Konceptuāli atbalsta aizliegumu Saeimā ielaist bijušos deputātus, pret kuriem noteiktas sankcijas

Saeimas Juridiskās komisijas vairākums otrdien, 14.septembrī, atbalstījis Jaunās konservatīvās partijas (JKP) pirms pusotra gada virzīto priekšlikumu aizliegt ielaist parlamenta ēkā bijušos deputātus, pret kuriem noteiktas sankcijas.

Latvijā ir tikai viens bijušais deputāts, pret kuru noteiktas starptautiskas sankcijas – cietumā esošais Ventspils domes deputāts Aivars Lembergs, kuru sankcijām pakļāvušas ASV.

Komisijas sēdē pamatojumu grozījumiem sniedza tās priekšsēdētājs un viens no grozījumu iesniedzējiem Juris Jurašs (JKP),

uzsverot nepieciešamību mazināt šo personu prettiesisku ietekmi uz likumdevēja varu.

Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere norādīja, ka tā ir deputātu izšķiršanās, vai noteikt vai nenoteikt šādus ierobežojumus. Reizē Juridiskajā biroja vadītāja norādīja, ka komisijai būtu svarīgi apspriest, vai 21.gadsimtā šāds ierobežojums sasniedz anotācijā minēto mērķi par prettiesiskās ietekmes uz Saeimu mazināšanu.

Meistere vērsa uzmanību uz piedāvājuma samērīgumu, ka grozījumos netiek runāts par šādu aizliegumu tiem bijušajiem deputātiem, kuri, piemēram, būtu sodīti par smagu noziegumu. Jurašs atzina, ka, iespējams, grozījumi būtu jāpapildina ar nosacījumu, ka arī šādos gadījumos varētu liegt apmeklēt Saeimu.

Deputāts Valērijs Agešins (S) pauda, ka sankciju dēļ ierobežot bijušo deputātu tiesības apmeklēt parlamenta ēku ir nesamērīgi. Deputāts uzsvēra, ka Satversme un Saeimas Kārtības rullis ierobežo esošos deputātus, ja ir veikts noziegums, savukārt deputāti vēl lietu iztiesāšanas laikā piedalās Saeimas darbā. Tāpat vienas personas dēļ, uz kuru attieksies likuma grozījumi, tie nebūtu jāveic, akcentēja Agešins.

Deputāts Edgars Tavars (ZZS) norādīja, ka grozījumi pirms pusotra gada tika virzīti kā «likumdošanas izrādīšanās» drīz pēc tam, kad pret Lembergu tika noteiktas ASV institūcijas sankcijas. Deputāts pauda bažas, ka, piemēram, Ungārijai, Turcijai, Bulgārijai un citām valstīm tiks dotas tiesības noteikt, kuri Latvijas bijušie deputāti var apmeklēt Saeimu. Tavars pieļāva, ka šie grozījumi ir mēģinājums «ieriebt Lembergam».

Jurašs gan apgalvoja, ka likumprojekta mērķis nav radīt sekas konkrētai personai, bet nodrošināt atbilstošu pieeju tā pat kā citās demokrātiskās valstīs, kur netiek pieļauta prettiesiska lēmumu ietekmēšana.

Deputāte Jūlija Stepaņenko (LPV), visdrīzāk, sarkastiski norādīja, ka varētu noskaidrot un likumprojektā iekļaut arī to, kuru valsts vēstniecībām nepatīk kādi no pašreizējiem deputātiem. Politiķe komisijas sēdē balsoja pret JKP piedāvātajiem grozījumiem.

Deputāti Inese Voika (AP) un Jānis Butāns (JKP) pauda atbalstu šo grozījumu veikšanai.

Butāns arī apgalvoja, ka Lembergs esot ziedojis 35 000 eiro Tavara pārstāvētajam politiskajam spēkam, tāpēc politiķis apšaubīja to, vai Tavaram šajā jautājumā būtu atbilstoši izteikties.

Grozījumus Saeimas Kārtības rullī iepriekš iesniedza JKP Saeimas frakcijas deputāti, kā arī pie frakcijām nepiederošais parlamentārietis Artuss Kaimiņš.

Deputāti norādīja, ka grozījumi nepieciešami, lai noteiktu ierobežojumus apmeklēt parlamenta ēkas tādiem bijušajiem Saeimas deputātiem un par Latvijas neatkarības atjaunošanu balsojušajiem Augstākās padomes deputātiem, attiecībā uz kuriem ir noteiktas starptautiskās vai nacionālās sankcijas, vai piemērotas Eiropas Savienības vai NATO dalībvalsts noteiktās sankcijas. Tādā veidā, grozījumu iniciatoru ieskatā, tikšot mazināta šo personu prettiesiska ietekme uz likumdevēja varu. 

Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likums attiecas uz visām personām, un tām ir pienākums ievērot un izpildīt starptautiskās un nacionālās sankcijas, akcentē JKP, norādot, ka starptautisko organizāciju un nacionālās sankcijas lielākoties tiek noteiktas politisku un drošības apsvērumu dēļ.

Iniciatīvu iesniegušo politiķu ieskatā likumdevējs, nodrošinot iespēju personām, pret kurām ir noteiktas sankcijas, bez ierobežojuma apmeklēt Saeimu un piedalīties Saeimas darbā, apdraud kvalitatīvu likumdošanas procesu norisi un pieļauj Saeimas darbā tādu personu līdzdalību, kuru klātbūtne tajā nav pieļaujama.

Politiskā spēka deputāti uzskata, ka Saeimas Kārtības ruļļa regulējums un Augstākās padomes tradīcijas līdz galam vairs nespēj nodrošināt tādu likumdošanas procesa norisi, kas atbilstu modernas, demokrātiskas un tiesiskas valsts standartiem.

«Lai likumdevējs varētu pieprasīt sabiedrību ievērot sevis pieņemtos likumus, tam likumdošanas procesā ir jārada pārliecība, ka likuma pieņemšana notikusi godīgi, pārskatāmi un cieņpilni,» pauda JKP politiķi.

Kā ziņots, OFAC 2019.gada 9.decembrī, balstoties uz tā dēvēto Magņitska likumu, par korupciju noteica sankcijas Lembergam un četrām ar viņu saistītām juridiskām personām – Ventspils Brīvostas pārvaldei, Ventspils Attīstības aģentūrai, Biznesa attīstības asociācijai un Latvijas Tranzīta biznesa asociācijai. Vēlāk gan OFAC paziņoja par sankciju atcelšanu pret Ventspils brīvostu un Ventspils brīvostas pārvaldi.

Kā norādīja OFAC, Lembergs ir Ventspils mērs kopš 1988.gada un viņš atkārtoti apsūdzēts par naudas atmazgāšanu, kukuļošanu un varas ļaunprātīgu izmantošanu. Lembergs kontrolē struktūras ar politisko partiju un korumpētu politiķu palīdzību un sistemātiski izmanto šīs struktūras un personas savam personīgajam ekonomiskajam labumam, apgalvoja OFAC.

Saskaņā ar OFAC vēstīto, Lembergs izmantojis savu ietekmi pār politisko partiju vadību, lai veidotu valdības personālu un amatos ieliktu noteiktas valdības amatpersonas, kā arī izjauktu citu valdības amatpersonu nokļūšanu vadošos amatos.

Turklāt Lembergs ietekmējis un korumpējis tiesībsargājošo iestāžu amatpersonas, lai aizsargātu savas intereses un gāztu politiķus, kurus viņš nespēj kontrolēt, paziņojis OFAC.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas