bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Piektdiena 24.01.2020 | Vārda dienas: Egle, Eglons, Krišs, Ksenija
LatviaLatvija

Konkurences padome pievērsusies Rīgas atkritumu apsaimniekošanas iepirkumam; uzņēmēji aicina vētīt citas vietvaras

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Konkurences padomei (KP) ir bažas, ka finansiāli apjomīgais iepirkums par atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanu Rīgā var radīt konkurences riskus, tomēr potenciālie šī pakalpojuma sniedzēji šādas bažas noraida.

Atkritumu poligona Getliņi apsaimniekotājs SIA Getliņi EKO saņēmis piedāvājumus Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas publiskās un privātās partnerības konkursā. Plānots, ka sadarbības partneris Rīgas sadzīves atkritumu apsaimniekošanai tiks izraudzīts nākamajiem 20 gadiem, bet Rīgas pašvaldības un tās izvēlētā privātā partnera ienākumi atkritumu apsaimniekošanas jomā varētu sasniegt 686,3 miljonus eiro.

KP atzina, ka jau iepriekš ir brīdinājusi Rīgas domi par iedzīvotājiem un konkurencei paredzamajiem riskiem, ja pašvaldība uz ilgo 20 gadu termiņu īstenos publisko un privāto partnerību atkritumu apsaimniekošanas jomā.

«Aizvadītajos gados atkritumu apsaimniekošanas tirgus no brīvās konkurences skatu punkta ir ļoti cietis – pašvaldību tendence atkritumu apsaimniekošanu uzticēt sev piederošām kapitālsabiedrībām pieaug, vienlaikus samazinot privāto uzņēmēju iespējas piedāvāt savus pakalpojumus,» skaidroja KP.

Iestādes vadītāja Skaidrīte Ābrama uzsvēra, ka Rīga ir ļoti nozīmīga atkritumu apsaimniekošanas tirgus daļa, kurā vēl iespējama privāto uzņēmēju konkurence. «Pašreizējais Rīgas publikās un privātās partnerības scenārijs ir Damokla zobens atkritumu apsaimniekošanas tirgus attīstībai Latvijā, tās ir faktiski beigas. Paredzams, ka bez konkurences pakalpojumi ilgtermiņā kļūtu tikai dārgāki, ko izjutīs ikviens galvaspilsētas iedzīvotājs,» viņa sacīja.

Tā kā konkursā piedalās divi pretendenti, kur katrā apvienojušies pa diviem atkritumu apsaimniekošanas nozares spēlētājiem, uzreiz pēc konkursa noslēgšanās KP ir apņēmusies vērtēt uzņēmumu veidotu pilnsabiedrību kā apvienošanās vai sadarbības vienošanās darījumu. Konkursā piedalās SIA CREB Rīga, kurā apvienojušies divi sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzēji SIA Clean R un SIA Eco Baltia vide, un personu apvienība Pilsētvides serviss un Lautus, kurā apvienojušies SIA Pilsētvides serviss un SIA Lautus.

«Tas ir likumā noteiktais konkurences uzraugu pienākums, kura mērķis ir novērst konkurencei un sabiedrībai nelabvēlīgu darījumu īstenošanu, ja konkrētais darījums atbilst apvienošanās vai sadarbības vienošanās paziņošanas kritērijiem. Šādos gadījumos KP var lemt par darījuma atļaušanu, atļaušanu ar saistošajiem noteikumiem vai aizliegšanu,» skaidroja padomē.

Padomes ieskatā, publiskā un privātā partnerība kopumā ir atbalstāma, tajā pašā laikā iestāde aicina Rīgas domi pieņemt lēmumu par konkurencei draudzīgāku līguma slēgšanas termiņu, kā arī sadalīt Rīgu vairākos atkritumu apsaimniekošanas reģionos, piemēram, Daugavas labajā un kreisajā krastā, tādējādi veicinot konkurenci un privāto uzņēmēju attīstību.

Savukārt Clean R valdes loceklis Guntars Levics sacīja, ka KP iniciatīva Rīgas atkritumu iepirkumā ir apsveicama un to respektē. Taču, runājot par KP bažām par monopolstāvokļa izveidošanos, Levics uzsvēra, ka, vadoties pēc KP izvirzītās hipotēzes, būtu jāpārbauda jebkurš atkritumu apsaimniekošanas iepirkums jebkurā Latvijas pašvaldībā, jo noslēdzoties iepirkumam, faktiski tiek ieviests monopolstāvoklis konkrētajā pašvaldībā.

Viņš piebilda, ka Rīgai bija trīs atkritumu saimniecības attīstības scenāriji – veidot uzņēmumu pašai, izsludināt publisko iepirkumu vai veidot publiskās un privātās partnerību. «Ir saprotama publiskās un privātās partnerības izvēle, jo tādējādi investīcijas tiks atpelnītas ilgākā laika posmā un iedzīvotāju tarifs būs zemāks,» sacīja Levics.

