Komisijā nerod vienprātību par papildu prasībām bērnu adopcijai uz ārvalstīm

Pēc plašām diskusijām Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija netika līdz gala balsojumam nevienā no diviem priekšlikumiem bērnu adopcijai uz ārvalstīm, kas tai nodoti izskatīšanai pirms trešā lasījuma.

Deputātu nostājas sliecās gan par, gan pret sēdē izskanējušajiem priekšlikumiem, tostarp noteikt Bērnu tiesību aizsardzības konvenciju vai Hāgas konvenciju kā prasības valstīm, lai uz tām varētu tikt adoptēti bērni. Tāpat sēdē izskanēja priekšlikums par divpusēju līgumu slēgšanu ar valstīm, lai tādējādi ļautu uz tām adoptēt bērnus.

Komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš piedāvāja apvienot vairākus priekšlikumus vienā komisijas priekšlikumā, formulējot to kā komisijas priekšlikumu, kas iekļautu gan iepriekš minēto konvenciju prasību, kā arī prasību, ka bāriņtiesai pirms ārvalstu adopcijas jāsaņem Ārvalstu adopcijas komisijas pozitīvs atzinums.

Konceptuāli šādu priekšlikumu atbalstīja komisijas priekšsēdētājs, Dagmāra Beitnere-Le Galla (JKP), Andrejs Judins (JV) un Māris Kučinskis (ZZS). Savukārt pret šādu priekšlikumu konceptuāli balsoja Boriss Cilevičs (S), Māris Možvillo (KPV LV), Vladimirs Nikonovs (S) un Dace Rukšāne-Ščipčinska (AP).

Sēdē Ministru prezidenta padomnieks demogrāfijas jautājumos Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK) skaidroja, ka Bērnu tiesību konvenciju ir parakstījušas 196 valstis, bet to ratificējušas arī tādas valstis kā Meksika, Venecuēla, Baltkrievija, Kambodža un Ruanda. «Uzdosim sev jautājumu – vai mēs varam būt droši, ka Kambodžā, Baltkrievijā, Ruandā, Venecuēlā tās nodrošina šo atbilstošo standartu?» vaicāja Parādnieks.

Plašas diskusijas izcēlās par to, vai ASV ir ratificējusi kādu no abām konvencijām un vai arī pretējā gadījumā ar to būtu iespējams slēgt divpusēju līgumu.

Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Krišs Lipšāns (KPV LV) sēdē norādīja, ka ASV ir vienīgā, kas pēdējā laikā adoptē bērnus no Latvijas. Pēc viņa paustā, Itālijai arī esot vēlme, bet tā robežojas ar bērniem vecumā līdz sešiem gadiem. Lipšāns šajā sakarā piebilda, ka bērniem šajā vecuma grupā ir iespējams nodrošināt aprūpi arī Latvijā.

Līdz ar to ministrijas pārstāvis aicināja komisiju būt uzmanīgiem, iekļaujot Bērnu tiesību konvekciju priekšlikumā, jo tas teju apturētu bērnu adopciju arī uz ASV.

Komisijas darba kārtībā ir grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kā arī grozījums likumā Par atjaunotās Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību. Abi likumprojekti nodoti izskatīšanai komisijā pirms trešā lasījuma.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šodien pirms galīgā lasījuma turpināja darbu pie grozījumiem likumos, kas paredz aizliegt bērnu adopciju uz ārvalstīm līdz brīdim, kad stāsies spēkā nepieciešamie grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā un citos normatīvajos aktos.

Pagaidām likumprojektos ir saglabājusies iepriekšējā redakcija, ka aizliegumu par bērnu adopciju būtu bijis jāpiemēro no šī gada 1.septembra. Likumprojekti vēl būs jāskata galīgajā lasījumā, kurā deputātiem būs iespēja to aizstāt ar kādu nākotnes datumu.

Grozījumi arī paredz izveidot Ārvalstu adopcijas konsultatīvo padomi, lai nodrošinātu plašāku uzraudzību bērnu adopcijai uz ārvalstīm.

No atsevišķu deputātu izteikumiem izriet, ka šo grozījumu virzība vēl pirms to pieņemšanas jau ir nesusi atdevi. Aktivizējies atbildīgo institūciju darbs pie uzlabojumiem, lai bērnu adopcija uz ārvalstīm tiktu pieļauta tikai gadījumos, kad Latvijā bērnam nav iespējams nodrošināt aprūpi ģimenē, un lai šis process tiktu rūpīgi uzraudzīts.

Aizlieguma izņēmums būtu attiecināms uz jau sāktajām adopcijas procesa lietām, kurās sniegta informācija par adoptējamo bērnu. Tādā gadījumā būtu piemērojami normatīvie akti, kas bija spēkā uz adopcijas procesa sākšanas brīdi. Izņēmums varētu attiekties arī uz gadījumiem, ja tiek adoptēts otra laulātā bērns vai bērnu adoptē viņa radinieki.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas