bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Svētdiena 15.09.2019 | Vārda dienas: Gunvaldis, Gunvaris, Sandra, Sondra
LatviaLatvija

Koalīcija apņēmīga rast kompromisu budžeta sadalē

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš

Nākamā gada budžeta veidošanas procesā nekam vēl nav pateikts ne skaidrs «nē», ne arī skaidrs «jā», pirmdien, 2.septembrī, pēc Sadarbības padomes sēdes žurnālistiem sacījis Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjerministrs uzsvēra, ka partijas turpina «interesantu, bet ne vienkāršu» darbu pie nākamo trīs gadu budžeta. «Cenšamies ieviest novitāti – skatīties ne tikai uz nākamo gadu, bet arī uz turpmākajiem trim gadiem, domājot, kā lēmumi ietekmēs nākamos gados,» skaidroja premjers.

Kariņš norādīja, ka process nav vienkāršs, jo katra partija saredz savas prioritātes. «No vienas puses, visi viens otram piekrīt, ka tas un šis ir svarīgi, bet, no otras puses, – ka papildu pārdalāmās naudas nepietiek pilnīgi visam,» pastāstīja premjers, piebilstot, ka koalīcijas politiķi cenšas izdiskutēt to, kādiem jābūt valdības galvenajiem lēmumiem, kas uzlabotu sabiedrības dzīvi.

«Mēs nenodarbojamies ar bezatbildīgu rīcību, vienkārši iedomājoties skaitļus bez pamatojuma. Visi partneri nāk ar pamatotiem argumentiem, taču grūtības ir tajā, ka jānonāk pie kompromisa. Process turpinās, un tik ilgi, kamēr nebūs vienošanās par visu, netiks izceltas individuālas lietas,» pauda Kariņš, neatklājot, vai un kādas vienošanās līdz šim izdevies panākt.

«Mēs nekam neesam pateikuši ne skaidru «nē», ne arī skaidru «jā»,» atklāja premjers. Pašlaik koalīcijas partneru vidū risināms jautājums par to, cik un kādā jomā ieguldīt kādus papildu līdzekļus. Par to koalīcijas partneru domas atšķiras.

«Tā ir tāda kā desas taisīšana,» budžeta veidošanas procesu raksturoja Kariņš, piekodinot, ka viņš ar prieku stāstīs par panāktajām vienošanām tad, kad «desa būs gatava».

Kariņš skaidroja, ka koalīcijas partneru mērķis ir līdz šīs nedēļas beigām vienoties par to, kā pārdalīt budžetā ienākošo papildu naudu. Valdība budžetu izskatīšanai Saeimā vēlas nodot līdz oktobra vidum.

Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderis, tieslietu ministrs Jānis Bordāns pēc Sadarbības padomes sēdes žurnālistiem pauda, ka katrā nozarē ir «ielaistas vajadzības», un procesā dažādie politiskie spēki spiesti «pieslīpēties», lai rastu kompromisus.

«Ir lietas, kur mēs neatkāpsimies, bet es saredzu, ka varētu atkāpties no kādiem saviem principiem. Katra no partijām to jau ir izdarījusi, lai saglabātu vai veidotu kopīgu šīs valdības ideju,» uzsvēra politiķis.

Savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) pauda, ka partiju apvienība Attīstībai/Par! (AP) atbalsta tādas aktivitātes, kas kopumā stimulētu ekonomikas izaugsmi, lai nākotnē rastu līdzekļus prioritāšu apmierināšanai.

Pūce pauda, ka pilnā apmērā politiskā spēka prioritātes īstenot, visticamāk, nevarēs, atgādinot, ka Saeimas pieņemtais lēmums par strauju darba samaksas pieaugumu veselības aprūpē bija optimistisks, balstoties pieņēmumā par ekonomikas izaugsmi.

«Šādos apstākļos var nākties pieņemt nepatīkamu, bet svarīgu lēmumu, lai nodrošinātu visu budžeta vajadzību pakāpenisku realizēšanu, par prioritāti nepasludinot vienu nozari. Ja būtu jāizšķiras pilnā apmērā izpildīt Saeimas pieņemto lēmumu, tad citām prioritātēm naudas tikpat kā nepaliktu. Veselības aprūpes darbiniekiem svarīgāk par īstermiņa solījumiem ir pārliecība par pragmatisku budžeta plānošanu,» pauda Pūce.

Tikmēr Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs (KPV LV) neslēpa, ka starp koalīcijas partneriem ir domstarpības, taču tās, viņaprāt, ir dabīgas, jo «domstarpības ir arī sabiedrībā kopumā».

Politiķis uzsvēra, ka sadarbības partneri ir apņēmušies tikt galā ar domstarpībām.

«Tas varētu būt labs paraugs sabiedrībai kopumā, ka par spīti grūtībām un domstarpībām, ir iespēja redzēt, kā tumsā rodas gaismas kūlis, ko veido kopīgas prioritātes,» sacīja Zakatistovs.

Nacionālā apvienība Visu Latvijai! – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL–TB/LNNK) valdes loceklis Jānis Dombrava žurnālistiem atzina, ka katra procesā iesaistītā partija vēlas, lai budžets būtu maksimāli labs un sabiedrībai pieņemams.

Viņaprāt, pozitīvi ir tas, ka koalīcijas partneri, rosinot izdevumu palielināšanu, nāk arī ar konkrētiem piedāvājumiem, kur rast papildu līdzekļus. Dombravas ieskatā, tādā veidā paplašinot diskusiju, būtu iespējams rast risinājumus ievērojami lielākam izvirzīto prioritāšu lokam.

Kā ziņots, 2020.gada budžeta bāzes izdevumi plānoti 7,13 miljardu eiro apmērā, iepriekš informējusi Finanšu ministrija (FM). 2021.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 7,33 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar 2019.gadu, izdevumi nākamgad augs par 39,4 miljoniem eiro, bet 2021.gadā – par 35,7 miljoniem eiro.

2022.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 7,49 miljardu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar 2021.gadu ir par 194,2 miljoniem eiro vairāk.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2020.gadam aprēķināti 2,98 miljardu eiro apmērā, 2021.gadam – 3,17 miljardu eiro apmērā un 2022.gadam – 3,34 miljardu eiro apmērā.

Tāpat no FM sniegtās informācijas izriet, ka patlaban plānotā 2020.gada fiskālā telpa ir negatīva – 25 miljonu eiro apmērā, ko nosaka Rīgas satiksmes iekļaušana valsts deficītā.

Tāpat FM informēja, ka pēc izdevumu pārskatīšanas ministriju resoros 2020.gada budžetā papildus rasti 93,7 miljoni eiro. No tiem 48,1 miljonu eiro plānots novirzīt kopējās fiskālās telpas uzlabošanai, savukārt 45,6 miljonus eiro – ministriju noteiktajām prioritātēm.

Tikmēr ministrijas prioritārajiem pasākumiem 2020.gada budžetā papildus prasījušas 953,5 miljonus eiro, 2021.gadam – 1,82 miljardus eiro, bet 2022.gadam – 2,14 miljardus eiro, teikts FM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritārajiem pasākumiem turpmākajos trijos gados.

Atslēgvārdi: Aktuāli


Pievienot komentāru

Latvijā krietni straujāks darbaspēka izmaksu pieaugums nekā ES un eirozonā vidēji

Lielāks darbaspēka izmaksu pieaugums otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2018.gada attiecīgo laika periodu reģistrēts Rumānijā, Bulgārijā, Slovākijā, Ungārijā, Igaunijā, Čehijā un Polijā.

Pilsētvides serviss līdzšinējos klientus Rīgā apkalpos Clean R un Eco Baltia vide

Atkritumu apsaimniekotāja Pilsētvides serviss līdz šim apsaimniekotos 4% Rīgas teritorijas turpmāk apkalpos uzņēmumi Clean R un Eco Baltia vide.

Levits: Namībija ir viens no Latvijas tuvākajiem sadarbības partneriem Āfrikas kontinentā

«Namībija ir viens no mūsu tuvākajiem sadarbības partneriem Āfrikas kontinentā, kas sasniegusi iespaidīgus rezultātus gan ekonomiskajā attīstībā, gan biznesa vides uzlabošanā.»

Latvijā janvārī-jūlijā bijis mazākais eksporta kāpums ES

Latvijā šogad janvārī–jūlijā salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn starp Eiropas Savienības valstīm bijis mazākais eksporta pieaugums.

Igaunijā valsts valodu mācīs vilcienos uz Narvu

Igauņu valodas stundas vilcienā – ar šādu radošu iniciatīvu iecerēts sekmēt integrācijas procesu Igaunijā. Nodarbības gaidāmas dzelzceļa maršrutā, kas savieno Tallinu un Narvas pilsētu Krievijas pierobežā.

Brīvpusdienu apmaksā piedalīsies gan ministrija, gan pašvaldības

Valsts tomēr piedalīsies 1.–4.klašu skolēnu brīvpusdienu finansēšanā, liecina 13.septembrī valdībā apstiprinātais protokollēmums par 2020.gada valsts budžeta prioritātēm.

Britu parlamenta spīkers sola neļaut Džonsonam pārkāpt likumu ar bezvienošanās Brexit 31.oktobrī

Lielbritānijas parlamenta priekšsēdētājs paudis gatavību grozīt kārtības rulli, lai nepieļautu, ka birtu premjerministrs panāk valsts izstāšanos no Eiropas Savienības bez vienošanās 31.oktobrī, kas būtu pretrunā parlamenta lēmumiem ar likuma spēku.

Vienas stundas darbaspēka izmaksas pieaugušas par 8,9% jeb 79 centiem

Straujāk vienas stundas darbaspēka izmaksas auga veselības un sociālās aprūpes nozarē – par 18%.

Sadarbības partneri izsaka pārmetumus valdībai par likumu neievērošanu budžeta izstrādē

Vairāki valdības sadarbības piektdien, 13.septembrī, pārmetuši Ministru kabinetam likumu neievērošanu 2020.gada budžeta izstrādes procesā.

