bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Ceturtdiena 09.04.2020 | Vārda dienas: Alla, Valērija, Žubīte
LatviaLatvija

KP daudz pretenziju par Rīgā plānoto atkritumu apsaimniekošanas iepirkumu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

atkritumu apsaimniekošanas politika, Rīgas dome, Konkurences padome, atkritumiKonkurences padome (KP) Rīgas pašvaldībai izteikusi 15 pretenzijas par izstrādāto atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma iepirkuma nolikumu, tostarp arī par plānoto četru apsaimniekošanas zonu lielajām atšķirībām, par ieceri vienam pretendentam ļaut apsaimniekot līdz 86% no pilsētas teritorijas, kā arī par paudusi bažas par priekšrocību radīšanu jau konkrētiem tirgus dalībniekiem.

KP aizvadītajā nedēļā tikās ar Rīgas domes pārstāvjiem, lai pārrunātu turpmāko rīcību atkritumu apsaimniekošanas jomā, vienlaikus pārrunājot arī pašvaldības izstrādāto iepirkuma nolikumu, kura mērķis ir atrast jaunus atkritumu apsaimniekotājus pilsētai.

Pēc tikšanās KP vadība pauda, ka pašvaldība rīkojas «apgrieztā secībā» un tā vietā, lai vispirms iesniegtu KP pagaidu noregulējumā noteikto plānu, atspoguļojot savu vēlmi pārdomāti un prognozējami nodrošināt konkurences noteikumu ievērošanu atkritumu tirgū, dome vēl pat pirms saistošo noteikumu apspriešanas un pieņemšanas iesniedza KP iepirkuma nolikuma projektu «ar daudziem, maigi sakot, dīvainiem noteikumiem,» pauda KP priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.

Kā liecina aģentūras LETA rīcībā nonākusī KP vēstule domei, kopumā padome pašvaldībai par nolikumu izteikusi 15 iebildumus.

Piemēram, nolikumā teikts, ka Austrumu izpilddirekcijas administratīvā teritorijā pretendentam jāapliecina, ka tam «ir pieredze atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanā, izmantojot specializētas marķētas atkritumu somas vai maisus, ka tam ir klientu identificēšanai paredzētas elektroniski lasāmās ierīces, un pakalpojuma sniegšanas ietvaros savākto atkritumu daudzums ir vismaz 50 kubikmetri mēnesī».

KP ieskatā, nolikums nesniedz skaidru priekšstatu par to, kāpēc prasība par klientu identificēšanai paredzētajām elektroniski lasāmajām ierīcēm attiecināta tikai uz šo Rīgas pilsētas daļu.

Tāpat, saskaņā ar KP rīcībā esošo informāciju, patlaban klientu identificēšanai paredzētas ierīces Latvijā tiek izmantotas tikai Jūrmalā, kur atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus sniedz SIA Clean R.

«Līdz ar to, prasot jau konkrētu pieredzi, nevis spēju šādas prasības nodrošināt, SIA Clean R šobrīd ir vienīgais apsaimniekotājs, kas var izpildīt šo prasību. Turklāt apšaubāms, ka minētā pakalpojuma ieviešana ir tehniski pārmērīgi sarežģīta, lai atkritumu pakalpojumu sniedzējiem būtu pamatoti un lietderīgi prasīt iepriekšēju pieredzi pakalpojumu sniegšanā, kas samazina konkurences iespējamību uz šo daļu,» uzskata KP.

Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta direktora vietniece Kristīne Ermansone atzina, ka, lai gan pati iepirkuma komisijā nestrādā, arī viņai, lasot KP vēstuli, šķiet, ka nolikumā ietverti nosacījumi, kuri tiešām būtu jāuzlabo.

Lasiet arī: Rīgas dome savā sastrādātajā neuzņemas teju nekādu atbildību, tā Ābrama

Pēc viņas teiktā, iepirkuma komisija uz sēdi sanāks tuvāko dienu laikā, kurā tad arī lems – ko no KP ieteikumiem ņemt vērā. «Pagaidām nevaru komentēt, cik daudz no ieteikumiem tiks ieviesti,» atzina Ermansone.

Vienlaikus viņa norādīja, ka negrib piekrist KP vadītājas publiski paustajam viedoklim, ka iepirkums, iespējams, sagatavots kāda konkrēta tirgus dalībnieka interesēs.

«Zonu sadalījums vien liecina, ka dodam iespēju pieteikties ikvienam dalībniekam un esam atvērti viņu piedāvājumiem,» pauda departamenta pārstāve.

Arī Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes vadītāja Evija Piņķe, kura ir arī iepirkuma komisijas locekle, nepiekrītot KP pārmetumiem.

Pēc viņas teiktā, dažādo zonu sadalījums izstrādāts ar mērķi, lai iepirkumā varētu pieteikties dažādas kapacitātes pretendenti, vienlaikus nodrošinot, ka neviena zona nepaliek bez uzvarētāja.

