Kols: INFT līguma neesamība vērtējama negatīvi visas pasaules stabilitātei

Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols

Līguma par vidējā un tuvā darbības rādiusa raķešu likvidāciju (INFT) neesamība ir vērtējama negatīvi ne tikai Baltijas, bet arī pasaules stabilitātei un drošībai, norāda Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (VL-TB/LNNK).

Viņš skaidro, ka INFT bija vēsturiska vienošanās un sākotnēji tajā paredzētais tika ievērots, tomēr pēdējos gados, īpaši, pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina nākšanas pie varas, redzama citādāka politika no Krievijas puses, attīstot un dažādos pasaules reģionos izvietojot raķetes.

«Bija vairākkārtēji aicinājumi šādu politiku neīstenot, bet, ja viena puse atklāti ignorē šo vienošanos, tad kāda jēga šādam līgumam? Nedomāju, ka ASV izstājās no INFT ar mērķi sākt jaunu raķešu sistēmu attīstību un izvietošanu pasaulē. ASV izstāšanās no līguma ir likumsakarīga un neko nevar pārmest,» tādu pārliecību pauž Kols.

Komisijas priekšsēdētājs arī vērš uzmanību, ka Krievija pēc ASV paziņojuma arī darīja zināmu, ka izstāsies no INFT, un burtiski pēc pāris dienām Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu «ar lielu apņēmību informēja Putinu par jauno stratēģiju». «Tas liek domāt, ka nihilistiska attieksme pret vienošanos no Krievijas puses ir bijusi jau gadiem. Nebūsim naivi, trīs dienās netop divu gadu stratēģiskie plāni par jaunu raķešu izstrādi un izvietošanu,» uzsver politiķis.

Viņaprāt, līguma neesamība nav nekas labs un tiekot runāts par bruņošanās sacensības atsākšanos, tomēr bruņošanās, neatkarīgi no līguma esamības, ir bijusi jau līdz šim, uzsvēra Kols. Vienlaikus viņš skaidroja, ka spēkā joprojām ir stratēģiskā bruņojuma samazināšanas līgums jeb START, kas ir ļoti būtiski un puses cenšaties to ievērot un pildīt.

«Polārie punkti mainās un redzam arī Ķīnas ambīcijas, tajā skaitā militārajā jomā un ir jautājums, vai Ķīna neuzsāk politiku par raķešu izvietošanu ne savā teritorijā un ar nezināmiem mērķiem. ASV un Krievijas izstāšanās no līguma citām valstīm nosūta signālu par brīvu vaļu, jo tagad nekādas vienošanās nav,» uzskata komisijas priekšsēdētājs.

Jau vēstīts, ka ASV piektdien paziņoja, ka izstājas no divpusējā līguma, apsūdzot Krieviju, ka tā ir izstrādājusi bruņojumu, pārkāpjot lūgumā noteiktos ierobežojumus, taču Krievija šos pārmetumus noraida.

Reaģējot uz Vašingtonas paziņojumu par izstāšanos no INFT, Krievijas prezidents Vladimirs Putins jau sestdien paziņoja, ka no līguma izstāsies arī Maskava, kas sāks jaunu raķešu modeļu izstrādi.

Savukārt otrdien Krievijas aizsardzības ministrs Šoigu paziņoja, ka Krievijai, reaģējot uz ASV paredzēto izstāšanos no INFT, līdz 2021.gadam jāizstrādā jauna no zemes palaižama spārnotā raķete un jauna uz zemes izvietojama virsskaņas raķete.

Daudzi eksperti norāda, ka atteikšanās no 1987.gadā noslēgtā līguma var būt signāls par jaunu bruņošanās sacensību.

INFT 1987.gadā Vašingtonā parakstīja toreizējais ASV prezidents Ronalds Reigans un Padomju Savienības līderis Mihails Gorbačovs.

Saskaņā ar šo līgumu aizliegtas kodolgalviņas nestspējīgas raķetes, kuru darbības rādiuss ir no 500 līdz 5500 kilometriem.

ASV uzskata, ka Krievija ir pārkāpusi šo līgumu, izstrādājot spārnoto raķeti 9M729.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit
This site is protected by reCAPTCHA and the Google Privacy Policy and Terms of Service apply.

Ziņas

Do NOT follow this link or you will be banned from the site!