bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Trešdiena 08.04.2020 | Vārda dienas: Dana, Dans, Danute, Edgars
LatviaLatvija

Komisija vērtēs ieceri noteikt katra būvniecības procesa dalībnieka atbildību

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Saeima; būvniecība; būvniecības likums;

Saeima ceturtdien, 13.februārī, izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā nodevusi grozījumus Būvniecības likumā, kas skaidri noteiks katra būvniecības procesa dalībnieka atbildību, konkretizēs būvvaldes un Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) kompetenci, kā arī uzlabos būvniecības procesa regulējumu, tai skaitā novēršot konstatētās neskaidrības Būvniecības likuma piemērošanā.

Līdz ar grozījumiem likumā skaidri tiks nodalīta katra būvniecības procesa dalībnieka atbildība – katrs dalībnieks atbild par savu būvniecības procesa daļu. Būvniecības likumā būvniecības procesa dalībnieku atbildība tiek apskatīta neatkarīgi no būvniecības procesa veida.

Iecerēts noteikt, ka būvniecības ierosinātājs piesaistīs būvprojektēšanas dokumentācijas izstrādei un īstenošanai normatīvajiem aktiem atbilstošus būvspeciālistu vai būvkomersantu (izņemot speciālajos būvnoteikumos noteiktajos gadījumos), kā arī sniegs viņiem informāciju par paredzētās būves lietotāja prasībām un būves lietošanas nosacījumiem.

Tāpat būvniecības ierosinātājam būs pienākums sniegt būvprojektēšanas veicējam visu informāciju, kas ir nepieciešama būvprojektēšanas dokumentācijas izstrādei, kā arī pēc būvprojektēšanas veicēja pieprasījuma veikt nepieciešamo izpēti un iesniegt izpētes rezultātus. Izņēmums paredzēts, jo speciālajos būvnoteikumos noteiktajos gadījumos būvniecības ierosinātājs var būt būvētājs, uzņemoties būvdarbu veicēja pienākumus un atbildību.

Papildus, lai novērstu praksē radušās neskaidrības tiks skaidri noteikts, ka gadījumā, ja būvniecības ierosinātājs ir būvētājs, būvuzraudzība nav nepieciešama.

Būvprojektēšanas veicējs nodrošinās būvprojektēšanas dokumentācijas un tajā ietverto risinājumu atbilstību būvniecības ierosinātāja un normatīvo aktu prasībām, kā arī nodrošina atbilstību piemērojamo standartu prasībām un būvprojektēšanas dokumentācijā ietvertās informācija savstarpējo saskanīgumu. Proti, būvprojektēšanas veicējs uzņemsies atbildību par to, ka tā projektētā ēka atbilst pasūtītāja prasībām un normatīvo aktu nosacījumiem.

Tāpat būvprojektēšanas veicējs atbildēs par to, ka tā izrasēto būvi ir iespējams uzbūvēt konkrētajā zemes gabalā. Šajā sakarā būvprojektēšanas veicējs būs atbildīgs par to, ka viņa rīcībā ir pietiekoša informācija, lai veiktu kvalitatīvo projektēšanu, kā arī ir atbildīgs par apakšuzņēmēja veiktajiem darbiem un to kvalitātes kontroli. Par būvprojektēšanas dokumentāciju kopumā ir atbildīgs tas būvprojektēšanas veicējs, kurš pēdējais veic izmaiņas vai papildinājumus būvprojektēšanas dokumentācijā, t.sk. skaņo būvdarbu veicēja pasūtīto papildu būvprojektēšanas dokumentāciju.

Autoruzraudzības ietvaros būvprojektēšanas veicējs atbild par citiem būvniecības procesa dalībniekiem doto norādījumu saturu un saskaņoto būvniecības dokumentu atbilstību būvprojektēšanas dokumentācijai.

Autoruzraudzības mērķis būs pārliecināties par to ka visi būvniecības dalībnieki ir pareizi sapratuši būvprojektēšanas dokumentāciju, tādēļ autoruzraudzības ietvaros autoruzraudzības veicējs, piemēram, veiks objekta apskati, piedalīsies nozīmīgo konstrukciju pieņemšanas komisijās, atbildēs uz citu būvniecības procesa dalībnieku jautājumiem par būvprojektēšanas dokumentāciju, izskatīs darbu veikšanas projektus un ražotāju izstrādātos detalizētos darba rasējumus (ražošanas rasējumi (shop drawings; workshop drawings)) un sniegs atzinumus par to atbilstību būvprojektēšanas dokumentācijai.

Ja autoruzraudzības veicējs saskaņo cita būvniecības procesa dalībnieka pasūtītu papildu būvprojektēšanas dokumentāciju, kas precizē tehniskos risinājumus būvprojektēšanas dokumentācijā, tad autoruzraudzības veicējs uzņemas būvprojektēšanas veicēja funkcijas. Parasti autoruzraudzības veicējs arī ir būvprojektēšanas veicējs, tomēr šo atbildības sadalījumu ir jāņem vērā situācijās kur autoruzraudzības veicējs nav būvprojektēšanas veicējs.

Savukārt būvdarbu veicējs nodrošina būvdarbu rezultātā tapušās būves vai tās daļas atbilstību būvprojektēšanas dokumentācijai un tajā ietvertajiem risinājumiem, kā arī atbild par būvdarbu kvalitāti un atbilstošu būvizstrādājumu un to iestrādes tehnoloģiju izmantošanu. Ja būvprojektēšanas dokumentācijā ir norādīts, ka būvdarbos ir jāizmanto noteikts būvizstrādājums, tad šajā gadījumā par šāda būvizstrādājuma izmantošanu būvdarbos būvdarbu veicējs nenes atbildību.

Attiecībā uz standartu piemērošanu būvdarbu veicējam ir saistoši tikai obligāti piemērojami standarti, kā arī tie standarti, kuri norādīti būvprojektēšanas dokumentācijā kā būvdarbu izpildē ievērojami standarti vai par kuriem viņš ir vienojies ar būvniecība ierosinātāju un ciktāl tie attiecas uz būvdarbu organizēšanu un veikšanu.

Papildus tiks noteikts, ka būvdarbu kvalitāte nedrīkst būt zemāka par būvnormatīvos un citos normatīvajos aktos, piemērojamajos standartos un būvdarbu līgumā noteiktajiem būvdarbu kvalitātes rādītājiem, kā arī, ka galvenais būvdarbu veicējs ir atbildīgs par atsevišķā būvdarbu veicēja veiktajiem būvdarbiem un to kvalitātes kontroli.

Lai mazinātu strīdus situāciju rašanos, kad viena būvniecības procesa posma dalībnieki ir spiesti pārbaudīt cita procesa dalībnieka veikto darbu atbilstību normatīvo aktu prasībām, likumā tiks paredzēts, ka viņi var paļauties uz to, ka citi būvniecības procesa dalībnieki ir veikuši savus pienākumus atbilstoši (piemēram, būvdarbu veicējs var paļauties, ka būvprojekta izstrādātājs ir veicis savus pienākums atbilstoši – būvniecības ieceres dokumentācija atbilst normatīvo aktu prasībām).

Vienlaikus likumprojektā norādīts, ka paļaušanās nav attiecināma uz gadījumiem, kuros būvniecības procesa dalībniekiem ir pienākums uzraudzīt vai pārbaudīt citu būvniecības procesa dalībnieku (līdzīgi arī būvspeciālistu gadījumā). Savukārt gadījumā, ja būvdarbu laikā atklājas, ka nav ievērotas kādas prasības, piemēram, mehāniskās stiprības un stabilitāte prasības, būvdarbu veicējam ir jārīkojas tā, lai novērstu iespējamo kaitējumu.

Lasiet arī: Satiksmes pārvads Sarkandaugavā izmaksās 42,5 miljonus; būvnieki – BindersLNK Insdustries un Latvijas tilti

Tāpat līdz ar grozījumiem likumā tiek precizēti Būvniecības valsts kontroles birojam (BVKB) noteiktie uzdevumi, piemēram, turpmāk BVKB kompetencē būs arī publisku ēku atjaunošanas kontrole, ja būvdarbu veikšanai būs nepieciešama būvatļauja. BVKB tāpat turpmāk sniegs arī metodisko palīdzību pašvaldībām saistībā ar būvdarbu kontroli un būvju pieņemšanu ekspluatācijā. Tas risinās līdzšinējo situāciju, kurā daudzas personas pastāvīgi lūdz sniegt BVKB viedokli par jebkuriem ar būvniecību vai mājokļiem saistītiem jautājumiem.

Līdz ar grozījumiem likumā arī tiks precizēta būvvaldes kompetence, nosakot, ka būvvaldes kompetencē visa būvniecības administratīvā procesa ietvaros (būvniecības iecere, būvdarbi, pieņemšana ekspluatācijā) būs veikt šādas būvniecības un tehnisko prasību pārbaudes: arhitektoniskās kvalitātes pārbaudes, ciktāl tas attiecas uz būves iekļaušanos ainavā un pilsētvidē; pašvaldības teritorijas plānojumā, lokālplānojumā (ja tāds ir izstrādāts) un detālplānojumā (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem) noteikto prasību pārbaude; normatīvajos aktos noteikto būvju novietojuma pārbaude.

Lai novērstu līdzšinējās pretrunas un iespēju dažādi interpretēt likumu normas, Ekonomikas ministrija rosina detālplānojumu izstrādes regulējumu noteikt speciālajos Ministru kabineta noteikumos par teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādi.

Līdz ar to Ekonomikas ministrija rosina no Būvniecības likuma svītrot normu «Ja saskaņā ar teritorijas attīstības plānošanu regulējošiem normatīvajiem aktiem, konstatējot šajā daļā minēto specifisko ietekmi, var tikt pieņemts lēmums par detālplānojuma izstrādi, priekšroka dodama detālplānojuma izstrādei.»


Pievienot komentāru

Lietuvas uzņēmēji karantīnā: Latvijas atbalsts biznesam bijis straujāks

Lietuva ir pagarinājusi valstī spēkā esošo karantīnu līdz 27.aprīlim. Kamēr epidemiologi brīdina par COVID-19 uzliesmojuma augstāko punktu, uzņēmēji pēc jau aizvadītajām karantīnas nedēļām lūdz iespēju atvērt uzņēmumus un salīdzina Viļņas lēmumus ekonomikas ierobežošanā un atbalstā ar tiem, kas pieņemti Rīgā.

Aprīlī bezdarbnieku skaits Latvijā pieaudzis par 4 415

Patlaban NVA ir reģistrētas 17 923 brīvas vakances. Lai gan aprīlī parādījusies 1 061 jauna vakance, kopš 1.aprīļa, kad NVA bija reģistrēta 26 971 vakance, novērojams kritums par 9 048 aģentūrā pieejamām darbavietām.

Lauksaimniecības atbalstam novirzīs 45,5 miljonus eiro

No plānotā atbalsta 35,5 miljonus eiro paredzēts novirzīt kā atbalstu primārajiem lauksaimniecības ražotājiem, lauksaimniecības un pārtikas pārstrādes uzņēmumiem.

Latvijā mājokļu cenu kāpums ceturtajā ceturksnī bijis straujāks nekā ES vidēji

Straujāks mājokļu cenu kāpums gada izteiksmē reģistrēts Luksemburgā, Slovākijā un Horvātijā, bet Polijā pieaugums bijis identisks kā Latvijā. Lietuvā mājokļu cenas šajā periodā pieaugušas par 6,5%, bet Igaunijā – par 8,2%.

Igaunija meklē iespējas izstāties no ES CO2 tirdzniecības programmas

Igaunijas valdībā dots uzdevums vides ministram Renē Kokam noskaidrot, vai Igaunija var izstāties no ES sistēmas, kur dalībvalstis tirgojas siltumnīcefekta gāzu emisijām. ES komentējusi, ka tas nav iespējams, ziņo raidorganizācija ERR.

CSDD ļauj autoskolām organizēt teorijas apmācības tiešsaistē

Apmācībām jānotiek tiešsaistes režīmā, pasniedzējam atrodoties mācību telpā, kurā ir izsniegta mācību karte un reģistrēta attiecīgā mācību grupa.

Pirmās instances tiesa noraida Ušakova sūdzību par atstādināšanu no Rīgas mēra amata, atzīstot vairākus pārkāpumus

Tiesa vērsa uzmanību, ka domes priekšsēdētājs kā iestādes vadītājs kopumā ir atbildīgs par pašvaldības darba tiesiskumu, kas aptver arī pašvaldībai piederošās kapitālsabiedrības pārvaldību.

Latvijā gada inflācija martā bijusi 1,4%

Salīdzinot ar 2015.gadu, patēriņa cenas 2020.gada martā bija par 9,7% augstākas. Precēm cenas pieauga par 8%, bet pakalpojumiem – par 14%.

Lietuvā ļauj valdībai regulēt cenas

Lietuvas Seima deputātu vairākums ir atbalstījis tiesību akta grozījumu projektu, kas paredz atļaut valdībai noteikt pirmās nepieciešamības preču cenas, kamēr valstī ir spēkā karantīna, ziņo Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.

BNN SKAIDRO | Aplokšņu algas – viens no galvenajiem iemesliem nepiešķirt dīkstāves pabalstu

Arī «ēnu ekonomikas cilvēki» ir jāatbalsta, arī viņiem vajag iztikas līdzekļus un arī viņiem ir ģimenes.

ES valstis nespēj vienoties par kopīgu aizņemšanos finanšu tirgos

ES finanšu ministri aizvadījuši 15 stundas ilgas sarunas par vēlamo ceļu kā valstīm un blokam kopumā atgūties no ekonomiskā satricinājuma, ko radījis COVID-19. Valstis pagaidām nav atradušas kopsaucēju, vēsta franču ziņu aģentūra AFP.

Pret Lembergu uzsākts kriminālprocess par neslavas celšanu

Kā iesniegumā Valsts policijai norāda Kristovskis, smagos noziegumos apsūdzētās augstās valsts amatpersonas Lemberga melīgiem izdomājumiem, ar kuriem viņš publiski ceļ neslavu Kristovskim, ir salīdzinoši gara vēsture.

Kariņš: Šajā krīzē finansiāli esam ļoti labi situēti

Šajā krīzē esam ļoti labi situēti finansiāli, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Uhaņā pirmoreiz kopš janvāra atceļ karantīnu

Ķīnas pilsētā Uhaņā, kur aizsākās jaunā koronavīrusa pandēmija, ir atcelta karantīna. Tas noticis pirmoreiz kopš 23.janvāra.

Pieejamais atbalsts COVID-19 krīzes ierobežošanai sasniedzis četrus miljardus

«Līdzekļu pietiek, lai varētu atbalstīt ekonomiku krīzes pārvarēšanai un stimulētu ekonomiku pēc krīzes,» uzsvēra finanšu ministrs.

Somija pastiprinās robežkontroli ar Zviedriju, Norvēģiju

Somija ir izziņojusi stingrus robežšķērsošanas ierobežojumus ar kaimiņvalstīm Zviedriju un Norvēģiju, kur COVID-19 uzliesmojums ir plašāks nekā Somijā.

Valdība atbalsta Zvidriņas sodīšanu ar atbrīvošanu no VZD ģenerāldirektores amata

Ministru kabinets atbalstījis Tieslietu ministrijas sagatavoto rīkojuma projektu, ar kuru atstādinātajai Valsts zemes dienesta ģenerāldirektorei Solvitai Zvidriņai piemērojams disciplinārsods – atbrīvošana no amata.

Austrālijā attaisno par pedofiliju notiesātu kardinālu

Tiesa Austrālijā ir attaisnojusi katoļu baznīcas kardinālu Džordžu Pelu, kurš pērn kļuva par augstāko katoļu amatpersonu, kura atzīta par vainīgu bērnu seksuālā izmantošanā, vēsta britu ziņu portāls The Guardian.

Vēl 2 000 skolēniem trūkst attālinātajam mācībām nepieciešamās viedierīces

Vēl ir 2 000 skolēni, kuriem trūkst attālinātajam mācību procesam nepieciešamās viedierīces, norāda Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš.

Igaunijas valdībā nesaskaņas par taupības ieviešanu ekonomikas atbalstam

Vai valstij ir «jāsavelk josta», lai palīdzētu ekonomikai atgūties? Igaunijas valdībā pārstāvētajām partijām ir kardināli pretēji viedokļi, ziņo Igaunijas raidsabiedrība ERR.

KP pērn saņēmusi 75 iesniegumus par konkurences kropļojumiem

Vienlaikus 2019.gads ir zīmīgs ar to, ka pēc vairāku gadu diskusijām KP beidzot ir izcīnījusi efektīvākus rīkus cīņai pret publisku personu radītiem konkurences neitralitātes pārkāpumiem.

IZM apsver domu centralizētos eksāmenus neatcelt

Ja ārkārtējo situāciju pagarinās vēl uz mēnesi, pastāv iespējas, ka profesionālo skolu kvalifikācijas eksāmeni un centralizētie eksāmeni varētu notikt – ievērojot visus drošības pasākumus.

Polija prezidenta vēlēšanas rīkos ar pasta balsojumu

Polijā maijā gaidāmām prezidenta vēlēšanām ir jānotiek kā pasta balsojumam, tā lēmuši poļu likumdevēji. Ieceres pretinieki tikmēr norāda, ka tas nozīmētu sabiedrības veselības apdraudēšanu.

Lidosta Rīga plāno atlaist 500 darbinieku

Samazinot plānoto investīciju apjomu par 85% un saimnieciskos izdevumus par 60%, kā arī analizējot aviācijas nozares pēckrīzes atjaunošanās prognozes, lidosta spiesta pieņemt lēmumu par būtisku darbinieku skaita samazinājumu.

Top 5 Video

    Jaunākie komentāri


    Do NOT follow this link or you will be banned from the site!