«Mums ir nepieciešams panākt, lai pretendenti ne tikai piesakās un uzvar, bet tiešām reāli var arī nodrošināt pakalpojumu. Ir bijušas pilsētas, kur uzvar lētākais piedāvājums, taču realitātē operators nav spējīgs strādāt,» sacīja Piņķe.

Arī viņa atzina, ka komisija uz sēdi sanāks tuvākajās dienās, taču vai un cik daudzi no KP ieteikumiem tiks ņemti vērā, pagaidām nekomentēja.

Vēstulē norādīts, ka iepazīstoties ar Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta sniegto informāciju, KP uzskata, ka dome nav veikusi konkurences situācijas izvērtējumu nešķiroto un dalīto sadzīves atkritumu savākšanas un pārvadāšanas tirgū Rīgas pilsētas teritorijā. Tādējādi departamenta sniegtā informācija nesniedzot pamatojumu, vai plānotais iepirkums un tā nolikums nodrošinās konkurences noteikumu ievērošanu.

KP arī nav izprotams, kādēļ departaments nolikumam ir uzlicis ierobežotas pieejamības statusu, jo, lai konkursā piedalītos iespējami plašs pretendentu loks un tiktu veicināta konkurence, informācijai par konkursa izsludināšanas faktu un pasūtītāja prasībām jābūt publiski pieejamām katram pretendentam savlaicīgi.

«Turklāt, nav skaidri iemesli un ieguvumi no tā, ka konkursa nolikuma projekts netiek publiski apspriests. Apspriešanā būtu svarīgi publiski skaidrot gan potenciālo pakalpojumu sniedzēju viedokli, gan arī pakalpojuma pircēju – Rīgā strādājošo uzņēmumu un iedzīvotāju – viedokli, kuru vārdā un interesēs pašvaldība godprātīgi izpilda likumā noteikto atkritumu apsaimniekošanas organizēšanas uzdevumu,» pauž padome.

Tāpat, iepazīstoties ar nolikumu, KP secinājusi, ka atsevišķu nosacījumu saturs un formulējums rada bažas par konkurences priekšrocību radīšanu jau konkrētiem tirgus dalībniekiem, tādējādi padarot konkursu par formālu.

Piemēram, nolikums paredz līgumu ar uzvarētāju saistīt ar KP galīgo lēmumu ierosinātajā pārkāpuma lietā un, ja tiks atzīts, ka noslēgtais koncesijas līgums ar AS Tīrīga ir spēkā esošs, Tīrīga varēs uzsākt darbu.

KP ieskatā šāds nosacījums rada tiesisko nenoteiktību un mazina potenciālo pretendentu interesi par iepirkumu.

KP arī nav skaidrs, kāpēc viens pretendents var tikt atzīts par uzvarētāju trīs teritorijās, jo, ja šāds scenārijs piepildās, pastāv risks, ka viens apsaimniekotājs iegūst iespējas apsaimniekot aptuveni 86% Rīgas pilsētas teritorijā radīto nešķiroto atkritumu. KP ieskatā šāds rezultāts rada tirgus varas koncentrēšanās risku Rīgā.

Vienlaikus KP nav skaidrs pamatojums noteiktajam teritoriju sadalījumam, kas būtiski atšķiras pēc apsaimniekojamās teritorijas lieluma, savācamo atkritumu apjoma, apdzīvotības blīvuma un citiem raksturlielumiem.

Proti, nolikumā ietvertās prasības, piemēram, pieprasot pieredzi noteikta atkritumu apjoma savākšanā noteikta apsaimniekošanas reģiona (zonas) ietvaros rada šķēršļus jaunienācējiem piedalīties un uzvarēt kādā no konkursa daļām, ņemot vērā, ka formulējums ir pielāgots nacionālā tiesiskā regulējuma īpatnībām.

Sīkāk skaidrojot šīs prasības, KP secina, ka apsaimniekotāji, kas ir snieguši pakalpojumus Latvijas lielajās pilsētās, kurās iedzīvotāju skaits nesasniedz 50 000, piemēram, Ventspils, Jūrmala, Rēzekne, Ogre, konkursam nekvalificējas.

«Līdz ar to secināms, ka, kopsakarā vērtējot apakšpunktos minētās prasības, tās visticamāk spēs izpildīt tikai SIA Clean R un Eco Baltia grupā esošie uzņēmumi, tostarp SIA Eco Baltia vide, uzmanību vērš KP.

Vēl nolikumā norādīts, ka apsaimniekotājs, uzsākot šķiroto atkritumu savākšanas laukumu apsaimniekošanu, vienpusēji palielina maksu par nešķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.

KP ieskatā, noslēdzot līgumu, tajā būtu jāparedz sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sākotnējā maksa, nosakot kādā kārtībā minētā maksa tiks pārskatīta.

Vienlaikus, arī Atkritumu apsaimniekošanas likumā noteiktais paredz, ka maksu par atkritumu savākšanu ar lēmumu apstiprina pašvaldība, līdz ar to apsaimniekotājs vienpusēji, bez saskaņojuma ar pašvaldību, nevar palielināt apsaimniekošanas maksu.

KP arī nav skaidrs, kāpēc izvēlēts divu gadu termiņš, lai izveidotu dalītās vākšanas punktus un nodrošinātu atkritumu dalīto vākšanu tajos, kāpēc norādītajā tāmē sadzīves atkritumu un bioloģiski noārdāmo atkritumu apsaimniekošanas maksas aprēķinam jau sākotnēji ir paredzēts iekļaut sadzīves atkritumu dalītās vākšanas sistēmas izveides un uzturēšanas izmaksas, kā arī nav skaidra vēl virkne pašvaldības izvirzīto prasību.


Pievienot komentāru

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas tomēr plāno pārcelt uz 29.augustu

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas tomēr plānots pārcelt uz 29.augustu, liecina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izskatīšanai valdībā iesniegtie grozījumi Rīgas domes atlaišanas likumā.

Ziemeļu Investīciju banka aizdevusi Latvijai 500 miljonus eiro COVID-19 seku likvidēšanai

Ar aizdevumu paredzēts finansēt valdības papildu izdevumus koronavīrusa COVID-19 pandēmijas ietekmes mazināšanai.

ES Tiesa: Polijai ir jāatceļ tiesnešu disciplīnas palāta

ES Tiesa ir aicinājusi Poliju apturēt Polijas Augstākās tiesas Disciplinārās palātas darbību un nodalīt to no parlamenta un valdības ietekmes, ziņo britu raidorganizācija BBC.

Par spīti pierādījumiem KNAB joprojām nesaskata korupciju Ventspils domē

Par sabiedriskajiem līdzekļiem tiek īstenota Aivara Lemberga propagandas kampaņa arī pēc ASV sankciju piemērošanas, kas apliecina, ka sankcijas Ventspils pilsētas dome neievēro un tās tiek rupji ignorētas.

SPRK izsaka brīdinājumu Conexus par sertificēšanās prasību neizpildi termiņā

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija izteikusi brīdinājumu Latvijas dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoram AS Conexus Baltic Grid.

ASV prezidenta vēlēšanās gaidāma cīņa starp Baidenu un Trampu

ASV no cīņas par Demokrātiskās partijas prezidenta amata nomināciju ir izstājies Bērnijs Sanderss. Viņš ir piekāpies kandidāta Džo Baidena priekšā, kurš atlicis vienīgais sāncensis iepretim republikāņu prezidentam Donaldam Trampam.

COVID-19 inficēšanās gadījumi Baltijā. Latvijā – 589, Lietuvā – 955, Igaunijā – 1 207

Cilvēki ir aicināti pēc iespējas organizēt darbu no mājām, iepirkties retāk un pēc iespējas neuzturēties tur, kur ir daudz cilvēku.

Rīgas administratori COVID-19 seku likvidēšanai rezervē 13,87 miljonus eiro

Pieņemot pilsētas 2020.gada budžetu, Rīgas pagaidu administratori palielinājuši Rīgas rezerves fonda apjomu līdz 13,87 miljoniem eiro.

Volstrītā akciju cenas kāpj pēc jaunām ziņām par COVID-19, Eiropā tās pārsvarā krītas

Volstrītā trešdien, 8.aprīlī, akciju cenas pieaugušas pēc jauniem datiem, ka koronavīrusa pandēmija var būt sasniegusi virsotni Ņujorkā un citos karstajos punktos, bet Eiropas akciju cenas pārsvarā kritās.

Pasaulē ar COVID-19 saslimušo skaits pārsniedz 1,5 miljonus

Pasaulē jaunā koronavīrusa saslimšanas gadījumu skaits ir pārsniedzis 1,5 miljonus, bet atveseļojušies ir 329 tūkstoši cilvēku. Lielākā mirstība no slimības ir Itālijā, bet lielākais saslimušo skaits ir ASV, ziņo vācu raidorganizācija DW un ASV Džona Hopkinsa Universitāte.

Atgādinājums: Lieldienu brīvdienās nekādas ciemošanās

Svinības vai ciemošanās pie radiem, pasēdēšana dārzā ar kaimiņiem vai jebkādi citi privāti satikšanās pasākumi, tostarp tuvojošos Lieldienu svinēšana, kuros iesaistīti cilvēki, kas nedzīvo kopā, ir aizliegti.

Lietuvas uzņēmēji karantīnā: Latvijas atbalsts biznesam bijis straujāks

Lietuva ir pagarinājusi valstī spēkā esošo karantīnu līdz 27.aprīlim. Kamēr epidemiologi brīdina par COVID-19 uzliesmojuma augstāko punktu, uzņēmēji pēc jau aizvadītajām karantīnas nedēļām lūdz iespēju atvērt uzņēmumus un salīdzina Viļņas lēmumus ekonomikas ierobežošanā un atbalstā ar tiem, kas pieņemti Rīgā.

Aprīlī bezdarbnieku skaits Latvijā pieaudzis par 4 415

Patlaban NVA ir reģistrētas 17 923 brīvas vakances. Lai gan aprīlī parādījusies 1 061 jauna vakance, kopš 1.aprīļa, kad NVA bija reģistrēta 26 971 vakance, novērojams kritums par 9 048 aģentūrā pieejamām darbavietām.

Lauksaimniecības atbalstam novirzīs 45,5 miljonus eiro

No plānotā atbalsta 35,5 miljonus eiro paredzēts novirzīt kā atbalstu primārajiem lauksaimniecības ražotājiem, lauksaimniecības un pārtikas pārstrādes uzņēmumiem.

Latvijā mājokļu cenu kāpums ceturtajā ceturksnī bijis straujāks nekā ES vidēji

Straujāks mājokļu cenu kāpums gada izteiksmē reģistrēts Luksemburgā, Slovākijā un Horvātijā, bet Polijā pieaugums bijis identisks kā Latvijā. Lietuvā mājokļu cenas šajā periodā pieaugušas par 6,5%, bet Igaunijā – par 8,2%.

Igaunija meklē iespējas izstāties no ES CO2 tirdzniecības programmas

Igaunijas valdībā dots uzdevums vides ministram Renē Kokam noskaidrot, vai Igaunija var izstāties no ES sistēmas, kur dalībvalstis tirgojas siltumnīcefekta gāzu emisijām. ES komentējusi, ka tas nav iespējams, ziņo raidorganizācija ERR.

CSDD ļauj autoskolām organizēt teorijas apmācības tiešsaistē

Apmācībām jānotiek tiešsaistes režīmā, pasniedzējam atrodoties mācību telpā, kurā ir izsniegta mācību karte un reģistrēta attiecīgā mācību grupa.

Pirmās instances tiesa noraida Ušakova sūdzību par atstādināšanu no Rīgas mēra amata, atzīstot vairākus pārkāpumus

Tiesa vērsa uzmanību, ka domes priekšsēdētājs kā iestādes vadītājs kopumā ir atbildīgs par pašvaldības darba tiesiskumu, kas aptver arī pašvaldībai piederošās kapitālsabiedrības pārvaldību.

Latvijā gada inflācija martā bijusi 1,4%

Salīdzinot ar 2015.gadu, patēriņa cenas 2020.gada martā bija par 9,7% augstākas. Precēm cenas pieauga par 8%, bet pakalpojumiem – par 14%.

Lietuvā ļauj valdībai regulēt cenas

Lietuvas Seima deputātu vairākums ir atbalstījis tiesību akta grozījumu projektu, kas paredz atļaut valdībai noteikt pirmās nepieciešamības preču cenas, kamēr valstī ir spēkā karantīna, ziņo Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.

BNN SKAIDRO | Aplokšņu algas – viens no galvenajiem iemesliem nepiešķirt dīkstāves pabalstu

Arī «ēnu ekonomikas cilvēki» ir jāatbalsta, arī viņiem vajag iztikas līdzekļus un arī viņiem ir ģimenes.

ES valstis nespēj vienoties par kopīgu aizņemšanos finanšu tirgos

ES finanšu ministri aizvadījuši 15 stundas ilgas sarunas par vēlamo ceļu kā valstīm un blokam kopumā atgūties no ekonomiskā satricinājuma, ko radījis COVID-19. Valstis pagaidām nav atradušas kopsaucēju, vēsta franču ziņu aģentūra AFP.

Pret Lembergu uzsākts kriminālprocess par neslavas celšanu

Kā iesniegumā Valsts policijai norāda Kristovskis, smagos noziegumos apsūdzētās augstās valsts amatpersonas Lemberga melīgiem izdomājumiem, ar kuriem viņš publiski ceļ neslavu Kristovskim, ir salīdzinoši gara vēsture.

Kariņš: Šajā krīzē finansiāli esam ļoti labi situēti

Šajā krīzē esam ļoti labi situēti finansiāli, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Uhaņā pirmoreiz kopš janvāra atceļ karantīnu

Ķīnas pilsētā Uhaņā, kur aizsākās jaunā koronavīrusa pandēmija, ir atcelta karantīna. Tas noticis pirmoreiz kopš 23.janvāra.

Top 5 Video

    Jaunākie komentāri


    Do NOT follow this link or you will be banned from the site!