Viņš arī uzsvēra, ka no biznesa loģikas viedokļa raugoties, nav starpības vai iepirkums tiks veikts uz septiņiem gadiem vai 20 gadiem – situācija, par kuru pauž bažas KP, būs novērojamas kā vienā, tā otrā gadījumā, jo septiņi gadi ir pietiekami ilgs laiks, lai kāds no tirgus dalībniekiem neizturētu konkurences spiedienu. Pēc Levica sacītā, tie uzņēmumi, kas neuzvarēs Rīgas iepirkumā, turpinās darbu ārpus galvaspilsētas.

Eco Baltia vide direktors Jānis Aizbalts norādīja, ka atšķirībā no situācijas, kurā ir izsludināts atklāts iepirkums ar skaidrām prasībām visiem pretendentiem, konkurenci nozarē daudz tiešāk ietekmē tas, ka joprojām liela daļa pašvaldību neizsludina iepirkumus.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka KP ir visas tiesības īstenot likumā noteiktās funkcijas, lai novērstu bažas par jebkādiem konkurences riskiem. «Arī šajā Rīgas atkritumu apsaimniekošanas iepirkuma gadījumā, bet, jo īpaši gadījumos, kad iepirkumi nemaz netiek izsludināti un konkurence nemaz nav iespējama,» teica Aizbalts.

Savukārt Pilsētvides serviss valdes loceklis Jurģis Ugors sacīja, ka jautājums par konkursa atbilstību Konkurences likumam tika aktualizēt vēl pirms konkursa izsludināšanas un diskusijas joprojām. Taču konkurss tika izsludināts, jo publiskās un privātās partnerības modelis, kurā vienojās gan pašvaldība, gan privātais apsaimniekotājs, pēc izpētes rezultātiem tika atzīts par pareizāku pieeju atkritumu apsaimniekošanai Rīgā.

«Pašlaik notiek konkursa otrā kārta, tāpēc neredzam jēgu kārtējo reizi izvērtēt, diskutēt vai apstrīdēt konkursa atbilstību likumam. Attīstītajās valstīs publiskās un privātās partnerības modelis ir normālā prakse, kas ļauj gan pašvaldībai, gan privātajam partnerim ilgtermiņā plānot savu darbu un finanšu resursus. Šis konkurss prasīs no privātā partnera būtiskas investīcijas, kuras atpelnīt īsā termiņā vienkārši nav iespējams. Turklāt Rīgas iedzīvotāji beidzot dabūs vienotu, sakārtotu, ērtu un saprotamu apsaimniekošanas sistēmu,» teica Ugors.

Vienlaikus viņš atzina, ka KP bažas par līguma nodošana uz 20 gadiem viena apsaimniekotāja rokās, tādējādi veidojot monopolu un faktiski iznīcinot konkurenci šajā jomā visā valstī, nav pamatotas, jo Latvijā ir vēl 118 pašvaldības, kurām ir nepieciešami atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumi.

«Nevaru teikt par konkurentiem, bet Pilsētvides serviss ir gana stipras pozīcijas novados un, pat ja mēs neuzvarēsim Rīgas līgumu, mums darba netrūks. Galu galā ir arī tuvākās ārzemes, kur Latvijas lielākie apsaimniekotāji, pateicoties savai pieredzei, finansiālai stabilitātei un tehniskām iespējām, var piedāvāt konkurētspējīgus pakalpojumus. Turklāt konkursā startēja divās apvienības, katrā no kurām ir divas no četrām Rīgu apsaimniekojošajām kompānijām – teikt, ka līgums tiks nodots vienās rokās ir nekorekti,» sacīja Ugors.

Savukārt Lautus vadība pauda pārliecību, ka KP darbojas saskaņā ar tai saistošo Latvijas likumdošanu, taču bažas par monopola izveidošanos konkursa rezultātā vērtē kā pamatotas, lai gan kompānijas rīcībā nav šādas informācijas.

Jau vēstīts, ka 2018.gada jūlija beigās Getliņi EKO izsludināja konkursu, lai atrastu privāto partneri Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanai publiskai-privātai partnerībai. Projekta izpildes laikā, kas ir 20 gadi no līguma spēkā stāšanās dienas, plānotais finansējums investīcijās ir 507,6 miljoni eiro.

Projekta mērķis ir attīstīt Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmu. Projektā plānota atkritumu dalītās vākšanas infrastruktūras izveide, kas ietver sadzīves atkritumu savākšanu, transportēšanu un sagatavošanu pārstrādei.

