Koalīcijai piedāvās diskutēt par lēnāku akcīzes nodokļa kāpumu alkoholam

Koalīcijā ietilpstošo partiju KPV LV un Jaunā konservatīvā partija (JKP) deputāti rosina diskutēt par lēnāku akcīzes nodokļa kāpumu alkoholam no šā gada 1.marta.

KPV LV plāno uzrunāt koalīcijas partnerus, lai apspriestu lēnāku akcīzes nodokļa kāpumu alkoholam, tādējādi ierobežojot plānoto budžeta ieņēmumu kritumu un nelegālā tirgus izplatību.

Pirmdien, 6.janvārī, notikušajā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē deputāti un nozaru pārstāvji sprieda par akcīzes nodokli un gaidāmo nodokļu reformu 2021.gadā. Tomēr diskusijas lielākā daļa tika veltīta šā gada 1.martā gaidāmajam akcīzes nodokļa kāpumam alkoholiskajiem dzērieniem.

BNN jau vēstīja, ka no šā gada 1.marta akcīzes nodokļa likmes augs vīnam, raudzētiem dzērieniem (virs 6%) un starpproduktiem (līdz 15%) par 100 litriem – akcīze augs no 101 eiro līdz 111 eiro, starpproduktiem (virs 15% un līdz 22%) par 100 litriem akcīze augs no 168 eiro līdz 185 eiro, bet spirtam un pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem par 100 litriem absolūtā spirta akcīze pieaugs no 1 564 eiro līdz 2 025 eiro. Alum par katru absolūtā spirta tilpumprocentu par 100 litriem akcīze pieaugs no 7,4 eiro līdz 8,1 eiro.

Latvijas Alkohola nozares asociācijas (LANA) pārstāvis Dāvis Vītols informēja, ka līdz šim veiktās izmaiņas akcīzes nodokļa piemērošanā alkoholam nav devusi gaidīto rezultātu. Viņš atsaucās uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un nozares pārstāvju apkopoto informāciju, kas liecina, ka alkohola akcīzes nodokļa iekasēšana 2019.gadā būtiski atpalika no plānotā.

Ja 2019.gadā no alkohola tirdzniecības akcīzes nodoklī bija plānots iekasēt 284,2 miljonus eiro, tad 2019.gadā reāli tika iekasēti 255,7 miljoni eiro.

«Nozare jau brīdināja, ka tirdzniecības tendences bremzējas. Līdz ar to arī 2019.gada akcīzes ieņēmumu plāns no alkohola tirdzniecības bija nereāls. Nāvējošs Latvijas akcīzes ieņēmumu plānam bija Igaunijas valdības lēmums samazināt akcīzes nodokli alkoholam. Kopš tā brīža alkohola tirdzniecība pierobežā ir kritusies par 25%,» pauda LANA pārstāvis.

Vītols arī atzina, ka gadījumā, ja šā gada 1.martā stāsies spēkā jaunās akcīzes likmes alkoholam, tas palielinās stiprā alkohola cenu par trim eiro, tādējādi radot nelegālā tirgus aktivizēšanās risku.

Asociācijas un VID dati liecina, ka nodokļa celšana alkoholam no šā gada marta samazinās valsts budžeta ieņēmumus 37 miljonu eiro apmērā. Savukārt, saglabājot akcīzes nodokļa likmi līdzšinējā apmērā, šā gada nodokļu ieņēmumi saruks par 900 000 eiro.

Arī VID pārstāve brīdināja deputātus, ka gadījumā, ja netiks mainīts patlaban likumā paredzētais akcīzes likmju kāpums, Latvijā būs augstākā akcīzes likme alkoholam Baltijas valstīs, kas attiecīgi rada bažas par kontrabandas un nelegālu alkohola ražotņu aktivizēšanos. VID pārstāve atsaucās uz krīzes laikā – 2009.gadā divreiz veikto akcīzes nodokļa kāpumu alkoholiskajiem dzērieniem, kā rezultātā legālais tirgus samazinājās par vairāk nekā 30%.

Latvijas Alus darītāju savienības izpilddirektors Pēteris Liniņš informēja, ka 2019.gada pirmajos desmit mēnešos alus nozarē bija vērojams kritums, liekot prognozēt, ka kopumā pagājušajā gadā netiks sasniegti plānotie akcīzes nodokļa ieņēmumi. Liniņa ieskatā, akcīzes nodokļa likmju atšķirība Baltijas valstīs Latviju padara «ievainojamu», tāpēc viņš ieteica politiķiem veidot prognozējamu nodokļu politiku, kas neparedz nodokļu celšanu, bet gan iesaldēšanu.

Deputāts Gatis Eglītis (JKP) pauda, ka viņa pārstāvētais politiskais spēks ir konservatīvs, kam nepatīk nodokļu sloga pieaugums. Runājot par akcīzes nodokli, Eglītis atzina, ka šā gada martā nebūtu jāmaina akcīzes nodokļa likmes alkoholam, bet par tām drīzāk būtu spriežams 2021.gadā gaidāmās nodokļu reformas kontekstā.

Arī deputāte, labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) uzsvēra, ka ir jādara viss, lai aizsargātu uzņēmējus.

«Mēs esam solījuši, ka palīdzēsim uzņēmējiem. Jo tie nav tikai budžeta ieņēmumi, bet arī darbavietas,» uzsvēra Petraviča.

Pēc sēdes apakškomisijas vadītāja Iveta Benhena-Bēkena (KPV LV) žurnālistiem atzina, ka pastāv iespēja no šā gada 1.marta lēnāk celt akcīzes nodokli alkoholam un viņas pārstāvētais politiskais spēks būtu gatavs piedāvāt koalīcijai par šo jautājumu diskutēt.

«KPV LV neuzskata, ka tik liela un strauja akcīzes nodokļa celšana būtu pragmatiska. Iespējams, varētu celt nedaudz mērenāk, kas dotu pienesumu budžetam un uzņēmējdarbībai,» klāstīja politiķe, piebilstot, ka akcīzes nodokļa kāpums alkoholam varētu būt no 5% līdz 10%.

Finanšu ministrijas (FM) pārstāvis Ilmārs Šņucins atzina, ka mazāks akcīzes nodokļa kāpums būtu efektīvs, jo ļautu saglabāt alkohola tirdzniecību pierobežā, tiesa, mazākā apjomā.

Viņš piebilda, ka vēl ir iespējams mainīt akcīzes nodokļa pieaugumu alkoholam no šā gada 1.martā, bet tam nepieciešamas politisks lēmums. Šņucins arī atzina, ka akcīzes nodokļa kāpuma bremzēšanai nebūtu negatīvas ietekmes uz 2020.gada budžetu.

«No ieņēmumu efektivizācijas viedokļa, ar mazāku nodokļa kāpumu var panākt tādus pašus vai lielākus ieņēmumus, ja noteiktā apjomā tiek saglabāta pierobežas tirdzniecība. Scenāriji ir dažādi, bet ir skaidrs, ka mazāka likme ir efektīvai tikai komplektā ar pierobežas tirdzniecību,» skaidroja FM eksperts.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit
This site is protected by reCAPTCHA and the Google Privacy Policy and Terms of Service apply.

Ziņas

Do NOT follow this link or you will be banned from the site!