Mazumtirgotāji Lietuvā izmanto algu pieaugumu cenu celšanai, vērtē ekonomists

Cenas Lietuvā 2019.gadā augušas divreiz ātrāk nekā pārējā eirozonā. Mazumtirgotājus celt cenas motivējusi iedzīvotāju pieaugošā rocība, vērtējis komercbankas ekonomists.

Latvijā pie atbildības sauc vīrieti, kas piedalījies bruņotā konfliktā Ukrainā

Apsūdzētajam vīrietim bijis nodoms piedalīties militārās operācijās nevalstiskas bruņotas grupas sastāvā Ukrainas austrumos.

Ministru kabinets prioritārajiem pasākumiem sadala vairāk nekā 192 miljonus

Ministru kabinets piektdien, 13.septembrī, ārkārtas sēdē lēmis par 192,4 miljonu eiro sadalīšanu ministriju un neatkarīgo iestāžu prioritārajiem pasākumiem.

Prāgā demontēs Padomju karavadoņa pieminekli

Čehijas galvaspilsētā Prāgā pašvaldība nolēmusi noņemt un pārvietot pieminekli, kas veltīts Padomju Savienības Otrā pasaules kara laika maršalam. Neraugoties saņemto uz kritiku no Krievijas, iecerēts tā vietā izveidot vispārīgākas nozīmes memoriālu.

Trim lielajām slimnīcām meklē padomes locekļus

Izsludina konkursu uz Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas padomes locekļu amatiem.

ECB stimulu programma ceļ Eiropas akciju cenas, kāpums arī Volstrītā

Eiropas akciju cenas pieaugušas pēc tam, kad Eiropas Centrālā banka nākusi klajā ar plašu ekonomikas stimulu programmu un pazeminājusi procentlikmes.

Igaunija veidos interneta diplomātijas departamentu, lai vairotu starptautisko ietekmi

Igaunijā, kur valsts iestādes lielu uzmanību pievērš datortehnoloģijām, Ārlietu ministrijas paspārnē iecerēts izveidot Kiberdiplomātijas departamentu. Tā uzdevums būs padarīt Igaunijas balsi dzirdamāku interneta jautājumos starptautiskajā vidē un organizācijās.

Patiesā labuma guvēja statuss uzņēmumā ne vienmēr nozīmē mantiskā labuma gūšanu

Tas, kurš tiek deklarēts kā uzņēmuma patiesā labuma guvējs, ne vienmēr ir persona, kas mantiski stāv pašās ķēdes beigās un gūst mantisko labumu no kompānijām.

Rīgas dome sarunu procedūrā starp trim atkritumu apsaimniekotājiem sadalījusi pilsētas teritorijas

Sarunu procedūrā starp trim atkritumu apsaimniekotājiem Rīgas dome «sadalījusi» arī atlikušos 4% Rīgas teritorijas, pavēstījis Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

Spānijā pēkšņi plūdi prasa upurus

Vairākās Spānijas daļās ciklons atnesis spēcīgas lietusgāzes, plūdus un viesuļvētru. Dabas katastrofas prasījušas ne mazāk kā divu cilvēku dzīvības.

Tieslietu ministrija uzstāj uz ieslodzījuma vietu uzlabošanu

Valdībai skatot jautājumu par 2020.gada valsts budžeta izdevumiem prioritārajiem pasākumiem, Tieslietu ministrija nemainīs savu nostāju jautājumā par Liepājas cietuma celtniecības projekta īstenošanu jau no nākamā gada.

Brīvdienās būs rudenīgi lietains un vēss laiks

Piektdien, 13.septembrī, laika apstākļus vēl noteiks plaša ciklona dienvidu mala un Latvijai pāri virzīsies plaša lietus un mākoņu zona. Daudzviet līs, dienā vietām nokrišņu daudzums pārsniegs pat 10-15 mm, kā arī lokāli iespējams pērkons, krusa.

Konceptuāli atbalsta liegumu pašvaldībām dibināt un izdot masu informācijas līdzekļus

Pašvaldībām plānots noteikt liegumu dibināt un izdot masu informācijas līdzekļus, paredz komisijas konceptuāli atbalstītie likuma grozījumi.

Lietuvas Seima papildvēlēšanās «auksta duša» sociāldemokrātu līderim un valdošai partijai

Lietuvā aizvadīta Seima papildvēlēšanu pirmā kārta. Kopumā balsojums parādījis, ka sarūk iedzīvotāju atbalsts valdošai Zemnieku un zaļo savienībai, bet sociāldemokrātu nometnē varas pozīcijas sašūpotas līderim Gintautam Paluckam.

Eiropa kopā ar PVO iesaistās cīņā par to, lai veicinātu izpratni par vakcīnu priekšrocībām

Uzticēšanās trūkuma dēļ ievērojami mazinās vakcinācijas aptvērums, kāds nepieciešams, lai nodrošinātu kolektīvo imunitāti, un tā rezultātā pieaug slimības uzliesmojumu skaits.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site! -->