2017.gadā Getliņi EKO apgrozījums bija 17,247 miljoni eiro, kas ir par 21,5% vairāk nekā 2016.gadā, bet kompānijas peļņa pieauga par 73% un sasniedza 1,028 miljonus eiro.

Getliņi EKO nodarbojas ar Baltijas lielākā atkritumu poligona Getliņi apsaimniekošanu Stopiņu novadā un īsteno lielāko vides aizsardzības projektu Baltijas valstīs. Kompānija Getliņi EKO reģistrēta 1997.gadā. Uzņēmums pieder Stopiņu novada domei (2,08%) un Rīgas domei (97,92%).


Pievienot komentāru

Maršruts nedēļas nogalei: Ķīniešu Jaunais gads, Gaismu lietus un nakts pārgājieni

Lai nebūtu sajūtas, ka janvāris pavisam pelēcīgs, nedēļas nogalē risinās daudz krāsainu pasākumu.

Kādēļ Lietuvas prezidents atteicās apmeklēt Pasaules Holokausta forumu Jeruzalemē?

Pieminot Aušvicas koncentrācijas nometnes atbrīvošanu pirms 75 gadiem, daudzu valstu līderi ceturtdien, 23.janvārī, pulcējās Pasaules Holokausta Forumā. Piedalīties gatavojās arī Lietuvas prezidents Gitans Nausēda, taču pēkšņi pārdomāja par labu cietušo ebreju atcerei Aušvicā, Polijā. Kādēļ? Prezidenta kanceleja to neatklāj.

Pētījums: 45% iedzīvotāju uzskata, ka Krievijas īstenotā politika apdraud Latviju

Latvijas sabiedrība par nozīmīgākajiem draudiem uzskata sociāli ekonomiskas problēmas, vienlaikus 45% uzskata, ka Latvijas iedzīvotājus apdraud arī Krievijas īstenotā politika, tā pētījums.

Žurnālistikas centrs: Ščerbatihs izplata nepatiesu informāciju par Ventspils svarcelšanas centra slēgšanu sankciju dēļ

Bijušais Saeimas deputāts Viktors Ščerbatihs izplata nepatiesu informāciju, apgalvojot, ka ASV sankciju Aivaram Lembergam dēļ tiks slēgts Ventspils svarcelšanas centrs, secinājis Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica.

Koncepta maiņa? Par Dailes teātra māksliniecisko direktoru kļūs Kairišs

Kairišs būs mākslinieciskais direktors, nevis vadītājs, jo Kairiša pienākumos ietilps ne tikai atbildība par māksliniecisko saturu, bet arī par finansiālo situāciju.

Linkaits: Bankas ir atsākušas Ventspils brīvostas termināļu apkalpošanu

Ventspils brīvostā situācija kļūst vienkāršāka, tostarp bankas ir atsākušas termināļu apkalpošanu, žurnālistiem apliecinājis satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Juris Žagars būs jaunais Dailes teātra direktors

Amata pienākumu pildīšanu Žagars no līdzšinējā teātra direktora Andra Vītola pārņems 2.martā.

Linkaits: Latvijas mērķis ir saglabāt līderpozīcijas Baltijas valstu ostās pārkrauto kravu apgrozījumā

Latvijas mērķis ir arī turpmāk saglabāt līderpozīcijas Baltijas valstu ostās pārkrauto kravu apgrozījumā, uzsvēris satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Ķīnā koronavīrusa dēļ divās lielpilsētās aptur sabiedrisko transportu

Ķīnā jauna tipa koronavīruss prasījis 17 cilvēku dzīvības. Lai mazinātu tā izplatību, vietējās varasiestādes ir apturējušas sabiedriskā transporta kustību no divām lielpilsētām un uz tām.

Latvijas iedzīvotāji visvairāk uzticas NBS, bet vismazāk – Saeimai

Latvijas iedzīvotāji visvairāk uzticas NBS un Valsts prezidentam, savukārt vismazāk uzticas Saeimai, liecina Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētījums.

Pieaug uzņemto studentu skaits, taču studējošo krītas

Šajā akadēmiskajā gadā augstāko izglītību apgūst 79,4 tūkstoši studentu, kas ir par 1,2% mazāk nekā pirms gada, liecina CSP jaunākie dati. Savukārt otro gadu pēc kārtas vērojams kāpums uzņemto studentu skaitā.

ATD: Vilcienos un reģionālajos autobusos pērn pārvadāts nedaudz vairāk pasažieru

Aizvadītajā gadā nedaudz pieaudzis reģionālajos maršrutu autobusos un vilcienos pārvadāto pasažieru skaits, informē ATD.

Lembergs par advokātu debatēs izvēlējies bijušo Kučinska ārštata padomnieku Gruduli

Tiesas sastāvs arī atzīmēja, ka netic Lembergam un pauda pieļāvumu, ka jaunā advokāta izvēle varētu tikt izmantota, lai vilcinātu tiesas procesu.

