bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Otrdiena 22.10.2019 | Vārda dienas: Airisa, Irīda, Īrisa
LatviaLatvija

Ko sola Saeimas vēlēšanās startējošās partijas valsts aizsardzības stiprināšanai?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUSaeimas vēlēšanās startējošās partijas valsts aizsardzības stiprināšanai sola armijā izveidot arodbiedrības, samazināt vai palielināt militāros izdevumus, kā arī palielināt zemessargu skaitu, liecina aģentūras LETA apkopojums par partiju 4 000 zīmju programmām.

Jaunā konservatīvā partija sola panākt īpaša likuma pieņemšanu par 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) aizsardzības budžetam neatkarīgi no apstākļiem. Tāpat partija uzskata, ka Latvijā nepieciešams turpināt izvietot NATO spēkus un attīstīt Zemessardzi un Jaunsardzi.

Rīcības partija saīsinātajā programmā sola panākt, ka sadarbošanās ar starptautiskajām drošības struktūrām, kā arī «ņemt vērā jaunās realitātes pasaules drošības politikā». Tāpat partija sola samazināt militāros izdevumus, «lai palielinātu medicīnas, policijas un tiesu finansējumus». Minētais gan būtu pretrunā ar Latvijas saistībām NATO.

Latvijas Reģionu apvienība sola rūpēties par Latvijas ārējās robežas drošības garantēšanu ar ES valstu un NATO atbalstu. Tāpat partija apņemas rūpēties par Jaunsardzes un Zemessardzes attīstību, atbalstot sadarbību ar pašvaldībām reģionos. Partija arī vēlas veikt drošību uzraugošo institūciju darbības revīziju un atjaunot Latvijas Policijas akadēmiju.

Apvienība Attīstībai/Par! sola, ka Latvija iekļausies Eiropas kodolā, tostarp Eiropas aizsardzības, drošības, iekšlietu savienībās. Partija uzskata, ka vienotā Eiropa garantē Latvijas drošību, jo tā ir vairogs pret masveida imigrāciju, terorismu un autoritārismu. Partija sola, ka Latvija viņu vadībā konsekventi izpildīs aizsardzības budžeta saistības NATO un balsta aizsardzību alianses spēku plašākā klātbūtnē Latvijā un sabiedrības «visaptverošā izturētspējā» pret daudzveidīgiem apdraudējumiem.

Partija Jaunā Vienotība sola pakāpeniski palielināt aizsardzības budžetu līdz 2,5% no IKP, nodrošināt pastāvīgu NATO sabiedroto kontingenta klātbūtni, izveidot spēcīgu Zemessardzi ar skaitlisko sastāvu līdz 20 000 cilvēku, kā arī veicināt sadarbību ar zinātnes nozari drošības industrijas attīstībai.

Zaļo un zemnieku savienība sola veidot visaptverošu valsts aizsardzību NATO ietvaros, stiprinot Nacionālos bruņotos spēkus, Zemessardzi, Jaunsardzi, austrumu robežu. Īstenojot pragmatisku Latvijas ārpolitiku ES, politiskais spēks sola aizstāvēt valsts intereses, virzot reformas, kas sekmētu nacionālo drošību.

Partija No sirds Latvijai saīsinātajā programmā sola līdz 2020.gadam izveidot jaunu nacionālās aizsardzības koncepciju, lai tā būtu atbilstoša valsts finansiālajām iespējām. Tāpat partija būtiski stiprināšot Zemessardzi un izbeigšot tādu ieroču un sistēmu iepirkšanu, kas nav atbilstoši jaunajai valsts aizsardzības koncepcijai.

LETA atzīmē, ka partijas Progresīvie īsajā programmā nekas skaidri nav minēts par solījumiem aizsardzības nozarē, taču paplašinātajā programmā teikts, ka partija pilnveidošot valsts pašaizsardzības spējas, vienlaikus izmantojot visu pieejamo aizsargspēju resursu, paplašinot militāro un civilās aizsardzības apmācību uz dažādām sabiedrības grupām ārpus Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Zemessardzes. Tāpat partija turpināšot veidot vietējo militāri industriālo bāzi bruņoto spēku un Zemessardzes apgādei un vajadzībām, ieguldījumus veicot gan militārajā aprīkojumā, gan tādu bruņoto spēku izveidē, kas iekļaujas vietējā sabiedrībā.

Partija arī sola bruņotos spēkus attīstīt par sabiedrībā integrētu un pievilcīgu darba devēju, izveidojot tajos arodbiedrības un tādējādi palielinot karavīru pašpārvaldi bruņoto spēku saimnieciskajā un personāla organizācijā. Progresīvie uzskata, ka Latvijai jāsasniedz un jāsaglabā 2% no IKP slieksnis aizsardzības izdevumiem.

Partija Saskaņa sola modernizēt bruņotos spēkus, esošā finansējuma ietvaros nosakot kiberdrošību un speciālo operāciju spēkus par prioritāti. «Stiprināsim Latvijas iedzīvotāju vispārējo un valsts robežu drošību,» teikts partijas saīsinātajā programmā.

Latvijas Krievu savienība iecerējusi pazemināt militāros izdevumus un atgriezties «pie tādas militāri politiskās situācijas reģionā, kas pastāvēja līdz 2014.gadam».

Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK sola turpināt palielināt aizsardzības izdevumus, paplašinot mobilizācijas gadījumā iesaistāmo labi apmācīto pilsoņu loku. Tāpat partija aktīvi iestāsies par pastāvīgu NATO sabiedroto karavīru uzturēšanos Latvijā.

Aģentūra LETA norāda, ka partija KPV LV ne īsajā, ne paplašinātajā programmā nav skaidri minējusi, kādu politiku ieturēs aizsardzības jomas attīstībā.

Partija Latviešu nacionālisti saīsinātajā programmā sola izveidot tautas armiju un attīstīt rezervistus sistēmu. Tāpat partija uzskata, ka NATO ir Latvijas drošības garants.

Partija LSDSP/KDS/GKL sola nodrošināt, lai katrs Latvijas iedzīvotājs Latvijā justos droši, zinot, ka atbildīgie dienesti steigsies viņam palīgā apdraudējuma vai nelaimes gadījumā, un būtu pārliecināts, ka valsts aizsargās viņa tiesības dzīvot demokrātiskā, tiesiskā un drošā valstī.

Partija Par Alternatīvu saīsinātajā programmā neko nav ierakstījusi, ko sola panākt aizsardzības jomā, bet paplašinātu programmu šī partija nav publicējusi.


Pievienot komentāru

Saeimas komisijā konceptuāli atbalsta finansējuma palielināšanu partijām

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija konceptuāli atbalstījusi grozījumu Politisko organizāciju finansēšanas likumā skatīšanu 2020.gada budžeta likumprojektu paketē, kas nozīmē, ka tie tiks vērtēti steidzamības kārtībā.

Eurostat: Latvija otrajā ceturksnī starp 14 ES valstīm ar budžeta pārpalikumu

Latvijā otrajā ceturksnī vispārējās valdības budžetā fiksēts pārpalikums attiecībā pret iekšzemes kopproduktu, tādējādi tai esot starp 14 Eiropas Savienības valstīm, kurās valsts ienākumi pārsnieguši izdevumus.

Igaunijā neplāno ar nodokli aplikt dabai nedraudzīgas automašīnas

Politiķi Igaunijā nevēlas ieviest nodokli automašīnām, lai samazinātu novecojušo spēkratu skaitu valstī, un nav plānotas arī plašākas diskusijas par šo jautājumu, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Par spīti speciālistu trūkumam nākamgad finansējumu rezidentūrai neplāno palielināt

Neskatoties uz jauno speciālistu trūkumu veselības nozarē, valsts finansējumu rezidentu apmācībai nākamgad nav plānots palielināt, turklāt no budžeta finansētā rezidentūrā plānots uzņemt vien par sešiem topošajiem speciālistiem vairāk.

Starptautisko attiecību eksperte: Krievija ir pārmaiņu priekšvakarā

Krievija šobrīd ir nonākusi krustcelēs, kad liela daļa sabiedrības un tās elite apzinās, ka pašreizējā vara ir sevi izsmēlusi un tās politika ir novedusi strupceļā, tā prominentā Krievijas eksperte Lilija Ševcova.

Ekonomikas ministrijai jāizstrādā priekšlikumi iepirkumu sistēmas pilnveidei

Ministru kabinets uzdevis Ekonomikas ministrijai izstrādāt detalizētu plānu iepirkumu sistēmas uzlabošanai.

Vēstniecībai Austrālijā – 1,78 miljoni. Vai tiek gādāts Rolex pulkstenis, kad nevar nopirkt skolas somu?

Saeimas Ārlietu komisijas sēdē diskusijas raisījusi iecere nākamgad atvērt Latvijas vēstniecību Austrālijā, deputātiem norādot gan uz augstajām izmaksām, gan uz iespēju lūgt palīdzību diasporai, kā arī uz nepieciešamību pēc vēstniecībām citviet pasaulē.

ASV domnīca: Baltijai nepieciešams darīt vairāk, lai stiprinātu aizsardzības spējas

Baltijai, lai stiprinātu savas aizsardzības spējas, nepieciešams darīt vairāk, par ietekmīgās ASV domnīcas The Jamestown Foundation oktobrī publicēto ziņojumu vēsta Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.

Ierosināta lieta par garantētā minimālā ienākuma līmeņa atbilstību Satversmei

Satversmes tiesa pēc tiesībsarga pieteikuma ierosinājusi lietu par garantētā minimālā ienākuma līmeņa atbilstību Satversmei.

Kavējoties Liepājas cietuma celtniecībai, Bordāns pieļauj likvidētā Brasas cietuma darbības atjaunošanu

Valstij nevēloties investēt ieslodzījuma infrastruktūras atjaunošanā, iespējams, nāksies atjaunot Brasas cietumu, Saeimas Juridiskajā komisijā atzinis tieslietu ministrs Jānis Bordāns.

