Konkurences padomes darba stiprināšanai šogad novirza papildu 178 000 eiro

Ministru kabinets 11.augusta sēdē atbalstījis Ekonomikas ministrijas ierosinājumu no ministrijas iekšējiem resursiem novirzīt papildu finansējumu 178 039 eiro apmērā Konkurences padomei administratīvās kapacitātes stiprināšanai 2020.gadā, BNN uzzināja ministrijā.

«Pēdējo trīs gadu laikā no darba Konkurences padomē aizgājuši 52% darbinieku. Tik augsta darbinieku mainība šobrīd tiešā veidā apdraud Konkurences likumā noteikto pamatfunkciju efektīvu īstenošanu, t.sk. pilnvaru īstenošanu attiecībā uz Eiropas Savienības konkurences tiesību piemērošanu, pauž ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Viņš uzsver, ka Konkurences padomei jānodrošina efektīva uzraudzība par monopolstāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu vai negodprātīgu tirgus dalībnieku vienošanos visās tautsaimniecības nozarēs. «Līdztekus Konkurences padomei vēl šogad ir jānodrošina izmeklēšana vairākās nozīmīgās konkurences lietās, t.sk. par smagiem konkurences tiesību iespējamiem pārkāpumiem ēku būvniecības, atkritumu apsaimniekošanas un dzelzceļa pārvadājumu nozarēs.»

Kopš 2017. gada Konkurences padomes budžets uz esošo amata vietu skaitu (2017.gadā – 51, 2018.gadā – 50, 2019.gadā – 49 amata vietas) palicis praktiski nemainīgs (2017.gadā – 1 276 779 eiro, 2018.gadā – 1 304 579 eiro, 2019.gadā – 1 304 484 eiro). Vienlaikus ar 2020.gadu Konkurences padomei noteikta papildu funkcija – uzraudzīt publisku personu rīcību, kas kaitē konkurencei un nonāk pretrunā ar konkurences neitralitātes principu, kas Latvijā ir īpaši svarīgi, ņemot vērā augsto valsts un pašvaldības uzņēmumu īpatsvaru ekonomikā, uz ko vairākkārt uzmanību vērsusi arī OECD.

Tāpat pēdējo gadu laikā novērojams būtisks nepieciešamo cilvēkresursu apjoma palielinājums, lai konsultētu publiskās personas un izskatītu iesniegumus, t.sk. uzraudzītu tirgus, kuros darbojas publisko personu kapitālsabiedrības.

Būtiski pieaudzis arī dažāda veida iesniegumu, skaidrojumu un sūdzību izskatīšanas skaits, kā arī tiesvedību skaits un šo lietu iztiesāšanas sarežģītība. Darba apjoma noslodze ir arī palielinājusies, īstenojot izglītošanas un konkurences advokācijas aktivitātes, kā arī nodrošinot patstāvīgu un aktīvu darbību Eiropas konkurences tīkla un OECD darba grupās, norāda ministrijā.

Ņemot vērā izveidojušos situāciju, Ministru kabinets vienlaikus lēma jautājumu par papildu finansējuma piešķiršanu Konkurences padomei 2021. gadam un turpmākajiem gadiem izskatīt Ministru kabinetā vienlaikus ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritārajiem pasākumiem likumprojekta Par valsts budžetu 2021.gadam un likumprojekta Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023.gadam sagatavošanas procesā.

Vitenbergs arī atzīmē, ka tieši pēdējā gada laikā Konkurences padome ir pieņēmusi būtiskus lēmumus godīgas konkurences sekmēšanā Latvijā, piemēram, attiecībā uz būvnieku karteli, Rīgas atkritumu krīzi un augstajām medikamentu cenām.

Ekonomikas ministrija kā vienu no 2021.gada budžeta prioritārajiem pasākumiem iesniegusi priekšlikumu par Konkurences padomes kapacitātes stiprināšanu turpmākajos gados, ieviešot efektīvu uzraudzību konkurences neitralitātes jomā un īstenojot publisko personu komercdarbības uzraudzību – 2021.gadā nepieciešamais papildu finansējums ir 853 467 eiro, 2022.g. – 879 769 eiro un 2023.g. – 965 197 eiro.

Iepriekš minētos finanšu līdzekļus paredzēts izmantot, lai palielinātu mēnešalgas iestādes darbiniekiem, izveidotu divas amata vietas konkurences neitralitātes uzraudzības nodrošināšanai, izveidotu trīs amata vietas Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma uzraudzības nodrošināšanai un stiprinātu IT izmeklēšanas kapacitāti, izveidojot laboratoriju ar atbilstošu IT aprīkojumu digitālo pierādījumu efektīvākai un operatīvākai apstrādei un pieņemtu darbā IT speciālistu.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas