Konkurences padome un Augstākā tiesa: Rīgā negodīgs kremācijas tirgus

Jau 2015.gadā Konkurences padome (KP) pēc veiktās tirgus uzraudzības cēla trauksmi par nesakārtoto apbedīšanas pakalpojumu nozari, t.sk. par kremācijas pakalpojuma sniedzēja atrašanos monopolstāvoklī teju 20 gadus. Cīņu pret monopolu Rīgas kremācijas tirgū nupat izbeidzis Augstākās tiesas spriedums, kurā ir atzīts, ka Rīgas dome tai piederošo krematoriju Varoņu ielā ilggadējam sadarbības partnerim – Rīgas kremācijas centrs – krematorija – nomā ir nodevusi prettiesiski, vēsta Konkurences padome (KP).

Tirgus uzraudzības laikā iestāde konstatēja, ka Rīgas domes bija iznomājusi savu krematoriju SIA Rīgas kremācijas centrs – krematorija ar noteitumiem, kas neveicina brīvu konkurenci nozarē. Proti, uzņēmumam, kurš vēlējās sniegt kremācijas pakalpojumus, bija nepieciešama licence, ko izsniedz pašvaldība. Savukārt licences saņemšanai bija nepieciešams apliecinājums, ka uzņēmumam nomā ir Rīgas krematorija.

Šāds dokuments, kas apliecina komersanta tiesības izmantot nekustamo īpašumu (ēku) kremācijas veikšanai, bija augstāk minētajam uzņēmumam, tādējādi faktiski izslēdzot jebkādu konkurenci nozarē.

Pēc Konkurences padomes celtajiem iebildumiem Rīgas dome rīkoja publisku izsoli par Rīgas krematorijas nomas līguma noslēgšanu, taču arī izsoles nolikums nepamatoti ierobežoja citu iespējamo konkurentu dalību konkursā, jo pieprasīja, lai uzņēmumam ir iepriekšēja pieredze darbam Rīgas krematorijā. Tirgus dalībnieki, kuriem tika liegts piedalīties izsolē, ar pieteikumu par izsoles iznākumu vērsās tiesā. Tagad Rīgas domei pēc Augstākās tiesas sprieduma, kurā ir atzīsts, ka konkurence izsolē tika ierobežota nepamatoti, beidzot ir jāsakārto kremācijas pakalpojuma nodrošināšana Rīgā.

Konkurences padomes priekšsēdētāja p.i. Jānis Račko: «Rīgas domes rīcība, nodrošinot vienam uzņēmumam priekšrocības sniegt kremācijas pakalpojumu gandrīz 25 gadu garumā, ir nepieļaujama, jo mākslīgs monopolstāvoklis nozarē, kur pakalpojumu varētu nodrošināt arī citi komersanti, tirgum un patērētajiem ieguvumus nerada. Tiesas spriedums ir vēl viens spilgts apliecinājums publiskas personas bezatbildīgai rīcībai, ignorējot Konkurences padomes iebildumus par konkurences ierobežojošiem nosacījumiem izsolē. Nenodrošinot brīvu un godīgu konkurenci izsolēs vai iepirkumos, pasūtītājs nesaņems kvalitatīvāko pakalpojumu par labāko cenu, no kā iegūst ikviens patērētājs. Tas, visticamāk, var novest pie nodokļu maksātāju naudas izsaimniekošanas.»

KP atgādina, ka publiskai personai ir īpaša atbildība neierobežot brīvu un godīgu konkurenci. No šī gada 1.janvāra stājās spēkā grozījumi Konkurences likumā, kas ar 14.1 un 14.2 pantu nosaka, ka publiskām personām ir pienākums nodrošināt brīvu un godīgu konkurenci, kā arī paredz atbildību par šo noteikumu pārkāpumu. Ja KP saskatīs iespējamu likuma normas pārkāpumu, tā vispirms uzsāks pārrunas ar konkrēto valsts iestādi, pašvaldību vai tās kapitālsabiedrību. Nesekmīgu pārrunu gadījumā iestāde kapitālsabiedrībām var piemērot disciplinējošas sankcijas – naudas sodu līdz 3% no iepriekšējā gada apgrozījuma, bet ne mazāku par 250 eiro.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas