bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Piektdiena 28.02.2020 | Vārda dienas: Justs, Skaidra, Skaidrīte
LatviaLatvija

KP daudz pretenziju par Rīgā plānoto atkritumu apsaimniekošanas iepirkumu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

atkritumu apsaimniekošanas politika, Rīgas dome, Konkurences padome, atkritumiKonkurences padome (KP) Rīgas pašvaldībai izteikusi 15 pretenzijas par izstrādāto atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma iepirkuma nolikumu, tostarp arī par plānoto četru apsaimniekošanas zonu lielajām atšķirībām, par ieceri vienam pretendentam ļaut apsaimniekot līdz 86% no pilsētas teritorijas, kā arī par paudusi bažas par priekšrocību radīšanu jau konkrētiem tirgus dalībniekiem.

KP aizvadītajā nedēļā tikās ar Rīgas domes pārstāvjiem, lai pārrunātu turpmāko rīcību atkritumu apsaimniekošanas jomā, vienlaikus pārrunājot arī pašvaldības izstrādāto iepirkuma nolikumu, kura mērķis ir atrast jaunus atkritumu apsaimniekotājus pilsētai.

Pēc tikšanās KP vadība pauda, ka pašvaldība rīkojas «apgrieztā secībā» un tā vietā, lai vispirms iesniegtu KP pagaidu noregulējumā noteikto plānu, atspoguļojot savu vēlmi pārdomāti un prognozējami nodrošināt konkurences noteikumu ievērošanu atkritumu tirgū, dome vēl pat pirms saistošo noteikumu apspriešanas un pieņemšanas iesniedza KP iepirkuma nolikuma projektu «ar daudziem, maigi sakot, dīvainiem noteikumiem,» pauda KP priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.

Kā liecina aģentūras LETA rīcībā nonākusī KP vēstule domei, kopumā padome pašvaldībai par nolikumu izteikusi 15 iebildumus.

Piemēram, nolikumā teikts, ka Austrumu izpilddirekcijas administratīvā teritorijā pretendentam jāapliecina, ka tam «ir pieredze atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanā, izmantojot specializētas marķētas atkritumu somas vai maisus, ka tam ir klientu identificēšanai paredzētas elektroniski lasāmās ierīces, un pakalpojuma sniegšanas ietvaros savākto atkritumu daudzums ir vismaz 50 kubikmetri mēnesī».

KP ieskatā, nolikums nesniedz skaidru priekšstatu par to, kāpēc prasība par klientu identificēšanai paredzētajām elektroniski lasāmajām ierīcēm attiecināta tikai uz šo Rīgas pilsētas daļu.

Tāpat, saskaņā ar KP rīcībā esošo informāciju, patlaban klientu identificēšanai paredzētas ierīces Latvijā tiek izmantotas tikai Jūrmalā, kur atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus sniedz SIA Clean R.

«Līdz ar to, prasot jau konkrētu pieredzi, nevis spēju šādas prasības nodrošināt, SIA Clean R šobrīd ir vienīgais apsaimniekotājs, kas var izpildīt šo prasību. Turklāt apšaubāms, ka minētā pakalpojuma ieviešana ir tehniski pārmērīgi sarežģīta, lai atkritumu pakalpojumu sniedzējiem būtu pamatoti un lietderīgi prasīt iepriekšēju pieredzi pakalpojumu sniegšanā, kas samazina konkurences iespējamību uz šo daļu,» uzskata KP.

Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta direktora vietniece Kristīne Ermansone atzina, ka, lai gan pati iepirkuma komisijā nestrādā, arī viņai, lasot KP vēstuli, šķiet, ka nolikumā ietverti nosacījumi, kuri tiešām būtu jāuzlabo.

Lasiet arī: Rīgas dome savā sastrādātajā neuzņemas teju nekādu atbildību, tā Ābrama

Pēc viņas teiktā, iepirkuma komisija uz sēdi sanāks tuvāko dienu laikā, kurā tad arī lems – ko no KP ieteikumiem ņemt vērā. «Pagaidām nevaru komentēt, cik daudz no ieteikumiem tiks ieviesti,» atzina Ermansone.

Vienlaikus viņa norādīja, ka negrib piekrist KP vadītājas publiski paustajam viedoklim, ka iepirkums, iespējams, sagatavots kāda konkrēta tirgus dalībnieka interesēs.

«Zonu sadalījums vien liecina, ka dodam iespēju pieteikties ikvienam dalībniekam un esam atvērti viņu piedāvājumiem,» pauda departamenta pārstāve.

Arī Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes vadītāja Evija Piņķe, kura ir arī iepirkuma komisijas locekle, nepiekrītot KP pārmetumiem.

Pēc viņas teiktā, dažādo zonu sadalījums izstrādāts ar mērķi, lai iepirkumā varētu pieteikties dažādas kapacitātes pretendenti, vienlaikus nodrošinot, ka neviena zona nepaliek bez uzvarētāja.

«Mums ir nepieciešams panākt, lai pretendenti ne tikai piesakās un uzvar, bet tiešām reāli var arī nodrošināt pakalpojumu. Ir bijušas pilsētas, kur uzvar lētākais piedāvājums, taču realitātē operators nav spējīgs strādāt,» sacīja Piņķe.

Arī viņa atzina, ka komisija uz sēdi sanāks tuvākajās dienās, taču vai un cik daudzi no KP ieteikumiem tiks ņemti vērā, pagaidām nekomentēja.

Vēstulē norādīts, ka iepazīstoties ar Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta sniegto informāciju, KP uzskata, ka dome nav veikusi konkurences situācijas izvērtējumu nešķiroto un dalīto sadzīves atkritumu savākšanas un pārvadāšanas tirgū Rīgas pilsētas teritorijā. Tādējādi departamenta sniegtā informācija nesniedzot pamatojumu, vai plānotais iepirkums un tā nolikums nodrošinās konkurences noteikumu ievērošanu.

KP arī nav izprotams, kādēļ departaments nolikumam ir uzlicis ierobežotas pieejamības statusu, jo, lai konkursā piedalītos iespējami plašs pretendentu loks un tiktu veicināta konkurence, informācijai par konkursa izsludināšanas faktu un pasūtītāja prasībām jābūt publiski pieejamām katram pretendentam savlaicīgi.

«Turklāt, nav skaidri iemesli un ieguvumi no tā, ka konkursa nolikuma projekts netiek publiski apspriests. Apspriešanā būtu svarīgi publiski skaidrot gan potenciālo pakalpojumu sniedzēju viedokli, gan arī pakalpojuma pircēju – Rīgā strādājošo uzņēmumu un iedzīvotāju – viedokli, kuru vārdā un interesēs pašvaldība godprātīgi izpilda likumā noteikto atkritumu apsaimniekošanas organizēšanas uzdevumu,» pauž padome.

Tāpat, iepazīstoties ar nolikumu, KP secinājusi, ka atsevišķu nosacījumu saturs un formulējums rada bažas par konkurences priekšrocību radīšanu jau konkrētiem tirgus dalībniekiem, tādējādi padarot konkursu par formālu.

Piemēram, nolikums paredz līgumu ar uzvarētāju saistīt ar KP galīgo lēmumu ierosinātajā pārkāpuma lietā un, ja tiks atzīts, ka noslēgtais koncesijas līgums ar AS Tīrīga ir spēkā esošs, Tīrīga varēs uzsākt darbu.

KP ieskatā šāds nosacījums rada tiesisko nenoteiktību un mazina potenciālo pretendentu interesi par iepirkumu.

KP arī nav skaidrs, kāpēc viens pretendents var tikt atzīts par uzvarētāju trīs teritorijās, jo, ja šāds scenārijs piepildās, pastāv risks, ka viens apsaimniekotājs iegūst iespējas apsaimniekot aptuveni 86% Rīgas pilsētas teritorijā radīto nešķiroto atkritumu. KP ieskatā šāds rezultāts rada tirgus varas koncentrēšanās risku Rīgā.

Vienlaikus KP nav skaidrs pamatojums noteiktajam teritoriju sadalījumam, kas būtiski atšķiras pēc apsaimniekojamās teritorijas lieluma, savācamo atkritumu apjoma, apdzīvotības blīvuma un citiem raksturlielumiem.

Proti, nolikumā ietvertās prasības, piemēram, pieprasot pieredzi noteikta atkritumu apjoma savākšanā noteikta apsaimniekošanas reģiona (zonas) ietvaros rada šķēršļus jaunienācējiem piedalīties un uzvarēt kādā no konkursa daļām, ņemot vērā, ka formulējums ir pielāgots nacionālā tiesiskā regulējuma īpatnībām.

Sīkāk skaidrojot šīs prasības, KP secina, ka apsaimniekotāji, kas ir snieguši pakalpojumus Latvijas lielajās pilsētās, kurās iedzīvotāju skaits nesasniedz 50 000, piemēram, Ventspils, Jūrmala, Rēzekne, Ogre, konkursam nekvalificējas.

«Līdz ar to secināms, ka, kopsakarā vērtējot apakšpunktos minētās prasības, tās visticamāk spēs izpildīt tikai SIA Clean R un Eco Baltia grupā esošie uzņēmumi, tostarp SIA Eco Baltia vide, uzmanību vērš KP.

Vēl nolikumā norādīts, ka apsaimniekotājs, uzsākot šķiroto atkritumu savākšanas laukumu apsaimniekošanu, vienpusēji palielina maksu par nešķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.

KP ieskatā, noslēdzot līgumu, tajā būtu jāparedz sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sākotnējā maksa, nosakot kādā kārtībā minētā maksa tiks pārskatīta.

Vienlaikus, arī Atkritumu apsaimniekošanas likumā noteiktais paredz, ka maksu par atkritumu savākšanu ar lēmumu apstiprina pašvaldība, līdz ar to apsaimniekotājs vienpusēji, bez saskaņojuma ar pašvaldību, nevar palielināt apsaimniekošanas maksu.

KP arī nav skaidrs, kāpēc izvēlēts divu gadu termiņš, lai izveidotu dalītās vākšanas punktus un nodrošinātu atkritumu dalīto vākšanu tajos, kāpēc norādītajā tāmē sadzīves atkritumu un bioloģiski noārdāmo atkritumu apsaimniekošanas maksas aprēķinam jau sākotnēji ir paredzēts iekļaut sadzīves atkritumu dalītās vākšanas sistēmas izveides un uzturēšanas izmaksas, kā arī nav skaidra vēl virkne pašvaldības izvirzīto prasību.


Pievienot komentāru

Ekonomisti: Latvijas ekonomikas izaugsme pērn kļuva krietni lēnāka

Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš atzina, ka galīgie 2019.gada pēdējā ceturkšņa un visa 2019.gada IKP dati apstiprina, ka ekonomikas pieaugums pērnā gada nogalē Latvijā gandrīz apstājās. 

ST vērtēs vecāku pabalsta un bērna kopšanas pabalsta izmaksas kārtību priekšlaicīgi dzimušu bērnu vecākiem

Satversmes tiesa šonedēļ ierosinājusi lietu par vecāku pabalsta un bērna kopšanas pabalsta izmaksas kārtības priekšlaicīgi dzimušu bērnu vecākiem atbilstību Satversmei.

Latvijas Būvuzņēmēju partnerību turpmāk vadīs Gints Miķelsons

Ar šī gada 1.martu Latvijas Būvuzņēmēju partnerību vadīs līdzšinējais Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padomes vadītājs Gints Miķelsons. Reizē abas organizācijas tiks apvienotas, veidojot biedrību ar četrdesmit Latvijas būvuzņēmumiem.

