bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Piektdiena 15.11.2019 | Vārda dienas: Leopolds, Unda, Undīne
LatviaLatvija

Konceptuāli atbalsta IZM plānus skolu reformā, taču par saturu diskutēs vēlāk

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ministru kabinets 14.maijā pieņēmis zināšanai Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par skolu tīkla sakārtošanu.

Piedāvājot skolu tīkla sakārtošanas modeļus, IZM ņēma vērā vairākus kritērijus – teritoriālo, kvantitatīvos, nosakot minimālo skolēnu skaitu klasē, kā arī kvalitatīvos, domājot par līdzvērtīgas izglītības iespējām neatkarīgi no iestādes atrašanās vietas.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pauda bažas, ka ministriem nav bijusi iespēja iepazīties ar IZM ziņojumu, turklāt valdības sēdes laikā daži ministri vēlējās iegūt atbildes uz sev interesējošiem jautājumiem. Šādas bažas pauda arī sociālie partneri.

Valdība atbalstīja premjera priekšlikumu, ka IZM dokuments tiek atbalstīts konceptuāli, bet par tajā ietvertajiem priekšlikumiem, konkrētiem Ministru kabineta grozījumiem valdība diskutēs pēc nedēļas vai divām.

Skolu tīkla sakārtošanai IZM izstrādājusi četrus reģionu blokus, katrā no tiem piedāvājot atšķirīgus minimālā skolēnu skaita kritērijus.

Viens no reģionālajiem blokiem ir Latvijas pilsētas, kurās ir vismaz 50 000 iedzīvotāju. Tas nozīmē, ka šajā blokā ietilptu Rīga, Daugavpils, Liepāja un Jelgava.

Šajā pilsētu blokā sākumskolā (1.-6.klase) vajadzētu būt vismaz 400 skolēniem, kas nozīmē, ka katrā klašu posmā būtu jānodrošina trīs paralēlklases ar vidēji 22 skolēniem katrā. Pamatskolā būtu jāmācās vismaz 450 skolēniem, nodrošinot divas paralēlklases, bet katrā klasē vajadzētu būt vidēji 25 skolēniem. Savukārt vidusskolas posmā (10.-12.klase) būtu jānodrošina vismaz 150 skolēni, proti, 25 skolēni vienā klasē, nodrošinot divas paralēlklases.

Nākamā grupa ir administratīvo teritoriju attīstības centri. Tur minimālo skolēnu skaitu sākumskolas posmā piedāvāts noteikt 300 bērnu apmērā – 25 skolēni klasē un divas paralēlklases. Pamatskolā vajadzētu būt vismaz 360 skolēniem ar 20 skolēniem klasē un divām paralēlklasēm, savukārt vidusskolas posmā, nodrošinot divas paralēlklases, katrā klasē būtu jāmācās vismaz 20 skolēniem.

Trešais reģionu bloks ir pagastu teritorijas. Te minimālais skolēnu skaits sākumskolā varētu sasniegt 35 ar vidēji sešiem skolēniem katrā klasē. Šādām sākumskolām būtu jādarbojas kā citas izglītības iestādes filiālēm bez atsevišķas administrācijas, atbalsta personāla, turklāt tām būtu jāīsteno arī pirmsskolas izglītības programmas. Pamatskolās minimālajam skolēnu skaitam vajadzētu būt 80 ar vidēji deviņiem skolēniem klasē. Savukārt vidusskolas posmā vajadzētu būt vismaz 45 skolēniem, proti, vidēji 15 skolēniem klasē.

Pēdējā grupā iekļautas teritorijas, kas ir pie Eiropas Savienības ārējās robežas, kā arī tās teritorijas, kur attālums līdz nākamajai izglītības iestādei ir vismaz 25 kilometri. Sākumskolas pirmajās trīs klasēs šajā grupā būtu jāmācās vismaz 15 skolēniem ar vidēji pieciem skolēniem vienā klasē. Arī šādai sākumskolai būtu jādarbojas kā citas izglītības iestādes filiālei bez atsevišķas administrācijas un atbalsta personāla. Tāpat tām būtu jāīsteno arī pirmsskolas izglītības programmas. Pamatskola varētu pastāvēt ar vismaz 70 skolēniem, vienā klasē mācoties vidēji astoņiem skolēniem. Savukārt vidusskolas posms varētu pastāvēt ar ne mazāk kā 30 skolēniem, kas nozīmē, ka vienā klasē būtu vidēji desmit skolēni.

No kopējā izglītības iestāžu skaita – 588 iestādēm – vislielākais izglītības iestāžu skaits, kuras neatbilst IZM noteiktajiem kritērijiem, ir vidusskolas – 176 no 279 jeb 63% no visām vidējām izglītības iestādēm. No 250 pamatskolām izvirzītajiem kritērijiem neatbilst 137, bet to sākumskolu skaits, kuras neatbilst piedāvātajiem kritērijiem, ir 24 no 50 jeb 48% no kopējā sākumskolu skaita.

Pēc valdības sēdes izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska žurnālistiem stāstīja, ka IZM līdz šā gada jūnijam izstrādās nepieciešamos grozījumus Vidējās izglītības standartā un pedagogu darba samaksas noteikumos. Augustā vai septembrī tiks piedāvāts lemt par kvalitātes kritērijiem un izglītības likuma grozījumiem attiecībā uz minimālo audzināmo skaitu klasē, bet gada beigās tiks piedāvāts risinājums, kādā veidā izglītojamie tiks uzņemti programmās, kā arī tiks piedāvāti jauni kritēriji ģimnāzijām.


Pievienot komentāru

Volstrītu nomāc neskaidrība par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām

Eiropas akciju tirgi demonstrējuši kritumu pēc tam, kad oficiāli dati apstiprināja ziņas par vāju eirozonas izaugsmi, savukārt neskaidrība par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām nomāca akciju cenas Volstrītā.

Cenšoties veicināt partiju neatkarību, lemts vairākkārt palielināt valsts atbalstu tām

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi arī strīdīgos grozījumus Politisko organizāciju finansēšanas likumā, būtiski palielinot valsts finansējumu partijām.

Vācijā vairumam iedzīvotāju atcels Austrumvācijas atbalsta nodokli

Vācijā kopš 1991.gada pastāvējis solidaritātes nodoklis, kas bijis jāmaksā valsts rietumu daļas iedzīvotājiem, lai atbalstītu kādreiz komunistisko Austrumvāciju. Valdība nolēmusi būtiski samazināt tā iekasēšanu no 2021.gada.

Nedēļas nogalē, kā arī nākamās nedēļas sākumā būs silts

Piektdien, 15.novembrī, debesis lielākoties aizklās mākoņi un valsts teritoriju no dienvidaustrumiem šķērsos nokrišņu zona – austrumos, sākot ar pēcpusdienu, arī centrālajos un rietumu rajonos, līs.

Saeima plāno debatēt par budžetu teju līdz pusnaktij

Saeima lēmusi, ka budžeta izskatīšanai veltītās ārkārtas sēdes otrā diena noslēgsies plkst. 23.30.

Saeima piekrīt līdz 13.Saeimas sasaukuma beigām «iesaldēt» deputātu algas

Saeimas vairākums atbalstīja nacionālās apvienības Visu Latvijai!–Tēvzemei un brīvībai/LNNK priekšlikumu līdz 13.Saeimas sasaukuma beigām «iesaldēt» deputātu algas pašreizējā līmenī.

Latvijā trešajā ceturksnī bijusi straujāka IKP izaugsme nekā ES vidēji

Gada izteiksmē IKP trešajā ceturksnī pieaudzis visās ES dalībvalstīs, par kurām ir pieejami dati.

Igaunijā notiesā slēpošanas treneri par dopinga skandālu

Tiesa Igaunijā atzinusi bijušo slēpošanas valstsvienības treneri Mati Alaveru dopinga lietošanas organizēšanā, vainīgajam piespriežot probācijas uzraudzību.

Latvijas tūristu mītnēs pirmajos deviņos gada mēnešos uzņemti 2,27 miljoni viesu

Latvijas tūristu mītnēs 2019.gada 3.ceturksnī apkalpoti 1,03 milj. ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 0,5% vairāk nekā pērn šajā laika posmā.

Saeima valsts izmaksāto uzturlīdzekļu apmēru atsaista no minimālās algas

Saeima ceturtdien, 14.novembrī,  galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, nosakot uzturlīdzekļu atsaisti no minimālās mēneša darba algas.

CVK ļauj sākt parakstu vākšanu Saeimas atsaukšanas rosināšanai

Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 14.novembrī, reģistrēja inicatīvas grupas – biedrību Varu Latvijas Tautai un politisko partiju Centra partija – parakstu vākšanai tautas nobalsošanas ierosināšanai par 13.Saeimas atsaukšanu.

