus, Zemessardzi, Jaunsardzi, austrumu robežu. Īstenojot pragmatisku Latvijas ārpolitiku ES, politiskais spēks sola aizstāvēt valsts intereses, virzot reformas, kas sekmētu nacionālo drošību.

Partija No sirds Latvijai saīsinātajā programmā sola līdz 2020.gadam izveidot jaunu nacionālās aizsardzības koncepciju, lai tā būtu atbilstoša valsts finansiālajām iespējām. Tāpat partija būtiski stiprināšot Zemessardzi un izbeigšot tādu ieroču un sistēmu iepirkšanu, kas nav atbilstoši jaunajai valsts aizsardzības koncepcijai.

LETA atzīmē, ka partijas Progresīvie īsajā programmā nekas skaidri nav minēts par solījumiem aizsardzības nozarē, taču paplašinātajā programmā teikts, ka partija pilnveidošot valsts pašaizsardzības spējas, vienlaikus izmantojot visu pieejamo aizsargspēju resursu, paplašinot militāro un civilās aizsardzības apmācību uz dažādām sabiedrības grupām ārpus Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Zemessardzes. Tāpat partija turpināšot veidot vietējo militāri industriālo bāzi bruņoto spēku un Zemessardzes apgādei un vajadzībām, ieguldījumus veicot gan militārajā aprīkojumā, gan tādu bruņoto spēku izveidē, kas iekļaujas vietējā sabiedrībā.

Partija arī sola bruņotos spēkus attīstīt par sabiedrībā integrētu un pievilcīgu darba devēju, izveidojot tajos arodbiedrības un tādējādi palielinot karavīru pašpārvaldi bruņoto spēku saimnieciskajā un personāla organizācijā. Progresīvie uzskata, ka Latvijai jāsasniedz un jāsaglabā 2% no IKP slieksnis aizsardzības izdevumiem.

Partija Saskaņa sola modernizēt bruņotos spēkus, esošā finansējuma ietvaros nosakot kiberdrošību un speciālo operāciju spēkus par prioritāti. «Stiprināsim Latvijas iedzīvotāju vispārējo un valsts robežu drošību,» teikts partijas saīsinātajā programmā.

Latvijas Krievu savienība iecerējusi pazemināt militāros izdevumus un atgriezties «pie tādas militāri politiskās situācijas reģionā, kas pastāvēja līdz 2014.gadam».

Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK sola turpināt palielināt aizsardzības izdevumus, paplašinot mobilizācijas gadījumā iesaistāmo labi apmācīto pilsoņu loku. Tāpat partija aktīvi iestāsies par pastāvīgu NATO sabiedroto karavīru uzturēšanos Latvijā.

Aģentūra LETA norāda, ka partija KPV LV ne īsajā, ne paplašinātajā programmā nav skaidri minējusi, kādu politiku ieturēs aizsardzības jomas attīstībā.

Partija Latviešu nacionālisti saīsinātajā programmā sola izveidot tautas armiju un attīstīt rezervistus sistēmu. Tāpat partija uzskata, ka NATO ir Latvijas drošības garants.

Partija LSDSP/KDS/GKL sola nodrošināt, lai katrs Latvijas iedzīvotājs Latvijā justos droši, zinot, ka atbildīgie dienesti steigsies viņam palīgā apdraudējuma vai nelaimes gadījumā, un būtu pārliecināts, ka valsts aizsargās viņa tiesības dzīvot demokrātiskā, tiesiskā un drošā valstī.

Partija Par Alternatīvu saīsinātajā programmā neko nav ierakstījusi, ko sola panākt aizsardzības jomā, bet paplašinātu programmu šī partija nav publicējusi.


Pievienot komentāru

Krievijas lidmašīnu pie Sīrijas notriekuši sabiedrotie, mērķējot uz izraēliešiem

Noskaidrojies, ka Krievijas lidmašīna, kura pirmdien pazudusi bez vēsts Vidusjūrā pie Sīrijas tikusi, tikusi notriekta ar pretgaisa raķeti, kļūdoties Sīrijas spēkiem, kad tie savukārt tēmējuši uz Izraēlas iznīcinātāju lidmašīnām. Tā pavēstījis Krievijas aizsardzības resors un norādījis, ka lidaparātā atradušies 15, nevis 14 karavīri, kā ziņots iepriekš, un incidentā visi gājuši bojā.

Pretrunīgi vērtēto Laika priekškaru pie Nacionālā teātra šogad tomēr nebūvēs

Rīgas domes Īpašuma departaments pieņēmis lēmumu pagaidām tomēr neizbūvēt plaši apspriesto objektu Laika priekškars Latvijas Nacionālā teātra ozolu alejā, vēsta Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas vadītājs Oļegs Burovs.

Plāno paplašināt personu loku, kas ir tiesīgs iepazīties ar krimināllietas materiāliem pēc kriminālprocesa pabeigšanas

Sabiedrības informēšanas nolūkā žurnālisti būs tiesīgi iepazīties ar krimināllietas materiāliem pēc kriminālprocesa pabeigšanas un galīgā nolēmuma stāšanās spēkā.

Robežsargi automašīnā atrod vairāk nekā 140 kg hašiša

Grebņevas robežkontroles punktā šā gada 16.septembrī tika aizturēts 1991.gadā dzimis vīrietis un viņa automašīnā speciāli ierīkotā slēpnī konstatēts pēdējos gados lielākais narkotisko vielu daudzums – 145,3 kilogrami.

Daimler, BMW un VW tur aizdomās par ekotehnoloģiju izstrādes ierobežošanu

Eiropas Komisija ir sākusi izmeklēšanu pret vācu autobūves milžiem, BMW, Daimler un Volkswagen Group uz aizdomu pamata, ka tie varētu būt vienojušies ierobežot tīru izplūdes gāzu tehnoloģiju izstrādi.

Latvija nākamo piecu gadu laikā bēgļu atbalsta mehānismā Turcijai iemaksās teju 1,8 miljonus eiro

Latvija nākamo piecu gadu laikā Bēgļu atbalsta mehānismā Turcijai kopumā iemaksās 1 776 117 miljonus eiro, lēma valdība.

Brīvo darbvietu skaits 2.ceturksnī pieaug par 7,8 tūkstošiem jeb 46,6%

Brīvo darbvietu skaits šī gada 2.ceturksnī Latvijā bija 24,5 tūkst. un, salīdzinot ar 2017.gada 2.ceturksni, to skaits ir pieaudzis par 7,8 tūkst. jeb 46,6%. Sabiedriskajā sektorā bija 7,2 tūkst. brīvo darbvietu, privātajā – 17,3 tūkst. gada laikā privātajā sektorā brīvo darbvietu skaits palielinājies par 6,7 tūkst. jeb 63,9%, savukārt sabiedriskajā – par 1,0 tūkst. jeb 16,8%.

Veicinās lauksaimnieku iesaistīšanos apdrošināšanas pakalpojumu izmantošanā

Valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas sagatavotās izmaiņas noteikumos par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu ražas, dzīvnieku un augu apdrošināšanai.

Turpina meklēt risinājumus nolietoto riepu krājumiem

Valdība atbalstījusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu Par nolietoto riepu apsaimniekošanu. Ziņojumā iekļautās turpmākās rīcības paredz dažādus pasākumus, lai risinātu jautājumu attiecībā uz pārstrādes un reģenerācijas jaudu attīstību, kā arī ne mazāk svarīgi ir nodrošināt jau uzkrāto nolietoto riepu apsaimniekošanu.

Lietuvā izbraukušo vietā arvien vairāk strādā ukraiņi, baltkrievi

Uzņēmumi Lietuvā, kas strādā celtniecībā, loģistikā un mazumtirdzniecībā, arvien vairāk piesaista darbiniekus no Ukrainas un Baltkrievijas. Tā šajās nozarēs tiek daļēji aizpildīts darbspēka robs, ko radījusi liela skaita lietuviešu izbraukšana uz Rietumeiropas valstīm.

Latvijas krājbankas administrators augustā atguvis 125 200 eiro

Likvidējamās Latvijas krājbankas administrators šogad augustā atguvis 125 165 eiro, kas ir par 44,3% mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Precizēta Āfrikas cūku mēra riska zonu teritorija

Valdība otrdien, 18.septembrī, apstiprināja Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus noteikumos par Āfrikas cūku mēra likvidēšanas un draudu novēršanas kārtību. Izmaiņas noteikumos sagatavotas, lai precizētu ĀCM riska zonas Latvijā.

UNESCO mudina skolēnus līdzdarboties ilgtspējīgas attīstības sekmēšanā

Šī gada rudenī vienlaikus gandrīz simts pasaules valstīs aizsāksies starptautiskā izglītības akcija Pasaules lielākā mācību stunda, mudinot ikvienu skolēnu līdzdarboties ilgtspējīgas attīstības sekmēšanā, meklējot risinājumus vietējās kopienas problēmjautājumiem.

Igaunijas banku uzraugs norāda uz Dānijas atbildību uzpasēt Danske Bank

Kamēr pret Danske Bank Igaunijas atzaru ir vērstas izmeklēšanas par iespējamu miljardiem lielas apšaubāmas naudas plūsmu caur bankas nerezidentu kontiem, Igaunijas finanšu iestāžu uzraugs norādījis, ka par bankas risku kontroli esot atbildīgs Dānijas banku uzraugs.

Latvijas ostās 8 mēnešos pārkrauti par 0,9% vairāk kravu; visvairāk pārkrautas ogles

Latvijas ostās šī astoņos mēnešos kopumā pārkrautas 43,468 miljoni tonnu kravu, kas ir par 0,9% vairāk nekā līdzīgā laika periodā pērn. Kā liecina Satiksmes ministrijas publiskotie dati, kravu apgrozījuma negatīvā bilance turpina samazināties Ventspils ostā, kur astoņu mēnešu laikā pārkrautas 13,274 miljoni tonnu kravu, kas ir sarukums par 11,9% šī un pagājušā gada griezumā.

airBaltic vasarā pārvadā par 18% vairāk pasažieru

Latvijas lidsabiedrība airBaltic šī gada pirmajos astoņos mēnešos kopumā pārvadājusi 2 770 047 pasažierus jeb par 18% vairāk nekā šajā periodā pērn uz galamērķiem lidsabiedrības maršrutu tīklā Eiropā, Skandināvijā, Krievijā, NVS un Tuvajos Austrumos.

Pilsēta cilvēkiem: Riteņbraucēju skaits Rīgā pieaudzis par 40%

Riteņbraucēju skaits četru gadu laikā, kā liecina uz Rīgas tiltiem iegūtie dati, pieaudzis par 40%. Apvienības Pilsēta cilvēkiem 14. septembrī veiktā velosipēdistu skaitīšana uzrāda, ka Vanšu tiltu stundā šķērso gandrīz 600 riteņbraucēju, kas ir teju piecas reizes vairāk nekā pirms desmit gadiem, stāsta apvienības valdes priekšsēdētājs Kaspars Zandbergs.

ABLV Bank aktīvi augustā atgūti 47,14 miljonu eiro apmērā

Likvidējamās ABLV Bank likvidatori augustā atguvuši aktīvus 47,14 miljonu eiro apmērā, kas ir 2,2 reizes vairāk nekā mēnesi iepriekš.

Latvijas Ārlietu ministrijas mājaslapā ir izveidota jauna sadaļa par Brexit

Sarunās par Apvienotās Karalistes Izstāšanās līgumu no Eiropas Savienības jeb tādā dēvēto Brexit tuvojas izšķirošs posms. Neatkarīgi no sarunu rezultāta būs pārmaiņas ES un AK attiecībās, kuras ietekmēs Latvijas iedzīvotājus un uzņēmējus, atzīmē Ārlietu ministrijā.

Krievija: Sīrijas tuvumā pazudusi Krievijas lidmašīna ar 14 karavīriem

Vidusjūrā, pie Sīrijas krastiem pazaudēti sakari ar Krievijas kara lidmašīnu, kurā atradušās 14 militārpersonas, tā paziņojusi Krievijas Aizsardzības ministrija.

No amata atkāpjas Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Kronbergs

Par atkāpšanos no amata pirmdien, 17.septembrī, paziņojis Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks tūrisma un investīciju jautājumos Ģirts Kronbergs.

ASV būtiski paplašinās ievedmuitu precēm no Ķīnas

Amerikas Savienoto Valstu valdība apņēmusies ieviest ievedmuitu precēm no Ķīnas attiecinot to uz produkciju ap 200 miljardu ASV dolāru vērtībā. Attiecīgi tiek pastiprināts protekcionisms tirdzniecības jomā starp pasaulē divām lielākajām tautsaimniecībām.

Konkursā uz Rundāles pils muzeja direktora amatu pieteikušies 16 pretendenti

Kultūras ministrijas izsludinātajā atklātajā konkursā uz Rundāles pils muzeja direktora amatu noteiktajā termiņā – līdz 14.septembrim – pieteikumus iesnieguši 16 pretendenti.

Biržu indeksi krītas pirms jauniem ASV tarifiem Ķīnas precēm

ASV un Eiropas biržu indeksi piektdien, 14.septembrī, kritās un ASV dolāra vērtība saruka, investoriem gatavojoties jaunu ASV tarifu noteikšanai Ķīnas precēm.

Vienotība neatbalstīs ZZS iniciatīvu par tautas vēlētu prezidentu, bet NA vēl lems

Partija Vienotība neplāno atbalstīt Zaļo un zemnieku savienības deputātu iesniegtos grozījumus par tautas vēlētu prezidentu, norāda Vienotības priekšsēdētājs Arvils Ašeradens