PVO: Situācija ar koronavīrusu pasaulē prasa iestāžu rīcību, nevis bailes

Pasaules Veselības organizācija norādījusi, ka koronavīrusa uzliesmojums pasaulē ir nonācis izšķirošā punktā un tam ir potenciāls izplatīties tālāk, ja vīrusa skarto valstu valdības nerīkosies iedarbīgi, ziņo britu raidsabiedrība BBC.

Vienotības Rīgas nodaļu turpinās vadīt Ķirsis

Partijas Vienotība Rīgas nodaļas kopsapulcē, ceturtdien, 27.februārī, par nodaļas vadītāju atkārtoti ievēlēts Vilnis Ķirsis.

Kamēr Latvijas IKP audzis par 2,2%, Lietuvā pieaugums par 3,9%, bet Igaunijā – par 4,3%

Latvijā 2019.gadā IKP salīdzinājumā ar 2018.gadu, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātajiem datiem, salīdzināmajās cenās pieaudzis par 2,2%, Igaunijā ekonomika augusi par 4,3%, bet Lietuvā IKP pieaudzis par 3,9%.

Latvijā janvārī mazumtirdzniecības apgrozījums audzis par 2,6%

Pārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 4,4%. Nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms, neieskaitot autodegvielu, palielinājās par 4,7%, bet autodegvielas mazumtirdzniecība samazinājās par 7,2%.

Latvija un ASV ar kopīgu deklarāciju stiprinās 5G tīkla drošību

Tajā uzsvērts, ka ir būtiski aizsargāt sakaru tīklus pret traucējumiem vai manipulācijām, nodrošinot  gan Latvijas un ASV iedzīvotāju privātumu, gan drošību. 

Tallink grupai gada peļņas kāpums par 9,7 miljoniem eiro

Igaunijas prāmju satiksmes operators Tallink Grupp 2019.gadā strādājis ar neto peļņu 49,7 miljonu apmērā, tā rāda uzņēmumu grupas publicētie finanšu rezultāti, vēsta ERR.

Laikraksts: Jakrins slēpti ir labuma guvējs uzņēmumā, kas organizē Brasas un Deglava tiltu remontus

Portāla Firmas.lv dati liecina, ka 2011.gadā dibinātās SIA TecPro Construction vienīgais īpašnieks un patiesais labuma guvējs ir Artūrs Bergholcs. TV3 raidījums Nekā personīga savulaik vēstīja, ka Bergholcs ir Jakrina labs draugs.

Nodibinājums: Ārvalstu studenta pienesums Latvijas ekonomikai gadā ir ap 300 miljoniem

IT uzņēmuma Accenture vadītājs Latvijā Maksims Jegorovs diskusijas laikā pauda viedokli, ka izglītības eksportam svarīga ir pēctecība, tāpēc Latvijai ir svarīgi pozicionēt jomas, kur ārvalstu studenti var iegūt prakses un darba iespējas.

Obligātās deklarācijas var iesniegt līdz 1.jūnijam; VID aicina to darīt elektroniski

VID aicina nesniegt deklarācijas tieši marta pirmajās dienās, jo gadījumā, ja sistēmai vienlaicīgi cenšas pieslēgties neadekvāti liels lietotāju skaits, tās darbība var tikt apgrūtināta un deklarācijas iesniegšana tajā brīdī vienkārši var nebūt iespējama.

Lielbritānija: Nepanākot vienošanos ar ES līdz gada beigām, pāriesim uz PTO noteikumiem

Londona brīdinājusi, ka, ja sarunās ar Briseli nepiekāpsies pretējā puse, tad no 2021.gada Lielbritānija ar ES tirgosies uz Pasaules Tirdzniecības organizācijas nosacījumiem, raksta The Guardian.

Sīrijā uzlidojumā nonāvē Turcijas karavīrus; Ankara atsakās kontrolēt bēgļu plūsmu uz ES

Sīrijas kara pašreizējā epicentrā Idlibas provincē ir nonāvēti 33 NATO dalībvalsts Turcijas karavīri, Sīrijas valdības aviācijai īstenojot uzbrukumus Turcijas militāriem posteņiem kaimiņvalstī, ziņo vācu raidsabiedrība DW.

Zemās temperatūras dēļ ceļi daudzviet apledojuši; autovadītājiem jāuzmanās

Uz reģionālajiem autoceļiem sniega un apledojuma dēļ 28.februārī apgrūtināti braukšanas apstākļi ir visā Latvijā, izņemot Rīgas un Jelgavas apkārtni.

Lietuvas robežsargi sāk informēt iebraucējus no Latvijas un Polijas par ieteicamo rīcību saistībā ar koronavīrusa situāciju

Eiropā turpinot izplatīties jaunajam koronovīrusam, Lietuvas robežsargi cilvēkiem, kas valstī iebrauc no Latvijas un Polijas, sākuši sniegt informāciju par ieteicamo rīcību slimības pazīmju parādīšanās gadījumā.

Nedēļas nogalē gaidāmi ziemīgāki laikapstākļi

Nedēļas nogalē gaidāmi ziemai raksturīgāki laikapstākļi – termometra stabiņš diennakts tumšajās stundās lielākajā daļā valsts teritorijas noslīdēs zem 0 grādu atzīmes, vietām neliels sals būs jūtams.

Arī Lietuvā apstiprināts pirmais koronavīrusa gadījums

Ar COVID-19 vīrusu ir inficējusies 39 gadus veca sieviete, kas 24.februārī ielidoja Kauņā, atgriežoties Lietuvā pēc Itālijas ziemeļu pilsētas Veronas apmeklējuma.

Lietuvai pērkot zemi Rail Baltica, daudziem īpašniekiem valsts maksātais atstāj rūgtumu

Lietuvā sirreāla vīzija par dzelzceļa satiksmi ar ātrumu 250 km/h jau 2026.gadā – ja tā piepildīsies – būs īstenota uz daudzu zemes īpašnieku rēķina. Valsts no viņiem atpērk zemi sliežu ceļa klāšanai, bet maksā, daļas īpašnieku skatījumā, cenu, kas ir būtiski zem tirgus vērtības.

Pērn ievērojami pieaudzis krimināllietu skaits noziedzīgu līdzekļu legalizēšanā

Ja 2017.gadā uzsākta kriminālvajāšana 16 krimināllietās pret 40 personām, tad 2019.gadā tās bijušas 65 krimināllietās, kā arī uzsākta kriminālvajāšana pret 118 personām.

Igaunijā novēro uzņēmumu apgrozījuma un ieguldījumu kāpumu

Igaunijas uzņēmumi 2019.gadā veikuši kopumā 3,2 miljardus lielus ieguldījumus, kas ir par vienu piektdaļu vairāk nekā gadu iepriekš, tā liecina sākotnējie dati par pagājušo gadu, ko publicējusi Igaunijas Statistikas pārvalde.

Grieķijā trešo dienu turpinās sadursmes, protesti pret migrantu nometņu celtniecību

Grieķijā vairāk nekā 60 cilvēki guvuši ievainojumus sadursmēs, kas norisinās Lesbas un Čiosas salās, cilvēkiem protestējot pret jaunu patvēruma meklētāju izmitināšanas centru būvniecību, ziņo britu raidorganizācija BBC.

Latvijā būvniecības izmaksu kāpums janvārī bijis 2,8%

Strādnieku darba samaksa pieauga par 7,5%, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 1,8%, bet būvmateriālu cenas pieauga par 1,6%.

Reģionālās slimnīcas norāda uz augstu pieprasījumu pēc aizsargtērpiem

Jaunā koronavīrusa COVID-19 uzliesmojumu dēļ pašlaik ir ievērojami audzis pieprasījums pēc individuālajiem aizsargtērpiem, līdz ar to ir palielinājušās arī to cenas, atklāj reģionālo slimnīcu vadītāji.

Top 5 Video


    Do NOT follow this link or you will be banned from the site!