Igaunijā vārdu jaundzimušajam drīkst dot pašvaldība, ja vecāki to aizmirst

Igaunijā vecākiem paredzēts mēnesis laika pēc dzemdībām, lai tie dotu jaundzimušajam vārdu. Ja vecāki šo valsts prasību neizpilda, tad likumā šo darbu uzdots veikt pašvaldības deputātiem.

Kariņš: Latvija vairs nav mazais brālis, mūsu valsts pasaulē tiek sadzirdēta

Latvija starptautiskajā arēnā vairs nav mazais brālis – mūsu valsts tiek sadzirdēta un ņemta vērā, ceturtdien, 23.janvārī, ikgadējās ārpolitikas debatēs sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

BNN pēta | Aizdomas, ka par spīti saistībām ar smagiem noziegumiem Rebenoks un Krieķis plāno atgriezties Olainfarm valdē

Bijušās Olainfarm amatpersonas Mārtiņš Krieķis un Pāvels Rebenoks, kurš ir arī pašreizējā ekonomikas ministra Ralfa Nemiro padomnieks, varētu atgriezties uzņēmuma valdē, iespējams, lai turpinātu «iestaigāto taciņu», kas klāta necaurspīdīgiem darījumiem.

Baltkrievija no Krievijas pirks 30–40% no naftas piegādēm, tā Lukašenko

Baltkrievijas un Krievijas strīdā par naftas piegāžu turpināšanu Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko norādījis, ka valstij vajadzīgs dažādot naftas importa avotus, tādēļ turpmāk tā no Krievijas pirks 30 līdz 40% no tai vajadzīgās naftas.

Revīzija: Rail Baltica īstenošanos kavē un sadārdzina risku vadības trūkums un kūtrā sadarbība ar pašvaldībām

Rail Baltica projekta kavēšanos un sadārdzināšanos veicina risku vadības un stratēģijas trūkums, kā arī kūtrā sadarbība ar pašvaldībām un pasīvā nekustamo īpašumu atsavināšana, revīzijā secinājusi Valsts kontrole.

Lietuva pret kravu pārvadātāju aizplūšanu uz Poliju vēršas ar «pārcelšanas nodokli»

Lietuvā veic īpaša uzņēmumu «pārcelšanas nodokļa» ieviešanu. Tas tiks attiecināts uz uzņēmumiem, kuri tiek pārvietoti no Lietuvas uz citu Eiropas Savienības valsti. Kravu pārvadātāji gan teic, ka tas neatturēs nozares uzņēmumus no aizplūšanas uz Poliju.

Pūce neizslēdz, ka pašvaldību skaits pēc reformas varētu nedaudz pieaugt

Pašlaik administratīvi teritoriālās reformas piedāvājumā ir 39 pašvaldības, bet, iespējams, ka klāt varētu nākt vēl viena vai divas pašvaldības, tā izteicies vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce.

Britu likumdevēji pieņem izstāšanās likumu

Lielbritānijas likumprojekts par izstāšanos no Eiropas Savienības ir pārvarējis pēdējo šķērsli britu parlamentā. Lēmējvaras apakšpalāta atteikusies pieņemt Lordu palātas ieteiktus piecus grozījumus un likumprojekts ir apstiprināts bez izmaiņām.

Šajā sezonā no gripas miruši 13 cilvēki

Mirušo vecums ir no 53 līdz 89 gadiem un līdztekus gripai viņiem konstatētas tādas slimības kā hroniskas sirds, asinsvadu un elpceļu slimības, cukura diabēts, hroniskas nieru un aknu saslimšanas.

Korupcijas apkarotāji: Korupcijas uztveres indekss Latvijā pērn nedaudz pasliktinājies

Globālās pretkorupcijas koalīcijas Transparency International veidotajā Korupcijas uztveres indeksā 2019.gadā Latvijas pozīcijas nedaudz pasliktinājušās.

Fon der Leiena: Eiropai ir nepieciešamas «ticamas militārās spējas»

Eiropas Savienība ir izveidojusi «ķieģeļus, no kuriem celt Eiropas aizsardzības savienību», tā trešdien, 22.janvārī, pavēstījusi Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, piedaloties Pasaules Ekonomikas forumā.

Britu namīpašnieki vēlas ES pilsoņiem kartītes kā tiesību pierādījumu

Pēc Brexit, kas sāksies janvāra beigās, viesstrādniekiem no Eiropas Savienības valstīm būs jāpierāda savas jauniegūtās tiesības uzturēties Lielbritānijā. Privātie namsaimnieki atbalstījuši īpašu kartīšu ieviešanu šim nolūkam, valdība nepiekrīt.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!