bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Otrdiena 20.08.2019 | Vārda dienas: Bernhards, Boriss, Rojs
LatviaLatvija

Koalīcija eirokomisāra amatam vienojas virzīt Dombrovski

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Valdis Dombrovskis

Koalīcijas partijas pirmdien, 10.jūnijā, notikušajā sadarbības sanāksmē vienojās eirokomisāra amatam virzīt pašreizējo Eiropas Komisijas (EK) viceprezidentu Valdi Dombrovski (JV).

Pēc sēdes Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) mediju pārstāvjiem paziņoja, ka koalīcijas partneri ir panākuši vienošanos eirokomisāra amatam virzīt Dombrovski un minētais jautājums tiks skatīt jau 11.jūnijā, valdības sēdē. Vienlaikus premjers otrdien plkst.9 tiksies ar Dombrovski, bet pēc tikšanās ap plkst.9.30 plānots preses brīfings.

Premjera ieskatā, lai arī jautājums par Dombrovska virzīšanu amatam EK ilga divas nedēļas, lēmums tomēr nebija grūts un tas tika pieņemts ātri.

Līdz šim Dombrovskim atbalstu pauda koalīcijas partneru vairākums, bet Jaunā konservatīvā partija (JKP) un KPV LV bija pēdējie koalīcijas partneri, kuri vēl nebija publiski pauduši savu pozīciju jautājumā par Dombrovska virzīšanu uz eirokomisāra amatu.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) žurnālistiem apliecināja, ka viņa pārstāvētais politiskais spēks atbalsta Dombrovska virzīšanu eirokomisāra amatam.

Savukārt Atis Zakatistovs (KPV LV) atzina, ka KPV LV vilcinājusies ar lēmuma pieņemšanu, jo politiskais spēks  «nepazina» Dombrovski.

«Partijas frakcija pieņēma lēmumu nevis atbalstīt Dombrovski eirokomisāra amatā, bet gan tā neiebilst viņa virzīšanai. Dombrovskis tikšanās laikā ar KPV LV demonstrēja kompetenci. Dombrovska pienesums Latvijai eirokomisāra amatā būs izcils,» pauda Zakatistovs. Vienlaikus politiķis piebilda, ka būtu labi, ja uz eirokomisāra amatu būtu pretendējuši vairāki kandidāti, nevis viens.

Uz mediju pārstāvju jautājumu, vai Dombrovskis plāno atteikties no līdzšinējiem pienākumiem EK viceprezidenta amatā, lai stātos Eiropas Parlamenta (EP) deputātu rindās līdz brīdim, kad jaunais EP apstiprinās nākamo EK, Kariņš uzsvēra, ka tas nebūs viņa vai valdības lēmums, bet gan paša Dombrovska.

Tāpat valdības vadītājs informēja, ka līdzšinējais EK prezidents Žans Klods Junkers (Jean-Claude Juncker) personiski uzrunājis Kariņu ar lūgumu neatsaukt Dombrovski no līdzšinējiem pienākumiem.

«Tas tiek pamatots ar to, ka īslaicīgs EK viceprezidenta amata aizvietotājs Eiropas nodokļu maksātājiem izmaksas vairāk nekā miljonu eiro, jo šis amats paredz mūža pensiju utt. Tāpat Junkers sacīja, ka viņš var iztikt bez daudziem komisāriem, bet bez Dombrovska nevar,» stāstīja Kariņš.

Dombrovskis dzimis 1971.gada 5.augustā Rīgā. Viņš ir precējies.

1993.gadā beidzis Latvijas Universitātes (LU) Fizikas un matemātikas fakultāti, iegūstot fizikas bakalaura grādu, bet 1995.gadā beidzis Rīgas Tehnisko universitāti, iegūstot inženierzinātņu bakalaura grādu ekonomikā.

No 1995.gada līdz 1996.gadam viņš studējis un izstrādājis maģistra darba eksperimentālo daļu Maincas universitātes Fizikas fakultātē, bet 1996.gadā LU ieguvis fizikas maģistra grādu. No 1997.gada līdz 1998.gadam viņš studējis doktorantūrā Merilendas universitātes Elektrotehnikas fakultātē.

1998.gadā Dombrovskis sācis strādāt Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldē kā makroekonomikas analīzes speciālists, bet 1999.gadā kļuvis par Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vecāko ekonomistu un 2000.gadā – par Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes galveno ekonomistu.

Tāpat 2002.gadā Dombrovskis kļuvis par Jaunā laika (JL) valdes locekli un ievēlēts 8.Saeimā.

2002.gada novembrī Saeima viņu apstiprināja par finanšu ministru Einara Repšes valdībā. 2004.gada martā līdz ar Repšes valdības demisiju viņš zaudēja finanšu ministra amatu.

2004.gada jūnijā Dombrovski ievēlēja par Eiropas Parlamenta deputātu.

2007.gada decembrī Dombrovskis bija partijas JL premjera amata kandidāts.

Pēc premjera Ivara Godmaņa (LPP/LC) demisijas toreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers 2009.gada 26.februārī Dombrovskim uzticēja veidot jauno valdību un Saeima viņu šajā amatā apstiprināja 12.martā.

Pēc partiju apvienības Vienotība pārliecinošā starta 10.Saeimas vēlēšanās 2010.gada oktobrī Zatlers atkārtoti veidot jauno valdību uzticēja Dombrovskim.

Arī pēc 11.Saeimas ārkārtas vēlēšanām 2011.gada rudenī Valsts prezidents Andris Bērziņš Dombrovski aicināja veidot jauno Ministru kabinetu.

2013.gada novembrī pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu paziņojis par atkāpšanos no Ministru prezidenta amata. Dombrovskis sacīja, ka tādā veidā viņš uzņemas politisko atbildību par traģēdiju Zolitūdē, kad, iebrūkot lielveikala Maxima jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. 2014.gada sākumā viņš atjaunoja Saeimas deputāta mandātu.

2014.maijā Dombrovskis kandidēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās no partijas Vienotība saraksta un tika ievēlēts. Viņš kļuva par Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieku.

Arī šī gada maijā notikušajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās Dombrovskis tika ievēlēts no partijas Jaunā Vienotība saraksta.


Pievienot komentāru

Igaunijas prezidente atbalsta nodokļa ieviešanu elektroenerģijai no Krievijas

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida paudusi atbalstu idejai aplikt ar nodokli Baltijas valstu tirgū no Krievijas ienākošo elektroenerģiju. Turklāt prezidente uzskata, ka par elektroenerģijas importu no trešajām valstīm būtu jāpanāk kopīgs ES lēmums.

MK vēlas palielināt atbalstu reemigrantiem saimnieciskās darbības uzsākšanai

«Šis atbalsts ir svarīgs, jo cilvēkiem, kuri atgriežas Latvijā no ilgstošas prombūtnes un vēlas uzsākt savu saimniecisko darbību, ir mazāk iespēju pretendēt un saņemt atbalstus no citām valstī paredzētām atbalsta programmām.»

Par Rīgas otro vicemēru ievēlēta saskaņiete Vladova

Par Vladovu balsoja 11 Gods kalpot Rīgai deputāti, četri Neatkarīgo deputātu frakcijas pārstāvji, trīs deputātu bloka Rīgai! biedri, kā arī 17 Saskaņas deputāti.

Virzienā uz risinājumu? Valdība konceptuāli atbalsta ekonomisko lietu tiesas izveidi

Ministru kabineta sēdes darba kārtībai pievienotajā konceptuālajā ziņojumā lasāms, ka ekonomisko lietu tiesai darbu paredzēts sākt 2021.gada 1.janvārī.

Veidojot sabiedrisko pasūtījumu, būs jāņem vērā arī ārzemju latviešu intereses

Ar mērķi veicināt ar diasporu saistītu norišu atspoguļošanu sabiedriskajā pasūtījumā un paplašināt sabiedrisko mediju saturu, kā arī to pakalpojumu pieejamību ārzemju latviešiem, valdība akceptējusi grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā.

Plāno izvērtēt 12 Rīgas pašvaldības uzņēmumu darbību

Rīgas domes Pilsētas īpašuma komiteja atbalstījusi lēmumprojektu par neatkarīga ārējā izvērtējuma veikšanu pašvaldības uzņēmumos un aģentūrās, piemēram, SIA Rīgas namu pārvaldnieks un SIA Rīgas ūdens.

Ministru viedokļiem daloties, valdība vēl nepieņem lēmumu par LU rektoru

Ministru viedokļiem daloties, valdība otrdien, 20.augustā, tomēr vēl nepieņēma lēmumu Latvijas Universitātes rektora jautājumā.

Daugavpils slimnīcā atsāktas plānveida operācijas

Pilsētas domes priekšsēdētājs klāstīja, ka slimnīca turpina darbu iepriekšējā režīmā, nodrošinot gan neatliekamo, gan plānveida palīdzību, nesamazinot ieplānoto operāciju skaitu.

Parakstīta Latvijas-Indijas sadarbības programma kultūrā

Sadarbības programma aptver abu valstu sadarbību mūzikā un dejā, kultūras mantojuma jomā, kino jomā, muzeju, kā arī bibliotēku un arhīvu starpā.

Apsūdzēti divi SIA Rīgas enerģija valdes locekļi par mēģinājumu krāpties ar OIK

Tiesai nodota krimināllieta, kurā apsūdzēti divi uzņēmuma SIA Rīgas enerģija valdes locekļi par mēģinājumu ar viltu iegūt tiesības nodot elektroenerģiju OIK ietvaros.

Swedbank: Reģionu iedzīvotāji mājoklim un pārtikai tērē vairāk nekā rīdzinieki

Latvijas reģionu iedzīvotājiem pārtikas un mājokļu izdevumu slogs attiecībā pret ienākumiem ir krietni lielāks nekā rīdziniekiem, secināts Swedbank finanšu institūta pētījumā.

