bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Svētdiena 23.02.2020 | Vārda dienas: Almants, Haralds
LatviaLatvija

Kopbudžeta ieņēmumi gada pirmajos divos mēnešos pieauguši par 4,5%

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Kopbudžeta ieņēmumi gada pirmajos divos mēnešos sasnieguši 1 395 miljonus eiro, kas ir pieaugums par 4,5%, salīdzinot ar 2018.gadu. Konsolidētā budžeta ieņēmumi auguši par 10,5%, sasniedzot 1 982 miljonus eiro, informē Finanšu ministrija (FM).

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi janvārī – februārī bija 1 982,1 miljoni eiro, kas ir par 187,8 miljoniem eiro jeb 10,5% vairāk nekā pērn pirmajos divos mēnešos. Visstraujāk palielinājušies ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi, kas bija par 110,3 miljoniem eiro jeb 33,1% lielāki nekā pērn janvārī–februārī, attiecīgi veidojot 443,5 miljonus eiro.

Tiek skaidrots, ka ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi pieauguši, ņemot vērā atmaksu palielināšanos no Eiropas Komisijas par aktīvo ES fondu projektu īstenošanu pērn. Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi kopbudžetā šā gada janvārī–februārī bija 83,8 miljoni eiro un tie palielinājās par 17,5 miljoniem eiro jeb 26,4%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn. Tik straujš ieņēmumu no maksas pakalpojumiem pieaugums saistīts ar Zemkopības ministrijas ieņēmumiem par intervences krājumu (vājpiena pulvera) realizāciju februārī, skaidro FM.

Nenodokļu ieņēmumi kopbudžetā saglabājušies iepriekšējā gada līmenī un veidoja 57,4 miljonus eiro.

Zemāku nodokļu ieņēmumu tempu skaidro ar izmaiņām UIN maksāšanas kārtībā

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi šā gada pirmajos divos mēnešos bija 1 395,2 miljoni eiro, kas bija par 59,9 miljoniem eiro jeb 4,5% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Salīdzinājumā ar situāciju 2018.gada pirmajos divos mēnešos nodokļu ieņēmumi šogad pieauga mērenāk – par 4,5%, savukārt 2018.gada attiecīgajā periodā nodokļu ieņēmumi palielinājās par 10,2%. Zemāks nodokļu ieņēmumu pieauguma temps skaidrojams ar nodokļu reformas ietvaros veiktajām izmaiņām uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksāšanas kārtībā, kā rezultātā uzņēmumiem nav jāveic avansa maksājumi, atzīmē FM.

Pārejas periodā ir izveidojusies situācija, ka no UIN atmaksātā summa šā gada pirmajos divos mēnešos par 3,3 miljoniem eiro pārsniedz iemaksāto. Pērn gada pirmajos divos mēnešos UIN ieņēmumi veidoja 61,7 miljonus eiro.

Sociālās iemaksas augušas par 11,6% jeb 45,6 miljoniem eiro

Darba samaksas un nodarbinātības pieaugums sekmējis sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumu palielināšanos kopbudžetā par 45,6 miljoniem eiro jeb 11,6%, informē FM. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumus ietekmē pērn nodokļu reformas nevienlīdzības mazināšanai ieviestie pasākumi par diferencēto neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādībā esošu personu palielināšana, kā arī pensionāru neapliekamā minimuma celšana. Neskatoties uz atvieglojumu palielināšanu, IIN ieņēmumi bija par 16,1 miljonu eiro jeb 5,8% augstāki nekā pērn janvārī – februārī. Darba spēka nodokļu ieņēmumu pieaugumu ietekmēja arī pabalstu izmaksa iekšlietu un arī tieslietu resora amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm pēc katriem pieciem nepārtrauktas izdienas gadiem.

PVN ieņēmumu kāpums – 14%

Stabilais privātā patēriņa līmenis sekmē joprojām augstu pieauguma tempu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un akcīzes nodokļa ieņēmumos. PVN ieņēmumi pārskata periodā bija par 49,5 miljoniem eiro jeb 14% augstāki nekā pērn, bet akcīzes nodokļa ieņēmumi, ko ietekmē arī likmju celšana akcīzes precēm, palielinājušies par 18,1 miljonu eiro jeb 12%. Taču šobrīd, tikai pēc divu mēnešu izpildes, būtu pāragri spriest par nodokļu izpildi gadā kopumā, līdz ar to situācija ar nodokļu ieņēmumiem būtu jāvērtē pēc 4 – 5 mēnešu izpildes.