KNAB kārtējo reizi soda VID amatpersonas par nelikumīgu informācijas iegūšanu

KNAB kārtējo reizi sodījis Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas, kuras pieķertas nelikumīgā informācijas iegūšanā no sistēmām.

Lietuva vēlas NATO valstu līdzdalību ES aizsardzības projektos

Lietuvas aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis uzsvēris, ka visām Eiropas Savienības iniciatīvām ir jābūt atvērtām, lai tajās varētu piedalīties arī tās NATO dalībvalstis, kuras neietilpst ES.

Saeimas lēmums: Bezdarbnieku pabalstu izmaksās astoņus, nevis deviņus mēnešus

Bezdarbniekam pabalstu pirmos divus mēnešus izmaksās pilnā apmērā, par trešo mēnesi pabalsts būs 75% no pilnā apmēra, par piekto un sesto mēnesi izmaksās 50%, bet par septīto un astoto mēnesi tas būs 45% apmērā no piešķirtā pabalsta. 

Igaunijā novērots gadsimta zemākais bezdarbs

Igaunijā bezdarba līmenis gada trešajā ceturksnī ir noslīdējis līdz viszemākajai atzīmei valsts gadsimtu ilgajā vēsturē, proti, līdz 3,9%, tā liecina oficiālie statistikas dati.

IeM Informācijas centra vadītāja amatam trešajai kārtai virza divus pretendentus

Iekšlietu ministrijas Informācijas centra priekšnieka atlases komisija nolēmusi uz konkursa trešo kārtu izvirzīt divus pretendentus.

Ārstu arodbiedrības lems par turpmākiem protestiem

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības padome otrdien, 19.novembrī, lems par turpmākām protesta akcijām.

Tusks aicina britus nepadoties Brexit apturēšanā

Lielbritānijā pēc mēneša gaidāmas parlamenta ārkārtas vēlēšanas. Aizejošais Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks netieši norādījis, ka valsts izstāšanās no Eiropas Savienības vēl ir novēršama.

Pabriks: Svešu personu aizdomīga interese par militārajiem objektiem Latvijā vērtējama kā vidēji augsta

Patlaban svešu un nepiederošu personu aizdomīga interese par Latvijas militārajiem objektiem, izmantojot dažādas izpētes metodes, tostarp dronus, ir vērtējama kā vidēji augsta, norāda aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

Auto ar viltotiem diplomātiskajiem numuriem vestas kontrabandas cigaretes

Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policija atklājusi lielu daudzumu kontrabandas cigarešu transportlīdzekļos ar viltotiem diplomātiskajiem numuriem.

Izraēlā un Gazā pēc divām vardarbības dienām sākts pamiers

Tuvajos Austrumos pēc divas dienas ilgām militārām apšaudēm stājies spēkā pamiers starp Izraēlu un palestīniešu kaujiniekiem Gazā, tā pavēstījuši Ēģiptes, ANO un kaujinieku pārstāvji.

Neizdodas atcelt ReRe panākto aizliegumu slēgt jaunus līgumus par būvdarbiem JRT

Augstākās tiesas jeb Senāta Civillietu departaments trešdien, 13.novembrī, atteicies pieņemt Ģenerālprokuratūras virsprokurora protestu par tiesneša lēmumu.

Pirmajā dienā 14 stundu ilgās debatēs izskata mazāko daļu nākamā gada budžeta likumprojektu

Pirmajā dienā, vērtējot 2020.gada budžeta projektu un to pavadošo likumu paketi, Saeima 14 stundas ilgās debatēs izskatīja mazāko daļu likumprojektu.

Video: Venēcijā lielākie plūdi pēdējos 50 gados

Gleznainajā Itālijas kanālu pilsētā ūdens līmenis cēlies par 1,87 metriem. Paisuma atnesti plūdi, kas Venēcijā ir lielākie kopš 1966.gada, prasījuši arī divu cilvēku dzīvības.

Opozīcija asi pārmet pienākumu pašvaldībām līdzfinansēt brīvpusdienas

Asas diskusijas trešdien, 13.novembrī, parlamentā raisījis priekšlikums uzlikt pienākumu pašvaldībām līdzfinansēt 1.–4.klašu skolēnu brīvpusdienas, kas līdz šim nodrošinātas tikai no valsts budžeta līdzekļiem.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!