VNĪ samazina valstij piederošo degradēto būvju skaitu

Valsts nekustamie īpašumi šogad pirmajā pusgadā vidi degradēto būvju skaitu samazinājusi par 28 būvēm – no tām 23 pārdotas izsolēs, piecas nojauktas.

Valsts kanceleja: Nevar pārliecināties, ka pārkāpumi LU rektora vēlēšanās ietekmēja to rezultātu

Izvērtējot precizēto IZM sagatavoto rīkojuma projektu par Indriķa Muižnieka apstiprināšanu LU rektora amatā, nav iespējams pārliecināties, ka pārkāpumi LU rektora vēlēšanās ietekmēja to rezultātu, teikts Valsts kancelejas sagatavotajā atzinumā.

El Salvadorā cer uz abortu aizliegumu mīkstināšanu; attaisno sievieti par nedzīva bērna laišanu pasaulē

El Salvadoras tiesa attaisnojusi 21 gadu vecu sievieti, kurai saistībā ar valsts striktajiem abortu aizliegumiem tika piespriest cietumsods par to, ka viņa laidusi pasaulē nedzīvu bērniņu, ziņo britu raidsabiedrība BBC.

PTAC: 34% iedzīvotāju atzīst, ka pēc atvaļinājuma saskaras ar finanšu grūtībām

77% iedzīvotāju atvaļinājuma laikā atļaujas lielākus tēriņus nekā plānots, bet 34% atzīst, ka pēc atvaļinājuma saskaras ar finanšu grūtībām, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra dati.

Lielbritānija: Izbeigsim ES pilsoņu brīvu ieceļošanu 31.oktobrī

Lielbritānija izbeigs Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņu brīvu ieceļošanu valstī uzreiz pēc izstāšanās no bloka 31.oktobrī, tā pavēstījusi britu valdība, kas gatavojas straujai aiziešanai no ES bez vienošanās.

Cerībās uz tirdzniecības kara atrisinājumu akciju cenas kāpj

Pasaules akciju tirgos bija kāpums, pieaugot optimismam par ekonomikas stimulēšanas pasākumiem Ķīnā un Vācijā un cerībām uz progresu sarunās ASV-Ķīnas tirdzniecības kara atrisināšanai.

Reirs: Tādi uzņēmumi kā Rīgas satiksme nedrīkstēs strādāt ar zaudējumiem

Plānots noteikt, ka uzņēmumi, kas atbilstoši Eiropas Savienības kritērijiem ir iekļaujami vispārējā valdības sektorā, nedrīkstēs strādāt ar zaudējumiem, sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs.

Plašā divstāvu mājas ugunsgrēkā gājis bojā nepilngadīgs jaunietis

Tā kā dzīvojamā ēka uz ugunsdzēsēju glābēju ierašanās brīdi jau dega pilnā platībā, ugunsdzēsējiem glābējiem nebija iespējams iekļūt ēkā, lai to pārmeklētu.

Cilvēktiesību komisija: nepieciešams rīkot konkursu uz vakanto NEPLP locekļa vietu

Nepieciešams rīkot konkursu, lai aizpildītu pēc Guntas Līdakas atkāpšanās no amata vakanto Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa vietu.

Kariņš: Koalīcija gatava panākt kompromisu par 2020.gada budžetu

Valdību veidojošās partijas vēl nav panākušas vienošanos par 2020.gada budžetu, tomēr tās ir gatavas kompromisam.

Izdevies sarunāt – Burovs kļuvis par Rīgas mēru

Pēc divu mēnešu ilgām politiskām diskusijām pirmdien, 19.augustā, Rīgas domes ārkārtas sēdē par Rīgas mēru ievēlēts līdzšinējais priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs.

Iekļaujot Rīgas satiksmi valsts budžeta deficītā, fiskālā telpa samazinās par 72 milj.

Rīgas pašvaldības SIA Rīgas satiksme, kā to nosaka Eiropas Savienības kritēriji, ir iekļaujama vispārējā valdības sektorā, tādējādi 2020.gada valsts budžeta fiskālā telpa saruks par 72 miljoniem eiro, informēja Finanšu ministrijā.

Rīgas valdošās partijas atradušas kopsaucēju, vienojušās par koalīcijas līgumu

Rīgas Domē partijas Saskaņa un Gods kalpot Rīgai! ir pārvarējušas domstarpības un parakstījušas koalīcijas līgumu, pirmdien pēc abu domes frakciju kopsēdes norādīja partiju pārstāvji.

VARAM nesaskata šķēršļus Rīgas atkritumu apsaimniekošanas līgumam uz 20 gadiem

Rīgas domes iecere noslēgt jaunu līgumu par atkritumu apsaimniekošanu uz 20 gadiem nepārkāpj normatīvos aktus, tā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.


-->