Kariņš redzējumu par nodokļu reformu vēlas izstrādāt līdz Lieldienām

Līdz nākamā gada pavasarim plānotajai nodokļu reformai jāspēj atrast iedzīvotājiem iespējami nesāpīgākais veids, Saeimas Budžeta un finanšu komisijas sēdē teicis Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Vēlēšanas Kanādā: Mazinās atbalsts Trudo, tomēr liberāļi saglabā varas grožus

Kanādas premjerministra Džastina Trudo Liberālā partija pēc vēlēšanām Kanādā saglabājusi varas pozīcijas, tomēr Trudo nāksies vadīt mazākuma valdību.

Tallinā apsver iespēju ierobežot lapu pūtēju lietošanu

Tallinas pašvaldības Vides un komunālo pakalpojumu departaments ierosinājis ierobežot lapu pūtēju lietojumu pilsētas ielās.

Slovākijā par žurnālista slepkavību apsūdz četras personas

Slovākijas tiesībsargājošās iestādes saistībā ar žurnālista Jāna Kuceka un viņa dzīvesbiedres slepkavību 2018.gadā ir izvirzījušas apsūdzības politiķiem pietuvinātam uzņēmējam un vēl trim personām.

Ugunsdzēsēji Lietuvā pieprasa algu paaugstināšanu un draud ar protestiem

Aptaujas liecina, ka Lietuvā ugunsdzēsēji bauda lielu sabiedrības uzticību, taču tajā pašā laikā naudas trūkums apgrūtina to pienākumu izpildi. Ja nekas nemainīsies, Lietuvas ugunsdzēsēji draud streikot, ziņo Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.

Britu mārciņas vērtība īslaicīgi sasniedz piecu mēnešu maksimumu

Britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru pirmdien, 21.oktobrī, īslaicīgi pieaugusi līdz piecu mēnešu maksimumam, pateicoties jaunam Brexit optimismam, taču pēc tam kritusies.

Administratīvo pārkāpumu lietās varētu atcelt tiesnešu imunitāti

Tieslietu padome konceptuāli lēmusi, ka administratīvo pārkāpumu lietās atceļama tiesnešu imunitāte, informē Augstākajā tiesā.

Koalīcijas frakcijas vienojas priekšlikumus nākamā gada budžetam virzīt tikai kopīgi

Panākta vienošanās, ka valdību veidojošo partiju Saeimas frakcijas atsevišķi priekšlikumus nākamā gada budžetam nevirzīs.

Ja aizturētajam Latgales policistam par kukuļošanu cels apsūdzības, Ģirģens vērtēs arī Ķuža atbildību

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens Valsts policijas priekšnieka Inta Ķuža atbildību solās vērtēt tad, ja aizdomās turētajam Latgales policistam tiks celtas apsūdzības.

Pēc panākumiem Šveices parlamenta vēlēšanās Zaļie vēlas lielāku atbildību no finanšu sektora

Pēc panākumiem Šveices parlamenta vēlēšanās Zaļā partija paudusi apņēmību būt stingrākiem pret valsts finanšu sektoru, ziņo Reuters. «Mums finanšu centrs jātur pie lielākas atbildības,» paziņojusi Zaļo līdere Regula Ritza.

Ventspilī steigā pārapstiprina iepriekšējo Brīvostas pārvaldes sastāvu

Ventspils pilsētas dome piektdien, 18.oktobrī, apstiprinājusi pilnvaru pagarināšanu uz vēl pieciem gadiem Ventspils brīvostas pārvaldes valdē tajā jau ilgstoši esošajiem vietvaras politiķiem.

Prāvu par WikiLeaks dibinātāja Asanža izdošanu turpinās skatīt 2020.gada februārī

Tiesas prāva par WikiLeaks dibinātāja Džuliāna Asanža dibinātāja izdošanu turpināsies 2020.gada februārī, ziņo Reuters.

Rīgā sabrukušās ēkas iemītniekiem jāmeklē jaunas mājas

Ēka Rīgā, Lāčplēša ielā 123B, kurai 12.oktobrī vienā no stāviem iegruva griesti, nav ekspluatējama, tāpēc aptuveni 60 nama īrniekiem ir jāmeklē jauni mājokļi.

Eksperts: Pēdējo mēnešu pozitīvie dzimstības rādītāji Igaunijā vēl nenozīmē pastāvīgu demogrāfisko pieaugumu

Lai gan pēdējos mēnešos Igaunijā novērojama lielāka dzimstība nekā mirstība, analītiķi teic – ir par agru, lai teiktu, ka Igaunijā dabiski palielinās populācija.

Tiesa pārliecināta par gana raitu Maxima traģēdijas lietas iztiesāšanu; ministrs sagaida AT aktivitāti

Tiesu administrācija apgalvoja, ka Maxima traģēdijas krimināllietas iztiesāšana Pārdaugavas tiesā tiek organizēta tā, lai nodrošinātu pēc iespējas efektīvāku un ātrāku lietas iztiesāšanas procesu, bez neattaisnotas novilcināšanas.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site! -->