bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Piektdiena 17.01.2020 | Vārda dienas: Dravis, Tenis
LatviaLatvija

Koalīcija apņēmīga rast kompromisu budžeta sadalē

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš

Nākamā gada budžeta veidošanas procesā nekam vēl nav pateikts ne skaidrs «nē», ne arī skaidrs «jā», pirmdien, 2.septembrī, pēc Sadarbības padomes sēdes žurnālistiem sacījis Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjerministrs uzsvēra, ka partijas turpina «interesantu, bet ne vienkāršu» darbu pie nākamo trīs gadu budžeta. «Cenšamies ieviest novitāti – skatīties ne tikai uz nākamo gadu, bet arī uz turpmākajiem trim gadiem, domājot, kā lēmumi ietekmēs nākamos gados,» skaidroja premjers.

Kariņš norādīja, ka process nav vienkāršs, jo katra partija saredz savas prioritātes. «No vienas puses, visi viens otram piekrīt, ka tas un šis ir svarīgi, bet, no otras puses, – ka papildu pārdalāmās naudas nepietiek pilnīgi visam,» pastāstīja premjers, piebilstot, ka koalīcijas politiķi cenšas izdiskutēt to, kādiem jābūt valdības galvenajiem lēmumiem, kas uzlabotu sabiedrības dzīvi.

«Mēs nenodarbojamies ar bezatbildīgu rīcību, vienkārši iedomājoties skaitļus bez pamatojuma. Visi partneri nāk ar pamatotiem argumentiem, taču grūtības ir tajā, ka jānonāk pie kompromisa. Process turpinās, un tik ilgi, kamēr nebūs vienošanās par visu, netiks izceltas individuālas lietas,» pauda Kariņš, neatklājot, vai un kādas vienošanās līdz šim izdevies panākt.

«Mēs nekam neesam pateikuši ne skaidru «nē», ne arī skaidru «jā»,» atklāja premjers. Pašlaik koalīcijas partneru vidū risināms jautājums par to, cik un kādā jomā ieguldīt kādus papildu līdzekļus. Par to koalīcijas partneru domas atšķiras.

«Tā ir tāda kā desas taisīšana,» budžeta veidošanas procesu raksturoja Kariņš, piekodinot, ka viņš ar prieku stāstīs par panāktajām vienošanām tad, kad «desa būs gatava».

Kariņš skaidroja, ka koalīcijas partneru mērķis ir līdz šīs nedēļas beigām vienoties par to, kā pārdalīt budžetā ienākošo papildu naudu. Valdība budžetu izskatīšanai Saeimā vēlas nodot līdz oktobra vidum.

Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderis, tieslietu ministrs Jānis Bordāns pēc Sadarbības padomes sēdes žurnālistiem pauda, ka katrā nozarē ir «ielaistas vajadzības», un procesā dažādie politiskie spēki spiesti «pieslīpēties», lai rastu kompromisus.

«Ir lietas, kur mēs neatkāpsimies, bet es saredzu, ka varētu atkāpties no kādiem saviem principiem. Katra no partijām to jau ir izdarījusi, lai saglabātu vai veidotu kopīgu šīs valdības ideju,» uzsvēra politiķis.

Savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) pauda, ka partiju apvienība Attīstībai/Par! (AP) atbalsta tādas aktivitātes, kas kopumā stimulētu ekonomikas izaugsmi, lai nākotnē rastu līdzekļus prioritāšu apmierināšanai.

Pūce pauda, ka pilnā apmērā politiskā spēka prioritātes īstenot, visticamāk, nevarēs, atgādinot, ka Saeimas pieņemtais lēmums par strauju darba samaksas pieaugumu veselības aprūpē bija optimistisks, balstoties pieņēmumā par ekonomikas izaugsmi.

«Šādos apstākļos var nākties pieņemt nepatīkamu, bet svarīgu lēmumu, lai nodrošinātu visu budžeta vajadzību pakāpenisku realizēšanu, par prioritāti nepasludinot vienu nozari. Ja būtu jāizšķiras pilnā apmērā izpildīt Saeimas pieņemto lēmumu, tad citām prioritātēm naudas tikpat kā nepaliktu. Veselības aprūpes darbiniekiem svarīgāk par īstermiņa solījumiem ir pārliecība par pragmatisku budžeta plānošanu,» pauda Pūce.

Tikmēr Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs (KPV LV) neslēpa, ka starp koalīcijas partneriem ir domstarpības, taču tās, viņaprāt, ir dabīgas, jo «domstarpības ir arī sabiedrībā kopumā».

Politiķis uzsvēra, ka sadarbības partneri ir apņēmušies tikt galā ar domstarpībām.

«Tas varētu būt labs paraugs sabiedrībai kopumā, ka par spīti grūtībām un domstarpībām, ir iespēja redzēt, kā tumsā rodas gaismas kūlis, ko veido kopīgas prioritātes,» sacīja Zakatistovs.

Nacionālā apvienība Visu Latvijai! – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL–TB/LNNK) valdes loceklis Jānis Dombrava žurnālistiem atzina, ka katra procesā iesaistītā partija vēlas, lai budžets būtu maksimāli labs un sabiedrībai pieņemams.

Viņaprāt, pozitīvi ir tas, ka koalīcijas partneri, rosinot izdevumu palielināšanu, nāk arī ar konkrētiem piedāvājumiem, kur rast papildu līdzekļus. Dombravas ieskatā, tādā veidā paplašinot diskusiju, būtu iespējams rast risinājumus ievērojami lielākam izvirzīto prioritāšu lokam.

Kā ziņots, 2020.gada budžeta bāzes izdevumi plānoti 7,13 miljardu eiro apmērā, iepriekš informējusi Finanšu ministrija (FM). 2021.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 7,33 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar 2019.gadu, izdevumi nākamgad augs par 39,4 miljoniem eiro, bet 2021.gadā – par 35,7 miljoniem eiro.

2022.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 7,49 miljardu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar 2021.gadu ir par 194,2 miljoniem eiro vairāk.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2020.gadam aprēķināti 2,98 miljardu eiro apmērā, 2021.gadam – 3,17 miljardu eiro apmērā un 2022.gadam – 3,34 miljardu eiro apmērā.

Tāpat no FM sniegtās informācijas izriet, ka patlaban plānotā 2020.gada fiskālā telpa ir negatīva – 25 miljonu eiro apmērā, ko nosaka Rīgas satiksmes iekļaušana valsts deficītā.

Tāpat FM informēja, ka pēc izdevumu pārskatīšanas ministriju resoros 2020.gada budžetā papildus rasti 93,7 miljoni eiro. No tiem 48,1 miljonu eiro plānots novirzīt kopējās fiskālās telpas uzlabošanai, savukārt 45,6 miljonus eiro – ministriju noteiktajām prioritātēm.

Tikmēr ministrijas prioritārajiem pasākumiem 2020.gada budžetā papildus prasījušas 953,5 miljonus eiro, 2021.gadam – 1,82 miljardus eiro, bet 2022.gadam – 2,14 miljardus eiro, teikts FM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritārajiem pasākumiem turpmākajos trijos gados.


Pievienot komentāru

Martins Dukurs izcīna uzvaru Pasaules kausa piektajā posmā

Labākais Latvijas skeletonists Martins Dukurs piektdien, 17.janvārī, Austrijā izcīnījis uzvaru Pasaules kausa piektā posma sacensībās, Īglsas trasē izcīnot jau desmito panākumu pēc kārtas.

Ukrainas lidmašīnas katastrofā bojāgājušo valstu valdības pieprasa no Irānas kompensācijas upuru tuviniekiem

Ukrainas lidmašīnas katastrofā bojāgājušo valstu valdības pieprasījušas Irānai uzņemties pilnu atbildību par tās notriekšanu un izmaksāt kompensācijas upuru tuviniekiem.

Atlaistajiem LDz darbiniekiem sola piemeklēt piemērotākās vakances

NVA atlaistajiem VAS Latvijas dzelzceļš darbiniekiem piedāvās viņiem piemērotākās vakances, nepieciešamības gadījumā dodot iespēju arī pārkvalifikācijas, paaugstināt kvalifikāciju vai apgūt jaunu profesiju.

Pērn Pasažieru vilciens pārvadājis par 2% vairāk pasažieru

Aizvadītajā gadā AS Pasažieru vilciens kopumā pārvadājis 18,5 miljonus pasažieru, kas ir par 2,05% vairāk nekā 2018.gadā, informē uzņēmumā.

Ukrainas premjerministrs iesniedz atlūgumu pēc balss ieraksta nopludināšanas

Ukrainas premjerministrs Oleksijs Hončaruks ir iesniedzis atlūgumu no amata pēc tam, kad viņš ticis saistīts ar atklātībā nonākušu audio ierakstu, kur kāds vīrietis dzirdams kritizējam Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un viņa zināšanas ekonomikā.

Latvijā decembrī bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Augstāka inflācija pagājušajā mēnesī bijusi Ungārijā, Rumānijā, Slovākijā un Čehijā, Bulgārijā, Polijā, Nīderlandē un Lietuvā. Pēc Latvijas seko Slovēnija, Austrija, Luksemburga un Igaunija, Zviedrija, Francija un Vācija.

Igaunijā imigrācija turpina veidot iedzīvotāju skaita pieaugumu

Igaunijā pērn reģistrēts iedzīvotāju skaita pieaugums piekto gadu pēc kārtas un ir skaidrojams ar imigrāciju, liecina Igaunijas Statistikas pārvaldes dati par 2019.gadu.

Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos gaida vairāk nekā 35 000 dalībnieku

Svētku dalībnieku vidū būs gan Latvijas skolu, gan profesionālās izglītības iestāžu, gan mūzikas skolu audzēkņi, latviešu diasporas pārstāvji, kā arī bērni ar īpašām vajadzībām.

BNN pēta | Raunas ielas īpašumi: Klusais vietnieks ar «slepeno maku» Lemberga interesēs

Aizdomas, ka sankcionētais Aivars Lembergs «pārdevis» nekustamo īpašumu Raunas ielā 27, Rīgā, savai māsai «izskata pēc» vien. Tas varētu būt darīts, lai izvairītos no mantas konfiskācijas notiesājoša sprieduma gadījumā vai no iespējamā aresta uzlikšanas tai.

Dzēsts jau pirmais kūlas ugunsgrēks šajā gadā

Salīdzinot ar citiem gadiem, šogad pirmais kūlas ugunsgrēks reģistrēts vairāk nekā mēnesi agrāk – 2019.gadā pirmais kūlas ugunsgrēks dzēsts 21.februārī Ugālē, kur pērnā zāle dega pushektāra platībā.

Austrālijā lietus palīdz apdzēst daļu ugunsgrēku

Austrālijas austrumus, kas cietuši apjomīgos un ilgos mežu ugunsgrēkos, ir sasnieguši lietus mākoņi. Ugunsdzēsēji pauduši cerību, ka lietus palīdzēs ierobežot liesmu izplatību.

Bordāns redz labus potenciālos AT priekšsēdētāja un ģenerālprokurora pēctečus

Redzu cilvēkus, kuri varētu godam mainīt Ģenerālprokuratūras un Augstākās tiesas darbības standartus, vaicāts, vai redz potenciālus kandidātus šo iestāžu vadībai.

Kariņš apstiprina naftas piegāžu iespēju Baltkrievijai caur Latviju

Pēc sarunas ar Lukašenko Kariņš žurnālistiem norādījis, ka abpusējo ekonomisko attiecību attīstīšanā pats loģiskākais ir pievērsties transportam un loģistikai, jo šajās nozarēs starp abām valstīm jau pastāv attiecības.

