bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Sestdiena 17.08.2019 | Vārda dienas: Oļegs, Vineta
LatviaLatvija

Konkurences padome pievērsusies Rīgas atkritumu apsaimniekošanas iepirkumam; uzņēmēji aicina vētīt citas vietvaras

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Konkurences padomei (KP) ir bažas, ka finansiāli apjomīgais iepirkums par atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanu Rīgā var radīt konkurences riskus, tomēr potenciālie šī pakalpojuma sniedzēji šādas bažas noraida.

Atkritumu poligona Getliņi apsaimniekotājs SIA Getliņi EKO saņēmis piedāvājumus Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas publiskās un privātās partnerības konkursā. Plānots, ka sadarbības partneris Rīgas sadzīves atkritumu apsaimniekošanai tiks izraudzīts nākamajiem 20 gadiem, bet Rīgas pašvaldības un tās izvēlētā privātā partnera ienākumi atkritumu apsaimniekošanas jomā varētu sasniegt 686,3 miljonus eiro.

KP atzina, ka jau iepriekš ir brīdinājusi Rīgas domi par iedzīvotājiem un konkurencei paredzamajiem riskiem, ja pašvaldība uz ilgo 20 gadu termiņu īstenos publisko un privāto partnerību atkritumu apsaimniekošanas jomā.

«Aizvadītajos gados atkritumu apsaimniekošanas tirgus no brīvās konkurences skatu punkta ir ļoti cietis – pašvaldību tendence atkritumu apsaimniekošanu uzticēt sev piederošām kapitālsabiedrībām pieaug, vienlaikus samazinot privāto uzņēmēju iespējas piedāvāt savus pakalpojumus,» skaidroja KP.

Iestādes vadītāja Skaidrīte Ābrama uzsvēra, ka Rīga ir ļoti nozīmīga atkritumu apsaimniekošanas tirgus daļa, kurā vēl iespējama privāto uzņēmēju konkurence. «Pašreizējais Rīgas publikās un privātās partnerības scenārijs ir Damokla zobens atkritumu apsaimniekošanas tirgus attīstībai Latvijā, tās ir faktiski beigas. Paredzams, ka bez konkurences pakalpojumi ilgtermiņā kļūtu tikai dārgāki, ko izjutīs ikviens galvaspilsētas iedzīvotājs,» viņa sacīja.

Tā kā konkursā piedalās divi pretendenti, kur katrā apvienojušies pa diviem atkritumu apsaimniekošanas nozares spēlētājiem, uzreiz pēc konkursa noslēgšanās KP ir apņēmusies vērtēt uzņēmumu veidotu pilnsabiedrību kā apvienošanās vai sadarbības vienošanās darījumu. Konkursā piedalās SIA CREB Rīga, kurā apvienojušies divi sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzēji SIA Clean R un SIA Eco Baltia vide, un personu apvienība Pilsētvides serviss un Lautus, kurā apvienojušies SIA Pilsētvides serviss un SIA Lautus.

«Tas ir likumā noteiktais konkurences uzraugu pienākums, kura mērķis ir novērst konkurencei un sabiedrībai nelabvēlīgu darījumu īstenošanu, ja konkrētais darījums atbilst apvienošanās vai sadarbības vienošanās paziņošanas kritērijiem. Šādos gadījumos KP var lemt par darījuma atļaušanu, atļaušanu ar saistošajiem noteikumiem vai aizliegšanu,» skaidroja padomē.

Padomes ieskatā, publiskā un privātā partnerība kopumā ir atbalstāma, tajā pašā laikā iestāde aicina Rīgas domi pieņemt lēmumu par konkurencei draudzīgāku līguma slēgšanas termiņu, kā arī sadalīt Rīgu vairākos atkritumu apsaimniekošanas reģionos, piemēram, Daugavas labajā un kreisajā krastā, tādējādi veicinot konkurenci un privāto uzņēmēju attīstību.

Savukārt Clean R valdes loceklis Guntars Levics sacīja, ka KP iniciatīva Rīgas atkritumu iepirkumā ir apsveicama un to respektē. Taču, runājot par KP bažām par monopolstāvokļa izveidošanos, Levics uzsvēra, ka, vadoties pēc KP izvirzītās hipotēzes, būtu jāpārbauda jebkurš atkritumu apsaimniekošanas iepirkums jebkurā Latvijas pašvaldībā, jo noslēdzoties iepirkumam, faktiski tiek ieviests monopolstāvoklis konkrētajā pašvaldībā.

Viņš piebilda, ka Rīgai bija trīs atkritumu saimniecības attīstības scenāriji – veidot uzņēmumu pašai, izsludināt publisko iepirkumu vai veidot publiskās un privātās partnerību. «Ir saprotama publiskās un privātās partnerības izvēle, jo tādējādi investīcijas tiks atpelnītas ilgākā laika posmā un iedzīvotāju tarifs būs zemāks,» sacīja Levics.

Viņš arī uzsvēra, ka no biznesa loģikas viedokļa raugoties, nav starpības vai iepirkums tiks veikts uz septiņiem gadiem vai 20 gadiem – situācija, par kuru pauž bažas KP, būs novērojamas kā vienā, tā otrā gadījumā, jo septiņi gadi ir pietiekami ilgs laiks, lai kāds no tirgus dalībniekiem neizturētu konkurences spiedienu. Pēc Levica sacītā, tie uzņēmumi, kas neuzvarēs Rīgas iepirkumā, turpinās darbu ārpus galvaspilsētas.

Eco Baltia vide direktors Jānis Aizbalts norādīja, ka atšķirībā no situācijas, kurā ir izsludināts atklāts iepirkums ar skaidrām prasībām visiem pretendentiem, konkurenci nozarē daudz tiešāk ietekmē tas, ka joprojām liela daļa pašvaldību neizsludina iepirkumus.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka KP ir visas tiesības īstenot likumā noteiktās funkcijas, lai novērstu bažas par jebkādiem konkurences riskiem. «Arī šajā Rīgas atkritumu apsaimniekošanas iepirkuma gadījumā, bet, jo īpaši gadījumos, kad iepirkumi nemaz netiek izsludināti un konkurence nemaz nav iespējama,» teica Aizbalts.

Savukārt Pilsētvides serviss valdes loceklis Jurģis Ugors sacīja, ka jautājums par konkursa atbilstību Konkurences likumam tika aktualizēt vēl pirms konkursa izsludināšanas un diskusijas joprojām. Taču konkurss tika izsludināts, jo publiskās un privātās partnerības modelis, kurā vienojās gan pašvaldība, gan privātais apsaimniekotājs, pēc izpētes rezultātiem tika atzīts par pareizāku pieeju atkritumu apsaimniekošanai Rīgā.

«Pašlaik notiek konkursa otrā kārta, tāpēc neredzam jēgu kārtējo reizi izvērtēt, diskutēt vai apstrīdēt konkursa atbilstību likumam. Attīstītajās valstīs publiskās un privātās partnerības modelis ir normālā prakse, kas ļauj gan pašvaldībai, gan privātajam partnerim ilgtermiņā plānot savu darbu un finanšu resursus. Šis konkurss prasīs no privātā partnera būtiskas investīcijas, kuras atpelnīt īsā termiņā vienkārši nav iespējams. Turklāt Rīgas iedzīvotāji beidzot dabūs vienotu, sakārtotu, ērtu un saprotamu apsaimniekošanas sistēmu,» teica Ugors.

Vienlaikus viņš atzina, ka KP bažas par līguma nodošana uz 20 gadiem viena apsaimniekotāja rokās, tādējādi veidojot monopolu un faktiski iznīcinot konkurenci šajā jomā visā valstī, nav pamatotas, jo Latvijā ir vēl 118 pašvaldības, kurām ir nepieciešami atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumi.

«Nevaru teikt par konkurentiem, bet Pilsētvides serviss ir gana stipras pozīcijas novados un, pat ja mēs neuzvarēsim Rīgas līgumu, mums darba netrūks. Galu galā ir arī tuvākās ārzemes, kur Latvijas lielākie apsaimniekotāji, pateicoties savai pieredzei, finansiālai stabilitātei un tehniskām iespējām, var piedāvāt konkurētspējīgus pakalpojumus. Turklāt konkursā startēja divās apvienības, katrā no kurām ir divas no četrām Rīgu apsaimniekojošajām kompānijām – teikt, ka līgums tiks nodots vienās rokās ir nekorekti,» sacīja Ugors.

Savukārt Lautus vadība pauda pārliecību, ka KP darbojas saskaņā ar tai saistošo Latvijas likumdošanu, taču bažas par monopola izveidošanos konkursa rezultātā vērtē kā pamatotas, lai gan kompānijas rīcībā nav šādas informācijas.

Jau vēstīts, ka 2018.gada jūlija beigās Getliņi EKO izsludināja konkursu, lai atrastu privāto partneri Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanai publiskai-privātai partnerībai. Projekta izpildes laikā, kas ir 20 gadi no līguma spēkā stāšanās dienas, plānotais finansējums investīcijās ir 507,6 miljoni eiro.

Projekta mērķis ir attīstīt Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmu. Projektā plānota atkritumu dalītās vākšanas infrastruktūras izveide, kas ietver sadzīves atkritumu savākšanu, transportēšanu un sagatavošanu pārstrādei.

2017.gadā Getliņi EKO apgrozījums bija 17,247 miljoni eiro, kas ir par 21,5% vairāk nekā 2016.gadā, bet kompānijas peļņa pieauga par 73% un sasniedza 1,028 miljonus eiro.

Getliņi EKO nodarbojas ar Baltijas lielākā atkritumu poligona Getliņi apsaimniekošanu Stopiņu novadā un īsteno lielāko vides aizsardzības projektu Baltijas valstīs. Kompānija Getliņi EKO reģistrēta 1997.gadā. Uzņēmums pieder Stopiņu novada domei (2,08%) un Rīgas domei (97,92%).


Pievienot komentāru

Nemiro: Saprotamas Lietuvas bažas par Astravjecas AES, bet elektrības iegāde no trešajām valstīm ir Latvijas interesēs

Latvijas valdības lēmums par elektroenerģijas tirdzniecības organizēšanu ar trešajām valstīm tika pieņemts, ņemot vērā valsts intereses,pauda ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

VID daļas vadītāja, kuras vīrs darbojās PVN izkrāpēju grupējumā, aizgājusi no darba

Valsts ieņēmumu dienesta darbiniece, kuras vīrs darbojās pievienotās vērtības nodokļa izkrāpēju un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizētāju grupējumā, izbeigusi darba attiecības ar dienestu.

PNB banka: Lēmums par bankas darbības apturēšanu bija ļoti pēkšņs un nepatīkams

Lēmums par PNB bankas darbības apturēšanu bija ļoti pēkšņs un nepatīkams, atzina bankā.

Krēsls paliek tukšs – pirmajā SIF padomes sēde neizdodas ievēlēt priekšsēdētāju

Sabiedrības integrācijas fonda jaunās padomes pirmajā sēdē neizdodas ievēlēt SIF priekšsēdētāju. Uz amatu izvirzīja divus pretendentus – Kultūras ministru Nauri Puntuli un Kurzemes NVO atbalsta centrs valdes priekšsēdētāju Inesi Siliņu.

Mūžībā devies diplomāts Aivars Baumanis

81 gada vecumā mūžībā devies Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, žurnālists un diplomāts Aivars Baumanis, informē Ārlietu ministrijā.

Cilvēktiesību komisijā spriedīs par NEPLP kompetenci sabiedriskā medija pārvaldībā

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti pirmdien, 19.augustā, spriedīs par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes kompetenci sabiedriskā medija pārvaldībā.

EK eksperte: Veselības budžeta palielināšana Latvijā ir neizbēgama

Veselības budžeta palielināšana Latvijā ir neizbēgama, taču šādai rīcībai jābūt stratēģiskam plānam.

Astoņu gadu laikā bērnu skaits Latvijā ir sarucis par 4,3%

Šī gada sākumā 359 tūkstoši jeb 18,7% no visiem Latvijas iedzīvotājiem bija bērni vecumā līdz 17 gadiem. Tas ir par 4,3% mazāk nekā 2010.gadā, kad Latvijā bija 375 tūkstoši bērnu šajā vecuma grupā.

Lietuvā rosina recepšu medikamentus tirgot internetā

Lietuvas Veselības ministrija ierosinājusi ieviest valsts kontrolētu sistēmu, kurā pacienti recepšu medikamentus varētu iegādāties tiešsaistē.

Daugavpils var zaudēt 1,34 miljonus PNB bankas slēgšanas dēļ

PNB bankas darbības apturēšanas dēļ Daugavpils pilsētas un tās kapitālsabiedrību budžeti var zaudēt 1,34 miljonus eiro, norāda Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš.

OIK izmeklēšanas komisija pieprasījusi informāciju par katru izsniegto licenci

Obligātā iepirkuma komponentes sistēmas izvērtēšanai izveidotā parlamentārā izmeklēšanas komisija pieprasījusi informāciju par katru izsniegto OIK licenci un amatpersonu lēmumiem, norāda komisijas pārstāve Ilze Vanaga.

Šogad greiderēti jau 64 tūkstoši kilometru

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs šogad greiderēšanas darbus veicis gandrīz 64 tūkstošu km garumā.

PNB bankas klientiem garantēto atlīdzību izmaksu veiks Citadele

Vienas divu darbadienu laikā vēl tiks precizēts izmaksu mehānisms un FKTK cer, ka garantēto atlīdzību izmaksa sāksies ātrāk nekā 27.augustā.

Radevičai piespriesta divu gadu diskvalifikācija

Bijusī Latvijas tāllēcēja Ineta Radeviča saņēmusi divu gadu diskvalifikāciju, kas stājusies spēkā ar 2012.gada 8.augustu, ziņo Starptautiskās Vieglatlētikas federācijas Vieglatlētikas integritātes vienība.

Pensiju indeksēšanai šogad tērēs 41,6 miljonus eiro

Labklājības ministrija informē, ka 1.oktobrī notiks pensiju un atlīdzību indeksācija, kam šogad varētu tikt iztērēti 41,6 miljoni eiro, bet nākamgad jau ap 166 miljoniem eiro.

Konkurss par universālā pasta pakalpojuma sniegšanu beidzies bez rezultāta

Konkurss par universālā pasta pakalpojuma sniegšanu izbeidzies bez rezultāta, informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā.

Reģionālajos maršrutos ieviesīs vienotu biļešu tirdzniecības sistēmu

No 2021.gada reģionālajā sabiedriskajā transportā tiks ieviesta vienota biļešu tirdzniecības sistēma, informē Autotransporta direkcijā.

Igaunijā jaunas sabiedriskās televīzijas ēkas celtniecībā ieguldīs 22 miljonus

Igaunijas valdība ieguldīs 22 miljonus eiro jaunas sabiedriskās televīzijas ēkas celtniecībā, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs ERR. Ar jauno projektu sabiedriskie mediji atradīsies vienotā ēku kompleksā.

Sasauc Olainfarm akcionāru sapulci; spriedīs par padomes atlaišanu

AS Olainfarm valde sasaukusi akcionāru sapulci, kura notiks 1.novembrī pulksten 11.00, liecina informācija biržā Nasdaq Riga.

Reirs: Naudas atmaksai PNB bankas klientiem netērēs ne centu no valsts budžeta

Ar Noguldījumu garantiju fondā uzkrāto ir gana, lai izmaksātu PNB bankas klientiem atlīdzības, līdz ar to šim mērķim netiks tērēts ne cents no valsts budžeta, apliecina finanšu ministrs Jānis Reirs.

Latvijas robežas tuvumā identificēta Krievijas armijas lidmašīna un korvete

Patruļlidmašīnas virs Baltijas jūras neitrālajiem ūdeņiem pie Latvijas teritorijas jūras robežas identificēja Krievijas bruņoto spēku lidmašīnu An-26.

FKTK: PNB bankas klientiem garantētajās atlīdzības jāizmaksā 297 miljoni eiro

PNB Bankas klientiem garantētajās atlīdzībās būs jāizmaksā aptuveni 297 miljoni eiro, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja Kristīne Černaja-Mežmale.

Bažās par tirdzniecības karu akciju cenas Eiropā krītas, Volstrītā pārsvarā pieaug

Eiropas akciju tirgos turpinājās kritums, investoriem tikpat kā atmetot cerību uz ASV-Ķīnas tirdzniecības kara drīzām beigām, bet Volstrītā akciju cenas lielākoties pieauga, pateicoties solīdiem ekonomikas datiem.

Vēl viens kritušais – FKTK aptur PNB bankas darbību

Apturēta PNB bankas darbība, informēja Finanšu un kapitāla tirgus komisijā.


-->