Nodokļu iemaksas – pat 104% virs plānotā

Nodokļu ieņēmumu plāns kopbudžetā divos mēnešos tika izpildīts par 104,7% jeb 63 miljoniem eiro virs plānotā, informē FM. Virsplāna ieņēmumi 32,2 miljonu eiro apmērā saņemti no sociālās apdrošināšanas iemaksām, 20,4 miljoni eiro no IIN, bet 18,8 miljoni eiro no PVN. Savukārt UIN ieņēmumi bijuši par 12,3 miljoniem eiro zemāki par plānoto. Nenodokļu ieņēmumi pamatbudžetā saņemti 92,2% apmērā no plānotā jeb par 3,4 miljoniem eiro mazāki. Vēršam uzmanību, ka nodokļu ieņēmumu plāna izpilde jāvērtē piesardzīgi, jo atbilstoši precizētajam 2019.gada Vispārējās valdības budžeta plānam, 2019. gadā tiek prognozēti par 74,9 miljoniem eiro lielāki nodokļu ieņēmumi un to sadalījums pa mēnešiem tiks precizēts pēc 2019. gada budžeta pieņemšanas Saeimā.

Konsolidētā kopbudžeta izdevumi janvārī – februārī bija 1 699,7 miljoni eiro, kas bija par 205,2 miljoniem eiro jeb 13,7% vairāk nekā pērn pirmajos divos mēnešos. Izdevumi atlīdzībai (356,5 miljoni eiro) palielinājās par 51,5 miljoniem eiro jeb 16,9%, ko galvenokārt ietekmēja izdienas pabalstu izmaksa iekšlietu un tieslietu resora amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm. Ievērojami pieaugušas iemaksas ES budžetā, skaidro FM.

ES budžetā iemaksāti 84,8 miljoni eiro

Šā gada janvārī – februārī iemaksu ES budžetā apjoms veidoja 84,8 miljonus eiro un tas bija par 44,5 miljoniem eiro jeb 110,6% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Ministrijā skaidro,ka tik augsts pieaugums saistīts ar Eiropas Komisijas pieprasījumu dalībvalstīm ES budžetā iemaksāt aptuveni 30% no visam 2019.gadam paredzētā iemaksu apjoma, kas nozīmē, ka gada turpmākajos mēnešos iemaksas būs mazākas. Savukārt kapitālie izdevumi (121,7 miljoni eiro) pārskata periodā palielinājās par 39,6 miljoniem eiro jeb 48,2%, kas saistīts ar pieaugošiem ieguldījumiem Nacionālo bruņoto spēku infrastruktūrā, kā arī augstākiem izdevumiem saistībā ar ES fondu projektu īstenošanu.

Subsīdijas un dotācijas kopbudžetā janvārī – februārī veidoja 314,4 miljonus eiro, par 23,5 miljoniem eiro jeb 8,1% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Izdevumu palielinājumu pamatā veido finansējuma pieaugums veselības nozarē, lielākoties atalgojuma paaugstināšanai. Mazākā mērā palielinājušies izdevumi precēm un pakalpojumiem (par 16,4 miljoniem eiro jeb 8,1%) un procentu maksājumiem (par 10,2 miljoniem eiro jeb 16,3%) valsts un pašvaldību parāda apkalpošanai, veidojot attiecīgi 219,6 miljonus eiro un 72,5 miljonus eiro.

Pensiju izdevumi samazinājušies par 1,8%

Izdevumi pensijām janvārī–februārī bija 339,7 miljoni eiro, kas bija par 6,2 miljoniem eiro jeb 1,8% mazāk nekā pērn gada pirmajos divos mēnešos. Tas skaidrojams ar pensiju izmaksu nobīdēm saistībā ar brīvdienām un svētku dienām, daļu janvāra pensiju izmaksājot 2018.gada decembrī. Neskatoties uz izdevumu samazinājumu gada sākumā, 2019.gadā izdevumi pensijām speciālajā budžetā tiek plānoti par 6,5% lielāki nekā 2018.gadā, skaidro FM.

Izdevumi pārējiem sociālajiem pabalstiem gada pirmajos divos mēnešos kopbudžetā tikmēr palielinājās par 20,6 miljoniem eiro jeb 13,3%. FM izceļ izdevumu slimības pabalstiem kāpumu par 8,7 miljoniem eiro jeb 32%, ko ietekmēja nozīmīgs slimības pabalstu saņēmēju skaita pieaugums janvārī (+43%) un februārī (+19%), visticamāk saistībā ar gripas epidēmijas izplatību.


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. Prezidents iesniedz likumu grozījumus, Tesla pēta Lietuvu, ostai draud sods

Lietuvā aizvadītās nedēļas galvenie notikumi ziņās bija Lietuvas prezidenta Gitana Nausēdas priekšlikumi publisko iepirkumu sistēmas reformai un citās jomās, kā arī ASV elektroautoražotāja Tesla izpētes vizīte Lietuvā un Klaipēdas ostai draudošs naudas sods par iespējamu ķimikāliju izpludināšanu notekūdeņos.

Kazāks Latvijas Bankas prezidenta vietnieka amatā rosina apstiprināt Māri Kāli

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks aicina Saeimu Latvijas Bankas prezidenta vietnieka amatā apstiprināt centrālās bankas valdes priekšsēdētāju Māri Kāli..

Latvijā janvārī bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā salīdzinājumā ar decembri patēriņa cenas janvārī pieaugušas par 0,3%, Igaunijā tās mēneša izteiksmē samazinājušās par 0,6%, bet Lietuvā tās pieaugušas par 0,2%.

FATF neiekļauj Latviju «pelēkajā sarakstā»

Pasaules centrālā organizācija naudas atmazgāšanas apkarošanai Finanšu darījuma darba grupa lēmusi nepakļaut Latviju pastiprinātai uzraudzībai, tādējādi Latvija netiks iekļauta tā dēvētajā valstu «pelēkajā sarakstā».

Latvijā janvārī būtiski mazinājusies elektroenerģijas cena

Vidējā elektroenerģijas biržas cena Latvijas apgabalā bija 30,82 Eur/MWh, kas ir par 46% mazāk nekā pērn, šajā pašā laika periodā.

Rinkēvičs uzsver Vāciju kā nozīmīgu stratēģisko partneri

Vācija ir stratēģiski svarīgs ekonomikās sadarbības partneris Latvijai, tādēļ Latvija esot  atvērta vēl plašākai sadarbībai, īpaši uzsverot Vācijas investīcijas Latvijā.

LOK prezidenta amatam virza tikai vienu kandidātu

LOK biedri ievēlēšanai par individuālajiem locekļiem, prezidentu, ģenerālsekretāru, kā arī par Izpildkomitejas un Revīzijas komisijas locekļiem ir izvirzījuši 71 kandidatūru.

Ķīnā koronavīrusa uzliesmojums skāris cietumus, inficējot 500 ieslodzītos un sargus

Ķīnā, kur turpinās bīstamā koronavīrusa uzliesmojums, ieslodzījuma vietās konstatēti vairāk nekā 500 saslimšanas gadījumi. Tikmēr nāves gadījumu skaits no vīrusa komplikācijām valstī sasniedzis 2 236, tā vēsta britu ziņu portāls The Guardian.

Latvijā ražotājcenu līmenis janvārī krities par 1,3%

Eksportam uz eirozonas valstīm cenas samazinājušās par 1,7%, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm par – 1,3%.

Sprūda lietā Raituma advokāte piesaka noraidījumu cietušā pārstāvim

Saskaņā ar apsūdzību Sprūdam uzņēmumu Dzimtā sēta un Peltes īpašumi maksātnespējas procesos tiek inkriminēta aptuveni 2,6 miljonu eiro piesavināšanās.

Igaunija vaino Krieviju apjomīgā kiberuzbrukumā Gruzijai

Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu norādījis, ka liela apjoma kiberuzbrukuma sarīkošanā pret Gruziju 2019.gada rudenī Igaunija, tāpat kā Gruzija un virkne Rietumvalstu, vaino Krievijas izlūkdienestu, tā vēsta paziņojums Igaunijas Ārlietu ministrijas tīmekļa vietnē.

Pagaidām neieviesīs e-veselības trešo kārtu

«Sagaidu aktīvu NVD un piesaistīto speciālistu darbu, lai pēc iespējas ātrāk varētu informēt par tālākajiem soļiem. Līdz tam brīdim būs pieejami esošie e-veselības pakalpojumi.»

Pērn TV nelegālā satura pieeja liegta 11 000 mājsaimniecībām

Aizvadītajā gadā kopumā TV nelegālā satura pieeja liegta aptuveni  11 000 Latvijas mājsaimniecību.

Īrijā parlamenta uzticību zaudē premjerministrs Varadkars

Īrijā no premjerministra amata atkāpies ilggadējais valdības vadītājs Leo Varadkars, kurš parlamenta jaunā sasaukuma pirmajā sēdē zaudējis parlamenta vairākuma uzticību, ziņo britu ziņu portāls The Guardian.

Saeima nolemj samazināt paredzēto akcīzes likmes kāpumu alkoholam

No šī gada 1.marta paredzētais akcīzes nodokļa likmes kāpums alkoholiskajiem dzērieniem plānots mērenāks.

Saūda Arābijā strādājošajiem Latvijas uzņēmumiem nodrošinās stabilu nodokļu maksāšanas režīmu

Latvijas un Saūda Arābijas uzņēmējiem nodrošinās stabilu nodokļu maksāšanas režīmu otrā līgumslēdzējā valstī, kuru neietekmēs otras valsts nodokļu normatīvo aktu grozījumi.

NEPLP vienojas par padomes locekļu pienākumu sadalījumu

NEPLP līdz ar divu jaunu padomes locekļu ievēlēšanu vienojusies par padomes locekļu pienākumu sadalījumu.

Vācijā piemin Hānavas šaušanas upurus; uzbrukumus izmeklē kā terorismu

Vācijā šonedēļ Hānavā notikušo šaušanas uzbrukumu upuru skaits pieaudzis līdz deviņiem cilvēkiem. Policija norādījusi uz aizdomās turētā labēji ekstrēmistiskiem uzskatiem un noziegumus izmeklē kā terorismu, ziņo BBC un DW.

Brīvdienās vējš atkal pieņemsies spēkā

Latvijā pūtīs stiprs dienvidrietumu vējš, kas brāzmās sasniegs 17–22 m/s, bet piekrastes rajonos līdz pat 25–28 m/s. Kopā ar vēju sestdien ir gaidāmi ilgstošie un intensīvi nokrišņi – gan lietus, gan slapjš sniegs.

Radzevičs no Rīgas namu pārvaldnieka valdes atcēlis Pāvilsonu

Radzevičs savu lēmumu pamatoja, sakot, ka Pāvilsons pēc likumsargu vizītes zaudējis viņa uzticību, kā arī kopumā viņa reputācija radot šaubas.

Lietuvas siltākā ziema pēdējās desmitgadēs rada jukas dabā un veikalu plauktos

Šī ziema, kas Lietuvā ir bijusi ārkārtīgi silta, ir samulsinājusi slēpošanas kūrortu, apkures un citus uzņēmumus, kā arī radījusi jukas dabā un veikalu plauktos.

Vidējās izglītības iestādēs plāno ieviest obligātas valsts aizsardzības mācības

Saskaņā ar likuma projekta anotāciju, paredzēts noteikt, ka jaunsargu interešu izglītības programmu un valsts aizsardzības mācību īstenot būs tiesīgas tikai tās personas, kuras ir profesionālā dienesta karavīri, zemessargi vai rezerves karavīri.

Par Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāju iecelts Zeps, par vietnieku – Rebenoks

Rīgas brīvostas valdes sēdē par valdes priekšsēdētāju ievēlēts Rīgas domes deputāts Viesturs Zeps, savukārt par priekšsēdētāja vietnieku – ar bēdīgi slavenajās Olainfarm sarunās iesaistītais advokāts Pāvels Rebenoks.

Latvijā sācies meteoroloģiskais pavasaris

Šī ir trešā reize, kad kādā Latvijas reģionā nav bijusi meteoroloģiskā ziema, iepriekšējās bija 1974./75.gada un 1991./92.gada ziemas.

Top 5 Video


    Do NOT follow this link or you will be banned from the site!