Nedēļas nogalē saglabāsies samērā silts laiks

Pūtīs mērens dienvidu, dienvidrietumu vējš, kas vietām brāzmās sasniegs 14 m/s. Gaisa temperatūra naktī būs 0…+5 grādu robežās, bet dienā termometra stabiņš pakāpsies līdz +3…+6 grādiem.

GKR palīdz gāzt Rīgas vicemērus un «pieliek punktu» līdzšinējai valdošajai koalīcijai

Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Anna Vladova un vietnieks Druvis Kleins ārkārtas sēdē zaudējuši savus amatus, jo par viņu gāšanu kopā ar opozīciju nobalsoja arī vairāki valdošajā koalīcijā esošās GKR deputāti

Arī studējošie kritizē IZM sagatavoto ziņojumu par augstskolu pārvaldības maiņu

Arī studējošie kritizē IZM sagatavoto ziņojumu par augstskolu pārvaldības maiņu, tajā saskatot pārāk daudz nepilnību.

Latvijā mājokļu cenu kāpums trešajā ceturksnī bijis straujākais ES

Mājokļu cenas Latvijā pērn trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada pieaugušas par 13,5%, kas ir straujākais kāpums no 27 ES dalībvalstīm.

Krievijā apstiprina amatā Putina jauno premjerministru

Krievijas Valsts dome ceturtdien, 16.janvārī, apstiprinājusi valdības vadītāja amatā Mihailu Mišustinu, kura kandidatūru ierosinājis Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

Pērn SEB banka izsniegusi studentiem kredītos izsniegusi 9,4 miljonus eiro

Pērn SEB banka studentiem piešķīrusi 1 469 aizdevumus ar valsts galvojumu un to kopsumma ir aptuveni 9,4 miljoni eiro, informē bankā.

Saeima pieņem paziņojumu par Otrā pasaules kara vēstures sagrozīšanas nepieņemamību

Saeima ceturtdien, 16.janvārī, pieņēmusi paziņojumu par Latvijas okupāciju un Otrā pasaules kara vēstures sagrozīšanas nepieņemamību.

Latvijas dzelzceļš plāno atlaist 1 500 darbinieku

VAS Latvijas dzelzceļš līdz šā gada beigām plāno pārtraukt darba tiesiskās attiecības ar aptuveni 1 500 darbiniekiem.

Lietuvas vēlēšanu sliekšņa reformu aptur viena balss

Lietuvas vēlēšanu sistēmas reformēšanai valstī ir teju vispārējs atbalsts, taču mēģinājums pazemināt parlamenta vēlēšanu slieksni partijām no pieciem līdz trim procentiem šonedēļ cietis neveiksmi.

Mūrniece lūdz Dānijas vēstnieku rast risinājumu, lai Kristīne Misāne netiku izdota Dienvidāfrikas Republikai

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece informējusi Dānijas vēstnieku Latvijā par Saeimas lēmumu par Kristīnes Misānes tiesību aizsardzību un lūgusi Dāniju sniegt atbalstu, lai Misāne netiktu izdota Dienvidāfrikas Republikai kriminālvajāšanai.

Steidzamiem uzlabojumiem LTV prasa tai šogad piešķirt divus miljonus eiro

Lai veiktu steidzami nepieciešamus uzlabojumus, tādējādi nodrošinot darbības nepārtrauktību, Latvijas Televīzija lūdz tai šogad piešķirt divus miljonus eiro, informēja sabiedriskajā medijā.

Bolt saņems 50 miljonu eiro lielu ES atbalstu

Eiropas Investīciju banka ir parakstījusi riska parāda finansējuma instrumentu ar Igaunijas transporta pakalpojumu platformu Bolt 50 miljonu eiro vērtībā.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!